Patlaban Latvijā eksportam Krievijas tirgū sertificēti 72 uzņēmumi un ir virkne uzņēmumu, kas procedūrai ir gatavi, tomēr sertifikācija kavējas, jo, neraugoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) centieniem, neizdodas panākt kaimiņvalsts atbildīgo dienestu inspektoru ierašanos Latvijā, biznesa portālam atzina PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmumi, kuri ieguvuši šādu sertifikātu, ir ««zelta vērtībā» jo tiem paveras neierobežota tirgus iespējas, turklāt sertifikāts darbojas ilgtermiņā, un, lai to anulētu, būtu jāveic ļoti nopietni pārkāpumi».
«Lai uzņēmums varētu eksportēt produkciju uz Krieviju, tam vispirms jāatbilst PVD prasībām. Atbilstības gadījumā uzņēmums konsultējas ar PVD, tad sakārto darbību atbilstoši kaimiņvalsts prasībām un saņem PVD garantijas. Tad PVD aicina vizītē Krievijas atbildīgā dienesta inspektorus, kuri klātienē apmeklē katru uzņēmumu, to pārbauda un nolemj par sertifikāta izsniegšanu,» skaidroja E. Zavadskis.
Patlaban eksportam uz Krieviju sertificēti 72 Latvijas uzņēmumi, no tiem 15 ir gaļas pārstrādes, 13 - piena un 44 - zivju pārstrādes uzņēmumi. Vienlaikus E. Zavadskis atzina, ka patlaban pastāv problēma ar Krievijas kolēģu vizītēm Latvijā, jo kaimiņvalsts dienestam esot citas prioritātes.
«Pēdējā vizīte Latvijā bija 2011.gadā, kad divu nedēļu laikā inspektori apmeklēja sertifikācijai pieteiktos uzņēmumus un tika sertificēti četri piena un trīs - gaļas pārstrādes uzņēmumi. Neraugoties uz labām koleģiālām un profesionālām attiecībām, kopš tā laika inspektori nav ieradušies Latvijā, lai gan PVD dara visu, lai to panāktu. Regulāri sūtām uzaicinājuma vēstules, saņemam atbildes, ka komisija noteikti ieradīsies, tomēr saskaņā ar saspringto grafiku un noslogojumu pagaidām tas nav iespējams. Zinām, ka Krievijas prioritāte patlaban ir aktīvs pārbaužu process vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Lietuvā un Igaunijā,» skaidroja E. Zavadskis.
Jautāts, kā PVD komentē SIA Latvijas piens neveiksmīgos centienus saņemt sertifikātu, viņš norādīja, ka Latvijas piena gadījumā iespējas vēl nav izsmeltas un pastāv arī izdevība izmantot joprojām spēkā esošo meitasuzņēmuma SIA "Trikātas siers" Krievijas tirgus sertifikātu.
«Tā ir īpašnieku izvēle - apdomāt, kādas ir iespējas izmantot Trikātai piešķirtās tiesības eksportēt sierus. Iespējams, ka sieru ražošanu būtu vajadzējis atstāt šajā uzņēmumā, nevis pārcelt uz jauno, kuram sertifikāta vēl nav. Latvijā katrs uzņēmums, kuram ir Krievijas sertifikāts, ir zelta vērtībā, un šo izdevību ir aplami zaudēt, tā ir kļūda,» sacīja Zavadskis.
Izskanējis, ka Jelgavas piena rūpnīcas attīstītājam Latvijas piens ir nācies pavisam aiziet no Krievijas tirgus, kad kļuvis skaidrs, ka jaunajai piena rūpnīcai Krievijas sertifikāts tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, savukārt vecajā SIA Trikātas siera ražotnē sieru Krievijai ilgāk ražot nebija iespējams.
To biznesa atzina uzņēmuma pārstāvis, kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Viņš skaidroja - ja rūpnīca pārceļ ražošanu uz jaunām ēkām, kā tas noticis Latvijas piena gadījumā, ražošanu pārceļot no Trikātas uz Jelgavu, nepieciešama jauna sertifikācija. Vecajai rūpnīcai tāda bijusi, tikmēr jaunā rūpnīca Jelgavā sertifikātu pieprasījusi un joprojām to vēl gaida.