No 1. jūlija piena produktu ražotāja Trikātas siers ražotne tiks pārcelta no Trikātas uz Latvijas Piens rūpnīcu Jelgavā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jau aizvadītā gada nogalē, atklājot Jelgavas rūpnīcu, tika pieņemts stratēģisks lēmums Trikātas siers produktu ražošanu galvenokārt bāzēt Jelgavā. Liela daļa Trikātas siers produktu ražošanas līniju jau sākotnēji tika pārnestas uz jauno ražotni, kas ar modernajām tehnoloģijām spēj nodrošināt ievērojami lielākus ražošanas apjomus. Patlaban Trikātā tiek ražota tikai neliela daļa – četri no visiem Trikātas siers produktiem - Sniega bumbas, Sievas prieks, Vīra prieks un siers Beverīna.

Pateicoties Latvijas Piens rūpnīcas nodrošinātajai ražošanas jaudai, Trikātas siera produkcijas pārdošanas apjomi šī gada pirmajos mēnešos ir dubultojušies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu periodu. Tāpēc nolemts pārcelt uz Jelgavu arī gandrīz visu atlikušo produktu ražošanu un uzsākt Trikātas siers ražotnes reorganizāciju. Galīgais lēmums par Trikātas siers reorganizācijas gaitu tiks pieņemts jūlija beigās kooperatīva Trikāta KS biedru kopsapulcē. Līdz tam Trikātas siers ražotnē paliks kūpinātā siera Beverīna ražošana un citi atsevišķi pasūtījumi.

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Maskavā notikušajā Prodexpo 2011 izstādē Latvijas produkts - Trikātas siera Sniega bumbas ar papriku ieguvis sudraba medaļu starptautiskā konkursā Labākais produkts 2011.

Konkursu organizēja Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrija. Kā atzīst uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis, Krievijas patērētāji ir novērtējuši Latvijas piena produktus un šobrīd mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas eksportā. Izstādē Prodexpo 2011 uzņēmuma mērķis bija iegūt padziļinātu pieredzi un paplašināt sadarbības partneru loku.

Izstādes laikā galvenokārt notika sarunas ar Trikātas siera esošajiem partneriem par sadarbību un turpmāko pārdošanas koncepciju 2011.gadam, kā arī tika apspiestas iespējas par atsevišķu jaunu produktu izstrādi Krievijas tirgum. Turklāt šobrīd jau norit sarunas par līguma slēgšanu par Trikātas siera bioloģiskās produkcijas eksportu. Prodexpo izstādē Trikātas siers piedalījās jau otro reizi. Pērn dalība izstādē un jaunu sadarbības partneru iegūšana palīdzējusi uzņēmumam sākt veiksmīgu produkcijas eksportu uz Krieviju. Trikātas siers investējis vairāk kā 150 tūkstošus eiro iekārtu un iepakojuma modernizācijā, kā arī eksporta atļaujas saņemšanai uz Krieviju.

Nepilnas divas nedēļas pirms pamatakmens ielikšanas jaunajai SIA Latvijas Piens piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku – piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai, sūdzas projekta autori.

Īpaši aktīvi tiekot nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS, kas apvieno 230 zemnieku saimniecības un ir viena no SIA Latvijas Piens dibinātājām. Tiekot apgalvots, ka LPKS Trikāta KS piederošie uzņēmumi Trikātas siers, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, un Trikātas loģistika, kuras uzdevums ir nodarboties ar Trikātas siera produkcijas pārdošanu, strādā nerentabli.

Šie apgalvojumi neesot patiesi un dziļi aizskarot zemniekus, kuri apvienojušies LPKS Trikāta KS, kā arī Trikātas siera darbiniekus. Šā gada sešos mēnešos: LPKS Trikāta KS strādājis ar 204 431 lata peļņu; kooperatīvam piederošā Trikātas siera peļņa bijusi 22 000 latu; Trikātas loģistikas pelņa esot 12 000 latu.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Trikātas siers apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par 59%, savukārt zaudējumi sasnieguši 538,8 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma finanšu gada pārskata dati.

Kompānija 2013. gadā apgrozīja 1,77 miljonus eiro. Zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā uzņēmuma vadība skaidro ar produkcijas ražošanas procesa pārstrukturēšanu.

