2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.
Saraksta līderi
Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).
Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.
Vērtējumā iekļauto uzņēmumu skaits un to vērtība radīja sīvu konkurenci par iekļūšanu labāko pieciniekā, turklāt šie pieci uzņēmumi arī visi pārsnieguši 500 miljonu latu vērtības robežu, kas pērn pa spēkam bija tikai Hansabankai.
Līderu loks aptver divas bankas un trīs dabiskus monopolus, turklāt pirmā un otrā vieta vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ir ļoti tuvas – tās ieņem Hansabanka un Latvenergo (katrs vērtīgāks par 1 miljardu eiro), kuru atšķirīgie biznesa apstākļi var sekmēt vietu maiņu nākošajā gadā, kad Latvijas ekonomiskā situācija varētu likt Hansabankai dot ceļu gaismas devējam Latvenergo.
Turklāt, lai gan abu līderu pulciņā esošo banku (Hansabanka 1. vietā un SEB banka 4. vietā) darbības apjomu un peļņas pieaugums 2007. gadā bija ievērojams, tieši banku sektorā pirkšanas-pārdošanas darījumu dalībnieku skepse šajā gadījumā ietekmējusi vērtību.
Līderu pieciniekā esošie monopoli – Latvenergo, Latvijas Valsts meži un Latvijas Gāze – attiecīgi ieņem 2., 3. un 5.vietu, tomēr to vērtības rezultāti uztverami ar dalītām jūtām. Ja Latvijas Gāzes un Latvenergo vērtības pieaugumu uzņēmumi un iedzīvotāji sametuši no savām kabatām, tad Latvijas Valsts mežu vērtība ir paša uzņēmuma pārdomātas vadības nopelns, uzskata Laika Stara vērtētāji.
Šis ir arī pirmais gads, kad ārpus piecinieka palikuši Latvijas telekomunikāciju giganti, tiesa gan, visi trīs tomēr atrodami pirmajā desmitniekā.
Ekonomiskās krīzes sekas: aisberga redzamā daļa
Daudzi interesenti, iepazīstoties ar šā gada sarakstu, ar nepacietību meklēs ekonomiskās stagnācijas tieši skartās nozares, pētot, cik zemu krituši pirms gada vēl tik varenie uzņēmumi. Jāsaka gan, ka viņi būs vīlušies.
Vērtējuma autori norāda, ka 2007. gads nebija īstais krīzes gads, ko pierāda arī uzlabojušies banku darbības rezultāti – krīzes stipri skartais sektors turpināja izsniegt kredītus un gūt peļņu visa 2007. gada garumā. Tāpat arī vairums citu uzņēmumu 2007. gadu kopumā pavadīja uz pirmajā pusgadā gūtajiem lauriem.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērtība pieaugusi visiem auto tirdzniecības un servisa uzņēmumiem, neraugoties uz to, ka pašlaik jau visi sūdzas par apjomu kritumu. Iemesls – apjomi patiesībā samazinājās šogad, tāpēc krīzes sekas varēsim vērtēt pēc gada, kad zem lupas liksim 2008. gada finanšu pārskatus.
Būvnieki un būvmateriālu tirgotāji bija inflācijas apkarošanas plāna ierobežotā nozare Nr. 1, taču tajā vērojami pat dramatiski vērtības pieaugumi, kas izriet no darbības apjomu un peļņas uzlabošanās. Pārsteigums vai vienkārši inerce? Ne īpaši pārliecinošs 2007. gads gan padevies būvmateriālu ražotājiem – tur vērtības dinamika ir neviennozīmīga (gan kāpēji, gan kritēji), jo būvmateriālu pasūtījumu apsīkums, kas sākās jau 2007. gada otrajā pusgadā, ir ietekmējis šo uzņēmumu finanses.
"Tas viss liecina, ka reālos ekonomikas stagnācijas efektus un defektus mēs vērosim nākošgad, tāpēc šī gada saraksts un tā neviennozīmīgā dinamika vērtējama kā ekonomikas pieklusuma aisberga redzamā daļa," ir pārliecināts V. Jerošenko.
Simtmiljonu klubiņš
Laika Stara vērtēšanas ekspertiem interesants šķitis arī to uzņēmumu skaits, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus latu, it īpaši, ja salīdzinām šī klubiņa biedrus pērn un šogad. Jaunajā sarakstā to skaitā ir 28 biedri, kamēr pērn – tikai 23, turklāt šo uzņēmumu kopējā vērtība ir 8,5 miljardi latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada 5.6 miljardiem latu, ir vairāk nekā nozīmīgs vērtības pieaugums.
