Bioloģiskajiem produktiem ir liels eksporta potenciāls; ārpus Latvijas tos pagaidām novērtē vairāk nekā pie mums.

Tā uzskata laikraksta Dienas Bizness aptaujātie uzņēmēji. Pašreiz a/s Tukuma piens eksports ir neliels, jo ekoloģisko produktu līniju bija iecienījuši Krievijas iedzīvotāji. Tāpēc uzņēmums ir sācis jaunu partneru meklēšanu Eiropā, lai palielinātu produktu pārdošanu rietumu virzienā. «Pēdējās tendences Eiropā, tostarp izstādēs, liecina, ka interese par bioloģiskajiem produktiem ir ievērojami pieaugusi. Mūsuprāt, Baltais EKO ir milzīgs potenciāls, jo tam ir krietni lielāka pievienotā vērtība nekā tradicionālajiem piena produktiem,» uzskata Armands Artihovičs, a/s Tukuma piens mārketinga vadītājs. Arī bērnu pārtikas ražotāja SIA Lat Eko Food produkcija galvenokārt tiek realizēta vietējā tirgū, bet ir arī sākts eksports uz Koreju, Kuveitu, Lielbritāniju, tāpat rit pārrunas ar Dāniju. Nākotnē iecerēts eksportēt vismaz 80% produkcijas, jo Latvijā mazo ēdāju esot tik, cik ir – katru gadu dzimst aptuveni 20 tūkstoši mazuļu un tas ir nepietiekami nopietnai biznesa attīstīšanai vietējā tirgū.

AS Lazdonas piensaimnieks kāpinājusi apgrozījumu un palielinājusi klientu loku, iekarojot Latvijas otru galu – Kurzemi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums AS Lazdonas piensaimnieks 2020. gadā atzīmēs 100 gadu jubileju, kopš esošajās telpās notiek piena pārstrāde. Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne norāda, ka uzņēmums veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Saražotās produkcijas klāsts ir daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti utt. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 6,46 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 199,14 tūkst. eiro. E. Utināne skaidro, ka uzņēmumam, līdzīgi kā citiem, ir labāki gadi un ne tik labi gadi, gan skatoties no apgrozījuma, gan no peļņas skatu punkta. Pagājušais gads nav bijis slikts, bet šogad, sagaidot Latvijas simtgadi, rezultāti uzlabojušies par vismaz 10%. Nākotne ir sieram, sviestam un pulverveidīgajiem piena produktiem, un nišas produkti būs vajadzīgi vienmēr, bet lielražošana nevar nodrošināt šādu produkciju, viņa uzskata.

Latvijas augu spēku Laura Kreišmane iesaiņo pudelītē, bet sertifikāts Ecocert apliecina viņas produkcijas dabiskumu.

Sākot mājas apstākļos gatavot kosmētiku, parasti cilvēki izvēlas taisīt lūpu krāsas vai krēmus, t.i., kaut ko tehnoloģiski vienkāršu. Savukārt Laura izvēlējusies iet citu ceļu. Gatavojot ziepes vai krēmus, visbiežāk sapērk visas sastāvdaļas un samaisa kopā, skaidro Laura. Savukārt viņa gatavo produktu pilnīgi no jauna. «Redzu gan pašu sākumu, gan beigas. Gribējās izcelt Latvijas spēku un dabu,» saka Laura Kreišmane, SIA Dabba īpašniece. Viņas uzņēmums ražo dabisku, sertificētu kosmētiku. Pagaidām kosmētikas klāstā ir tikai ziedūdeņi, kas gatavoti no Latvijas augiem un ir ievākti bioloģiski sertificētās saimniecībās.

Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies, intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Rīgas Dzirnavnieks direktore Anita Skudra.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai ražosiet arī bioloģisko produkciju? Vai jūtams, ka biopārtiku pieprasa vairāk?

