Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Laikā, kad pasaules lielie globālie tīkli «apēd» vietējos, Latvijas portāls draugiem.lv mācās no citu pieļautajām kļūdām, tāpēc draugiem.lv pārdošana nākotnes plānos neietilpst. «Latvijā nav investoru, kas varētu būt mums interesanti, savukārt pasaules investoriem neesam interesanti mēs,» Lietišķajai Dienai norāda draugiem.lv direktore Agnese Zērne.

Portāls draugiem.lv pērn uzsāka jaunu ciklu savā darbībā, mainot attīstības vektoru no IT izstrādātāja IT platformas virzienā. «Ir izveidota spēcīga API platforma, kas ļauj uz draugiem.lv bāzes veidot trešo pušu aplikācijas. Paralēli uzsākts darbs pie biznesa struktūrām un elektroniskajiem medijiem paredzētu platformu izveides,» stāsta A. Zērne.

Līdz ar to draugiem.lv principā vairs neizstrādās jaunus pakalpojumus, bet ļaus to darīt citiem.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Lai palielinātu investīciju ieplūdi Latvijā, jāizvērtē valsts aktīvu pārdošana biržā.

Šādu rekomendāciju Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir iesniegusi tikšanās laikā ar Latvijas valdības augstākajām amatpersonām. ĀIPL aicina valdību piedāvāt investoriem plašākas investīciju iespējas valsts uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot procesa caurskatāmību un godīgas konkurences iespējas visplašākajam investoru lokam, tostarp pensiju un ieguldījumu fondiem, līdzekļu pārvaldes kompānijām, brokersabiedrībām un citu veidu investoriem.

Cūkkopjiem bažas par mēra ietekmi

Lietuvā uzliesmojušais cūku klasiskais mēris apdraud arī Latvijas cūku audzētājus.

«Šīs bija vissarežģītākās vēlēšanas manā mūžā. Ar to es domāju gan sabiedrisko noskaņojumu, gan situāciju ekonomikā, gan Latvijas pozīciju starptautiskā kontekstā, gan mediju sadrumstalotību utt. Tāpēc - jā, varēja būt labāk, bet varēja būt arī daudz sliktāk,» intervijā Lietišķajai Dienai norāda Ēriks Stendzenieks, kurš šogad veidoja apvienības Par labu Latviju (PLL) reklāmas kampaņu.

«PLL gan Andra Šķēles, gan Aināra Šlesera personā bija kļuvusi par grēkāzi, uz kuru norakstīt visas šodienas sabiedrībā pastāvošās problēmas, kas tā, protams, nav. Vēlēšanās ikviena uzvara sevī nes sakāvi un ikviena sakāve - uzvaru. Jau pavisam drīz vēlētāji saskaras ar realitāti un šī realitāte nebūt nav labvēlīga uzvarētājiem,» klāsta Ē. Stendzenieks, piebilstot, ka viņš absolūti neapskauž valdību, «kurai būs jāpieņem lēmumi pretrunā ar visiem tiem solījumiem un paziņojumiem, ar kuru palīdzību viņi ir uzvarējuši».

Runājot par to, cik pareizi viņaprāt bija apvienot vienā sarakstā LPP/LC, Ē. Stendzenieks norāda: « Tīri cilvēcīgi es domāju, ka šī savienība ir kā MasterCard logo ar diviem rimbuļiem. Tur ir sektors, kas pārklājas un sakrīt, un ir arī sektori, par kuriem cilvēku domas dalās. Vieni saka - es balsotu par Šķēli, ja ne tas Šlesers, bet otri - es par Šleseru, ja ne tas Šķēle.»

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Lai kāpinātu uzņēmumu grupas efektivitāti, lietā tiks likti sakari loģistikas biznesā, intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Man-Tess jaunā īpašnieka – holandiešu kompānijas Alandam Capital – direktors Roberts Eihorns. Tam noderēs viņa kontakti Roterdamas ostā un pazīšanās ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Iespējama arī investoru piesaiste gan no austrumiem, gan rietumiem.

R. Eihornu (attēlā) apmierina Rīgas brīvostas darbība, īpaši viņš izceļ tās ģeogrāfisko izvietojumu – atvērto izeju uz jūru. Kaut arī attiecības ar konkurentiem ir dažādas, Man-Tess centīsies būt neitrāls savā uzņēmējdarbībā. Jaunie īpašnieki jau šogad sagaida biznesa pieaugumu.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).

Mājsaimniecības lielveikali Domo plāno iekarot ne tikai Rīgu, cer tirgoties arī aiz Baltijas robežām, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pirmais Domo veikals Kuldīgā atvērts pagājušajā gada septembrī. Šogad augustā atvērts nākamais - Kandavā, bet 4. novembrī - Rīgā.