Tūlīt gan jāatzīmē iemesli šādam acīs krītošam kāpumam laikā, kad esam gatavi redzēt samazinājumu. Faktiski par to jāpateicas pāris uzņēmumiem, kas uz saviem pleciem iznesuši vienus no lielākajiem vērtības pieaugumiem saraksta vēsturē – Air Baltic (pārvadājumi), Latvijas Valsts meži (mežsaimniecība), Latvenergo (enerģētika), Elko (IT vairumtirgotājs). Tāpat atzīstamus rezultātus uzrādījuši arī telekomunikāciju nozares pārstāvji.
No visiem šeit uzskaitītajiem ekonomikas stagnācija tieši ietekmē vien Air Baltic, pēc kura pakalpojumiem šogad pieprasījums samazinājies un vienlaikus ievērojami kāpušas izmaksas, līdz ar to nākamgad paredzama vērtības korekcija. Pārējos muskuļu audzētājus Latvijas ekonomiskā situācija ietekmējusi pozitīvi, un arī nākotne viņiem, visticamāk, būs labvēlīga, uzskata Laika Stara vērtētāji.
Līdzīgi kā pērn, nozīmīgu simtmiljonu klubiņa biedru skaitu (septiņi) veido bankas, kas ir Latvijas tautsaimniecības flagmaņi un naudas devēji citu nozaru attīstībai. Tikpat pārstāvju klubiņā ir transporta un tranzīta nozarei, kurai vērtības pieaugumu ziņā iepriekšējais gads bijis sekmīgs.
Vadošās nozares
Visplašāk arī kopējā divsimtniekā pārstāvētas bankas – 14 vietas pirmajā simta. Pasažieru un/vai kravu pārvadātāji šogad nedaudz piekāpušies un ar 12 vietām pirmajā simtniekā ir otra populārākā nozare vērtīgāko skaitā. Vadošās nozares šogad izdarījušas savdabīgu rokādi, un tas ir saprotams – bankām kopumā 2007. bija izdevies gads, lai noturētu un dažām pat palielinātu savas vērtības (lai gan dažām tās jau kritušās).
Pirmajā simtniekā pārstāvēti arī septiņi ar būvniecību saistīti uzņēmumi (viens ražotājs, viens tirgotājs un pieci būvnieki) un divi nekustamā īpašuma attīstītāji, kuri faktiski izbaudīja uzsākto projektu inerces efektu. Tomēr, vērtējot šībrīža situāciju, gandrīz droši var teikt, ka nākamajā gadā būvniecības jomas uzņēmumu pārstāvniecība sarakstā būs stipri vājāka.
Tā kā saraksts tiek veidots jau vairākus gadus pēc kārtas, tad interesanti arī salīdzināt nozaru panākumus šogad un pērn. Vienīgie neveiksminieki, izrādās, ir kokapstrādes nozarē (-19%), kuras visi trīs pirmā simtnieka pārstāvji uzrādīja vērtības samazināšanos. Iemesli – apgrozījums, peļņa, pievienotā vērtība – faktori, kurus jau 2007. gadā kā nozīmīgākos minēja šīs nozares uzņēmumu pārstāvji.
Savukārt straujākie vērtības pieaugumi vērojami būvniecības (+75%), enerģētikas (+72%), degvielas tirgotāju (+50%), farmācijas (+45%) un telekomunikācijas nozarē (+42%). "Domājot par šo nozaru uzņēmumu nākotnes perspektīvām, sagaidāms, ka būvniecības uzņēmumu vērtība kritīsies, enerģētika turpinās iet uz augšu, pārējās nozares būs atkarīgas no vadošo dalībnieku iespējām un konkurences situācijas, kas spiedīs uz leju peļņas rezultātus," atzīst V. Jerošenko.
Interesantu tendenci uzrāda bankas – vērtības pieaugums vien par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šis skaitlis jau var likt saausīties visu pārējo nozaru pārstāvjiem, jo investoru piesardzība starptautiskajā tirgū attiecībā uz banku sektoru drīz vien atsauksies un jau atsaucas uz citām nozarēm. Uzņēmumu vērtību arvien mazāk sāk raksturot apgrozījums un aktīvu bāze, dodot priekšroku peļņas rādītājiem, jo ekonomiskās stagnācijas apstākļos spēja nopelnīt neapšaubāmi ir atšķirības zīme.
Uzticama vērtēšanas metodika
Līdzīgi kā pērn, arī šogad Laika Stara vērtēšanas eksperti nozīmīgāko Latvijas uzņēmumu tirgus vērtību aprēķināja, balstoties uz tikai publiski un oficiāli (Lursoft datu bāzē un Uzņēmumu reģistrā) pieejamo informāciju, un uzskata, ka šādi iegūto rezultātu atbilstību patiesajai situācijai var vērtēt aptuveni 70-75% robežās.
