Atzīmējot tuvojošos Līgo svētkus un Jāņus, šodien Maskavā, tirdzniecības tīkla Zeļonij perekrestok veikalā Smoļenskas laukumā 3/5 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atklāja vēl vienu Latvijā ražotu pārtikas preču tirdzniecības stendu Rižskij dvorik.

Šis ir jau trešais Rižskij dvorik, kas tiek atvērts Maskavā, bet veikalu tīkls Zeļonij perekrestok ir jau otra mazumtirdzniecības ķēde, kurā tiek atvērti šie stendi.

«Mūsu pircēji ir ļoti iecienījuši Latvijā ražotos produktus. Par to liecina kaut vai tas, ka preces no šī jaunā stenda sāka izpirkt, vēl pirms tas tika oficiāli atklāts un plauktus nācās papildināt vēl un vēl. Cenu ziņā produkcija, kas pārstāvēta Rižskij dvorik stendā, ir ļoti konkurētspējīga,» norāda tīkla Zeļonij perekrestok pārstāve Jeļena Guļajeva.

Latvijā ražotās produkcijas stendi ir noformēti ar Vecrīgas skatiem, Rīgas centram raksturīgām laternām un citiem elementiem, kas atgādina Vecrīgas pagalmu.

Maskavā 18.jūlijā atklāts jau ceturtais Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik.

«Esam gandarīti, ka Latvijas produkcija turpmāk būs pieejama arī tirdzniecības tīkla Zeļjonij perekrjostok apmeklētājiem. Šodien ar lepnumu tieši šeit atklājam Rižskij dvorik stendu, jo veikalu tīkls Zeļjonij perekrjostok Maskavā lepojas ar īpaši kvalitatīvu un bioloģiski tīru pārtikas produktu klāstu,» atzīmēja Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja.

Pārtikas stenda atklāšanā, kuru vadīja Krievijā plaši pazīstamais televīziju izklaides šovu vadītājs etniskais latvietis Valdis Pelšs, piedalījās Latvijas-Krievijas Lietišķās Sadarbības padomes pārstāvji un Rižskij dvorik projektā iesaistītie abu valstu pārstāvji.

Latvijas pārtika ir pieprasīta Krievijā, taču vēlama lielāka Latvijas ražotāju iniciatīva apjomu palielināšanā.

Šāds secinājums radās pēc Rīgas Domē notikušās diskusijas «Latvijas – Krievijas sadarbības projekta Rižskij dvorik pirmais gads: rezultāti, problēmas, perspektīvas.» Krievijas uzņēmēji aicina Latvijas ražotājus būt drosmīgākiem un palielināt apjomus, kā arī piedāvāt jaunus produktus kaimiņvalsts patērētājiem.

Šobrīd Rižskij dvorik projektā iesaistījušies 38 uzņēmumi, taču ne visi piegādā preci Krievijas tirgum, to DB stāstīja SIA Baltijas zvaigzne ģenerāldirektors Igors Guļijevs. «Šobrīd darbojas 14 Rižskij dvorik stendi, 21. decembrī atklāsim vēl vienu, bet plānos mums bija šogad atvērt ap 20. Faktiski paši esam sākuši piebremzēt ar jaunu atvēršanu, jo katrs nākamais nozīmē lielākus apjomus. Un rodas jautājums – vai ražotāji to spēs nodrošināt. Mēs varam kaut 100 uztaisīt. Bremzējam arī tāpēc, ka, iekams nav jaunu līgumu, neesam pārliecināti par jaunām piegādēm janvārī, februārī, martā. Sākotnēji apzinām ražotāju iespējas un tikai tad veram vaļā jaunus stendus,» skaidro I. Guļijevs. Kā problēmu viņš saskata muitas procedūras, kas aizkavē produktu ātrāku nokļūšanu veikalos, līdz ar to prece ar īsāku derīguma termiņu ir apdraudēta.

Latvijas pārtikas ražotājiem būs ļoti grūti iekļūt pārsātinātajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, kā arī nav vērts rēķināties ar būtisku valsts atbalstu, līdz ar to vienīgā iespēja ir palikt Krievijas tirgū, mēģinot pielāgoties sarežģītajai situācijai, atzīst uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis un projekta Rižskij dvorik Krievijā attīstītājs Normunds Štāls.

