Tāds jēdziens kā «pietiekami» zinātnē nekur pasaulē neeksistē un, ja var ieguldīt zinātnē finanšu līdzekļus, zinātnieki piedāvās idejas, kā tos izmantot, intervijā Rietumu Radio sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis.

Vienlaikus viņš norāda, ka zinātnieka atalgojums Latvijā, salīdzinot ar vidējo Eiropā, ir trīs līdz četras reizes zemāks un valsts līdz šim atvēlētais bāzes finansējums ir tikai 25% no tā, kas nepieciešams, lai uzturētu augsta līmeņa zinātnes pamatstruktūru.

Līdz 2020.gadam finansējums zinātnei pakāpeniski varētu pieaugt divas līdz trīs reizes, sacīja Ekmanis.

«Patlaban sākas jauns periods Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam un šeit augstskolām ļoti nopietni jādomā, kādas programmas ar ES fondu atbalstu iespējams realizēt,» sacīja Ekmanis.

Ekmanis atzīst, ka zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem nav pietiekama. Tāpat visā pasaulē pastāv problēma, kā eksaktās zinātnes sasaistīt ar sociālajām zinātnēm.

Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

«Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi,» stāstīja Ekmanis. «Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai.»

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas.

Peļņas top

Pelna valsts uzņēmumi

2009.gadā vislielākā operacionālā peļņa bijusi uzņēmumiem, kuru kapitāldaļas pieder valstij.

Eksports

Latvijas vidējais eksportētājs

Eksports šogad dēvēts teju par visu kataklizmu risinātāju. DB noskaidro, kāds tad īsti ir Latvijas vidējais eksportētājs.

Intervija

Valsti sasniegumi neinteresē

Diemžēl valsti neinteresē, vai kaut kas ir sasniegts. Toties interesē, vai ir sakārtoti visi čeki, tā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

Pārtika

Zivrūpnieks plāno paplašināties

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Eiropas Komisijai sagatavots dokuments, kura mērķis ir nupat sākto TEC-2 rekonstrukciju apturēt, ziņo Dienas bizness.

Dokuments adresēts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Ježijam Buzekam un EP Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komisijas vadītājam Herbertam Roilam.

Dokumentu Eiropas institūcijām paredzēts iesniegt personīgi šā gada 5. novembrī.

Viens no galvenajiem šajā dokumentā paustajiem argumentiem, kas, kā cer iesniedzēji, varētu Eiropas institūcijām likt apturēt TEC-2 rekonstrukciju, ir tāds, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu - saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu, kas šim projektam gadā varētu sasniegt gandrīz 40 milj. Ls. Taču, tā kā TEC-2 ir paredzēts darbībai elektroenerģijas tirgū, tad jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar Eiropas Komisiju, kas, pēc iesniedzēju domām, nav ticis darīts.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Nevar noliegt, ka Latvija kā valsts ar ģeogrāfiski izdevīgu atrašanās vietu – Baltijas centrā – interesē zināmu daļu investoru, taču vienlaikus biedē ar neprognozējamību, kad dažu cilvēku aktivitātes «norauj» daudzmiljonu projektus. Kādus līkločus un labirintus ir spiesti mērot investori?

Šogad Stenders atzīmēs savas pastāvēšanas 10. gadadienu un ir gatavs jauniem izaicinājumiem – vasarā tiks pabeigta zīmola maiņa, bet gada beigās plānots startēt jaunās produktu nišās. Uzņēmuma vadītājs Jānis Bērziņš atzīst, ka šo gadu laikā bijušas arī ļoti skarbas mācības. Viena no tām – kā jau daudziem – ir iesaistīšanās nekustamo īpašumu biznesā.

Rubini: Kāpēc Ķīna tomēr piezemēsies

Ķīnas ekonomika šobrīd pārkarst, taču laika gaitā investīciju pārpilnība gan iekšzemē, gan globāli izrādīsies patēriņa cenas samazinošs faktors. Kad investīciju pamatlīdzekļos palielinājums kļūs neiespējams – visticamāk, pēc 2013. gada – Ķīna ir nolemta straujai lejupslīdei, uzskata slavenais ekonomists Nuriels Rubini un komentārā LD skaidro, ka tā vietā, lai koncentrētos uz mīkstu piezemēšanos šodien, Ķīnas politiķiem vajadzētu raizēties par mūra sienu, pret kuru ekonomiskā izaugsme varētu atsisties piecgades otrajā pusē.