Pērn a/s Trikātas siers pakāpeniski pārtrauca esošā produkcijas sortimenta ražošanu, plānojot nākotnē attīstīt cita veida produktu ražošanu, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

2013. gadā 73% no savas saražotās produkcijas a/s Trikātas siers pagājušajā gadā realizējis Latvijā, savukārt pārējos 27% - Krievijas tirgū.

Pagājušā gada nogalē a/s Trikātas siers uzsācis sieru ražošanu no nepasterizēta piena, uzņēmums ražo puscieto sieru ar nogatavināšanas periodu 60 dienas, kā arī svaigos sierus ar dažādām garšvielām un mozarella sieru. Šī gada vidū tiek plānots uzsākt baltā pelējuma siera ražošanu, ko paredzēts piedāvāt restorānu tīkliem Latvijā.

Pēc divu gadu zaudējumiem a/s Trikātas siers šī gada pirmos sešus mēnešus noslēdzis ar 22 477 latu lielu peļņu.

Salīdzinoši 2009. un 2010. gadu uzņēmums noslēdza ar 190 un 143 tūkstošu latu lieliem zaudējumiem. Par pamatu veiksmīgai uzņēmuma darbībai šogad Trikātas siers valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis uzskata pārdomātu uzņēmuma attīstības stratēģiju, tajā skaitā eksporta attīstību, uz ko mērķtiecīgi iets pēdējos divus gadus. Uzņēmuma apgrozījums aizvadītajos sešos mēnešos bija 1,12 miljoni Ls. Uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis norāda, ka izaugsme viennozīmīgi balstās arī uz piena kooperatīva kā akcionāra atbalstu.

Runājot par šī gada mērķiem, uzņēmuma vadītājs skaidro: «Eksportā uzņēmums strādā pie tā, lai panāktu rentablu produktu paketi, pakāpeniski palielinot eksporta sadaļu uz Rietumu un Skandināvijas tirgiem. Noteikti turpināsim lielu vērību pievērst arī vietējam tirgum, neskatoties uz to, ka tas šajos gados nav vienkāršs Paralēli strādājam pie jaunās piena pārstrādēs rūpnīcas projekta attīstīšanas, kas perspektīvā izmantos Trikātas siera pieredzi un iestrādes.» Šobrīd Trikātas siers uz Krievijas tirgu eksportē vidēji 50% no saražotās produkcijas un plāno saglabāt eksporta apjomus arī šogad. Turpinot produktu līnijas attīstību, šogad Trikātas siers šogad sācis ražot sācis ražot puscieto Šveices tipa sieru - Trikantālers un Trikantālers ar amoliņu, kam pievienotas siera amoliņa sēklas. Receptes autore ir Trikātas siera ražošanas vadītāja Raisa Jablonska.

Piena pārstrādes kompānija a/s Trikātas siers uzsākusi puscietā siera Trikantālers ražošanu.

Nozīmīgas investīcijas jaunā produkta izstrādē neesot veiktas, tikai iegādātas siera formas. Pieaugot tā ražošanas apjomiem, tiks domāts par papildu investīciju veikšanu, DB uzzināja uzņēmumā.

Trikātas siers valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis atklāj, ka produktu portfelī iekļauti divu veidu puscietie sieri – Trikantālers un Trikantālers ar amoliņu. Šobrīd jaunais siers pieejams Mildas tirgū Rīgā, bet jau šomēnes uzņēmums to piedāvās izvērtēšanai lielveikaliem. Jaunais produkts ļaus dažādot uzņēmuma piedāvāto produkcijas sortimentu, kas īpaši svarīgi eksportā.

A/s Trikātas siers līdzšinējajam valdes priekšsēdētājam Raimondam Freimanim beigušās darbības pilnvaras, tādēļ viņa vietā šo amatu ieņems Sandris Brālēns, liecina Lursoft dati.