Jautāts, kāda būs Krievijas noteikto sankciju ietekme uz Rižskij dvorik zīmoliem, viņš atzina, ka pagaidām vēl pagrūti prognozēt, lai gan visiem šajā zīmolā iesaistītajiem uzņēmumiem vienmēr bijis skaidrs, ka Krievijas tirgus nav prognozējams.

«Skatot aizliegto preču sarakstu un salīdzinot ar kodiem, ko pārstāv Rižskij dvorik, ir skaidrs, ka vairākas pozīcijas vēl ir brīvas. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ļoti rūpīgi jāanalizē, kuri kodi kādai precei ir piešķirti, un jāraugās, vai pastāv variācijas iespējas. Piemēram, vienu vai otru aizliegto produktu citādāk pasniedzot vai nokūpinot, var iegūt citu kodu, un tādā veidā aizliegums varētu šo produktu neskart,» sacīja Štāls.

Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja atklājis pirmo Latvijas pārtikas produktu stendu Rižskij dvorik ārpus Maskavas pilsētas robežām. Latvijas produkcija būs pieejama tirdzniecības tīkla Alije Parusa veikalā, kas atrodas 24 km attālumā no Maskavas pilsētas robežas ciematā Kņjažje ozero.

Šis privātmāju ciemats esot viens no ainaviskākajiem un ekoloģiski tīrākajiem piemaskavas rajoniem.

«Ar lepnumu jāsecina, ka Latvijas pārtikas ražotāju piedāvātā produkcija kļūst arvien daudzveidīgāka, nezaudējot tās augsto kvalitāti,» stenda atklāšanā teicis vēstnieks E.Skuja. Vēstnieks dāvinājis tirdzniecības centram lielformāta planšeti ar Rīgas skatu, ko vēstniecībai palīdzēja sagādāt Latvijas Institūts.

Pasākumā piedalījās Rīgas Domes un Latvijas Latvijas-Krievijas Lietišķās Sadarbības padomes pārstāvji, kā arī veikalu tīkla Alije Parusa vadītāja Olga Blažko, kura savā uzrunā izteica cerību, ka drīzumā Rižskij dvorik stendos būs iespējams iegādāties ne tikai konservētus, bet arī svaigus pārtikas produktus.

Tirdzniecības centrā Rīga, kas atrodas Minskā, plānots atvērt Rīgas preču veikalu Rižskij dvorik, tāpat Baltijas galvapilsētā varētu atvērt mūsdienīgus latviešu nacionālo ēdienu restorānus, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA prezidents Henriks Danusēvičs, vērtējot attīstības prognozes Baltkrievijā, saka: «Minskā restorānos cenas ir relatīvi augstas un pielīdzināmas Rīgā esošajām, savukārt apkalpošana un ēdienu kvalitāte bieži vien ir relatīvi zema. Tāpēc uzskatu, ka latviešu restorāniem Minskā ir teicamas perspektīvas.» LTA sadarbībā ar Rīgas domi būšot jāveic daudz darba, lai apvienotu ražotājus Rižskij dvorik veikalā Minskā un noorganizētu regulāru preču piegādi un augstu apkalpošanas kultūru.

Jaunajiem tirdzniecības un ēdināšanas projektiem šobrīd ir abu pušu – Baltkrievijas un Latvijas valdības atbalsts. Janvārī plānots uzsākt sarunas ar Minskas izpildkomitejas pārstāvjiem par piemērotu telpu izvēli un attiecīgo tirdzniecības objektu atvēršanu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Pagājušajā nedēļā Latvijas ražotājiem Maskavā, Rīgas nedēļās ietvaros, bija iespēja prezentēt savu produkciju, informēja Uzņēmēju kluba Rīgas Marka pārstāvji.

Latvijā ražotās pārtikas produkcijas degustācijas, Rīgas Skolēnu pils folkloras grupas Kokle dziesmas un pasākuma vadītāju stāstus par Rīgu varēja baudīt uzņēmuma Alije parusa lielveikalu stendos Rižskij Dvorik. Jāpiebilst, ka Maskavā interesentiem jau pastāvīgi pieejami 20 Latvijā ražotās pārtikas produktu tirdzniecības stendi Rižkij Dvorik.

Alije parusa tirdzniecības centrus ik dienas apmeklē vidēji 8-9 tūkstoši cilvēku, norāda Uzņēmēju kluba Rīgas Marka vadītājs Normunds Štāls. Viņš uzsver, ka šāds mērķauditorijas skaits un Rīgas nedēļas laikā sasniegtie tirdzniecības rādītāji mudina arī turpmāk organizēt līdzīgus projektus.

