Vispelnošāko uzņēmumu spicē būtisku pārmaiņu nav; iepriekšējo gadu līderi - telekomunikācijas vēl vairāk nostiprinājušas līderpozīcijas.
To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem radītais 2006. gada visvairāk pelnošo uzņēmumu tops (neieskaitot komercbanku fantastiskos peļņas rādītājus).
Jārēķinās, ka šis 17 vispelnošāko uzņēmumu tops papildināsies ar nule kā gada pārskatu apstiprinājušajiem a/s Latvijas valsts meži (Db to iekļauj topā jau šobrīd), nav vēl zināmi arī tādu lielo pelnītāju kā a/s Latvijas Gāze un a/s Latvenergo dati, kā arī vēl vairāku lielo pelnītāju dati, kuriem gada pārskati jāiesniedz līdz 1. augustam.
Interesanti - kamēr Lursoft datu bāzē nav ievadīts valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži tīrās peļņas cipars 44.2 milj. Ls, līderu trijniekā ir tikai un vienīgi telekomunikāciju kompāniju blice, kas būtiski apsteidz tuvākos sekotājus.
Klientu skaits audzis
"2006. gadā Tele2 turpināja dinamisku izaugsmi, palielinot klientu skaitu un apgrozījumu, tādēļ nedaudz palielinājusies arī peļņa,» skaidro SIA Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis. Viņš uzsver, ka Tele2 aktīvi veicināja tarifu pazemināšanu, līdz ar to samazinājušies vidējie ienākumi no viena pieslēguma.
Ienākumi ceļ peļņu
2006. gadā SIA Lattelecom peļņa pieauga par vairāk nekā 12 %. "Peļņas pieaugums ir saistīts ar to, ka pērn Lattelecom grupai pēc vairāku gadu krituma pieauga ieņēmumi un līdz ar to arī peļņa,» uzsver SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Viņš skaidro, ka peļņa pieaugusi pateicoties pieprasījumam pēc interneta un IT risinājumiem korporatīviem klientiem, kā arī tādēļ, ka meitas kompānijas būtiski palielinājušas apgrozījumu, piesaistot ārējos klientus - kā piemērs jāizceļ Citrus Solutions, kas specializējas tīklu celtniecības uzturēšanas jomā.
Pelnošie īpašumi
Raksta sagatavošanas brīdī pēc SIA Lursoft datiem 17 lielāko uzņēmumu topā pēc tīrās peļņas 2006. gadā bija 6 nekustamo īpašumu, kā arī finanšu jomā strādājošas kompānijas. Ja par telekomunikāciju kompāniju trio un azartspēļu SIA Alfor pērnā gada tīrās peļņas datiem nav pārsteigumu, tad par tādiem tiek uzskatīti New Century Holdings nekustamo īpašumu kompānijas SIA Laktes pašlaik ieņemamā 6. pozīcija vispelnošāko topā.
Arī vēl viena ļoti pelnoša kompānija SIA Leveste Db tika minēta saistībā ar nekustamajiem īpašumiem ap Ziemeļu tuneļa šķērsojuma vietu, bet vēl viena kompānija SIA Latio ir pazīstamā uzņēmēja Edgara Šīna uzņēmums.
Maz rūpnieku
Pelnošo uzņēmumu pašā spicē - pirmajā piec-padsmitniekā - šobrīd ir tikai divi ražotāji. Visaugstāk no viņiem - 7. vieta ir a/s Liepājas Metalurgs, bet 13. - a/s Latvijas Finieris. Jārēķinās, ka pēc tam, kad arī citi pelnošie uzņēmumi iesniegs savus gada pārskatus Uzņēmumu reģistrā, abi ražotāji šajā topā noslīdēs uz zemākām vietām. Vairāki citi aptaujātie atzina, ka rūpnieku peļņu ietekmējuši dažādi faktori, no kuriem būtiskākie ir izmaksu kāpums (darba algas, energoresursi, izejvielas utt.). Tāpat tika norādīts, ka rūpniecībā nav iespējama ne tik augsta rentabilitāte, ne arī tāds peļņas līmenis, kādu var ģenerēt pakalpojumu un tirdzniecības sektorā strādājošie uzņēmumi.
Pelna ar saplāksni
"2006. gada peļņu - 6.1 milj. Ls - galvenokārt nodrošināja saplākšņa produktu struktūras uzlabojumi un jaunu tirgu apguve, jo 75 % no visas produkcijas tika eksportēta," skaidro a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis.
Viņš norāda, ka, izvēršot tirdzniecību ārpus ES, apgrozījums strauji pieaudzis uz tādām valstīm kā ASV, Koreja, Japāna. Pārdotajā produkcijā arvien nozīmīgāku vietu ieņem saplākšņa izstrādājumi, kas izgatavoti pēc klientu speciālajām prasībām un piegādāti klientam izdevīgā vietā un noteiktā termiņā. "Liela nozīme peļņas rādītāju uzlabošanā bija darba efektivitātes programmu īstenošanai," uzsver J. Biķis.
Vairāk ražo, labāk pelna
Kā skaidro a/s Liepājas Metalurgs vadība, peļņas pieaugums saistīts ar to, ka ražošanas apjoms gada laikā palielinājās par 3,9%, kā arī pārskata gadā realizācijas cenas palielinājās par 27,8%, vienlaikus gan izejmateriālu cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 20,6%. Pērn saražots rekordapjoms martena tēraudam - 555 921 t un 665 794 t velmējumu.
Lielākais eksporta apjoms pērn bijis uz Liebritāniju (13 %), Vāciju (12,5 %), Īriju (11 %). Liels noiets bijis arī vietējā tirgū (10 %), kas saistīts ar būvniecības apjomu pieaugumu, Db jau iepriekš informēja a/s Liepājas Metalurgs izpilddirektors Leons Ptičkins.
