Arī Rīgas apgabaltiesa ir atzinusi par pamatotu Valsts vides dienesta (VVD) piemēroto administratīvo sodu 900 Ls apmērā SIA Man-Tess par neatļautu pārkraušanu no rezervuāriem uz dzelzceļa cisternām. VVD šādu sodu piemēroja, jo šāda darbība nebija paredzēta uzņēmumam izsniegtajā piesārņojošas darbības atļaujā.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver: «Administratīvās tiesas lēmums ir apliecinājums, ka atbildīgās vides institūcijas rīkojušās adekvāti, apturot SIA Man-Tess iekārtas darbību, situācijā, kad uzņēmums turpināja neatļauti pārkraut naftas produktus no rezervuāriem uz dzelzceļa cisternām.»

Iepriekš arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā nosprieda VVD lēmumu atstāt negrozītu. Jāatgādina, ka pagājušā gada 21. septembrī VVD pieņēma lēmumu apturēt SIA Man-Tess darbību. Taču jau 25. septembrī VVD apstiprināja uzņēmuma iesniegto plānu situācijas ar piesārņojumu uzlabošanai, un uzņēmums atsāka darbu.

Uzņēmums 22. oktobrī iesniedzis prasību Vides pārraudzības valsts birojam atzīt Valsts vides dienesta (VVD) 21. septembrī pieņemtā lēmuma par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu atzīšanu par prettiesisku, jo uzskata, ka tas bijis nepamatots.

Jāatgādina, ka šā gada 21. septembrī VVD pieņēma lēmumu apturēt SIA Man-Tess darbību. Taču jau 25. septembrī VVD apstiprināja uzņēmuma iesniegto plānu situācijas ar piesārņojumu uzlabošanai, un uzņēmums atsāka darbu. «Tomēr Man-Tess, kuram VVD rīcība ir radījusi zaudējumus, uzskatot to par nepamatotu un vēloties panākt, lai tiktu novērsta līdzīgu gadījumu atkārtošanās, vēlas panākt lēmuma atzīšanu par prettiesisku,» norādīts uzņēmuma paziņojumā.

DB jau rakstīja, ka Man-Tess noraidīja pārmetumus par to, ka terminālī tiktu veikta neatļauta darbība – produktu jaukšana. Tāpat uzņēmums neesot apzināti kavējies ar emisiju limita plāna iesniegšanu. Man-Tess arī neuzskatīja, ka veiktu neatļautu reaktīvās jeb tā sauktās JET degvielas pārkraušanu no kuģiem rezervuāros, bet no tiem tālāk dzelzceļa cisternās, kaut arī uzņēmumam ir atļauja tikai šā produkta kraušanai tikai vienā virzienā – no dzelzceļa cisternām rezervuāros, bet no tiem tālāk kuģos. Tomēr Man-Tess piekrita neveiky reaktīvās jeb JET degvielas kraušanu pēc shēmas kuģis-tvertne-vagons, kamēr nebūs saņemta nepieciešamā atļauja VVD.

Rīgas ostas tranzīta kompānija Man-Tess mainījusi īpašnieku, patlaban tās īpašnieks ir Nīderlandes uzņēmums Alandam Capital, liecina Lursoft informācija.

Iepriekš kompānijas īpašnieks bija Jūlijs Krūmiņš. Pagaidām nekādas izmaiņas uzņēmuma valdē nav veiktas. Iepriekš viņš DB norādīja, ka uz šo darījumu gaida jau vairāk nekā pusgadu, un kopš februāra situācija neesot būtiski mainījusies. Savukārt labi informēti avoti DB sacīja, ka darījums jau esot noticis.

DB jau rakstīja, ka reālākais Rīgas ostas tranzīta kompānijas pircējs sākotnēji tika pieminēts viena no pasaules līderiem metāla ieguves un metalurģijas jomā Krievijas kompānijas Severstaļ Latvijas uzņēmums. Vēlāk portāls pietiek.com kā iespējamo pārdošanas cenu minēja 25-30 milj. ASV dolāru. Savukārt sākotnēji J. Krūmiņš par visu sava biznesa pārdošanu prasījis 60 milj. dolāru, kas bijusi neadekvāti augsta cena. Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs noliedza masu medijos izskanējušo informāciju, ka viņa vadītais uzņēmums plāno iegādāties Man-Tess. Kā viens no Man-Tess iespējamajiem pircējiem tika nosaukta arī SIA Holdinga Kompānija FELIX. Taču tās līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aivars Ločmelis DB atzina, ka nav lietas kursā par to, ka viņa vadītais uzņēmums pirktu Man-Tess.

