Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Pagājušajā gadā SIA DNB līzings galvenais produkts bijis finanšu līzings, kas no kopējā finanšu portfeļa aizņēmis 91,5%, liecina Lursoft dati.

Operatīvais līzings veidojis 0,5%, savukārt faktorings – 8%.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pērnā gada nogalē 46% no SIA DNB līzings kopējā portfeļa veidojis autolīzings, 20% - komerctransporta līzings, bet 25% - industriālais līzings.

Kā norādīts uzņēmuma gada pārskatā, pērn SIA DNB līzings kopējais neto apgrozījums sarucis par 1,027 miljoniem latu, samazinoties līdz 4,6 miljoniem latu, taču tas nav traucējis gadu noslēgt ar peļņu, kas aizvadītajā gadā veidojusi 747,62 tūkstošiem latu, salīdzinot ar 386,5 tūkstošu latu zaudējumiem.

SIA DNB līzings reģistrēts 2004.gada janvārī un pieder AS DNB banka. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka patlaban AS DNB banka pieder vairākas meitas sabiedrības, tostarp SIA Salvus, SIA Skanstes 12 un citi.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

Swedbank grupas līzinga kompānija Swedbank līzings pievienos kompāniju HL līzings (iepriekš Hipolīzings), liecina otrdien publiskotais paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru prasības piesakāmas viena kalendārā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Lēmums par reorganizāciju pieņemts 2017.gada 11.septembrī.

2016.gadā HL līzings strādāja ar peļņu 52 700 eiro apmērā, savukārt kompānijas ieņēmumi bija 168 700 eiro, liecina Firmas.lv dati.

HL līzings pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka kompānijas peļņas apmēru 2016.gadā pamatā ietekmēja līzinga portfeļa samazināšana saistībā ar plānoto pievienošanu Swedbank līzingam. Reorganizācijas procesu plānots pabeigt 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Swedbank līzings iegādājās HL līzings 2012.gadā no valstij piederošās Latvijas hipotēku un zemes bankas.

Automašīnai uzņēmumā ir nozīmīga loma – ar to ne tikai ātri un ērti var nokļūt vajadzīgajā vietā un produktīvi veikt darba pienākumus, bet arī sekmēt uzņēmuma izaugsmi un attīstību. Taču nav noslēpums, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde un uzturēšana paredz apjomīgu finansiālo ieguldījumu.

Raksta turpinājumā noskaidro, ko ņemt vērā, lemjot par jaunas vai lietotas mašīnas iegādi, un kādos gadījumos pilna servisa līzings ir optimālākais risinājums!

Faktori, kas palīdzēs izdarīt pareizo izvēli

Domājot par transportlīdzekļa iegādi uzņēmuma vajadzībām, aktuāls var būt jautājums par to, kādu auto izvēlēties – pilnīgi jaunu no salona vai tomēr lietotu. Lūk, daži no faktoriem, ko ņemt vērā vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Budžets

Uzņēmuma finanses ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, arī plānojot automašīnas iegādi. Jārēķinās, ka pilnīgi jaunu mašīnu iegāde var sastādīt visai iespaidīgas izmaksas, īpaši tad, ja ir plānots izveidot vai atjaunot veselu autoparku, tāpēc gadījumā, ja budžets ir ierobežots, finansiāli gudrāks lēmums ir lietoti spēkrati.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

«Swedbank» grupas līzinga kompānija «Swedbank līzings» pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 10,258 miljonu eiro apmērā, kas ir par 63,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina «Firmas.lv» informācija. Savukārt «Swedbank līzinga» ieņēmumi no pamatdarbības 2017.gadā pieauga par 6,7% un bija 11,619 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka «Swedbank līzings» 2017.gadā turpināja strādāt pie sāktajiem informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras projektiem ar mērķi pilnībā novirzīt līzinga procesu uz digitālajiem kanāliem. Pērn pielāgoti un pārskatīti iekšējie procesi, tādējādi uzlabojot līzinga un faktoringa produktu pieejamību, kas savukārt nodrošināja iespēju piesaistīt vairāk jaunu klientu.

«Arvien vairāk klientu izvēlas parakstīt līgumus elektroniski,» teikts vadības ziņojumā piebilstot, ka gandrīz katrs trešais līgums tiek parakstīts internetbankā.

Kompānijas vadība arī atzīmē, ka 2017. gadā līzinga pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga saistībā ar lielāku «Swedbank līzinga» aktivitāti, veiktajiem uzlabojumiem procesos, kā arī pieprasījuma palielināšanos tirgū.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

2018. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 7,3%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings - gada laikā noslēgti jauni līgumi 401 miljona eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2018. gada beigās Latvijā bija 1,67 miljardi eiro. No tā 70.1% jeb 574 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 190 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2018. gada beigās bija 173 miljoni eiro, kas ir par 13.7% vairāk nekā 2017. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,850 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu.