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saldumu ražotājs Laima saņēmis augstāko novērtējumu.

Godalgoti visi Laimas jaunie konkursam Gada prece nominētie produkti. Ar zelta medaļu novērtēta ekskluzīvā šokolādes konfekšu izlase Maestro R.Pauls un zefīrs Maigums ar aveņu kraukšķiem, sudraba medaļa piešķirta zīmola Old Town Bakery jaunajām kūciņām Skudrupūznīši, ko ražo Staburadze.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone komentē: «Worldfood ir viena no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā. Ieguldītais darbs šī gada sākumā, piedaloties izstādē Prodexpo 2013, jau devis rezultātu – pieauguši pārdošanas apjomi Maskavā un Maskavas reģionā par 30%, kopš vasaras nodrošināta produktu pārdošanas pārstāvniecība ne tikai Pēterburgā, bet arī Maskavā. Eksportējamo produktu portfelis paplašināts, eksportējot arī zefīru Maigums , Selgas cepumus un marcipānu. Dalība izstādē Worldfood ir mērķtiecīgā darba turpinājums, jo 2014. gadā plānojam eksporta pieaugumu uz Krieviju palielināt par 30%, salīdzinājumā ar 2013. gadu. Gada beigās plānojam sasniegt pirms krīzes eksporta apjomu uz Krieviju, toreiz augstākais rezultāts tika sasniegts 2007. gadā.»

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra vēlēšanu saraksta līderis Latgalē.

Kā vērtējat valdības rīcību saistībā ar ES un Latvijas «laipnībām», kas rezultējās ar Krievijas embargo pārtikas precēm?

Latvija ir neliela valsts un ir jārēķinās ar reālo ģeopolitisko situāciju, kāda tā ir. Tomēr pie varas esošie politiķi, vēl pirms ES augstākajā līmenī lēma par kādām sankcijām pret Krieviju saistībā ar notikumiem Austrumukrainā, jau pieprasīja stingrākas sankcijas, ignorējot iespējamo Krievijas pretreakciju. Lai arī Latvijas valdība jau šā gada sākumā slepenās sēdēs runāja par Austrumukrainas notikumu iespējamo ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, tomēr nekas nav dzirdēts, ka būtu bijuši izstrādāti kādi tālākas attīstības scenāriji A, B, C. Rezultātā Krievijas atbilde: pārtikas produktu embargo ir kā auksta ūdens šalts uz galvas. Kāpēc? Tāpēc, ka nekāda konkrēta pasākumu plāna, ko valdība iedarbinātu, nav. Jā, ir vispārīgas frāzes – palīdzēsim, risināsim un tamlīdzīgi, taču nekā reāla, taustāma vēl nav. Pirmsvēlēšanu skurbulī valdība apgalvo, ka sankcijas ietekmē tikai 50 milj. eiro eksportu un tas jau nekas briesmīgs nav. Un tas tiek teikts situācijā, kad 2013. g. uz Krieviju no Latvijas tika eksportēti pārtikas produkti par 650 milj. eiro. Protams, Krievijas embargo vismaz pašlaik neskarot zivju konservu un alkohola ražotājus, taču austrumu kaimiņvalstī jau skan aicinājumi šo embargo papildināt ar visu veidu konserviem, alkoholu, tabaku un pat vieglajām automašīnām. Un ja vēl Krievija nolems mainīt tranzītpreču plūsmu, tad līdzās pašreizējā embargo rezultātā cietušo autopārvadātāju pulkam pievienosies tranzīts – Latvijas dzelzceļš, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas, tajās strādājošas stividorkompānijas. Kopumā situācijas tālākā eskalācija un jo īpaši Latvijas politiķu aicinājumi uz vēl bargākām sankcijām pret Krieviju, kā arī Polijas un Lietuvas ražotāju vēlme uz Krieviju neaizsūtītos produktus daļēji realizēt mūsu valstī Latvijas IKP var apcirpt pat par piektdaļu. Pieļauju, ka pēc vēlēšanām tie paši, kuri šo Krievijas embargo sankciju defektu raksturo kā nenozīmīgu, to sāks parādīt daudz draudīgākos apjomos.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Priekules novada uzņēmums SC Grand grasās tirgū laist jaunu produktu Sweet bee (Saldā bite). Salds sēklu maisījums medus glazūrā ar dzērvenēm noteikti piesaistīs klientu uzmanību un ieņems cienīgu vietu uz galdiņa pie TV ekrāna, uzskata uzņēmuma kvalitātes vadītāja Maira Meļķe.

