#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.
Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.
Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.
Latvijas simtais gads būtu īstais laiks, kad tautas kalpiem, amatpersonām un citiem valsts maizes ēdējiem vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību teritorijai ārpus Briseles, Parīzes un arī Rīgas, bet biežāk viesoties Latvijas reģionu pilsētās un perifērijā. Lai sajustu reālās dzīves garšu, nevis par saimnieciskajām un demogrāfiskajām norisēm ārpus galvaspilsētas lasītu vien pašu sacerētos plānošanas dokumentos. Un darītu to valsts teritorijas līdzsvarotas attīstības pēdējā cerību salmiņa vārdā, nevis tāpēc, ka simtgadē iekrīt parlamenta kārtējās vēlēšanas. Tomēr ministriju atvēlētie tēriņi ārvalstu komandējumiem liek domāt, ka aktuālāka būs gluži cita ceļošanas tendence. Modē jo sevišķi būs tuvākas un tālākas ārzemes. Tieši šogad apaļās jubilāres robežas ministriju ļaudis šķērsos vēl naskāk.
Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk. Šogad gandrīz par pusmiljonu eiro dedzīgāk. Ar ko skaidrojams tēriņu pieaugums ārvalstu komandējumiem, kas caurvij daudzas ministrijas, paliek noslēpums. Katrai ir savs iemesls, bet kopējais komandējumu uzrāviens, jāsliecas domāt, notiek visā valsts sektorā. Vēl interesantāk kļūst, salīdzinot šogad ministriju komandējumiem atvēlētos 4,3 miljonus eiro ar 2013. gadā tērētajiem 4,8 milj. eiro, kad par šo summu apmierinātas tika visu valsts vadošo resoru – Valsts prezidenta kanceleja, ministriju, Saeimas un Valsts kancelejas – pārrobežu vajadzības. Sauss secinājums – starptautisko darīšanu tēriņi strauji pieaug. Jācer, ka aizrobežu darbošanās ir un būs apveltīta ar jēgu un atdevi un pieaugošais miljonu virpulis ierēdņu ceļojumos ir iegriezts, pavisam neaizmirstot par atbildību tautas priekšā.
LASI:
No Smoļenskas līdz Kazaņai - Rīgas domes komandējumi
Ministriju darbinieki pērn ceļojuši arī uz eksotiskām valstīm