Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Ministru kabineta 3. oktobra sēdē atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā, nosakot, ka pēc to spēkā stāšanās visiem termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņēmējiem, kuri TUA būs saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā būs jāveic iemaksa valsts budžetā 5 000 eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, nosacījums par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā netiek piemērots tiem ārzemniekiem, kuri pieteikumus TUA saņemšanai bija iesnieguši, balstoties TUA izsniegšanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. jūlijam, kā arī ja TUA pieprasīšanas pamats bija bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde.Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem tiek sakārtota TUA izsniegšanas sistēma Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem atkārtotas TUA saņēmējiem, kā arī nodrošinot papildu finansējuma iekasēšanu valsts budžetā.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai, taču plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Vislētāk termiņuzturēšanās atļauju par ieguldījumu uzņēmumā var iegūt Lietuvā, kur pietiek ar 14 tūkst. eiro; Latvija nav dārgākā valsts, tomēr iespējamie jauninājumi trešo valstu investoriem to var mainīt .

To rāda a/s BDO Latvia pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem. DB jau rakstījis, ka uzņēmēji Saeimas deputātus vairākkārt aicinājuši, vērtējot iespējamos grozījumus Imigrācijas likumā saistībā ar nosacījumiem – investīciju apmēru apmaiņā pret TUA, izvērtēt arī citu valstu nosacījumus šādiem potenciālajiem investoriem. Vēl jo vairāk, ja Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešamas investīcijas ne tikai jaunu darba vietu radīšanai, bet arī esošo saglabāšanai, jo īpaši pašreizējā valsts budžeta ieņēmumu kontekstā, kad naudas ir pārāk maz un kā risinājums tiek piedāvāta nodokļu likmju paaugstināšana un jauna nodokļa ieviešana.

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

Valdība otrdien, 28.novembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem, kurā sniegta informācija par izsniegto termiņuzturēšanās atļauju dinamiku pēdējos 7 gados, informē Iekšlietu ministrijā.

Ziņojumā secināts, ka investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, kad ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Savukārt ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.

Ziņojums ietver detalizētu informāciju par katru termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas veidu, kas ir ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un valsts vērtspapīru iegāde.

Ziņojumā analizēta ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējās ārvalstu investīcijās, kā arī atspoguļots ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības un norādīts ar TUA saņēmējiem saistīto uzņēmumu nomaksāto nodokļu apmērs.

Termiņuzturēšanās atļaujas ārzemēs ķīnieši negrābj par katru cenu; investīcijas izaugsmē nav cieņā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Austrālija kopš 1. jūlija labojumiem vīzu jeb faktiski arī Latvijā pazīstamo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanā no Ķīnas ir saņēmusi tikai 19 iesniegumus. Tas ir ievērojams kritums no vairāk nekā 1679 ķīniešu pieteikumiem, kopš 2012. gadā Kanbera ieviesa TUA sistēmu, jeb vairāk nekā 62 pieteikumiem mēnesī. Vairāk nekā puse no pieteikumiem tika atraidīta.

Kādi tur startapi

Valdības politikas bumeranga efekts liek satraukties fondu pārvaldniekiem, kas bija cerējuši, ka nu ķīniešu dāsnās investīcijas plūdīs viņu biznesā, jo tieši tāds bija izmaiņu nolūks, raksta The Sydney Morning Herald (SMH). Kopš 2012. gada TUA kopumā Austrālijai ienesušas 3,8 mljrd. AUD (2,5 mljrd. EUR), un tie ir ieguldīti vai nu valdības parādzīmēs, vai arī premium klases nekustamajā īpašumā.

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Ar termiņuzturēšanās atļauju pieteicējiem saistītie uzņēmumi valsts budžetu pērn papildinājuši ar 30,7 milj. eiro, un vēl 6 milj. eiro ieripo no patēriņa nodokļiem, ko samaksā investori, uzturoties Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādi dati tika minēti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Tomēr jārēķinās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmēji piecu gadu laikā Latvijā kopumā investējuši 1,31 miljardu eiro, no kuriem vislielākie ieguldījumi veikti nekustamajos īpašumos 1,09 miljardu eiro apmērā, bankās – 148 milj. eiro, kapitālsabiedrībās – 70,8 milj. eiro, kā arī valsts vērtspapīros – vienu milj. eiro. «Tas bija, ir un būs svarīgs avots banku kapitālam, kurām nav pieejamu lielu mātesbanku,» tā situāciju ar TUA apmaiņā pret ieguldījumiem bankās raksturoja komercbanku pārstāvis Jānis Brazovskis. Pozitīvi TUA apmaiņu programmu pret investīcijām vērtēja arī LTRK pārstāve.

Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vairs nav motivējošs instruments ārvalstu investoriem; joprojām lielākā interese par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Analizējot ar TUA saistīto ieguldījumu apmēru, vērojams, ka kopš 2014. gada samazinās šo ieguldījumu apmērs ienākošo ārvalstu tiešo investīciju plūsmā. Ja 2014. gadā nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veidoja gandrīz 12%, tad pagājušajā gadā tie bija vairs tikai 1,4% no ienākošās ārvalstu tiešo investīciju plūsmas. Arī šā gada pirmajā pusē turpinājās ar TUA saistīto ieguldījumu kopējā apjoma kritums, un sagaidāms, ka šogad netiks sasniegts 2016. gada līmenis.

Ekonomikas ministrija (EM) DB skaidro, ka vienlaikus jāņem vērā fakts, ka lielāko daļu no uz TUA attiecināmajiem ieguldījumiem veido ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kuru apjoms kopš 2014. gada arī ir ievērojami krities. Tas skaidrojams gan ar 2014. gadā veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā, kur tika paaugstināta nekustamā īpašuma iegādes darījuma summa, lai pieteiktos TUA, gan ar ekonomisko krīzi, kas skāra Krieviju 2014. gadā, gan ar ģeopolitisko situāciju reģionā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvija konkurē arī ar citām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Ungāriju, Čehiju, Bulgāriju, Grieķiju u.c, kur darbojas līdzīgas ārvalstu investīciju piesaistes programmas. Kopumā secināms, ka šī investīciju programma pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai deva krīzes laikā un ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Ar laiku, ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.

TUA saņemšanas sliekšņus nekustamo īpašumu pircējiem nepazeminās, taču meklēs risinājumus, kā atvieglot šādu atļauju saņemšanu tiem, kas investēs uzņēmumos, nenodarot kaitējumu drošībai , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minēto iemeslu dēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nolēmusi atlikt galīgo balsojumu par grozījumiem Imigrācijas likumā un to nosūtīšanu izskatīšanai parlamenta plenārsēdē. «Visi jautājumi un priekšlikumi ir izskatīti, taču komisija galīgo balsojumu pēc Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kontroles, Iekšlietu ministrijas un PMLP lūguma atlika līdz augusta nogalei – septembra sākumam,» situāciju skaidro Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Viņš uzsver, ka komisija vienbalsīgi ir noraidījusi visus priekšlikumus, kas vērsti uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) sliekšņu pazemināšanu un liberalizēšānu nekustamo īpašumu pircējiem. DB jau 11.02.2015. rakstīja, ka vairāki Saeimas deputāti un uzņēmēju organizācijas rosināja atvieglot TUA saņemšanu par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Piemēram, Saeimas deputāts, bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis – proti, par Rīgā un Jūrmalā iegādātiem trijiem (pašlaik vienu) īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav zemāka par 180 000 eiro (pašlaik 250 000 eiro) un kadastrālā vērtība nav zemāka par 58 000 eiro (pašlaik 80 000 eiro). Savukārt laukos TUA pieprasīšanas slieksni viņš piedāvā 90 000 eiro līmenī (pašlaik 250 000 eiro) par triju (pašlaik viena) īpašumu iegādi. Šie priekšlikumi ir līdzīgi tiem, kādus piedāvāja veikt nekustamo īpašumu attīstītāji. Savukārt Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis bija rosinājis Rīgas plānošanas reģionā saglabāt 250 000 eiro slieksni, to ļaujot sasniegt ar triju, nevis viena īpašuma iegādi un kadastrālā vērtība nebūtu mazāka par 40 000 eiro. Savukārt pārējā Latvijā šis slieksnis nedrīkstētu būt zemāks par 125 000 eiro (pašlaik 250 000 eiro) par trijiem (pašlaik vienu) īpašumiem, un lai kadastrālā vērtība nebūtu mazāka par 40 000 eiro. «Ja TUA slieksnis netiek samazināts, tad diemžēl daudzas mājas būs tukšas, jo Latvijas iedzīvotāji tādos projektos dzīvokļus nepērk,» tā situāciju vērtē I. Boķis.