Kaut arī SIA Man-Tess zaudējumu apmēri būs atkarīgi no tā, kad uzņēmums varēs atjaunot naftas produktu pārkraušanu, šajā biznesā viss ir mērāms miljonos, preses konferencē norādīja Man-Tess valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

Valsts vides dienesta (VVD) piektdienas lēmums aizliegt uzņēmumam veikt jebkādas darbības ar naftas produktiem un ķīmiskām vielām, negatīvi ietekmēs simtiem miljonu eiro vērtus līgumus, tā viņš, apliecinot, ka lēmums tiks pārsūdzēts.

VVD lēmuma rezultāta ļoti cietīs arī Man-Tess reputācija. Savukārt nespēja izpildīt līgumus varētu nozīmēt ievērojamas soda naudas. Arī akcionāriem uzņēmuma vērtības krišanās rezultātā radītie zaudējumi varētu būt mērāmi desmitiem miljonu eiro apjomā, uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Tādēļ, ja SIA Man-Tess partneri cels prasības pret uzņēmumu par līgumu nepildīšanu, tad arī Man-Tess vērsīsies ar civilprasību pret valsti.

SIA MAN-TESS jau ir sākusi īstenot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) iesniegto plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai un turpinās realizēt tajā paredzētos pasākumus. To, tiekoties ar VARAM vadības pārstāvjiem – ministra padomnieci Ingu Antāni un VARAM valsts sekretāra vietnieku vides aizsardzības jautājumos Juriju Spiridonovu, uzsvēris MAN-TESS valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

MAN-TESS, īstenojot šo plānu, ir ieviesis bezmaksas informatīvo telefonu, kas ļauj operatīvi saņemt informāciju par gaisa iespējamu piesārņojumu, ir uzstādīti papildu vāki dzelzceļa cisternām to noliešanas darbu laikā, tiek pārskatīts pārkraujamo produktu sortiments un veikti citi pasākumi.

Pasākumu īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 220 tūkstošus latu.

Tikšanās laikā K.Andersons arī informējis VARAM pārstāvjus, ka SIA Man-Tess akcionārs Alandam Capital BV ir gatavs ieguldīt nepieciešamos līdzekļus naftas produktu tvaiku rekuperācijas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, lai novērstu piesārņojumu, kas rodas, izlejot degvielu no dzelzceļa vagoniem un pēc tam veicot rezervuāru uzpildīšanu.

Viens no pasaules vadošajiem fotonikas un inovatīvu optisko instrumentu un to komponenšu ražotājiem Thorlabs novērtējis Latvijā radītā inovatīvā termo-elektriskā sensora TESS unikālās īpašības un noslēdzis līgumu par tā licencēšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku komanda radījusi ļoti ātrdarbīgu elektromagnētiskā starojuma sensoru TESS, ko var pielietot lāzertehnoloģijā, jo īpaši, kad nepieciešams veikt manevrus ar precīzu lāzerstara impulsu jaudu, kā piemēram, medicīnā, arī lāzer metināšanā un gravēšanā.

Šī brīža tehnoloģijas ļauj mērīt vidējo lāzerstara jaudu noteiktā laika griezumā, kas var būt nepietiekami smalku operāciju vai gravējumu / litogrāfiju veikšanai. TESS sensors ir unikāls ar tā īso darbības laiku - signāla rašanās laiks ir mazāks par 10 nanosekundēm, kas ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz lāzeriekārtās izmantotajām tehnoloģijām. Sensora pamatā ir unikālas materiāla īpašības, kas iegūtas, to veidojot no ļoti plānām kārtiņām.

Saistībā ar fiksēto vides piesārņojumu un iedzīvotāju sūdzībām par gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks plāno vērsties ar iesniegumu Valsts Vides dienestā, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus termināliem Man-Tess un Woodison Terminal.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, institūcija, kas izsniedz atļaujas uzņēmumiem, kuri pārkrauj bīstamas kravas, ir Valsts vides dienests. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošā iestāde arī esot vienīgā, kam deleģētas tiesības lemt par kādu konkrētu termināļu slēgšanu, ja tiek fiksēts, ka to darbība apdraud iedzīvotājus un dabu, norādīts Rīgas domes paziņojumā.