«Tas ir tikai sākums. Nākamgad varētu atvērt vēl divus trīs veikalus - tas gan būs atkarīgs no mūsu kapacitātes, vietas un iespējām noslēgt līgumu,» stāsta Domo tīkla attīstītāja SIA Tendo Management valdes loceklis Valts Brazovskis (attēlā).

Uzņēmuma mērķis ir izveidot mājsaimniecības lietu veikalu tīklu. «Mūsu mērķis nav tikai Latvija, tas ir nedaudz plašāks - Baltija un varbūt pat ārpus tās,» viņš atklājis.

Nodokļi, transports, makroekonomika un atklāta iepirkumu procedūra ir tēmas, pie kurām valdībai piestrādāt šogad iesaka Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Vēl pirms ikgadējās ĀIPL diskusijas ar valsts augstākajām amatpersonām laikraksts Dienas bizness ticies ar valdes priekšsēdētāju Latvijā Ahmedu Šarhu un izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu, lai noskaidrotu investoru attieksmi pret Latviju un iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu.

Vaicāts, kādi ir šī gada galvenie tikšanās jautājumi, Šarhs atbild: «Mums ir četri galvenie virzieni. Pirmie ir makroekonomikas jautājumi. Tad runāsim arī par transporta un sakaru problēmām. Dosim vairākas rekomendācijas, lai uzlabotu situāciju šajā sektorā, kas ir ļoti svarīgs Latvijai. Viens no tiem ir izveidot transporta sektora stratēģiju un plānu. Mums ir vīzija par to, kā vajadzētu veidot transporta sistēmu un kā padarīt industriju konkurētspējīgāku, kā piesaistīt investorus un jaunus dalībniekus šim sektoram. Trešais jautājums ir par publiskajiem iepirkumiem, kas arī ir svarīgi, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju. Paredzamība un atļauja dažādiem dalībniekiem piedalīties šajos procesos. Ļoti nozīmīga ir iepirkumu procesu pārskatāmība. Un, visbeidzot, sniegsim rekomendācijas, kā uzlabot kapitāla piesaisti Latvijai. Ja salīdzinām Latviju ar kaimiņvalstīm, tās ir krietni priekšā šajā jomā. Veiksmīgāka kapitāla piesaiste varētu būt veids, ka palielināt Latvijas IKP.»

Lai organizētu Rīgas kultūras galvaspilsētas pasākumus, nodibinājums Rīga 2014 ar sponsoriem meklēs kopīgus mārketinga mērķus, intervijā DB pirmdien skaidroja nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, vēl jāveic daudz organizatorisku darbu. Rīga ir apstiprinājusi savu finansējuma daļu – 5,8 miljonus latu, un jau ir noskaidroti 146 projekti, kas tiks īstenoti.

Projektu organizēšanā pieteikušās visas lielākās valsts organizācijas – muzeji, Opera, Latvijas koncerti, kā arī citi pazīstami pasākumu organizatori. «Runājot par radošajām industrijām, tā ir nopietna mūsu programmas daļa. Gribam šajā procesā apliecināt, ka kultūra nav tikai naudas tērētāja. Apzināti ieguldām katru latu kultūrā, kas nes lielu atdevi. Nauda kultūrai ir ilgtermiņa ieguldījums,» stāsta D. Čivle.

Ja TEC-2 rekonstrukciju ir vēl iespējams apturēt, Latvijai tas būtu ieguvums.

Tā uzskata Somijas spēkstaciju ražošanas giganta Wärtsilä Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens (attēlā), vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Rekonstruējamās TEC-2 tipa stacijas piegādes termiņš varētu būt 18-24 mēneši, cenas līmenis - 230 milj. eiro ar piegādi «zem atslēgas», kas ir aptuveni par 40% lētāks nekā pašreiz izraudzītais TEC-2 risinājums. Vislielākā Wärtsilä priekšrocība ir tā, ka piedāvātās stacijas var darbināt ar vairākiem kurināmā veidiem paralēli, piemēram, ar dabasgāzi, sašķidrināto gāzi, nepārstrādātām bioeļļām, piemēram, rapšu eļļu. Otrs svarīgais pluss - staciju ekspluatācijas elastība - tās ir iespējams ātri un neierobežoti daudzas reizes iedarbināt un apstādināt aptuveni 5-10 minūšu laikā. Skandināvijas un ASV pieredze liecina, ka tieši staciju elastība būs galvenais faktors, lai kopējā elektroenerģijas tirgū nākotnē spētu konkurēt. Pašreizējās Rīgas TEC -1 un rekonstruējamās TEC-2 tehnoloģijas ir neelastīgas, turklāt, ja staciju nākas darbināt ar nepilnu jaudu, pazeminās tās efektivitāte, bet aug ekspluatācijas izmaksas,» skaidrojis J. Peltonens.