Kā viens no konkurences ieročiem atkal tiek izmantotas procentu likmes, tomēr uz zemām likmēm ilgtermiņā var necerēt, jo jaunās kapitāla pietiekamības prasības bankām sadārdzinās naudas resursus. Tāpat par finansēšanas apetītes atgriešanos liecina atteikto darījumu īpatsvara samazināšanās: vēl 2010. gada rudenī līzinga kompānijas atteica darījumu 20-30% gadījumu, bet šogad atteikumi ir 1-10%.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad jūnija beigās kopumā līzinga tirgus bija mainījies līdz nepazīšanai: Nordea Finance ar 186 miljonu latu līzinga un faktoringa portfeli bija kļuvusi par lielāko līzinga kompāniju Latvijā, pakāpjoties no trešās vai ceturtās pozīcijas iepriekšējos gados, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas apkopotā informācija par līzinga tirgus 16 lielākajiem spēlētājiem. Ejot pretēji tirgum, kas krīzes gados strauji bremzēja darbības tempus, Nordea Finance turpināja finansēt, tiesa, galvenokārt uzņēmumus. Tādā veidā kompānija pārspēja ilggadējos šī tirgus līderus - Swedbank līzings un SEB līzings.
Hipo līzinga portfelis iegādāts tikai peļņas gūšanas nolūkos, DB apgalvoja Swedbank valdes loceklis Daniils Ruļovs, norādot, ka bankas līzinga biznesā šobrīd galvenais ir ilgtspējīgs bizness un ar klientu abpusēji izdevīgas attiecības. Swedbank, kas joprojām apkalpo lielāko vieglo auto līzinga portfeli privātpersonām 44 miljonu latu apjomā, mēdzot ne vienmēr piedāvāt tikai līzingu, bet risinājums, piemēram, uzņēmumiem, var būt arī aizdevums bankā. «Ja turpināsies līdzšinējās tendences, kad ik mēnesi Swedbank līzinga portfelis sarūk par vidēji trīs milj. Ls, bet Nordea par tik pieaug, tad, pateicoties Hipo līzinga iegādei, Swedbank pirmajā pozīcijā atkal varētu nonākt gada beigās un tajā noturēties trīs četrus mēnešus,» pieļāva Nordea Finance vadītājs Ivars Šmits.
Savukārt Nordea centīsies arī turpmāk noteikt toni līzinga tirgū un sniegs līzinga finansējumu, izmantojot noslēgtos sadarbības līgumus ar auto, tehnikas ražotājiem un importētājiem.