Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmumu SIA PayRay Latvijā vadīs finanšu nozares un faktoringa eksperts Mareks Basankovičs.

Viņa galvenais uzdevums būs nodrošināt PayRay līderpozīciju iegūšanu Latvijas faktoringa tirgū, kā arī novērst kredītu pieejamības problēmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir grūti iegūt finansējumu sava biznesa tālākai attīstīšanai.

FKTK nav informēta par PayRay plāniem Latvijā 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga...

“Būdami jaunpienācēji Latvijas tirgū, mēs apzināti izvēlējāmies aktīvi apgūt tās finanšu nozares nišas, kurās Latvija vai nu spēcīgi atpaliek no citām valstīm, vai arī kuras šobrīd ir uzskatāmas par izaicinošām. Bankas Latvijā dažādu apsvērumu dēļ ir atstājušas novārtā bezķīlas kreditēšanu, un Latvijas faktoringa portfelis ievērojami atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Tāpat mazie un vidējie uzņēmumi šobrīd regulāri sastopas ar finansējuma iegūšanas grūtībām un ilgu finansēšanas izskatīšanas procesu kreditēšanas jomā. Kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Daudzu banku attieksme pret uzņēmējiem ir kļuvusi pārāk formāla un attālināta no reālās biznesa vides. Mēs plānojam šo situāciju kardināli mainīt un parādīt, ka ir iespējams strādāt ātrāk un efektīvāk," teic SIA “PayRay” vadītājs M.Basankovičs.

Latvijā startē jauna banka 

Latvijas finanšu tirgū oktobrī darbu ir uzsākusi jauna Lietuvas banka “PayRay”, kurai...

M. Basankovičs iepriekš bijis “Hanza Līzinga” (“Swedbank Līzings”) faktoringa projektu vadītājs (2000. – 2002.) un “Nordea Finance Latvia” (“Luminor Līzings”) faktoringa departamenta vadītājs Baltijā (2003. – 2007.), “Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles” Pārdošanas departamenta vadītājs Latvijā (2007. – 2010.), “MetLife Amplico” Pārdošanas daļas vadītājs (2010. – 2011.), “Citadele Life” Pārdošanas daļas vadītājs (2011. – 2014.), investīciju kompānijas “Admiral Markets” Latvijas filiāles vadītājs (2014. – 2016.) un biznesa konsultāciju kompānijas “Profit Advice” vadītājs (2015.– 2020.).

Uzņēmums "Slyfox", kas pārstāv automašīnu koplietošanas pakalpojumu zīmolu "Carguru", sadarbībā ar Swedbank papildinās savu autoparku ar jaunām, videi draudzīgām automašīnām. Investīcijas autoparka palielināšanā mērāmas 1,7 miljonu eiro apmērā.

Ar Swedbank atbalstu SIA "Slyfox" jau iegādājies 26 “Toyota” markas automašīnas ar samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Tādējādi Latvijas iedzīvotajiem ikdienas lietošanai ir pieejamas vēl vairāk "Toyota Yaris", "Toyota Corolla" un "Toyota RAV4" automašīnas ar hibrīda dzinējiem.

“Mums ka uzņēmumam svarīga zaļā domāšana un mēs redzam, ka arī mūsu klientiem svarīgs ir ne tikai komforts, bet iespēja izmantot videi draudzīgus mobilos risinājumus, kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Piešķirtais finansējums ļāvis mums būtiski papildināt mūsu autoparku ar modernām un videi draudzīgākām automašīnām. Ir būtiski uzsvērt to, ka izvēlētie auto modeļi ir Toyota pašuzlādes hibrīdi un tie dod mūsu klientiem iespēju laiku pavadīt ceļā, nevis veicot auto uzlādi,” komentē "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs.

2022. gadā Swedbank mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus eiro, izsniegtā finansējuma apjoms sasniedza 62 miljonus eiro, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākais finansējuma veids, tāpat kā iepriekš, ir bijis līzings, kas aizņem vairāk nekā 70% no izsniegtā finansējuma.

Top 5 finansētās nozares ir lauksaimniecība (26% no izsniegtā apjoma), pakalpojumu nozare (14%), transporta pakalpojumu sniegšana (11%), ražošana (10%) un vairumtirdzniecība (8%). Jāatzīmē, ka finansēto nozaru top 5 ir nemainīgs, salīdzinot ar 2021. gadu, taču izsniegtā finansējuma pieauguma temps ir būtiski atšķirīgs. Tā, piemēram, lauksaimniecības nozarei izsniegtais finansējums ir palielinājies par 71%. Tas ir saistīts ar 2022. gadā pieejamo valsts atbalstu lauksaimniecībā strādājošajiem uzņēmumiem dažādu investīciju veikšanai. Bieži šo investīciju veikšanai tiek izmantots bankas vai līzinga finansējums. Vēl būtiska izaugsme ir vērojama ražošanas nozarē: 24%. Pārējās top nozarēs pieauguma tempi ir mērenāki.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Attīstības finanšu institūcija Altum atklātā atlasē izraudzījusies kredītiestādes, kuras ieviesīs jaunu valsts atbalsta finanšu instrumentu uzņēmumu atbalstam – portfeļgarantijas.

Līguma slēgšanas tiesības piešķirtas Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing.

