Valsts vides dienests (VVD) šodien sāka Inčukalna sērskābā gudrona dīķu pārņemšanu no uzņēmuma Skonto būve, ņemot vērā, ka līgums par sanācijas darbu veikšanu pārtraukts pirms divām nedēļām un uzņēmums par to tika informēts.

Skonto būve uzskata, ka līgums ir pārtraukts prettiesiski, un ir gatava turpināt darbus gudrona dīķos. Tā kā līguma laušana ir prettiesiska, tad arī objekta pārņemšana patlaban nevar notikt, aģentūrai LETA norādīja Skonto būves pārstāve Ilga Sokolova.

VVD projekta vadītāja Baiba Rosicka sacīja, ka šodien tiek veikta objekta inventarizācija, lai noskaidrotu, kāda un kam piederoša tehnika tajā atrodas, kā arī lai piefiksētu paveikto darbu apjomu un pašreizējo situāciju objektā. Savukārt šodien plkst.16 VVD plāno nomainīt objekta apsardzi.

Rosicka stāstīja, ka VVD šodien pārņem objektu saskaņā ar līguma nosacījumiem, tāpēc noskaidro, kas tur atrodas un kam uz to ir īpašumtiesības. Pēc tam, kad VVD pārņems objekta apsardzi, ar materiālo vērtību īpašniekiem notiks vienošanās par laiku, kad tie savu īpašumu no objekta izvedīs. Patlaban jau ir zināms, ka Skonto būves apakšuzņēmējs Vācijas firma MUEG savu gudrona apstrādes iekārtu demontēs un izvedīs no objekta laikā no 28.jūlija līdz 7.augustam.

Ņemot vērā to, ka Valsts vides dienests (VVD) apzināti pārkāpis līguma nosacījumus un nepamatoti atteicies noteiktajā termiņā veikt apmaksu par martā veiktajiem darbiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā, 6. jūlijā SIA Skonto Būve iesniegusi prasības pieteikumu tiesā pret VVD, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts prasības pieteikums par darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1,855 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums sabiedrību par apmaksas kavēšanās faktu informēja jau pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika saņemta VVD vēstule, kurā dienu pēc apmaksas termiņa iestāšanās nepamatoti apšaubīta četrus gadus vecu AS Swedbank dokumentu likumība. Ņemot vērā faktu, ka Swedbank pārstāvji apliecinājumu par dokumentu derīgumu iesniedza jau 3. jūlijā, bet VVD samaksu par veiktajiem darbiem joprojām nav veikusi, uzņēmums pieņēmis lēmumu par prasības pieteikuma iesniegšanu.

Turklāt tā vietā, lai apmaksu veiktu līgumā noteiktajā kārtībā, VVD izvēlējās pārkāpt līguma noteikumus, par to paziņojot sabiedrībai un publiskajā telpā aicinot uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt. Līdz ar to VVD ir ne tikai rīkojies pretēji noslēgtajam līgumam, bet arī rada valstij zaudējumus – līgums nosaka arī 12,89 eiro līgumsodu par kavētiem maksājumiem jeb 1841,75 eiro par katru nokavēto dienu, kas pieteikuma iesniegšanas dienā bija septiņas dienas.

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

AS «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»» ir pārsūdzējusi Valsts vides dienesta (VVD) izdotos lēmumus saistībā ar Zemgalē piesārņotajām ceļmalām, tādējādi dienests uzskata, ka uzņēmums apzināti novilcina procesa izskatīšanu un piesārņoto vietu sakopšanu.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča, uzņēmums ir pārsūdzējis VVD lēmumus par piesārņojošās darbības operatoru un par neatliekamo pasākumu veikšanu un sanācijas plāna izstrādāšanu.

«VVD uzskata, ka «Biolars» sākotnēji maldināja gan VVD, gan sabiedrību, publiski paužot apņēmību piesārņojumu likvidēt un saucot sevi par sociāli atbildīgu uzņēmumu. Šobrīd ir skaidrs, ka ar šādu retoriku uzņēmums ir centies tikai mazināt spriedzi, kas tobrīd bija sabiedrībā,» sacīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, «iespējams, piesārņotā grunts ar laiku varētu pašattīrīties, bet sakopšanas darbu novilcināšana rada reālus zaudējumus lauksaimniekiem, kuri, lai izslēgtu jebkādus piesārņojuma riskus, nevar pilnībā izmantot saimnieciskajai darbībai skartās teritorijas.»

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien, 2015. gada 8. jūlijā, nosūtījis SIA Skonto Būve paziņojumu par līguma izbeigšanu projektā Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābie gudrona dīķi sanācijas darbi, informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

VVD ir pieņēmis šādu lēmumu, ņemot vērā uzņēmēja paziņojumus un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu. Rūpīgi izvērtējot alternatīvas, šobrīd līguma izbeigšana VVD ieskatā ir vienīgais risinājums, lai pabeigtu piesārņotās vietas sanāciju un nezaudētu Eiropas Savienības finansējumu.