DB jau rakstīja, ka šā gada jūlijā SIA Man-Tess nāca klajā ar paziņojumu , ka jau ir sākusi īstenot VARAM iesniegto plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai un turpinās realizēt tajā paredzētos pasākumus.

Tuvākajā laikā noskaidrosies SIA Man-tess pircēji, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To laikrakstam atzina uzņēmuma īpašnieks Jūlijs Krūmiņš. Tiesa, viņš uz šo darījumu gaida jau vairāk nekā pusgadu, un kopš februāra situācija nav būtiski mainījusies. Savukāt labi informēti avoti DB informēja, ka darījums jau ir noticis. Tas, ka izmaiņas nav veiktas uzņēmumu reģistrā, varētu nozīmēt, ka vēl nav veikti visi maksājumi.

DB jau rakstīja (03.01.2001.), ka kā reālākais Rīgas ostas tranzīta kompānijas pircējs tika minēta viena no pasaules līderiem metāla ieguves un metalurģijas jomā Krievijas kompānijas Severstaļ Latvijas uzņēmums. Tikmēr Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs noliedza masu medijos izskanējušo informāciju, ka viņa vadītais uzņēmums plāno iegādāties Rīgas ostas tranzīta kompāniju Man-Tess. Kā viens no Man-Tess iespējamajiem pircējiem ir minēta arī SIA Holdinga Kompānija FELIX. Taču tās līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aivars Ločmelis DB atzina, ka nav lietas kursā par to, ka viņa vadītais uzņēmums pirktu Man-Tess.

Šomēnes Man-Tess uzsācis jaunu projektu - atvēris prāmju līniju sadarbībā ar partneri Man-Tess Lines. Līdz ar to grupas uzņēmumi piedāvā ne tikai stividoru pakalpojumus, bet arī jūras pārvadājumus ro-ro kravām un konteineriem ar tālāku transportēšanu pa sauszemi, proti, «door to door» pakalpojumu, sarunā ar DB pastāstīja Man-Tess valdes loceklis Kirils Romanovs.

Prāmju līnija, kas savieno Ķīli, Sanktpēterburgu un Rīgu, jau veikusi trīs reisus, un pagaidām tiek izmantots salīdzinoši neliels prāmis, kura ietilpība ir 29 kravas auto (40 pēdu piekabes), 190 TEU konteineri. Tomēr universālā prāmja apakšējā klājā ir arī 2,6 tūkst. m3 telpas, ko var izmantot palešu kravām.

«Mums kopā ar mūsu partneriem Sanktpēterburgā jau ir importa kravu plūsma no Ķīles uz Sanktpēterburgu,» saka K.Romanovs, vaicāts cik šis projekts ir ekonomiski pamatots. Tā arī sedz lauvas tiesu no visām izmaksām, kas saistītas ar prāmi. Nu secināts, ka kopā ar Man-Tess Lines ir izdevīgāk pašiem darboties kā prāmja operatoram, ņemot motorkuģi Alteland laika nomā, skaidro viņš.

Pagājušajā nedēļā tika pabeigts Rīgas ostas tranzīta kompānijas Man-Tess pārdošanas darījums. Konkrēti lēmumi par grupas uzņēmumiem pieņemti pēc katra uzņēmuma izvērtēšanas, intervijā DB stāsta Roberts Eihorns, Man-Tess jaunā īpašnieka - Nīderlandē reģistrētās kompānijas Alandam Capital (AC) - direktors.

Lūgts pastāstīt par sevi, Roberts Eichorns DB saka: «Man ir bizness pie Roterdamas, ieņemu amatus dažādās kompānijās. Man ir kontakti Roterdamas ostā, esmu pazīstams ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Vairāk gan esmu darbojies finanšu jomā. Šo eksperta zināšanu dēļ tiku iecelts par Alandam Capital direktoru. Pastāv iespēja, ka kompānijā tiks iecelti amatos vēl kādi cilvēki. Taču šobrīd esmu vienīgais direktors, kas Holandē ir normāla prakse. Mūsu nodomi ir attīstīt Man-Tess biznesu.»

Ēnu ekonomika Latvijā gandrīz 40%

Nelegālā ekonomika Latvijā gada laikā augusi gandrīz par diviem procentiem.