R. Freimanis a/s Trikātas siers vadīja kopš 2009. gada vidus.

Turpmāk a/s Trikātas siers valde darbosies trīs amatpersonu sastāvā - bez S. Brālēna uzņēmuma valdē darbojas vēl divi valdes locekļi – Juris Cīrulis un Aija Manika. Db.lv jau rakstīja, ka J. Cīrulis a/s Trikātas siers valdes locekļa amatā iecelts šā gada augusta sākumā, ieņemot Raisas Jablonskas vietu.

2012. gadā a/s Trikātas siers strādāja ar 2,93 miljonu latu apgrozījumu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājusies līdz 3,29 tūkstošiem latu. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības Siera un krējuma konkursā trijās no septiņām nominācijām augstākos apbalvojumus ieguvis a/s Trikātas siers.

Konkursa Zelta medaļu ieguvis Holandes 22%, kas ir siers vieglai maltītei ar samazinātu tauku saturu. Šis siers startēja nominācijā Holandes tipa sieri. Pirmo vietu ieguvuši arī Sniega bumbas ar papriku svaigo sieru grupā un siers Blue nominācijā Pusmīkstie sieri, kas nogatavināti ar glemi vai pelējumu. Savukārt Trikātā ražotais siers Vīra prieks ieguva trešo vietu nominācijā Nenogatavinātie saldpiena sieri.

Žūrija īpaši izcēlusi Blue sieru, atzīstot, ka Trikātas siers ir daudz strādājis pie šī produkta garšas īpašību izveidošanas. A/s Trikātas siers valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis uzsver, ka lielākais nopelns šo zelta medaļu iegūšanā noteikti ir ražošanas daļas vadītājai Raisai Jablonskai, kura ir Sniega bumbu receptes autore un rūpējas par ikviena rūpnīcā ražotā siera garšu un kvalitāti, un Renāram Tumenam, kurš ir ražotnes ceha meistars.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Jelgavas piena rūpnīcas attīstītājam SIA Latvijas piens ir nācies pavisam aiziet no Krievijas tirgus, kad kļuvis skaidrs, ka jaunajai piena rūpnīcai Krievijas sertifikāts tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, savukārt vecajā SIA Trikātas siera ražotnē sieru Krievijai ilgāk ražot nebija iespējams.

To atzina uzņēmuma pārstāvis, kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Viņš skaidroja - ja rūpnīca pārceļ ražošanu uz jaunām ēkām, kā tas noticis Latvijas piena gadījumā, ražošanu pārceļot no Trikātas uz Jelgavu, nepieciešama jauna sertifikācija. Vecajai rūpnīcai tāda bijusi, tikmēr jaunā rūpnīca Jelgavā sertifikātu pieprasījusi un joprojām to vēl gaida.

Krievijas tirgus zaudēts tādēļ, ka Latvijā joprojām nav ieradusies Krievijas Federācijas sertifikācijas komisija, kuras uzdevums ir pēc attiecīgām pārbaudēm izsniegt sertifikātus Latvijas pārtikas ražotājiem preču eksportam uz Krieviju, norādīja uzņēmējs..

Starptautiskajā konkursā Labākais produkts - 2012, kas tika organizēts izstādes Prodexpo 2012 ietvaros Maskavā, ar labiem panākumiem startējuši Latvijas zemnieku kooperatīvi.

A/sTrikātas siers ieguvis zelta medaļas sieriem Lettlander, kas Latvijā tiek pārdots ar Trikantālera nosaukumu, un mīkstajam siera Sniega bumbas, bet sudraba medaļu ieguva Trikātas siers ražotais Krievijas siers, bet bronzas medaļas - Trikantālers ar amoliņu, kā arī Holandes un Krievijas sieri ar samazinātu tauku saturu, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Linda Bille. Savukārt a/s Jaunpils pienotava ražotais siers West izstādē ieguvis sudraba medaļu. Piena ceļš valdes priekšsēdētāja un Jaunpils pienotava valdes locekle Ilze Aizsilniece atzīst, ka siers West tiek ražots speciāli Krievijas tirgum.

Trikātas siers paziņojis par izstāšanos no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS).

Trikātas siers padomes priekšsēdētājs un piena ražotāju kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs uzņēmuma rīcību pamato ar to, ka pēdējā pusgada laikā LPCS tās valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka personā neskaitāmas reizes paudusi agresīvu un subjektīvu nostāju pret jaunās piena pārstrādes rūpnīcas attīstību.

