Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Desmitiem tūkstoši cilvēku Spānijā un Portugālē izgāja galvaspilsētu ielās, lai protestētu pret abu valstu īstenotajiem taupības pasākumiem, kuriem vajadzētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas krīzi.

Demonstrācijas organizējušas arodbiedrības un citas darbinieku tiesību aizsardzības organizācijas. Spānijā demonstranti pulcējās valsts galvaspilsētā Madridē, kur izkliedza tādus saukļus kā «Pietiek!» un «Viņi nogremdē valsti!», vēsta BBC.

Protestētāji Spānijā apgalvoja, ka Madrides taupības pasākumi smagi ietekmējot to dzīves. Savukārt Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem, vēsta AP.

Demonstrācija Madridē notika tikai dažas dienas pēc tam, kad Katalonijas galvaspilsētā Barselonā ielās izgāja 1,5 miljoni cilvēku, lai protestētu pret to, ka reģiona nauda tiek izmantota parādu krīzes ugunsgrēka dzēšana un pieprasītu apgabala neatkarību no Spānijas.

Latvija pašlaik ir lētākā valsts Eiropā, kur pietiek iegādāties nekustamo īpašumu 71 150 eiro vērtībā reģionos, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Ar ieguldījumiem uzņēmumos vēl lētāka ir Lietuva

To rāda SIA BDO Tax pētījums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu apmaiņā pret trešo valstu iedzīvotāju ieguldījumiem nekustamajos īpašumos un uzņēmumos. DB jau rakstījis, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz paaugstināt nekustamā īpašuma iegādes slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro. Ir ideja par sava veida valsts nodevas ieviešanu 50 000 eiro apmērā, kā arī par kvotām šādiem investoriem – termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem.

Atliek līdz pavasarim

Pērnruden Saeimas partiju panāktais kompromiss paredzēja ierobežot nekustamā īpašuma darījumu skaitu, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņi var iegūt TUA Latvijā – šogad būtu iespējami 700 darījumu, kur minimālais īpašumu iegādes slieksnis ir 150 tūkstoši eiro (105,4 tūkst. Ls), vēl 100 TUA tiktu izsniegtas par darījumiem, kur īpašuma iegādes vērtība ir vairāk nekā 0,5 milj. eiro. Nākamos divus gadus atļauto darījumu skaits saruktu par 175 ik gadu. Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, vēršot uzmanību uz atsevišķu normu pretrunīgumu, piemēram, kvotu sistēmu nekustamā īpašuma darījumiem un neierobežoto atļauju izsniegšanu par iemaksām valsts budžetā. Proti, TUA uz laiku līdz pieciem gadiem trešo valstu pilsoņi varētu saņemt, tikai iemaksājot budžetā 50 000 eiro (35 100 Ls), un šai normai nekādi ierobežojumi nebija paredzēti.

Aptuveni 700 ugunsdzēsēju iesaistījušies cīņā ar mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kas aizsākušies pēc ļaunprātīgas dedzināšanas. Portugāle lūgusi arī starptautisku palīdzību, lai tiktu galā ar ugunsnelaimi.

Aizvadītās nedēļas nogalē Portugālei izdevās savaldīt vērienīgu ugunsgrēku Karamulo kalnos. Šajā ugunsgrēkā bojā gāja arī trīs ugunsdzēsēji. Tomēr šīs nedēļas sākumā mežu ugunsgrēki Portugālē atsākās ar jaunu sparu. Valsts varasiestādes aizturējušas divus cilvēkus – 40 gadus vecu sievieti un 12 gadus vecu zēnu, kuri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgu mežu aizdedzināšanu Portugāles centrālajā un ziemeļu daļā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Kopumā kopš sestdienas Portugālē reģistrēti 313 jauni ugunsgrēki.

Portugāle arī vērsusies pie starptautiskās sabiedrības, lūdzot palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem. Uz Portugāles lūgumu atsaukušās Spānija, Francija un Horvātija, kuras nosūtījušas uz ugunsgrēku skartajām vietām ugunsdzēšanas lidmašīnas. Paredzams, ka situācija tuvākajās dienās neuzlabosies, jo sinoptiķi prognozē, ka valstī saglabāsies augsta gaisa temperatūra un gaidāms spēcīgs vējš.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Finanšu krīzes skartās Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, augusi par 1,1%, tādējādi valsts pārvarējusi divus ar pusi gadus ilgušo recesiju. Situācijas uzlabošanos nodrošinājis eksporta pieaugums.

Portugāles statistikas birojs atklājis ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam, par 6,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, palielinājies valsts eksports. Portugāles eksportētāji palielinājuši pārdošanas rādītājus valstīs, kurās tiek runāts portugāļu valodā – Angolā un Brazīlijā. Gada otrajā ceturksnī līdz 16,4% samazinājies arī bezdarba līmenis. Laika posmā no janvāra līdz martam bezdarba līmenis Portugālē bija sasniedzis 17% un tā kritums novērots pirmo reizi kopš 2011. gada.