Risinot gaisa piesārņojuma problēmu Rīgā, Sarkandaugavā, valsts un pašvaldības iestādes nespēj sadalīt atbildību un risināšanu noveļ viena uz otras pleciem. Arī ostu uzņēmumi vēl tikai mēģina vienoties par kopīgu vēršanos pie Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP), lai meklētu vienotu risinājumu, raksta laikraksts Diena.

Maija otrajā pusē iedzīvotāji ziņoja par smakām Sarkandaugavā, un pēc pārbaužu veikšanas uzņēmuma Man-Tess teritorijā tika konstatēta izteikta traucējoša naftas produktu smaka. Nepārtrauktā monitoringa stacija Tvaika ielā atkārtoti uzrādīja būtiskus benzola emisiju limitu pārsniegumus.

Uzņēmumam bija jāiesniedz Valsts vides dienestā (VVD) pasākumu plāns par naftas produktu termināļa darbības uzlabošanu un tvaiku emisijas līmeņa samazināšanu. Uzņēmums plānu ir iesniedzis, un VVD pašlaik izvērtē piedāvāto pasākumu efektivitāti.

VVD uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ceturtdien publiski aicināja Rīgas pašvaldību «nekavējoties izstrādāt risinājumus gaisa piesārņojuma samazināšanai pilsētā».

Jauna komercķīla reģistrēta uzņēmumam SIA Man-Tess, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., bet kā parādnieks reģistrēts pagājušā gada izskaņā dibinātais SIA Pars Termināls. SIA Pars Termināls īpašnieki ir divi Kiprā reģistrēti uzņēmumi - Gertynoir Holdings Limited un Mattell Alliance Limited.

Darījuma nodrošinātā prasījuma maksimālo summa ir 15,16 miljoni latu.

Pēc Lursoft datiem, SIA Man-Tess pieder daļas divos Latvijas uzņēmumos – SIA Infrastructure Service un SIA Man-Tess Grain.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

«Man-Tess ostu nepārdevu tikai tāpēc, ka pircējam tā nebija vajadzīga,» intervijā laikrakstam Dienas bizness, runājot par Man-Tess grupas uzņēmumu pārdošanu kompānijai Alandam Capital, saka J. Krūmiņš.

«Ja būs pircējs, pārdosim arī to. Taču vispirms novedīsim līdz beigām, ko esam sākuši: uzbūvēsim jaunu noliktavu granulām, jo ir vairāki līgumi ar jauniem klientiem,» viņš teicis.

Vaicāts, ar ko varam pelnīt, J. Krūmiņš stāsta: «Pelnīt varam ar trim četrām lietām. Pirmkārt, ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ ar tranzītu. Tad mums ir kokmateriāli. Un cilvēki, kas vēlas strādāt. Protams, Godmaņa laikā pazaudējām izskolotus cilvēkus un rūpnīcas, kas varēja VEF vēlāk ražot mobilos telefonus, līdzīgi kā somu Nokia. Tad ir bankas, un vasarā - Jūrmala, tūrisms, ar ko varam pelnīt. To visu vajadzētu izdevīgi un labi pārdot.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Egons Rusanovs.

Rusanovs aģentūrai LETA sacīja, ka Krūmiņš patlaban atrodas izolatorā un ir sniedzis īsas liecības.

Jautāts, vai aizturēšana saistīta ar iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem, advokāts atbildēja apstiprinoši.

Savukārt attiecībā uz iespējamo drošības līdzekli, kāds varētu tikt piemērots viņa klientam, Krūmiņa aizstāvis komentēja, ka par to pašreiz ir pāragri runāt.

Latviešu uzņēmējs un miljonārs Krūmiņš laikā no 1989. līdz 1991.gadam bijis ģenerāldirektors Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumā Man-Tess, kas ir viens no lielākajiem stividoruzņēmumiem Latvijā. Pēcāk Krūmiņš kļuva par tā prezidentu un īpašnieku, bet 2011.gadā atstāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu.

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 27.oktobrī, Sarkandaugavā ostas apkārtnē atkal bijusi jūtama neizturama naftas produktu smaka, informēja Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.

Kā stāsta aculiecinieki, gāzei līdzīgu dvingu, neskatoties uz cieši aizvērtiem logiem, varēja sajust jau sestdienas vakarā. Savukārt, paverot logu, naftas smirdoņa bijusi tik spēcīga, ka aizsitusi elpu.