2018. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 820,4 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 401 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz puse - 49% no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 238,8 miljoni eiro (īpatsvars 29%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 175 miljoni eiro (īpatsvars 21%).

Par Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) jauno vadītāju ievēlēts UniCredit Leasing valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Belezjaks, informēja UniCredit pārstāvji.

«Jaunajā amatā ir svarīgi turpināt LLDA iesāktos darbus: atbalstot Latvijas tautsaimniecību, kopīgiem spēkiem ar LLDA biedriem veidot pozitīvu līzinga nozares tēlu, kā arī veidot dialogu ar valsts iestādēm par likumdošanas, juridiskajiem un nodokļu jautājumiem, kas saistīti ar līzinga pakalpojumiem», uzskata LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Izvērtējot aizvadītos gadus, J. Belezjaks saka, ka līzinga tirgus Latvijā ir nostabilizējies – pēc ievērojama kāpuma un krituma notiek tirgus sakārtošanās pēc krīzes. Tomēr ir nepieciešama sakārtošanās arī turpmāk un īpaši tas attiecas uz tālāko ekonomikas izaugsmes modeli, kas ietekmēs arī Latvijas līzinga nozari, uzsver eksperts.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

2016. gada pirmo deviņu mēnešu laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 10,4% jeb 125 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis autolīzings, par ko trīs ceturkšņu laikā noslēgti jauni līgumi 280 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada septembra beigās bija 1,33 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,015 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 313 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 168,8 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis trešā ceturkšņa beigās bija 1,5 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmo deviņu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 533 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – deviņu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 280 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 134 miljoni eiro (īpatsvars 25%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 104 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 12 tūkstošu eiro sodu uzņēmumam De Margo par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedāvājot patērētājiem ar distances līguma starpniecību iegādāties ortopēdisko matraci Dream Lux Aloe Vera, taču nenodrošinot patērētājiem normatīvajos aktos noteikto atteikuma tiesību izmantošanu.

Vienlaikus arī SIA Best Līzings rakstveidā ir apņēmies izbeigt noslēgtos kreditēšanas līgumus ar tiem patērētājiem, kuri atteikušies no SIA De Margo piedāvātās preces.

PTAC, pamatojoties uz saņemtajām 38 patērētāju sūdzībām laika periodā no šī gada jūlija līdz oktobrim, ir veicis komersanta īstenotās komercprakses atbilstības izvērtēšanu patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

PTAC konstatējis, ka SIA De Margo, piedāvājot preci, zvanījis patērētājiem aicinot to izmēģināt, kā arī publicējis informāciju interneta vietnē, piedēvējot precei ārstnieciskas īpašības. Tāpat komersants solīja, ka gadījumā, ja pēc izmēģinājuma laika patērētājs nevēlēsies preci paturēt, uzņēmuma pārstāvji nodrošinās tā nogādāšanu atpakaļ. Patērētājiem netika izsniegta atteikuma veidlapa, un, kad patērētāji vēlējās realizēt savas atteikuma tiesības, komersants sākotnēji solīja preci paņemt, bet pie patērētājiem tā arī neieradās, kā arī nebija sazvanāms.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» ieķīlājis 15 «Solaris Urbino» autobusus, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir autobusu ražotājs - Polijas uzņēmums «Solaris Bus&Coach», bet komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 67,5 miljoni eiro.

Jaunā komercķīla reģistrēta otrdien, 24.septembrī.

«Rīgas satiksmei» šobrīd ir aktuālas kopumā 25 komercķīlas.

«Lursoft» atzīmē, ka tostarp «Rīgas satiksmei» ir vairākas līdzīgas komercķīlas, ar kurām ieķīlāti «Solaris Urbino» autobusi, un arī to nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 67,5 miljoni eiro. Citām komercķīlām ķīlas ņēmējs ir «Luminor līzings Latvija». Atbilstoši 2014.gada 27.janvāra faktoringa līgumam, kas noslēgts starp «Solaris Bus&Coach» un «Luminor līzings Latvija», «Solaris Bus&Coach» cedē jeb nodod no konkrētiem rēķiniem izrietošus prasījumus par labu «Luminor līzings Latvija».

SEB līzinga finansētais apjoms uzņēmumu segmentā 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Par 10% audzis arī darījumu skaits – visvairāk finansētas vieglās automašīnas, komerctransports un industriālā tehnika, kur lielāko īpatsvaru veido meža tehnika.