Komentējot līguma izbeigšanas iemeslus, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver: «Garās un laikietilpīgās sarunās un sarakstēs ar SIA Skonto Būve VVD guva pārliecību, ka uzņēmums nespēj un nevēlas pildīt līgumu, tai skaitā, sanācijas darbu veikšanu Ziemeļu dīķī. Tieši Ziemeļu dīķis ir galvenais pazemes ūdeņu piesārņojuma avots Inčukalnā. Neveicot vietas sanāciju, valsts riskē zaudēt arī Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu. Līguma izbeigšana nenozīmē šī projekta beigas, tieši pretēji - VVD turpinās darbu pie šī projekta īstenošanas līdz pilnīgai projekta mērķu sasniegšanai.»

No darba aizgājusi Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, turklāt, kā noskaidroja aģentūra LETA, dienestu sagaida būtiskas pārmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Baklāne-Ansberga izbeidza darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata. VARAM izsaka pateicību Baklānei-Ansbergai par ieguldīto darbu dienesta attīstībā, aizvadot amatā vairāk nekā četrus gadus.

Tikmēr no 12.augusta VVD ģenerāldirektora pienākumus uz laiku uzdots pildīt VARAM valsts sekretāra vietniekam vides aizsardzības jautājumos Andrim Ķēniņam.

Ķēniņš pienākumus pildīs līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks izraudzīts jauns VVD ģenerāldirektors.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Baklāne-Ansberga, vienošanās parakstīta jūlijā. Tā notikusi pēc ministra Māra Sprindžuka (AS) iniciatīvas, pamatojoties uz pušu atšķirīgo izpratni par iestāžu kompetencēm un pārmaiņu ieviešanas procesiem.

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Līdz šim neviens pašvaldību siltumapgādes uzņēmums nav pieteicis izmaiņas piesārņojošās darbības atļaujā, aktīvāk to dara rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, vairumā gadījumu izvēloties pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielu, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Esošā un vēl gaidāmā enerģētiskā krīze likusi uzņēmumiem domāt par nepieciešamību pāriet uz citu siltumenerģijas ražošanas veidu.

VVD rīcībā esošie dati liecina, ka par pārmaiņām sadedzināšanas iekārtu darbībā laikus domā un atļauju grozījumus kopš gada sākuma iesnieguši 14 operatori. Līdz šim atļaujas grozītas sešiem komersantiem, bet astoņiem uzņēmumiem atļauju grozījumi vēl tiek izskatīti. Uzņēmumu vidū ir pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, ceļu būves un citi ražošanas uzņēmumi.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga skaidro, ka pāreju no dabasgāzes uz dīzeļdegvielas apkures katliem kā risinājumu saskata ne mazums uzņēmumu. Vērtējot dīzeļdegvielas kā kurināmā tvertņu izbūvi, galvenie vides riski, kuri jāņem vērā pirms darbības sākšanas, ir iespējams grunts, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojums, ja tvertnei vai aprīkojumam rodas noplūde vai sūce.

Valsts vides dienests (VVD) noraida SIA Skonto Būve un tā pārstāvju Viktora Tihonova un Gvido Seņkāna iepriekš izplatīto informāciju par veidu, kādā VVD pārņēma Dienvidu dīķa apsardzi, norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Savos publiskajos izteikumos Skonto Būve pārstāvis G.Seņkāns norādījis, ka bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās Skonto Būve objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Savukārt Tihonovs teicis, ka piektdienas vakarā īsi pirms tumsas, VVD par valsts budžeta līdzekļiem nolīdzis algotņus, kuru uzdevums ir ielauzties teritorijā, nobarikādēties un nevienu iekšā nelaist.

Pirmkārt, apsardze objekta pārņemšanas laikā, 28.augustā plkst. 16.30, nebija bruņota, otrkārt, pārņemšanas process noritēja mierīgi, bez jebkādas agresijas Skonto Būve pārstāvju – apsargu un darbu uzrauga - klātbūtnē. Treškārt, teritorijā joprojām atrodas Skonto Būve” apsardze, kas uzrauga tā atlikušās mantas, skaidroja Koļegova.

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Kopš 2015. gada rudens Valsts vides dienests (VVD) ir nodrošinājis vēsturiski piesārņotās vietas - Inčukalna sērskābie gudrona dīķu - teritorijas apsaimniekošanu, tādējādi novēršot risku apkārtējai videi, cilvēku veselībai un projekta turpmākai realizēšanai, informē VVD.

Nepieciešamība VVD uzņemties šos pienākumus radās pēc līguma pārtraukšanas ar SIA Skonto būve” par šīs vēsturiski piesārņoto vietas sanācijas darbu veikšanu.

VVD savulaik pieņēma lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Skonto Būve, jo guva pārliecību, ka uzņēmums nespēj un nevēlas pildīt līgumu, tai skaitā, sanācijas darbu veikšanu Ziemeļu dīķī. Neveicot vietas sanāciju, valsts riskētu zaudēt arī Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Komentējot uzņēmuma uzsākto tiesvedību pret valsti, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver: «VVD nepiekrīt SIA Skonto Būve prasībā norādītājai argumentācijai un uzskata to par nepamatotu, savukārt par darbībām, kas nav veiktas atbilstoši līgumam, atlīdzība uzņēmumam nepienākas.»