Vienlaikus Portugāle atzīst, ka par IKP kāpumu pagaidām liecina tikai ātrais novērtējums (flash estimate) un pirms uzsākt svinības, ir jāpagaida gada beigas, kad varēs precīzāk novērtēt stāvokli valsts ekonomikā.

Vairāk nekā miljons cilvēku piedalījušies vispārējā streikā, kas vērsts pret taupības politiku Portugālē, aplēsušas valsts arodbiedrības. Oficiāli dati par streikojošo skaitu gan nav apkopoti.

Streika laikā ceturtdien tika apturēta vilcienu satiksme un nestrādāja Lisabonas metro. Pēdējo divu gadu laikā tas valstī bijis jau ceturtais vispārējais streiks, kas vērsts pret taupības politiku, kuru Portugāle apņēmusies ievērot apmaiņā pret starptautisko aizdevumu. Streika laikā daudzās valsts pilsētās nestrādāja arī atkritumu savācēji un dienvidu reģionos ostās palika zvejniecības flote. Streika ietvaros Portugāles pilsētu ielās izgāja simtiem demonstrantu.

Portugāles arodbiedrības cer, ka ģenerālstreiks liks valdībai atteikties no jostu savilkšanas politikas un veicināt ekonomisko izaugsmi. Valdība gan iepriekš norādījusi, ka nemīkstinās iecerētos pasākumus, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķus, tomēr apliecinājusi, ka varētu starptautiskajiem partneriem lūgt lielāku elastīgumu gadījumā, ja pasliktinās ekonomiskā situācija.

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas valstu valdības parāds veidojis 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt gada pirmajā ceturksnī šī attiecība bija 88,2% no IKP, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar 2011. gada otro ceturksni – valdības parāda attiecība pret IKP augusi gan eirozonā (no 87,1% līdz 90%), gan Eiropas Savienībā (no 81,4% līdz 84,9%).

Augstākā valdības parāda attiecība pret IKP šā gada otrajā ceturksnī novērota Grieķijā (150,3%), Itālijā (126,1%), Portugālē (117,5%) un Īrijā (111,5%), savukārt zemākā – Igaunijā (7,3%), Bulgārijā (16,5%) un Luksemburgā (20,9%).

Kopumā valdības parāda attiecība pret IKP gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, pieauga divdesmit ES valstīs, sešās samazinājās, bet vienā palika nemainīga.

Straujākais valdības parāda pieaugums ticis novērots Grieķijā (+13,4 procentpunkti), Kiprā (+8,3 procentpunkti) un Portugālē (+5,6 procentpunkti). Tikmēr straujākais valsts parāda samazinājums novērots Lietuvā (-2,3 procentpunkti), Latvijā un Ungārijā (abās -1,3 procentpunkti).

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis viens no straujākajiem vispārējā valdības parāda kāpumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Latvijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 0,8 procentpunktiem. Straujāks kāpums reģistrēts Lietuvā (+1,8 procentpunkti), Luksemburgā (+1,4 procentpunkti) un Francijā (+1,3 procentpunkti).

Tāds pats kā Latvijā parāda kāpums fiksēts arī Portugālē, bet mazāks pieaugums bijis Rumānijā (+0,5%), Somijā (+0,2%),kā arī Čehijā un Itālijā (abās valstīs +0,1%)

Kopumā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Grieķijā (-4,7 procentpunkti), Nīderlandē (-4,5 procentpunkti), Vācijā (-3,9 procentpunkti) un Austrijā (-3,5%). Igaunijā tas samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.

Parādu krīzes skartās Īrija un Portugāle lūgušas eirozonas finanšu ministriem starptautiskā aizdevuma termiņu pagarinājumus. Īrijas finanšu ministrs norādījis, ka šāds solis atvieglotu valsts atgriešanos finanšu tirgos, vēsta Reuters.

Īrija norāda, ka «kredītu brīvdienu» panākšana nodrošinās mierīgāku 2015. un 2016. gadu, kad valstij jāsāk atmaksāt aizdevums un būs nepieciešams pēc papildus finansējuma. Īrijas finanšu ministrs Maikls Nons (Michael Noonan) skaidroja, ka tādējādi tiktu palielināta Īrijas parādsaistību ilgtspēja un palielinātas iespējas veiksmīgas atgriezties finanšu tirgos.

Īrija kopumā no Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda (EFSF) aizņēmusies 18 miljardus eiro, bet no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma – 22,5 miljardus eiro. Pirmās aizdevumu atmaksas jāsāk 2015. gadā. Savukārt Portugāle no starptautiskajiem aizdevējiem saņēma 78 miljardus eiro lielu finanšu palīdzību. Abas valstis aizdevuma programmas ietvaros veikušas izdevumu samazinājumus, nodokļu paaugstinājumus un reformas, lai celtu savu ekonomiku ražošanas apjomus.