Laikā, kad ir vajadzība palielināt budžeta ieņēmumus, nedrīkstētu atlikt saprātīgu investīciju piesaisti

Valdības rokās ir formulēt viedokli par iesniegtajiem priekšlikumiem Imigrācijas likumā. Pašlaik valdošie politiķi ir vienojušies, ka nekustamo īpašumu pircējiem Latvijā Termiņ- uzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas sliekšņi netiks mainīti, taču tagad tiek lauzti šķēpi par to, vai un kādi risinājumi būtu piemērojami tiem TUA saņēmējiem, kas veic investīcijas Latvijas uzņēmumos. Šobrīd puslīdz skaidru redzējumu ir publiskojusi tikai Ekonomikas ministrija, vēl ir jautājums, kā rīkosies citi valdības koalīcijas politiskie spēki, nemaz nerunājot par vēlāk sagaidāmajām diskusijām Saeimā.

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Piecu gadu laikā termiņuzturēšanās atļaujas saņēmis 6871 investors un 9424 viņu ģimenes locekļi; Latvijā ieguldīts 1,31 miljards eiro

Par to liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais un valdībā iesniegtais ziņojums par Imigrācijas likumā paredzēto termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu apmaiņā pret investīcijām Latvijā. Kopumā teju 1,1 miljardu eiro investori ieguldījuši nekustamajos īpašumos, ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās ir 148 milj. eiro, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido tikai 70,8 milj. eiro. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē no 2015. gada ieguldīts viens milj. eiro. Ziņojumā norādīts, ka 2014. gada 1. pusgadā ar pirmreizējo TUA izsniegšanu saistīto investīciju kopapjoms bija 198,9 milj. eiro, 2015. gada 1. pusgadā – 34,3 milj. eiro.

Nosacījumu maiņa investoriem no trešajām valstīm apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām iestieg Saeimas atbildīgajā komisijā, to liktenis neskaidrs

Tāds ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes darba rezultāts, izvērtējot valdības piedāvātos grozījumus Imigrācijas likumā. Ministru kabineta piedāvāto risinājumu atbalstīja tikai Vienotību pārstāvošie deputāti, savukārt pārējie atturējās. Rezultātā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis pārtrauca grozījumu izskatīšanu, kas tiks turpināta novembrī. Līdz tam sagatavotajā grozījumu projektā tiks veikti juridiski precizējumi. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Brazovskis pauda neizpratni par deputātu noraidošo attieksmi, jo priekšlikumu mērķis bija ieinteresēt trešo valstu investorus ieguldīt uzņēmumos un tāpēc tika panākta vienošanās par ieguldījumu minimālā sliekšņa samazināšanu.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, kas būtiski paaugstināja investīciju slieksni termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanai, pieprasījums pēc tām ir ļoti būtiski sarucis, šorīt telekanālā LNT pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktora vietniece Maira Roze.

Nepilnu divu gadu laikā kopš grozījumiem Latvijā ir pieprasītas vien aptuveni 250 TUA par nekustamo īpašumu iegādi. Lielākā daļa TUA pieprasītāju joprojām ir Krievijas pilsoņi, savukārt pieprasījumi no ķīniešiem, kas savulaik bija aktīvi, tagad ir gandrīz pilnībā apsīkuši, jo ieguldījumu slieksnis viņiem laikam ir par augstu, stāstīja ierēdne.

Pārvalde jūt interesi pagarināt TUA no to cilvēku puses, kuri šīs atļaujas ieguva pirms pieciem gadiem, savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir ieguvušas tikai 13 personas, jo šajā gadījumā ir augstākas prasības un pēc pirmo piecu gadu nodzīvošanas Latvijā ir jāapliecina, piemēram, minimālas latviešu valodas zināšanas.

Spēkā stājušās apjomīgas izmaiņas, kas skar trešo valstu investorus, kuri apmaiņā pret ieguldījumiem Latvijā vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī par šiem grozījumiem dažādos formātos diskusijas noritējušas jau daudzus mēnešus, tomēr tie tika izsludināti tikai 29. jūnijā, un tas nozīmē, ka adaptācijai jaunajiem nosacījumiem tika atvēlētas vien divas dienas. Tomēr vislielākais jampadracis bija saistībā ar valsts nodevu 5000 eiro par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanu.

