Zemnieku uzņēmums Latvijas piens otrdien uzsācis siera ražošanu plašam patēriņam, vienlaikus prezentējot uzņēmuma zīmolu Latvijas piens.
Kopš jūnija beigām, kad tika pabeigti ieguldījumi uzņēmuma pirmajā kārtā, tiek ražoti eksporta produkti – vājpiena koncentrāts un saldais krējums. Pabeidzot ieguldījumus uzņēmuma otrajā kārtā, ar pilnu jaudu uzsākta dažāda veida Trikantāleru, kā arī Krievijas un Holandes tipa sieru ražošana, informē Latvijas piena pārstāvji.
Latvijas pienā ražotais siers pēc nogatavināšanas pie patērētājiem nonāks nākamā gada sākumā. Tos piedāvās gan ar pircējiem ierasto Trikātas zīmolu, gan ar vēl nebijušu zīmolu, ko uzņēmums prezentēs vienlaikus ar jaunās produkcijas nonākšanu veikalu plauktos.
Jau rakstīts, ka triju mēnešu laikā plānots ražotnē sasniegt jaudu 300 tonnas siera mēnesī. Sākotnēji 50% no saražotā tiks tirgots Latvijā, bet 50% - eksporta tirgos, bet ar laiku eksporta īpatsvaru plānots palielināt līdz 80%.
Vājpiena koncentrāta ražošanas jauda būs 75 tonnas diennaktī jeb līdz 27 tūkst. tonnu gadā. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda - līdz 300 tonnām desmit stundās, līdz 100 tūkst. tonnām gadā.
No 12. jūlija līdz 29. novembrim Latvijas piens pārstrādājis 11 484 tonnas piena, saražojis 2 774 tonnas vājpiena koncentrāta un 1 128 tonnnas krējuma, infrmē uzņēmuma pārstāvji.
Latvijas pienu dibinājuši Latvijas piensaimnieku kooperatīvi – Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS, kopumā apvienojot 600 zemnieku saimniecības.
Kopējās investīcijas rūpnīcā ir 10,4 milj. Ls. Kooperatīvu biedru līdzfinansējums ir viens miljons, aizdevums veido aptuveni 6,5 milj. Ls, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – trīs milj. Ls, valsts garantētais atbalsts – pieci milj. Ls.
Iepriekš mediji ziņoja, ka starp Latvijas piena pārstrādes nozares uzņēmējiem ir tādi, kas neuzskata Latvijas piena ražotnes projektu par vajadzīgu. Piemēram, a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts gada sākumā pauda, ka šis projekts ir «pilnīgi bezjēdzīgs» un norādīja uz «politisko piegaršu». «Pazīstot Latvijas un arī Eiropas piena industriju, ir pilnīgi skaidrs, ka ar tik mazām pārstrādes jaudām šāds projekts ir vairāk nekā bezjēdzīgs, jo tā saražotās produkcijas izmaksas nebūs konkurētspējīgas,» iepriekš pauda J. Šņepsts.