Būs. Jau šobrīd ir. Gatavojoties nākamajam finanšu gadam, vērtējam savas iespējas. Jau tagad redzam, ka pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas eksporta tirgos aug un šiem produktiem ir ļoti liels potenciāls. Pēc bioloģiskajiem produktiem ir pieprasījums gan Eiropā, gan Āzijā, arī citos tirgos. Pirms pieciem līdz septiņiem gadiem cilvēkiem nebija lielas intereses par bioloģisko pārtiku, bet pēdējos gados viņi par to domā aizvien vairāk. Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies. Bioloģiski sertificētus produktus ražojam jau desmit gadus. Slēdzam līgumus ar zemnieku saimniecībām par bioloģiskās produkcijas ražošanu. Pieprasījums pēc tās aug par 20–30%, bet Latvijā cilvēku skaits ir tik mazs, ka pieaugums nav salīdzināms ar to kāpumu, kas ir Eiropas tirgos, kur bioloģisko produkciju sūtām konteineros. Sadarbības klienti paši brauc un veic auditus, viņiem ir ļoti stingras prasības, pat augstākas nekā ISO. Mums ir gan ISO, gan BRC, gan Halal un Košer sertifikāti, bet tad, kad brauc klienti un auditē, saprotam, cik tas ir nesalīdzināmi nopietnāk. Ikviens klients rūpējas par savu produktu drošību un kvalitāti un veic savu auditu. Mūsu spēcīgā puse ir tā, ka varam tepat uz vietas ražotnē nodalīt konvencionālos graudus no bioloģiskajiem.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Lauku labumu tirdziņš starp tirdzniecības centriem Spice un Spice Home, kurā nopērkama Latvijas zemnieku izaudzētā produkcija, šogad darbosies trīs dienas nedēļā - ceturtdienās, piektdienās un sestdienās.

Viens no jaunumiem Lauku labumu tirdziņā šopavasar solās būt brieža gaļas burgeri, kas tiks gatavoti apmeklētāju acu priekšā.

Būs nopērkami arī dažādi sieri un citi iecienīti piena produkti, jēra, liellopa un vistas gaļa, bioloģiskā maize, dārzeņi, augļi, ogas un garšaugi, zāļu tējas un augļu sulas, mājas saldējums un konditorejas izstrādājumi, kā arī biškopības produkti un stādi. Tie nākuši no tādām zemnieku saimniecībām kā Jaundimdāni, Celmi, Apiņi, Kraujas, Osīši, Vārpas, Cepļi, Medīgas un citām.

Lauku labumu tirdziņš tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Zemnieku federāciju, kas uzrauga, lai visa piedāvātā produkcija būtu pašu zemnieku audzēta un pagatavota. Tādēļ iegādājoties preces tirdziņā pircējs var būt drošs, ka ne tikai atbalstīs vietējos ražotājus, bet arī iegūs veselīgam uzturam nepieciešamo produkciju.

Dailes teātra aktieri Ivars Auziņš un Dainis Grūbe kopīgi darbojas kaņepju produktu biznesā.

Auziņš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam SIA Transhemp, kas dibināts 2011.gadā un nodarbojas ar kaņepju produktu ražošanu un attīstību. Savukārt Grūbe ir Auziņa kolēģis šajā uzņēmumā, šodien raksta laikraksts Diena.

«Kaņepēm ir ļoti interesants mārketings. Kad pasaku, ka bizness saistīts ar kaņepēm, klausītāji nosmaida. Kad sāku stāstīt par saražotajiem produktiem, man prasa, kur un kā produkciju var iegādāties,» laikrakstam teicis Auziņš. Viņš atzīst, ka šis ir pirmais bizness. Vaicāts, kā izdodas savienot aktiermākslu ar kaņepju biznesu, Auziņš atbild: «Spītīgi ejot uz priekšu un daudz strādājot. Brīžiem nācies strādāt 12-14 stundu dienā. Protams, lai nepārdegtu, nedrīkst pārspīlēt ar garām darba stundām ilgtermiņā. Vēl viens būtisks aspekts - ļoti svarīgi ir izvēlēties labus sadarbības partnerus. Jāizveido sava komanda, kas tiešām strādā kā īsta komanda, un, jāteic, šajā aspektā man ir ļoti dažāda pieredze.»