Latvijas Piens rūpnīca ir Trikātas sierā ieguldītā darba un kooperatīvā Trikāta zemnieku ieguldīto līdzekļu attīstības turpinājums jaunā kvalitātē un apjomā, skaidro U. Krievārs, uzsverot, ka Šolka nostāja ir pret rūpnīcas realizēšanu, līdz ar to tas bijis arī pret Trikātas siera interesēm. Turklāt LPCS un tās vadītāja prasība piegādāt pienu esošajiem piena pārstrādātājiem neveicina sadarbības uzsākšanu starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem, tieši otrādi – tas samazina šādu iespēju, sacīja U. Krievārs. Viņaprāt, notiekošais liecina par cīņu, lai kooperatīvi Eiropas naudu nedabūtu.

A/s Trikātas siers atsākusi bioloģiskās produkcijas ražošanu, izmantojot tikai bioloģiskajās saimniecībās iegūto izejvielu.

Šobrīd uzņēmums atsācis ražot bioloģiskos Krievijas, Holandes un Blue sierus, kuriem veidots arī atšķirīgs iepakojums, informē Trikātas siers sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Smalkā. Ražotne šobrīd izmanto pienu no sešām bioloģiskajām saimniecībām, kas ir piena kooperatīva Trikāta KS biedri. Bioloģisko produkciju uzņēmums neražoja kopš šā gada jūnija, jo vajadzēja nodrošināt visus atbilstošos sertifikātus un pietiekamu piena apjomu.

Trikātas siera vadītājs Raimonds Freimanis uzsver, ka bioloģiskā sertifikācija, kas jāiegūst tām zemnieku saimniecībām, kuru ražotais piens tiek izmantots kā izejviela, garantē to, ka govis, tiek barotas tikai ar tādu barību, kuras audzēšanā nav izmantotas mākslīgās minerālvielas vai ķīmiski augu aizsardzības līdzekļi. Bioloģiski ražoto pienu savāc reizi trijos mēnešos, vidēji 6-7 tonnas vedumā.

AS Trikātas siers valdē ievēlēts jauns valdes loceklis - Juris Cīrulis, liecina Lursoft dati.

Viņš ieņēmis Raisas Jablonskas vietu. R. Jablonska amatu uzņēmuma valdē ieņēma jau kopš 2005.gada un patlaban, kā liecina Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija, nav ne dalībniece, ne amatpersona nevienā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Atšķirībā no kādreizējās valdes locekles, J. Cīrulis patlaban ieņem vairākus amatus, tostarp ir arī SIA Dižbrieži valdes priekšsēdētājs un Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS valdes loceklis. Papildus tam J. Cīrulis ir arī SIA Dižbrieži kapitāldaļu turētājs, Valmieras rajona Kauguru pagasta zemnieku saimniecības Brieži īpašnieks un Kauguru kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības kapitāldaļu turētājs.

Ja Trikātas siers nebūtu pats izstājies no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS), šodien tas tiktu izslēgts.

Tā piektdien pēc LPCS kongresa atzina organizācijas vadītājs Jānis Šolks. Viņš uzsvēra, ka LPCS turpmāk rūpīgi uzmanīs, vai uzņēmumam netiks sniegts «slēpts atbalsts» piena rūpnīcas projekta virzīšanā.

LPCS vadītāja teiktajam piekrita arī a/s Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, sakot, ka «daži zēni aiziet uz ministriju un dabū augšā rūpnīcu, taču rodas jautājums - kāpēc tāda nevienlīdzīga attieksme, jo citiem šādu iespēju nav.» Mums šķiet, ka šāda rūpnīca nav vajadzīga, tomēr laiks rādīs, vai tā bijusi vajadzīga, piebilda R. Gulbis.

Jau vēstīts, ka a/s Trikātas siers izstājās no LPCS saistībā ar LPCS «agresīvo un subjektīvo nostāju pret jaunās piena rūpnīcas projektu.» Rūpnīcu attīsta Latvijas Piens, kura sastāvā ir kooperatīvi Trikāta KS, Piena partneri KS un Dzēse. LPCS viens no šā gada galvenajiem uzdevumiem ir turpināt paust LPCS kopējo viedokli par SIA Latvijas piens aktivitātēm.