Lauksaimniecības nozarē īpaši pieaudzis finansējums labības novākšanas kombainu un traktoru iegādei, kas saistīts ar tehnikas parku modernizāciju.

“Jaunas tehnikas iegāde ir liels un ļoti atbildīgs lēmums, kas balstīts gan uz finanšu aprēķiniem, gan arī ļoti praktiski domājot par maksimāli efektīvu savu platību apsaimniekošanu. Daļa klientu tradicionāli izmantotā finanšu līzinga vietā sāk izvērtēt operatīvā līzinga iespējas, tieši koncentrējoties uz savu pamatdarbību – graudkopību,” komentē SEB līzinga valdes priekšsēdētājs Renārs Vīksna.

Šā gada pirmajā ceturksnī 39% jauno līzinga tirgus darījumu veido autolīzings, kas ir par 3% mazāk, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, portālam db.lv pastāstīja Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Arī komerctransporta finansēšanā situācija krasi nav mainījusies šī gada pirmajā ceturksnī – komerctransporta līzings veido 27% no visiem jaunajiem darījumiem.

Savukārt, industriālo iekārtu līzings šī gada pirmajos trīs mēnešos aizņem 28% no jaunajiem finansētajiem darījumiem, kas ir par 6% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

J. Belezjaks uzsver, ka pagājušais gads Latvijas līzinga tirgū iezīmējās ar pakāpenisku izaugsmes atsākšanos. Pēc LLDA datiem pērn no jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida populārākais tirgū ir bijis autolīzings – tas veidoja 42% no 2012. gada Latvijas līzinga portfeļa.

Šogad pašvaldības uzņēmums Rēzeknes Satiksme plāno pilnībā atjaunot savu autobusu parku, iegādājoties 25 Čehijā ražotās SOR markas autobusus no kompānijas Balti Bussi Grupp, informē AS SEB banka.

Līzinga finansējumu darījumam gandrīz 4 miljonu eiro apmērā nodrošinās SEB līzings.

Šobrīd pasažieru pārvadājumus pilsētā Rēzeknes Satiksme nodrošina ar 29 autobusiem – 27 no tiem šogad beidzas nomas līgums. Ar mērķi atjaunot autoparku un nodrošināt iedzīvotājiem ērtākus un drošākus pakalpojumus, uzņēmumā ir pieņemts lēmums līzingā iegadāties 25 pilnīgi jaunus autobusus.

Rēzeknes Satiksmes vadītājs Jevgēnijs Koršenkovs: « Mūsu galvenais uzdevums – nodrošināt iedzīvotājiem ērtākus, izdevīgākus un drošākus pakalpojumus, kuru līmenis jau tagad ir daudz augstāks, nekā pārvadātājam, kas darbojas pilsētā pirms Rēzeknes Satiksmes izveides 2011. gadā. Rēzeknes pašvaldība vēl 2012. gadā izvirzījusi mums mērķi līdz autobusu nomas termiņa beigām (2016. gads) pilnīgi atjaunot autoparku. Trīs gadus esam veltījuši autobusu ražotnes izpētei, apmeklējot dažādas rūpnīcas dažādās valstīs. Labāko praksi esam apvienojuši nolikumā, izsludinot iepirkumu. Visatbilstošākais nolikumam izrādījās piegādātāja Balti Bussi Grupp piedāvājums, bet izdevīgāko finansējumu projektam piedāvāja SEB līzings.»

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Jaunu automašīnu pārdošana un jaunu auto līzinga darījumi iet roku rokā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2014. gada 10 mēnešos SEB līzinga darbības rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci – jaunpiešķirtais finansējums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir audzis par 10%, noslēgto darījumu skaits ir palielinājies par 20%, kā rezultātā kopējais SEB līzinga portfelis ir pieaudzis par 6%, informē SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Šī gada desmit mēnešos SEB līzings nodrošinājis jauna finansējuma piešķiršanu līzinga objektu iegādei gandrīz 70 milj. EUR apmērā. Attiecīgi 52% no jaunpiešķirtā finansējuma ir izsniegti vieglo automašīnu iegādei, 20% - lauksaimniecības sektora vajadzībām, 15% citu iekārtu finansēšanai un 13% komerctransportam.

«Kopš gada sākuma autotirdzniecībā redzama tendence, ka klientiem arvien pieaug interese un attiecīgi pieprasījums pēc mazlietotām automašīnām - SEB līzinga piešķirtais finansējums mazlietoto automašīnu iegādei šī gada 10 mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 82%,» saka SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.