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Vietējo iedzīvotāju protestu rezultātā apdraudēta SIA Venta FM apsaimniekotās Alsungas zivju miltu rūpnīcas darbība. Pašvaldība noteikusi termiņu līdz 15.martam, kad uzņēmumam jātiek galā ar vides problēmām. 7. martā uzņēmumu kontrolēs Liepājas Reģionālā vides pārvalde.

Ja ierēdņi būtu bijuši striktāki savās prasībās pirms projekta īstenošanas, uzņēmējiem tiktu aiztaupīti papildu izdevumi, reputācijas šķobīšanās un pat bankrota draudi, secina DB, izpētot Alsungas gadījumu.

Sajūsmu par pērn septembrī atklātās Alsungas rūpnīcas darbību, par jaunu darbavietu rašanos un cerībām uz nodokļu pieplūdumu pašvaldības budžetā nomainījis iedzīvotāju sašutums par piesārņotu upīti un neciešamu smaku pašā Alsungas centrā. Protesti pārauga piketā, preses, TV un vides inspektoru iesaistīšanā. Līdzās iedzīvotāju subjektīvajām sūdzībām par smaku konstatēti arī nopietni likuma pārkāpumi, kas uzņēmumam draud ar finansiālām sankcijām un pat ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Aculiecinieka video redzams, kā no cisternas kanalizācijas ūdeņus izgāž uz lauka, ko likums aizliedz ziemā darīt. Notekūdeņi tieši ievadīti vietējā upītē. Ražotne pieņemta ekspluatācijā bez lokālajām attīrīšanas iekārtām, kaut gan iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai norādīts, ka notekūdeņi tiek attīrīti uzstādītajās pilna cikla attīrīšanas iekārtās. Alsungas būvvaldes vadītājs Juris Lipsnis taisnojas, ka viņa profesija ir arhitekts, tāpēc viņš nevarot izvērtēt vides aspektus. Saskaņojums ar Valsts vides dienestu esot bijis, un viņam neesot pamata to apšaubīt. «Vides pārvalde bija ar parak­stu apliecinājusi, ka objekts ir gatavs ekspluatācijai,» apgalvo J. Lipsnis. «Bija divi projekti un divi tehniskie noteikumi. Attiecībā uz pašu ražotni viss ir kārtībā, taču attīrīšanas iekārtām saskaņojuma nav,» DB uzsver Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores vietnieks Roberts Bērziņš.

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Jau zināmu laiku Eiropā ir vērojama arvien lielāka piekrišana bioloģiskajai lauksaimniecībai. Proti, tādiem produktiem, kuru ražošanā nebūtu jāizmanto dažādas ķīmiskas vielas.

Latvijā šis jautājums ir aktuāls tāpēc, ka liela daļa sabiedrības ir gatava tērēt pamatīgu savu ienākumu daļu par kvalitatīvu pārtiku, nevis tādu, kuras sastāvs atgādina slaveno Mendeļejeva tabulu, savukārt, piemēram, Vācijā cilvēki var atļauties tērēt daudz naudas bioloģiskās produkcijas iegādei.