Piena nozarē darbojos jau labu laiku, šis mums ir ģimenes uzņēmums – stāsta uzņēmuma Trikātas piens dibinātājs Rolands Putniņš. Mēs zinājām, kā pārstrādāt pienu, kā veidot produktu, kā to tirgot, pietrūka tikai vietas, kur strādāt. Kad tāda iespēja radās, nolēmām dibināt savu uzņēmumu. Tas bija apmēram pirms gada. Šobrīd esam atjaunojuši Trikātas pienotavu un ražojam tajā bioloģiskos sierus.

Vairākus gadus esmu studējis ārzemēs, bet vienmēr esmu zinājis, ka labākas vietas par Latviju nav. Arī strādājuši esam dažādos uzņēmumos – gan ar piena pārstrādi saistītos, gan nesaistītos, taču izvēlējāmies veidot paši savu. Viegli nav, bet viegli jau nav nevienam. Toties ir gandarījums par katru paveikto soli.

Mūsu lepnums ir ekskluzīvais zilā pelējuma siers, ražojam arī ikdienišķākus produktus – Krievijas, Holandes un citus sierus. Visi mūsu sieri ir bioloģiski, jo izvēlējāmies startēt tirgū ar augstas pievienotas vērtības ražojumiem. Mūsu mērķis ir padarīt šos bioloģiski tīros, augstas kvalitātes produktus Latvijas patērētājam pieejamus.

Uzsākām ar ALTUM Starta aizdevumu. Bez šī atbalsta projekta, iespējams, nemaz nebūtu vai būtu pavisam citā attīstības stadijā. Palīdzība mums bija nepieciešama galvenokārt pienotavas darbības atjaunošanai. Tā bija stāvējusi ilgus gadus, nolaista, un bija nepieciešams diezgan pamatīgs laiks un resursi, lai mēs to atjaunotu.

Patlaban Latvijā eksportam Krievijas tirgū sertificēti 72 uzņēmumi un ir virkne uzņēmumu, kas procedūrai ir gatavi, tomēr sertifikācija kavējas, jo, neraugoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) centieniem, neizdodas panākt kaimiņvalsts atbildīgo dienestu inspektoru ierašanos Latvijā, biznesa portālam atzina PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmumi, kuri ieguvuši šādu sertifikātu, ir ««zelta vērtībā» jo tiem paveras neierobežota tirgus iespējas, turklāt sertifikāts darbojas ilgtermiņā, un, lai to anulētu, būtu jāveic ļoti nopietni pārkāpumi».

«Lai uzņēmums varētu eksportēt produkciju uz Krieviju, tam vispirms jāatbilst PVD prasībām. Atbilstības gadījumā uzņēmums konsultējas ar PVD, tad sakārto darbību atbilstoši kaimiņvalsts prasībām un saņem PVD garantijas. Tad PVD aicina vizītē Krievijas atbildīgā dienesta inspektorus, kuri klātienē apmeklē katru uzņēmumu, to pārbauda un nolemj par sertifikāta izsniegšanu,» skaidroja E. Zavadskis.

Tirdzniecības tīkla Alije parusa veikalā Begovaja atklāts Rīgā un Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik. Tas ir jau otrais stends Rižskij dvorik tirdzniecības tīklā Alije parusa.

Pirmais Rišskij dvorik stends Maskavā tirdzniecības centrā Ščuka (Ščukinskaja iela 42) kopš pagājušā gada darbojas ar ievērojamiem panākumiem, norāda Rīgas dome.

Projekta ietvaros pārtikas produkti tiek pārdoti vēl desmit tīkla Alije parusa veikalos. Pieaug arī to Latvijas ražotāju skaits, kas ir pārstāvēti Rizškij dvorik stendos. Plānots, ka jau šovasar stendi tiks atvērti vēl vienā Maskavas lielveikalu ķēdē.

Rižskij dvorik stendos Maskavas iedzīvotāji var iegādāties piena produkciju, tai skaitā jogurtus, sviestu, biezpienu, sieru, skābo krējumu, maizi, cepumus, gaļas izstrādājumus, dzērienus, ūdeni, zivju konservus, sukādes, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus, miltus, graudu pārslas, mērces, dārzeņu konservus, čipšus, Latvijas balzāmu un arī keramikas izstrādājumus.