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) uzņēmumam SIA Riepu bloki par riepu uzglabāšanu neatļautā daudzumā piemērojusi papildu soda sankciju 5000 eiro apmērā, aģentūrai LETA sacīja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka 4.augustā VVD Lielrīgas RVP inspektori apsekoja komersanta teritoriju Starta ielā 8, Rīgā, un konstatēja, ka pieprasītā riepu izvešana notiek ļoti lēni. Uzņēmuma darbinieki nevarēja sniegt informāciju, cik daudz riepu un to bloku jau izvests.

Arī šobrīd pieprasītie dati par paveiktajiem izvešanas darbiem nav iesniegti.

Iepriekš vēstīts, ka VVD uzņēmumam Riepu bloki par riepu uzglabāšanu neatļautā daudzumā piemēroja 1500 eiro sodu. Dienests skaidroja, ka soda apmērs piemērots par neatļauta apjoma lietotu riepu uzglabāšanu Rīgā, Starta ielā 8. Komersants nav arī iesniedzis VVD pieprasīto informāciju, kas apliecina nolietoto riepu nodošanu pārstrādei.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

SIA Skonto būve ar sētu norobežojusi piekļuvi gudrona dīķiem, tādējādi liedzot Valsts vides dienestam (VVD) turpināt gudrona dīķu sanācijas projektu, novēroja aģentūra LETA.

Lai gan uzņēmumam bija jāpamet teritorija, tas rīkojies pretēji, un nu teritoriju sadala sēta, neļaujot tehnikai piekļūt pie dīķiem. Pie sētas redzami arī vairāki apsardzes darbinieki.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova ir ārliecināta, ka uzņēmums apzināti kavē Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta norisi. Reālie darbi notikuši līdz maijam, un kopš jūnija teritorijā nekādi darbi nav veikti. Koļegova šodien žurnālistiem uzsvēra, ka objektā ir palicis daudz nepadarītu darbu. «Apakšuzņēmējs ir prom ar visu savu tehniku un materiāliem,» pauda VVD vadītāja.

«Es kā cilvēks saprotu, ka var rasties domstarpības un strīdi, bet tas ir jārisina tiesā,» teica Koļegova. Viņa atzina, ka patlaban ir bažas par to, vai varēs laicīgi pārklāt dīķus ar plēvi, lai nepieļautu piesārņojuma tālāku izplatīšanos. To gan iespējams izdarīt, ja gudrons ir izsmelts un pārklāta tiek dīķu pamatne.

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Valsts vides dienests (VVD) turpmāk konsultēs arī videokonferences formātā, nostiprinot savā darbā principu "Konsultē vispirms!", aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD konsultāciju iespējams saņemt par atļauju, licenču, tehnisko noteikumu un citu līdzīgu dokumentu izsniegšanu. Pirms iesnieguma atļaujas saņemšanai VVD sniedz konsultāciju par plānotās darbības pieļaujamību atbilstoši normatīvajiem aktiem, par iesnieguma aizpildīšanas kārtību vai atļaujas saņemšanai nepieciešamo informāciju.

Videokonsultāciju ir iespējams saņemt arī atļaujas sagatavošanas laikā, ja tiek pieprasīta papildinformācija. Šādos gadījumos VVD sniedz skaidrojumu par iesniegumā konstatētajiem trūkumiem, konsultāciju par pieprasītās papildinformācijas saturu vai sagatavošanas kārtību, plānotās darbības pieļaujamību.

Pēc atļaujas vai atteikuma izdot atļauju pieņemšanas, VVD sniedz skaidrojumu par pieņemtā lēmuma pamatojumu vai izvirzītajiem nosacījumiem, plānotās darbības pieļaujamību citā vietā vai veidā, kā arī citiem VVD kompetencē esošiem jautājumiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis Valsts vides dienestam (VVD) turpināt pretendentu atlasi konkursā par Inčukalna gudrona dīķu sanāciju un tiks izvērtēti trīs kandidāti, aģentūrai LETA pastāstīja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Pēc sludinājuma publicēšanas par pretendentu atlasi IUB tika iesniegtas divas sūdzības no uzņēmumiem Skonto būve un SIA EWT DUS Serviss.

IUB šīs sūdzības noraidījis un atļāvis slēgt līgumu par sanācijas darbu veikšanu.

Līdz IUB lēmuma paziņošanai VVD nevērtēja iepirkuma pretendentu sniegto informāciju. Savukārt šodien ir sākts darbs pie konkursa pretendentu vērtēšanas. Pirmajā kārtā tiks vērtēta pretendentu profesionālā pieredze, uzņēmumu ekonomiskā situācija un dalības ar sanāciju saistītu projektu īstenošanā. Savukārt otrai vērtēšanas kārtai tiks atlasīti pretendenti, kas kvalificējas visām VVD izvirzītajām prasībām. Ar tiem notiks pārrunas par sanācijas darbu tehnisko izpildījumu. Gala rezultātā tiks noslēgts līgums par sanācijas darbu veikšanu.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.