Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.
Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.
Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.
Vai Swedbank Līzings izsniedz auto līzingus, cik liela ir aktivitāte šajā ziņā?
Finansējumu/līzingu automašīnas iegādei joprojām izsniedzam, lai gan aktivitāte nav pārāk liela. Auto tirgotāju pārdošanas apjomi samazinās, un attiecīgi samazinās arī līzinga apjomi, jo šīs lietas ir cieši saistītas. Principā mūsu automobiļu finansēšanas politika nav mainījusies – joprojām izvērtējam cilvēka jeb uzņēmuma maksātspēju un cenšamies paredzēt līzinga ņēmēja finansiālo stabilitāti. Ja viss ir kārtībā, nav problēmu iegūt auto līzingā.
Kā ir mainījušies nosacījumi, lai varētu saņemt šo finansējumu? Tirgus ir apstājies, pieklusis - līdz kuram brīdim/laikam? Vai tirgus lēnām turpina attīstīties?
Mēs esam uzkrājuši zināmu pieredzi auto realizācijā un nemaksātāju uzraudzībā, un viens no auto finansēšanas stūrakmeņiem mums ir pirmā iemaksa. Pirmā iemaksa ir obligāta, jo esam secinājuši, kas nekas cits tik labi neliecina par klienta maksātspēju kā pirmā iemaksa, un tās apjoms tiek noteikts, ņemot vērā automašīnas klasi, marku modeli un klienta riska pakāpi. Mums ir svarīgi, lai klienta kopējais saistību slogs ir adekvāts un nav saspringts, turklāt ir 100% apliecināmi ienākumi. Šobrīd bez pirmās iemaksas automobiļi netiek finansēti un domājams, ka tādi laiki, kā bija – auto iegāde bez pirmās iemaksas – vairs neatgriezīsies. Nevar teikt, ka tirgus ir apstājies, jo tā nebūt nav. Jā, pārdošanas apjomi vairs nav tik lieli kā 2007. gadā, tirgus vairs nav tik aktīvs, tas ir atgriezies 2005. gada līmenī. Pēc mūsu ekonomistu prognozēm – ekonomikas palēninājums turpināsies līdz 2009. gada beigām. Pašreiz gan privātpersonas, gan uzņēmumi cenšas ietaupīt un neveikt būtiskus pirkumus jeb ieguldījumus, līdz ar to 2009. gads nesolās būt ekonomiski spilgts. Nevar uzskatīt, ka iestājoties 2010. gadam, viss nokārtosies vienas dienas laikā – atgūšanās pēc ekonomikas lejupslīdes notiks pakāpeniski, bez straujiem lēcieniem.
Cik fiziskām personām šobrīd ir vieglo auto līzings? Un kādas ir izmaiņas, salīdzinot ar situāciju pirms gada?
Mums kopumā ir ap 50 000 automašīnu līzinga līgumi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad, protams, auto līzinga klientu aktivitāte ir daudz zemāka. Tomēr jāatzīmē, ka pagājušais gads bija neraksturīgs, tirgus apjomiem pieaugot virs 70%, un to nevar ņemt par pamatu nedz prognozēm, nedz objektīviem salīdzinājumiem.
Kad prognozē situācijas uzlabošanos, un kas par to liecinās? Ar kādiem tirgus izaugsmes tempiem tirgum jārēķinās, piem., 2009. un 2010. gados?
Situācija varētu uzlaboties, sākot ar 2010. gadu. Pirmais radītājs, kas par to liecinās, būs pozitīvs IKP pieaugums. Tad pamazām atgriezīsies pieprasījums pēc darba spēka, uzņēmumi atkal sāks domāt par jaunām iekārtām un citiem pamatlīdzekļiem. Atbilstoši tam attīstīsies arī līzinga tirgus.
Kā šobrīd varētu raksturot uzņēmēju uzvedību attiecībā uz jaunu iekārtu vai komerctransporta iegādi līzingā? Kādas prognozes par šīs uzvedības maiņu, un kas to varētu sekmēt vai bremzēt?