Vērtēšanas metodikas ziņā tirgus datu salīdzināšanas instruments ir kļuvis vēl piemērotāks, jo ekonomiskās situācijas lejupslīdes periodos uzņēmumu vērtību vēl precīzāk palīdz noteikt tieši salīdzinošā pieeja – cik par līdzīgu uzņēmumu ir samaksājis vai ir gatavs maksāt tā pircējs. Investorus mazāk interesē nākotnes sazīmētie ieņēmumi (naudas plūsmas vērtēšanas metodika), jo to neizpildīšanās ir kļuvusi par normu.
Sākotnējā atlasē tika iekļauti gandrīz 500 finansiāli spēcīgākie uzņēmumi, no kuriem, balstoties uz salīdzinošo analīzi, arī veidots vērtīgāko uzņēmumu saraksts. Vērtības rezultāti raksturo faktisko situāciju, kādā šie uzņēmumi atradās 2007. gada 31. decembrī.
Kuri iegūst, kuri zaudē
Vadims Jerošenko, korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS valdes priekšsēdētājs
"Laika Stars jau četrus gadus veido Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100, kas ir saistoša informācija jebkuram interesentam. Nedaudz analītiskāka informācija tiek sniegta Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kas arī jau kļuvis par ikgadēju tradīciju Latvijas finanšu vidē. Šis TOPs ļauj vērtēt uzņēmumu izaugsmes dinamiku, spriest par pērnā gada zaudētājiem un ieguvējiem no uzņēmuma vērtības viedokļa, kā arī sniedz materiālu uzņēmējiem un citiem ar finanšu pasauli saistītiem cilvēkiem par vērtības ziņā perspektīvajām nozarēm un iespējamām finanšu grūtībām, dod idejas jaunām biznesa iespējām un perspektīvām..
Vērtības pieauguma ziņā pateicīgākās nozares (neskaitot monopolus):
- Tranzīta un transporta nozares
Tranzīta nozare patlaban vēl var justies labi, jo tranzīts bija un ir nozīmīgs Latvijas ekonomikas stūrakmens. Baumas par alternatīva tranzīta koridora izveidi, no austrumu puses apejot Baltijas valstis (caur Baltkrieviju un Poliju), varētu tranzīta biznesa nākotni padarīt mazāk pievilcīgu, tomēr tās ir pagaidām tikai baumas.
- Telekomunikācijas
Nozare, kurā sagaidāms tikai pieaugums, vismaz apjomu ziņā. Izveidojusies konkurence tirgū var ietekmēt peļņas rādītājus, līdz ar to zināms spiediens uz vērtības rādītājiem nākotnē būs, tomēr citu nozaru pārstāvjiem klāsies vēl grūtāk.
Problemātiskās nozares:
- Kokapstrāde
Problemātiska nozare uz citu nozaru fona jau 2007. gadā bija kokapstrāde, kas uzrādīja strauju vērtības samazinājumu (visiem pārstāvētajiem uzņēmumiem).
- Tirdzniecība
No 2007. gada pozīcijām lūkojoties – kas gan tur problemātisks? Tikpat kā visi tirgotāji uzrādīja vērtības pieaugumu. Tiesa gan, vērtības kāpums panākts, pateicoties 2007. gadam, kad iedzīvotāji tērēja, tērēja un tērēja. Turpmāk gaidāms vērtības kritums, kas prasīs aktīvu rīcību no nozares pārstāvjiem.
Latvijas 200 vērtīgākie uzņēmumi (miljonos latu)
Uzņēmums Nozare 2008 2007 1. Hansabanka, AS bankas 860,9 718 2. Latvenergo, VAS (kons.) enerģētika 799,36 408,27 3. Latvijas Valsts meži, VAS mežsaimniecība 574,92 140,47 4. SEB banka, AS bankas 517,3 464 5. Latvijas gāze, AS enerģētika 509,75 337,58 6. Latvijas Mobilais telefons, SIA (kons.) telekomunikācijas 466,09 334,52 7. Lattelecom, SIA (kons.) telekomunikācijas 436,26 311,44 8. Parex banka, AS bankas 409,7 403,4 9. Latvijas dzelzceļš, VAS transports 289,69 267,45 10. Tele 2 holdings, SIA telekomunikācijas 264,97 168,92 11. Rietumu banka, AS bankas 253,2 291 12. Latvijas kuģniecība, AS transports 250 241,36 13. Ventspils nafta, AS tranzīts 230 135,64 14. DnB NORD Banka, AS bankas 218 172,5 15. Liepājas metalurgs, AS (kons.) metālapstrāde 209,94 147,27 16. AS Aizkraukles banka, AS bankas 185,4 235,7
.jpg)