Iespējams, saistībā ar šo tendenci Eiropas Komisijā (EK) ir radusies iecere aizliegt graudaugu ražošanā izmantot pesticīdus, par ko makten priecīgi ir biškopji, kuru bites beidzoties nost teju tūlīt pēc tam, kad ir apsēdušas, piemēram, rapšu lauku, kura sēklas ir tikušas kodinātas ar pesticīdiem. Protams, šādu normu var pieņemt, taču tajā brīdī ir jārēķinās ar visnotaļ nenovēršamām sekām jeb faktu, ka graudaugu cena tirgū pieaugs vairākas reizes. No tā izbēgt ir faktiski neiespējami, ņemot vērā, ka jau pieminētos rapšu graudus, ja vien tie nav apstrādāti ar pesticīdiem, ātri vien par savu pārtiku izmanto kaitēkļi ar nelauksaimniekiem pilnīgi neko neizsakošu nosaukumu – spradži. Tādējādi pesticīdi nereti ir vajadzīgi, lai cīnītos pret dažādiem kaitēkļiem, augu slimībām un tamlīdzīgām likstām. Ļoti vienkāršojot, jāatzīst, ka tāda nu ir neapskaužamā realitāte – pārtika ir vai nu apstrādāta ar kaut ko ķīmisku, vai arī dārga. Tas nebūt nenozīmē, ka nebūtu vēlams attīstīt bioloģisko ražošanu un visas iespējamās sēklas jākodina ar pesticīdiem. Vienkārši šis jautājums jāatstāj pašu lauksaimnieku ziņā, un jāteic jau labi zināmā frāze – tirgus visu sakārtos. Ja patērētāji labprātāk dos priekšroku tai produkcijai, kas ir ražota bez pesticīdiem, bet maksā vairāk, konkurences cīņas rezultātā šādu ražotāju kļūs arvien vairāk. Tajā pašā laikā, liedzot pesticīdus izmantot vispār, daļa lauksaimnieku varētu vienkārši iznīkt. Galvenais ir nevis tas, kādas izejvielas katrs konkrētais ražotājs izmanto, bet gan tas, lai petērētājam, pieejot pie veikala plaukta, momentāli būtu skaidrs, kāda metode izmantota katra konkrētā produkta audzēšanā. Te gan jāatgādina, ka Eiropā jau ir bijuši precedenti, kad nebioloģiski audzētā produkcija ir tikusi marķēta kā bioloģiskā.

Bioloģiskā saimniecība Kaņepītes Kocēnu novadā kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem

Lai gan Kaņepīšu saimnieki Guntars un Dita Antoniji, kuri nupat nosvinējuši kāzas, graudu pārstrādē izmanto vairāk nekā gadsimtu vecas iekārtas, tomēr salīdzinoši nelielās saimniecības rosība nozarē sacēlusi īstu miltu vētru.

Pirmkārt, kvalitātes dēļ. Pārtikas rūpniecībā kvalitātes jēdziens mūsdienās ir aplam novalkāts, pamatā ar to saprotot industrijas interesēs balstītus faktorus par produkcijas «tīrību» un rutīnā atstrādātu viendabīgumu. Kvalitātes jēdziens vairs neietver tādas industrijai netveramas lietas kā sevišķas garšas īpašības vai produktu enerģētika. Līdz ar to kvalitātes scepteris jēdziena plašākajā nozīmē, nevis tikai no uzraugošās ierēdniecības skatu punkta uz to raugoties, pašlaik ir labāko bioloģisko audzētāju un pārstrādātāju rokās. Tieši ar šo – par nozari atbildīgo dienestu ierēdņu dokumentos neaprakstīto – kvalitāti, kas dažkārt patiešām ir netverama un vienkārši jābauda ēdot, īpaša ir Kaņepīšu produkcija. No tīras zemes nākusi, bez pesticīdiem un mākslīgajiem mēslojumiem nobriedusi, gandrīz arhaiskā veidā sagatavota un bieži pa tiešo pircēju rokās nonākusi.

Lai veicinātu bioloģiskās produkcijas pārstrādi, komersanti varēs pieteikties uz finansiālu atbalstu.

Šādu lēmumu pieņēmusi valdība, akceptējot Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus atbalsta piešķiršanas nosacījumos Latvijas lauku attīstības programmas pasākumā «Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana».

Izmaiņas nosacījumos paredz atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādei, tādējādi veicinot šīs produkcijas nokļūšanu tirgū. Bioloģiski saimniekojošie zemnieki ir priecīgi par šādu iespēju, viņi prognozē lielāku produkcijas noietu. Tiesa, daļa intensīvi saimniekojošo lauksaimnieku domā, ka nebūtu jāpiešķir tik liels atbalsts bioloģiskajiem zemniekiem, jo šī nozare līdz šim nav spējusi pierādīt vērā ņemamus pārstrādes apjomus.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Konkursā par Skaistāko lauku saimniecību 2013 atzīta Ločmeļu ģimenes saimniecība Mazdzērvītes Kocēnu novadā.

Ločmeļu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2013 statusu un braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi un citas saimniecībā noderīgas dāvanas.