Portfeļgarantiju programmas ietvaros Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing uzņēmumu kredītiem un izsniegtajam finansējumam, kas ir apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro, Altum vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi aizdevumam piemēros zemāku procentu likmi.

Plānots, ka aizdevumus par kopējo summu 50 miljoni eiro ar samazinātu procentu likmi tuvāko divu gadu laikā saņems aptuveni 250 mazie un vidējie uzņēmumi. Līgumi par portfeļgarantiju programmas ieviešanu tiks slēgti tuvākajā laikā. Kredītiestādes aizdevumus ar Altum portfeļgarantijām sāks piešķirt orientējoši šā gada 3. ceturksnī.

HansaMatrix grupa parakstījusi līgumus ar Swedbank Līzings uz nākamo viena gada periodu, pagarinot termiņu esošajiem faktoriga limitiem par kopējo summu 2 760 000 eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām, tai skaitā eksporta darījumiem, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai «Nasdaq Riga».

««HansaMatrix» ir ilga sadarbības vēsture ar Swedbank grupu. Parakstītie faktoringa līgumi ļaus uzņēmumam paātrināt apgrozāmo līdzekļu apriti un potenciāli palielināt ražošanas apjomus,» informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«HansaMatrix» ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, industrializāciju un sniedz pilnu ražošanas pakalpojumu spektru, datu tīklu iekārtu, «ierīču» interneta (Internet of Things), industriālo sistēmu un citu produktu izstrādes un ražošanas pakalpojumus augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Papildu ražošanas pakalpojumu sniegšanai oriģinālo iekārtu ražotājiem (OEM), uzņēmums piedāvā oriģinālas izstrādes produktu ražošanas (ODM) biznesa modeli, gan start-up, gan arī esošiem uzņēmumiem, kam nepieciešams produktu izstrādes partneris.

Attīstības finanšu institūcija Altum izsludinājusi otro kārtu atklātai atlasei kredītiestādēm mazo un vidējo uzņēmumu portfeļgarantiju ieviešanai.

Portfeļgarantijas ir jauns finanšu instruments, kas ļauj uzņēmējiem finansējumu bankā saņemt ar samazinātu procentu likmi. Pirmās kārtas ietvaros līdz šim ir izsniegti 183 aizdevumi ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā. Atlases procesā Altum izraudzīsies trīs bankas vai līzinga kompānijas, kuras uzņēmumiem varēs piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju bez tiešas Altum iesaistes.

Atlase tiek organizēta ar izsoles elementu – kredītiestādēm piesakoties atlasē ir jānorāda, par cik tās samazinās sniegtā finanšu pakalpojuma procentu likmi. Kopš 2018.gada vasaras pirmās kārtas ietvaros Swedbank, UniCredit Leasing un Luminor Bank ir izsniegušas 183 aizdevumus ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā.

Janvāra pirmajās dienās Finanšu un kapitāla tirgus komisija Latvijā un Igaunijas finanšu regulators (Finantsinspektsioon) par jauno bankas Citadele Igaunijas filiāles vadītāju ir apstiprinājušas Jānu Lītmei.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis saka: «2018. gadā plānojam strauju Citadeles Igaunijas filiāles darbības paplašināšanu – jaunu pakalpojumu ieviešanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Jāna Lītmees pieredze banku sektorā un prasmes produktu virzīšanā tirgū būs būtiskas, lai sasniegtu plānotos mērķus. Priecājamies, ka Jāns nolēma turpināt savu karjeru Citadeles grupā.»

Jāns Lītmee ir ar 20 gadu pieredzi finanšu sektorā vadošos amatos Swedbank un DNB bankā. Pēdējos deviņus gadus DNB bankā kā valdes loceklis vadījis Igaunijas korporatīvo klientu un privātpersonu apkalpošanu, un pēdējos sešus gadus viņš bija atbildīgs arī par līzinga segmenta vadīšanu. Viņš ir ieguvis maģistra grādu banku biznesā un korporatīvajās finansēs Tartu Universitātē.

Līzingā gan privātpersonas, gan uzņēmumi aizvien vairāk iegādājas jaunas automašīnas; elektroauto šādi pagaidām pērk kūtri.

Pircēji izvērtē transportlīdzekļa potenciālās izmaksas un veic pārdomātāku izvēli nekā iepriekš, norāda līzinga kompāniju pārstāvji.

Pēc Auto asociācijas datiem, jaunu vieglo automašīnu tirgū 2018. gads noslēdzās ar 1,7% pieaugumu pret 2017. gadu, savukārt līzinga darījumu apjoms no tiem sasniedza 62%. Līzinga portfelis palielinās pēdējos četrus gadus, tā pieaugums bijis 7–15% robežās, lēš SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, kurš gan atzīst, ka izaugsme joprojām ir mazāka par to, kāda bija tā dēvētajos treknajos gados.

Kopumā aizvadītais gads automašīnu līzinga tirgū vērtējams kā turpinājums iepriekšējo gadu iesāktajām tendencēm, piebilst Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, kurš pamanījis, ka aizvien vairāk pieprasījums aug tieši pēc jauniem auto, – šī līzinga tirgus segments audzis par 16%, turklāt pieaug interese tieši pēc dažādu marku pilsētas džipiem.