Uzņēmēji ļoti uzmanīgi izvērtē savas vajadzības. Tirgū ir izdevīgi auto piedāvājumi - salīdzinoši lēti var iegādāties luksus klases automašīnas, bet vai cilvēks, kurš viņu teorētiski varētu iegādāties, spēs to arī praktiski uzturēt? Šobrīd, izvēloties auto, izvēli izdara racionālāk, un izsverot praktiskos ieguvumus. Zinot savas reālās finanšu iespējas, izvēlas ekonomiskākas, kvalitatīvākas un savām vajadzībām/ dzīvesveidam atbilstošākas automašīnas. Tāpat ir ar komerctransportu un industriālām iekārtām. Arvien mazāk redzam, ka uzņēmēji riskē, ļoti uzmanīgi tiek izvērtēti visi iespējamie riski un neparedzētie gadījumi, ja agrāk vadījās pēc optimistiskākās prognozes, tad tagad – krietni piesardzīgāk. Komerctransportu un iekārtas līzingā pašreiz iegādājas ļoti pārliecināti un stabili uzņēmumi. Gada pirmajā pusē bija jūtama pastiprināta interese pēc apgrozāmo līdzekļu finansēšanas, jo pieprasījumam pēc precēm krītoties, uzņēmumiem vajadzēja uzturēt salīdzinoši lielus krājumus, kuri bija iegādāti vēl balstoties uz vecajām prognozēm un, lai tos iztirgotu, dot ievērojamus atliktos maksājumus. Tagad pakāpeniski samazinās vajadzība pēc papildus finansējuma – uzņēmumi iztirgo vecus krājumus un jaunus jau veido atbilstoši jaunai tirgus konjuktūrai.
Vai līzingam šobrīd ir liels skaits atņemto objektu (jebkuru)?
Pēc mūsu statistikas, uz oktobra beigām pirms līzinga termiņa beigām pārņemto automašīnu skaits ir aptuveni 300 automašīnas. Tās visas var apskatīt un iegādāties portālā www.lizings.lv. Atsavinātas ir arī dažādas iekārtas – aptuveni 60. Jāatzīst, ka salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, pārņemto aktīvu skaits ir ievērojami pieaudzis. Toties, jāpiezīmē, ka pārņemto auto skaits, salīdzinot ar visu mūsu auto līzinga portfeli nav tik liels, un šādu rezultātu bijām paredzējuši gada sākumā, tie ir atbilstoši mūsu ekonomiskajai situācijai.
Ar kādām procentu likmēm jārēķinās? Kāpēc tā, kas un kad mainīsies?
Runājot par procentu likmēm, situācija mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī un pasaulē, kā arī no pasaules finanšu tirgiem. Pašreiz naudas cena pasaules finanšu tirgos aug, arī vietējie riski palielinās, jo ekonomika sašaurinās, uzņēmumi pakļauti daudziem riskiem, kurus paliek grūtāk prognozēt – tas viss negatīvi ietekmē procentu likmes. Paredzams, ka finansējuma cena vidējam patērētājam varētu pieaugt par aptuveni 2-3% punktiem.
Kādas vēl tendences varētu paredzēt līzinga nozarē, piemēram, tā uzrādīs zaudējumus, portfeļa samazinājumu, kompāniju konsolidāciju, mazo līzinga kompāniju?
Līzinga kompānijām, kurām nav atbalsts no mātes bankām, visticamāk, iet ļoti grūti. Nesen jau medijos parādījās ziņas, ka vairākas kompānijas, kam kreditēšana nav pamatnodarbošanās, ir vai nu pārdevušas/pārdod savus līzinga biznesus, vai nu no līzingu došanas un patēriņa finansēšanas ir atteikušās. Tomēr Latvijā visas lielākās līzinga kompānijas ir saistītas ar bankām un tām ir pietiekošā piekļuve naudas resursiem, kas ir līzinga kompāniju darbības pamatā. Attiecīgi nav prognozējama ne ievērojama līzinga kompāniju konsolidācija, ne jo vairāk kāda ievērojama spēlētāja aiziešana no tirgus. Līzinga portfeļu samazinājums gan ir prognozējams, jo līzinga portfelis amortizējas salīdzinoši ātri: 4-5 gados, t.i. vidēji 20 % gadā. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc jauniem darījumiem ir būtiski samazinājies, pastāv iespēja, ka nākamgad līzinga kompānijas nespēs izsniegt tik daudz jaunus darījumus, lai nosegtu amortizāciju, un kopējais līzinga portfelis samazināsies. Līdzīgas tendences sagaida arī mūsu kolēģus (līzinga kompānijas) citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā.
.jpg)