ZAB Sorainen juriste Natālija Šestakova norāda, ka, pieprasot pirmreizējo TUA saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ārzemniekam saglabājas pienākums iemaksāt valsts budžetā 5% no īpašuma vērtības. Kā jauninājums, pirmo reizi pieprasot TUA saistībā ar ieguldījumiem pamatkapitālā, ir ieviests obligātais maksājums valsts budžetā 10 tūkst. eiro apmērā neatkarīgi no veiktā ieguldījuma.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus normatīvajā regulējumā, kas ļaus atņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai anulēt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus, šodien pēc valdības sēdēs notikušajā preses konferencē pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka par šo jautājumu vēl būs jālemj Saeimai.

Ministrs uzsvēra, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katrs gadījums tiks analizēts individuāli. Šis pienākums uzticēts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.

Tāpat tiks apturēta D vīzu jeb nacionālo vīzu izsniegšana personām, kas vēlas noformēt TUA līdz brīdim, kad valstī, no kuras nāk persona, kas vēlas iegūt šo TUA, Covid-19 infekcijas līmenis nenokrīt zem 16 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai no rītdienas, 16.jūlija, Latvijā tiks reģistrēts ikviens ieceļotājs, kurš ieradīsies valstī, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, trešdien valdības ārkārtas sēdē lēma valdība. Sākotnēji dati tiks iegūti papīra formātā, bet dažu nedēļu laikā tiks izstrādāts risinājums, lai ieceļotāji varētu reģistrēties elektroniski. Prasība reģistrēties attieksies arī uz tiem, kas Latvijā ierodas ar privātajām lidmašīnām un jahtām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atļaujot anulēt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai atcelt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs anulēt TUA ārzemniekam vai atcelt lēmumu par izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai TUA izsniegšanu.

PMLP to varēs darīt, ja pārvalde būs konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas būs saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus.

Iepriekš norādīts, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katru gadījumu PMLP analizēts individuāli.

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Koalīcija pieņēmusi lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi un citiem ieguldījumiem izbeigšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzsvēra, ka koalīcija vienojusies izbeigt šīs "zelta vīzu" programmas, kad, ieguldot naudu, nopērkot dzīvokli vai līdzīgā veidā var saņemt TUA.

Premjers norādīja, ka Iekšlietu ministrija strādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem.

Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka aizliegums šādā veidā saņemt TUA tiktu attiecināts uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Pūce norādīja, ka precīzs juridiskais regulējums šī jautājuma risinājumam tiks sagatavots tuvāko dienu laikā un nonāks attiecīgās Saeimas komisijas darba kārtībā, kur to, visticamāk, skatīs jau trešdien. Pēc tam tuvākajā laikā jautājumu skatīs arī Saeimas plenārsēdē.

Nekustamā īpašuma nozarē 2015.gads bijis garlaicīgs. Pazīmju, ka 2016.gads būs atšķirīgs, nav, nevar cerēt uz uzrāvienu, uzskata Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Lai kā tas nepatiktu politiķiem, runājot par tirgus attīstību, viņam jāpiemin nerezidentu klātbūtnes ietekme uz to. Iepriekš kustību tirgū nodrošināja nerezidenti, kuru aktivitāti un attiecīgi vairākus tirgus segmentus ietekmējuši Imigrācijas likuma grozījumi. Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas ietvaros tiešās investīcijas īpašumos pērn ir samazinājušās par 324 milj. eiro. Klusajā centrā un Vecrīgā esošu dzīvokļu darījumu skaits samazinājās uz pusi. Jauno mājokļu tirgū saruka gan darījumu skaits, gan ir novērota cenu lejupslīde.

Valstī tiek ārstēta nepareiza slimība. Īstā kaite, pēc A. Šmita domām, ir zemā iedzīvotāju maksātspēja. Ir atbalsts jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādē, bet tūlīt būs beigušies līdzekļi šai programmai. Un tā nerisina maksātspējas uzlabošanas jautājumu ilgtermiņā. Turklāt tā finansēta no TUA naudas, piebilst Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Valdība pieņem savstarpēji pretrunīgus lēmumus. Skaidrs, ka, ierobežojot vienu, arī otra nestrādās pārāk sekmīgi.