Daliba norāda, ka "Sarkandaugavas smirdinātāji" vienmēr ir bijuši naftas pārkraušanas termināļi, no tiem par aktīvākajiem un nekaunīgākajiem sarkandaugavieši uzskata SIA Man-Tess, OVI Rīga un B.L.B Baltijas termināls. Lai arī visiem šiem termināļiem Valsts vides dienests pēdējā gada laikā ir sastādījis neskaitāmos administratīvos protokolus par piesārņojuma atļaujas nosacījumu neievērošanu, smaku ierobežojošo normatīvu trūkums padarījis par neiespējamiem iedzīvotāju centienus atgūt svaigu gaisu.

Lai spētu reaģēt uz gaisa kvalitātes izmaiņām un samazināt gaisa piesārņojuma risku Sarkandaugavā un Kundziņsalā, SIA Man–Tess uzstādījusi termināļa teritorijā meteostaciju laika apstākļu noteikšanai un prognozēšanai.

Uzņēmums norāda, ka, pateicoties šai iekārtai, būs iespēja turpmāk operatīvi fiksēt lokālos meteoroloģiskos apstākļus, sekot to izmaiņām un laikus uz tām reaģēt, nepieciešamības gadījumā pārtraucot pārkraušanas darbības.

Meteostacija sniedz iespēju veikt regulāru laika apstākļu monitoringu un fiksēt to izmaiņas, tostarp atmosfēras spiedienu, gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, gaisa mitrumu, nokrišņu daudzumu un citus rādītājus. Meteostacija ļaušot operatīvi pārbaudīt, vai izraisītais gaisa piesārņojums ir saistīts ar uzņēmumā notiekošajām pārkraušanas operācijām, plānot operāciju izpildes laikus un apjomus, kā arī pārtraukt konkrētās darbības, tiklīdz laika apstākļi kļūst nelabvēlīgi darbu veikšanai. Meteostacija ir ASV firmas Davis Instruments Corp. ražojums.

Indonēzijas jaunā galvaspilsēta atradīsies Borneo salas austrumos, pirmdien pavēstīja prezidents Džoko Vidodo, iezīmējot jaunu posmu centienos pārcelt valsts politisko centru projām no pārslogotās megapoles Džakartas.

Jaunās galvaspilsētas atrašanās vieta līdzās reģionālās nozīmes pilsētām Balikpapanai un Samarindai atradīsies Dienvidaustrumāzijas salu valsts ģeogrāfiskajā centrā, kur valdībai jau pieder 180 000 hektāru zemes, norādīja prezidents.

Izraudzītajā vietā Austrumkalimantanas provincē dabas katastrofu risks ir minimāls, sacīja Vidodo.

«Būdama liela valsts, kas ir neatkarīga jau 74 gadus, Indonēzija nekad nav izraudzījusies pati savu galvaspilsētu,» viņš piebilda.

«Slogs, ko Džakarta šobrīd tur kā valdības, darījumu, finanšu, tirdzniecības un pakalpojumu centrs, ir pārāk smags,» skaidroja Vidodo.

Valdība izstrādās likumprojektu par galvaspilsētas pārcelšanu, un tas tiks iesniegts parlamentam, viņš sacīja.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Administrācijas un vairāku departamentu pārcelšana uz Rīgu būtiski uzlabojusi Islandē dibinātas aviokompānijas rezultātus

To intervijā DB atzīst PrimeraAir viceprezidente Anastasija Višņakova, piebilstot, ka gūtā pieredze apliecina – Latvija var eksportēt intelektu, savu iedzīvotāju darbaspēju un know-how, un, ja tā vēl mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad kļūtu citu valstu uzņēmumiem pat ļoti pievilcīga.

Fragments no intervijas:

Kāpēc jūs savu biroju izlēmāt pārcelt uz Rīgu?