«Šogad jau otro gadu apzinām skaistākās lauku saimniecības Latvijā. Mūs priecē, ka līdztekus tradicionālajai lauksaimniecībai – piena lopkopībai, graudkopībai, augkopībai, mūsu zemnieku saimniecībās tiek attīstīts lauku tūrisms, audzēta bioloģiskā produkcija, plaukst kupli rožu dārzi un audzētas pat šitaki sēnes. Katra no šīm saimniecībām ar savu attieksmi pret darbu, apkārtējo vidi un attiecībām ģimenē ir kā miniatūrs valsts modelis, kā paraugs, kurā virzienā valstij vajadzētu attīstīties,» informē Food Union sastāvā ietilpstošās AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to sēklas, bet no bioloģiskās dravas statusa nācies atteikties kaimiņu laukā iesēta rapša dēļ.

«Ir cilvēki, kuri meklē bioloģisko produkciju, un ir tādi, kam ir pilnīgi vienalga, ko ēst. Tāpēc es vairs nebraucu uz Valmieras tirgu, tur ir vieta konvencionālajiem zemniekiem un monopreces audzētājiem, bet mēs ejam dažādības ceļu,» stāta Mežviju saimniece Santa Rumba. Savulaik Mežvijās saimniekoja Didža vecāki, bet arī Santas vecāki ir saistīti ar lauksaimniecību. Saimniecības īpašumā ir 30 hektāri zemes, bet kopā ar nomas zemēm – aptuveni 40. Iepriekš Santa strādāja bērnunamā, bet darbs beidzās un bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. «Zeme bija, vajadzēja likt lietā,» saka Santa. Tā aizsākās gan dārzeņu audzēšanas, gan tirgus pieredze – vispirms ar dārzeņiem, līdz palēnām Rumbas nonāca līdz idejai par dārzeņu pārstrādi. Mežvijas 2006. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Gan dravā, gan dārzos un laukos gan paši, gan vecāki vienmēr saimniekojuši faktiski bez pesticīdiem un minerālmēsliem, atzīst lauksaimnieku pāris.

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aicina sekot Somijas piemēram un pārtraukt atbalstu intensīvajai lauksaimniecībai

Kā vērtējat Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam bioloģiskajai lauksaimniecībai (BL) atvēlēto atbalstu – 151 milj. eiro?

Summa aprēķināta, lai segtu esošās saistības – 180 tūkst. hektāru, taču, tā kā BL popularitāte aug, platības palielināsies, bet naudas pietrūks. Šis gads būs kā atskaite, lai saprastu, kā BL attīstīsies. Esam aprēķinājuši, ka 2018. gadā BL atbalsta shēma atkal būs jāslēdz jaunajām saimniecībām. Atbalsta saņemšanas nosacījumi ir nedaudz mainījušies, sāpīgākā no izmaiņām – finansējums samazināts zaļajai lopkopībai. Nezinu citu nozari, kur samazinājums būtu tik dramatisks, atbalsts sarucis vairāk nekā par 30%. Tā ir cīņa starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem lauksaimniekiem, izmantojot lobijus, kas ietekmē Zemkopības ministrijas galavārdu. Esam ievadījuši sarunas, ka no 2016. gada varētu nākt klāt papildu atbalsts BL lopkopībai. Latvija ir unikāla ar to, ka BL tiek ieskaitīti arī savvaļas dzīvnieki, tostarp kamieļi un strausi, kā arī trofeju bizness, lai gan Eiropas Savienībā tas viss netiek atzīts kā BL. Eiropā mūsu briežu gaļu nevar marķēt kā bioloģisku, taču Latvijā atbalsts šīm saimniecībām apēd lielu finansējuma daļu, vairākus miljonus. Viņi ir jāatbalsta, bet nesaistīti ar BL. Esam panākuši, ka papildus atbalsts būs dārzeņkopībai, augļkopībai. Šīs nozares varētu attīstīties, jo bija atpalikušas, kaut gan iespējas ir plašas, piemēram, skolu ēdināšana. Iepriekšējā periodā pa priekšu aizgāja intensīvā lauksaimniecība. Politiķi bieži runā, ka BL ir mūsu iespēja, mūsu Nokia. Tomēr, pieņemot lēmumus, darbība notiek pretējā virzienā.