Lielākā daļa jeb 83% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju visvairāk iecienījuši puscieto nogatavināto sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, Čedaras).

Ievērojami atpaliekot no līdera, iecienītāko sieru topa otrajā vietā ir kausētais siers (47%), bet trešajā vietā (33%) - mīkstais negatavinātais siers (piemēram, krēmsieri, Riccota, Mozarella). Šādu ainu atklāj Trikātas Siera akadēmijas veiktais pētījums.

Vīrieši vairāk uzturā lieto kausēto sieru (53% vīriešu, 41% sieviešu), savukārt sievietes izteikti biežāk izvēlas mīksto nenogatavināto sieru (46% sieviešu, tikai 19% vīriešu).

Visbiežāk siers kā uzkoda kombinēts ar maizi – divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka tā ir iecienītākā piedeva sieram. Bieži sieru lieto kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, vīnu un alu (42%), savukārt nedaudz mazāk kā viena trešdaļa iedzīvotāju sieru ēd bez jebkādām piedevām, liecina aptaujas dati.

Kauguru, Brenguļu un Trikātas pagastu kopīgi izveidotais Beverīnas novads aizvadījis pirmos četrus gadus. Pie varas grožiem brengulieti Māri Zvirbuli nomainījusi trikātiete Cilda Purgale. Lai arī amatpersonas atzīst, ka sevišķu saliedētību novada iedzīvotāju starpā nejūt, nav izcēlušies arī īpaši kašķi, raksta laikraksts Diena.

Zināms trieciens novada pašapziņai un arī budžetam esot uzņēmuma Trikātas siers ražotnes pārcelšana uz Jelgavu, tomēr novadā turpinot darboties gan spēcīgi zemnieki, gan slavenā Brenguļu alus darītava. Zemi sākuši uzpirkt ķīnieši, tomēr neviens no viņiem novada teritorijā vēl neesot redzēts.

Ziņa par to, ka ķīnieši ar Latio starpniecību iegādājušies vairākus zemesgabalus Mūrmuižā, presi pāršalca šā gada pavasarī, kad dome atteicās no pirmpirkuma tiesībām uz pieciem zemesgabaliem. Kauguru pagastā runājot, ka ķīnieši vai nu nopirkuši, vai nolūkojuši arī nepabeigtu daudzdzīvokļu māju ar 18 dzīvokļiem. C. Purgale jauno situāciju vērtējusi pragmatiski: «Iepriekšējai domei bija bažas, ka ienāks un svešie kaut ko izpirks, bet īstenībā viss jau ir izpirkts. Latvija ir izpirkta. Ko tad mēs - visu zemi pārpirksim, lai ķīnietis nedabū? Ķīnietis te nedzīvos, viņam tas zemes gabals vajadzīgs, lai tiktu uz Franciju, uz Vāciju. Bet varbūt viņi te arī kaut ko radīs.»

«Eksports prasa laiku; ne tuvu neesam sasnieguši plānoto, bet šī brīža rezultāti ir labāki, nekā cerējām. Ir ielikti labi pamati,» saka Gatis Jurisons, SIA Latvijas piens (Trikātas siers) tirdzniecības direktors

G. Jurisons ir izveidojis stratēģisko sadarbības partneru loku, ieviesis pārdošanas sistēmu ikdienas patēriņa produktiem (FMCG) Baltijai un t.s. B2B produktiem. «Uzņēmums ir jauns, tāpēc pārdošanas sistēma bija jāveido no nulles, segmentējot mērķa tirgus,» skaidro G. Jurisons. Viņš ir iekļuvis laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pusfinālā.