Rīgā saņēmām sertifikātu 2014. gada vasarā, un 2015. gadā savas funkcijas sāka pilnvērtīgi veikt PrimeraAir administratīvais (tostarp IT), operatīvais, finanšu un komercdepartaments. Līdz tam kompānijas dažādas funkcijas bija diezgan sadrumstalotas pa vairākām valstīm, taču, secinot, ka finanšu rādītāji nav tie labākie, tika pieņemts stratēģisks lēmums izveidot vienu biroju, no kura notiktu visa kompānijas vadība neatkarīgi no tā, no kurienes lidojam. Izvērtētas vairākas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva. Rīgai par labu bija ģeogrāfiskā pozīcija, piemēram, no šejienes aizlidot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu ir daudz ātrāk nekā no Islandes, un to var izdarīt vienas dienas laikā un pavadīt tur uz vietas veselu darbadienu. Pozitīvs faktors Latvijā bija arī spēcīgs vietējais aviopārvadātājs, līdz ar to guvām virsroku pār Lietuvu, kam, iespējams, ir labāks nodokļu režīms, bet nav tik labu aviosavienojumu – tas ir svarīgi, jo ceļot sanāk ļoti daudz. Nenoliedzami, uzturēt biroju Islandē vai Skandināvijā ir daudz dārgāk nekā šeit, līdz ar to tas arī bija viens no argumentiem. Tā kā vairākām aviokompānijām šeit jau bija savi administratīvie ofisi – gan airBaltic, gan Smartlynx, gan Norwegian, tad šeit ir pieejami pietiekami daudzi aviācijas speciālisti, kas ir gana liels retums. Rīga, protams, vadībai un īpašniekam patika arī kā pilsēta, kura ir ērta un viss ir tuvu sasniedzams. Zinu - publiskajā telpā nereti tiek apspriests, ka Latvijā nav pietiekami laba vide biznesa attīstībai, bet es teiktu, ka jāskatās, ar ko salīdzina. Latvijā biznesu nav sarežģītāk vai grūtāk veidot kā Skandināvijā. Mūsu kompānijas vadītājs ir teicis labus vārdus gan par Civilās aviācijas aģentūru, gan Satiksmes ministriju, kur cilvēki ir bijuši atvērti un palīdzēt (atrast risinājumu) gatavi. Jā, Latvija ir varbūt pārāk birokrātiska valsts, un dažreiz liekas, ka varētu neprasīt neskaitāmas reizes dokumentāli apliecināt vienas un tās pašas lietas, bet kopumā mums šeit kompāniju izdevās nodibināt pietiekami īsā laikā un arī diezgan viegli. Tomēr jāsaka, ka ne visi līdz tam PrimeraAir strādājušie cilvēki bija sajūsmā par pārcelšanos uz Rīgu. Dzirdējām daudz kritikas. Uz Austrumeiropu skatījās nievājoši, arī uz mani un manu komandu, jo mentalitāte, darbaspējas un ambīcijas ārkārtīgi atšķiras. Tas bija saistīts arī ar nepopulāriem lēmumiem, ko nācās šeit pieņemt. Ne visi skandināvu kolēģi varēja izturēt jaunu darba tempu: pie mums Latvijā cilvēki ir pieraduši daudz strādāt un ir ļoti darbaspējīgi. Skandināvijā darbinieki ir nedaudz iegrimuši sociālismā un paļāvībā uz valsti. Ja četros beidzas darbalaiks, jau trīs minūtes pirms četriem tiek nolikta pildspalva, un tad jau pēc tevis var kaut zāle neaugt. Mūsējie savukārt strādās, kamēr būs pabeigts, – ļoti atšķirīgas ambīcijas. Vēl kāds piemērs: aviācijā jūlijs ir ļoti intensīva darba mēnesis - visvairāk reisu, visvairāk pasažieru, bet Skandināvijā ir kompānijas, kur visa vadība šajā laikā var atļauties aiziet uz trim, četrām nedēļām atvaļinājumā. Neatceros nevienu kompāniju Latvijā, kur visa vadība aizietu kaut vai uz divām nedēļām atvaļinājumā (it īpaši «karstajā» sezonā), arī valsts kompānijās ne, bet tur tas notiek arī privātās kompānijās, tāpēc arī uz mums skatījās kā uz trakiem. Taču tagad jau esam saņēmuši zvanus no citām aviokompānijām, kas grib atbraukt pie mums pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Redzu, ka Latvija var eksportēt intelektu, darbaspējas un know-how, un, ja mēs mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad citu traucēkļu nebūtu. Otrā Kipra gluži nebūs, bet iespējams, ka mūsu (un daudzu citu kompāniju) pieredzei sekos arī citi. Pie tā vajag strādāt.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.