Šobrīd Latvijas pircējiem pazīstams septiņu sēklu un riekstu maisījums Aizdars, kuru var nopirkt gan saldu, gan sālīti pikantu. Līdz šim tieši sēklu maisījumi bijuši veiksmīgākie uzņēmuma eksporta produkti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Uz Krievijas galvaspilsētas lielveikalos esošajiem Latvijas ražotāju produkcijas stendiem Rižskij dvorik gāja tieši Aizdars. Diemžēl Krievijas eksporta aizliegumu dēļ patlaban mūsu produkta Maskavā nav. Meklējam citus tirgus. Mūsu produkcija tika nosūtīta arī uz Kazahstānu, kur Rīgas domes veidotā delegācija dibināja kontaktus,» stāstījusi ražotāja pārstāve.

Darba vizītes laikā Baltkrievijā biznesa foruma atklāšanā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) solījis pašvaldības kompetences ietvaros veicinā Latvijā un Rīgā ražotu produktu noietu Baltkrievijā. Konkrēta iecere esot Minskas veikalos veidot Rīgas stūrīšus ( Рыжскi куток) - stendus, kur tiktu realizēta Latvijas produkcija.

Rīgas stūrīši Minskā tiktu veidoti pēc kādreiz Maskavā īstenotā Rižskij dvorik parauga, ko nācās pārtraukt ES un Krievijas savstarpējo sankciju dēļ, informē Rīgas domē. «Mums nav mērķa tieši konkurēt ar Baltkrievijas precēm, bet gan piedāvāt nišas produktus, kas varētu bagātināt pircēju izvēles iespējas. Un, protams, mēs esam pārliecināti, ka ir plašas perspektīvas Baltkrievijas uzņēmēju sadarbībai ar Rīgas Brīvostu, » norādījis N.Ušakovs.

No 7.līdz 10.aprīlim N. Ušakovs atrodas darba vizītē Minskā. Kopā ar mēru un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem Baltkrievijas galvaspilsētu apmeklē arī plaša uzņēmēju grupa.

Sankciju ieviešana pret Krieviju, lai apturētu tās agresiju Ukrainā, bija murgaina ideja, šodien intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš uzsvēra, ka jaunāko laiku vēsturē neesot pozitīvu piemēru ar sankciju ieviešanu. Tās nepalīdzot. Tā bijusi murgaina ideja, iedomāties, ka, ieviešot dažas sankcijas, Krievijas tauta sacelsies, lai gāztu Vladimira Putina varu.

Turklāt Latvija, kas ir viena no valstīm, kura no Krievijas pretreakcijas cietīs visvairāk, bija tā, kas kūdīja Eiropas Savienības valstis, pieņemt lēmumu par sankciju ieviešanu.

Ušakovs kā vienīgo iespēju atrisināt Ukrainas krīzi un apturēt Krievijas agresiju, minēja diplomātu sarunas.

Viņaprāt, pašlaik Latvijas valdība neko daudz nevar darīt, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem. Viena no iespējām esot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Turklāt, ja Eiropas Savienība nevarēs parūpēties par Baltijas valstīm, Latvijai jāsāk domāt par protekcionismu un jāatbalsta savi ražotāji.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizvērtē, vai viņi ir gatavi atteikties no 50 eiro mēnesī, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Rīga Mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš atgādināja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka sankcijas pret Krieviju Latvijai nozīmē simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Rīgas dome apzinoties, ka sankciju ieviešana atstās būtisku ietekmi arī uz ekonomiku galvaspilsētā. Pirmkārt, viena no lielākajām tūristu grupām pašlaik Rīgā ir tūristi no Krievijas, kuri tērē vairāk līdzekļu nekā citi tūristi. Ja krievu tūristu skaits samazināsies, tas būs ļoti liels zaudējums.

Otrkārt, tas var skart arī nekustamo īpašumu jomu un apturēt ēku renovāciju pilsētas klusajā centrā, ja tiks apturēta uzturēšanās atļauju programma. Līdz ar to pilsētas centru sakārtot būs grūtāk.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.