Prātīgs mārketings

Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā pieaudzis par 44%, sasniedzot 37,2 miljonus eiro. «Rezultāti ir labāki, nekā gaidījām. Tie pierāda, ka, ieguldot prātīgās mārketinga aktivitātēs, ir iespējami panākumi,» saka G. Jurisons. Viņš uzsver, ka vienmēr ir jāizvērtē iespējamā atdeve no ieguldījumiem mārketingā. Piemēram, labi strādā televīzijas reklāmas, bet jaunam uzņēmumam tas ir pārāk dārgi, tā būtu neprātīga investīcija. Tāpēc Latvijas piens biznesa sākumposmā fokusējas uz aktivitātēm veikalos, sasniedzot savu pircēju nepastarpināti. «Pēc ACNielsen datiem, 2013. gada nogalē SIA Latvijas piens pēc apjoma kļuva par Latvijas siera tirgus līderi,» viņš apgalvo.

Kooperatīvs SIA Latvijas Piens šodien iesniedza Lauku atbalsta dienestā projekta pieteikumu piena pārstrādes rūpnīcas Jelgavā būvniecībai ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti.

Kopējās rūpnīcas būvniecības izmaksas plānotas ap 8,7 miljoniem latu. Kooperatīvu biedri kā līdzfinansējumu plāno ieguldīt projektā vienu miljonu latu, 2,95 miljonus latu varētu veidot Eiropas piešķirtais līdzfinansējums piena nozares restrukturizācijai, savukārt pārējais finansējums būs bankā ņemts kredīts.

Kā ziņots, 28.septembrī valdībā tika apstiprināti grozījumi programmā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, paredzot, ka uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna naudu, aptuveni 5,2 miljoniem latu, varēs pretendēt juridiska persona, ja vismaz 51% tās daļu, akciju vai paju pieder vienam vai vairākiem piena kooperatīviem. Līdz ar to projektu piena pārstrādes rūpnīcas realizācijai varēja iesniegt arī piena kooperatīvu apvienības Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri jeb SIA Latvijas Piens, kas līdz šim izrādīja vislielāko interesi par šo atbalsta pasākumu.

Zemnieku uzņēmums Latvijas piens otrdien uzsācis siera ražošanu plašam patēriņam, vienlaikus prezentējot uzņēmuma zīmolu Latvijas piens.

Kopš jūnija beigām, kad tika pabeigti ieguldījumi uzņēmuma pirmajā kārtā, tiek ražoti eksporta produkti – vājpiena koncentrāts un saldais krējums. Pabeidzot ieguldījumus uzņēmuma otrajā kārtā, ar pilnu jaudu uzsākta dažāda veida Trikantāleru, kā arī Krievijas un Holandes tipa sieru ražošana, informē Latvijas piena pārstāvji.

Latvijas pienā ražotais siers pēc nogatavināšanas pie patērētājiem nonāks nākamā gada sākumā. Tos piedāvās gan ar pircējiem ierasto Trikātas zīmolu, gan ar vēl nebijušu zīmolu, ko uzņēmums prezentēs vienlaikus ar jaunās produkcijas nonākšanu veikalu plauktos.

Jau rakstīts, ka triju mēnešu laikā plānots ražotnē sasniegt jaudu 300 tonnas siera mēnesī. Sākotnēji 50% no saražotā tiks tirgots Latvijā, bet 50% - eksporta tirgos, bet ar laiku eksporta īpatsvaru plānots palielināt līdz 80%.

Maskavā notikušajā pārtikas izstādē Prodexpo 2012 Latvijas šprotu ražotājs SIA Gamma-A saņēmis augstākās zelta godalgas, informēja biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Imants Cīrulis.

«Gamma-A saņēma augstāko novērtējumu jeb Grand Prix balvu par labāko inovācijas produktu - šprotēm stikla burciņā. Tāpat uzņēmums ieguva zelta medaļu par produktiem Rīgas šprotes un Apceptas brētliņas tomātu mērcē, kā arī zelta medaļu par uzņēmuma kopējās produktu līnijas augsto kvalitāti. Zelta medaļu par produktu Rīgas šprotes ieguva arī SIARanda. Savukārt SIA Sabiedrība IMS ieguva sudraba medaļu par produktu Šprotes eļļā, bet SIA Līcis-93 - bronzas medaļu par šprotēm Rīgas zelts,» sacīja Cīrulis.

Viņš norādīja, ka uzņēmēji ir ļoti apmierināti ar panākumiem izstādē, kas nozīmē arī jaunus līgumus.