Uz nākotnes rēķina šobrīd taupa ne tikai valdība pensiju – izrādās, ka krīzes dēļ daudzi Latvijas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši vai būtiski samazinājuši iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā jeb trešajā pensiju līmenī.

Tomēr pēdējā laikā parādījušies arī atsevišķi uzņēmumi, kas iemaksu veikšanu pamazām atsāk, LD atzina aptaujātie lielāko atklāto trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanai izveidoto plānu pārvaldītāju pārstāvji.

Izvēle starp algu un pensiju

Lattelecom, kas kopš 1999. gada par saviem darbiniekiem papildu algai veica regulāras iemaksas Latvijā joprojām vienīgajā slēgtajā pensiju fondā Pirmais slēgtais pensiju fonds (kur otrs akcionārs ir Latvenergo), krīzes dēļ iemaksu veikšanu pērn uz laiku vispār pārtrauca.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Kopumā viesnīcu pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākās reģionā, un, palielinoties tūristu plūsmai, viesnīcnieki varētu sākt domāt par cenu celšanu.

Tā pieļauj nekustamo īpašumu eksperti, bet viesnīcnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras, jo pastāv bailes par to, ka, ja cena tiks pacelta, klients aizies pie konkurenta, kas piedāvā lētāk, jo arī tūristi jau pieraduši pie šejienes izdevīgā piedāvājuma – zemas cenas un labs serviss. Tomēr ilgi tā vairs nevarot turpināties. Trīs zvaigžņu viesnīcu pārstāvji jau tagad uzskata, ka cenu ziņā nospiesti gandrīz līdz hosteļu līmenim.

Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla, apstiprina, ka jau tagad cenas tiek pakāpeniski paaugstinātas, salīdzinājumā ar šī paša perioda cenām iepriekšējos divos gados. «Zemākas cenas ļoti palīdzējā 2009. un 2010.gadā, kad ekonomiskā situācija gan valstī, gan visā pasaulē bija šaubīga, ceļotāju bija mazāk, cilvēki taupīja naudu. Tad, protams, tas palīdzēja piesaistīt vairāk viesu un nodrošināja atdevi,» skaidro K. Štāla.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, strauji audzis arī kontrabandas gadījumu skaits, tomēr, neskatoties uz to, paaugstinājusies arī atbildīgo iestāžu un dienestu spēja atklāt šos noziegumus, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tam piekrīt arī Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, kura uzsver, ka galvenais kontrabandu veicinošais apstāklis ir ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas īpaši izjūtama Latvijas austrumu reģionos. Pieaugot bezdarbam, aizvien vairāk iedzīvotāji, izmantojot preču cenu starpību, pievēršas akcizēto preču nelikumīgai ievešanai no Krievijas un Baltkrievijas.

Latvija lielajiem kontrabandistiem ir tikai tranzītvalsts ceļā uz Rietumeiropu, laikrakstam norāda M. Burijs.

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

No cauruļvada izsūknētās bufernaftas pārdošanā varot būt problēmas, jo trūkstot pierādījumu par tās izcelsmi.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Muitas brokeru asociācijas dibinātājs, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un Muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (attēlā).

«Ja patiesībai atbilst ziņas, ka vienā no SIA Ventspils nafta termināls rezervuāriem ir iepildīta no maģistrālā cauruļvada izsūknētā bufernafta, bet, pārbaudot situāciju, izrādīsies, ka Latvijā šāda nafta tādā pašā daudzumā nav ienākusi, tas nozīmēs, ka no naftas vada ES muitas teritorijā ievests produkts, kurš ir apliekams ar PVN un, iespējams, arī ar akcīzes nodokli. Turklāt vienīgais veids, kas līdzinās šādai izsūknēšanai, ja vietā ES teritorijā nekas nav «iesūknēts», ir līdz šim no vada «pa ceļam nosūktā dīzeļdegviela», tikai tagad «nosūkšana» ir notikusi nevis no mākslīga cauruma, bet «no trubas gala». Tādā gadījumā nāksies secināt, ka par izsūknēto bufernaftu no tranzītam izmantotā cauruļvada nav samaksāti nodokļi ne tad, kad Latvija iestājās ES, ne arī pašlaik, un tad būtu jāatzīst, ka šādam produktam ir kontrabandas preces pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām,» stāsta K. Vītoliņš.