Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No 1. jūnija Carnikavas novadā visām tūristu mītnēm jāmaksā nodeva par katru klientu, kas tajās pavadījis nakti.

Pašvaldība uzsver, ka iegūtie līdzekļi tiks izmantoti teritorijas labiekārtošanā, kas nāks par labu tūrismam, jo tūrisma infrastruktūra neesot jāizbūvē par vietējo iedzīvotāju nodokļu naudu. Pret jauno nodevu asi iestājas Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

E. Buncis: vēl vienai arēnai Rīgā nav vietas

Jaunas arēnas būvniecības plāns Rīgā varētu ciest fiasko, jo pat Arēnā Rīga tikai 1% pasākumu bijuši izpārdoti.

Būve

Sākums lielajai Rīgas Doma atdzimšanai

Lai arī Rīgas Doma baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai atvēlētie četri miljoni latu sedz tikai nelielu daļu vēsturiskās celtnes vajadzību, pozitīvas pārmaiņas būs acīmredzamas jau nākamgad.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot naftas tranzītu pa cauruļvadu.

Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks LatRosTrans, šķiet, uzsācis kopš 2003.gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū.

Krīzes gada bilance lauksaimniecībā

Z/s Rožkalni pērn izdevies apgrozījumu audzēt par 10%, lepojas tās īpašnieks Ivars Ādamsons.

Intervija

Neziņa biedē

Neziņas dēļ par nekustamā īpašuma nodokli šobrīd daudzas mājsaimniecības baidās pirkt īpašumu kredītā, intervijā atzīst šobrīd kredītu tirgū vienas no aktīvākajām spēlētājām - Nordea bankas - Klientu apkalpošanas tīkla direktore, valdes locekle Jana Strogonova.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pēdējās nedēļas laikā Latvijas enerģētikas nākotnes apspriešana kļuvusi par karstu tematu. Tuvu finišam ir Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam, ko jau septembra sākumā plānots skatīt Ministru kabinetā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Taču paralēli šai stratēģijai ir izstrādāta cita - Latvijas Zaļās enerģijas stratēģija 2050, ko radījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Abas stratēģijas pašlaik gan plašākai publikai netiek rādītas, toties to veidotāji tās sākuši jau aizstāvēt gan formālās, gan neformālās tikšanās reizēs.

«Ekonomikas ministrijā diemžēl nav neviena speciālista, kam būtu enerģētiķa izglītība, tāpēc nav profesionāļu, kas šāda līmeņa plānošanas dokumentu varētu izstrādāt,» tā RTU profesore Dagnija Blumberga. Kamēr EM savu stratēģiju vēl tuvākās nedēļas gatavojas apspriest ar enerģētikas ekspertiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, D. Blumbergas vadībā izstrādātā stratēģija jau iesniegta Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. «Pietiek guldīt līdzekļus tādos projektos, kas veicina fosilo energoresursu izmantošanu un kļūst par slogu visai Latvijas tautsaimniecībai. Negribam pieļaut, ka priekšvēlēšanu troksnī tiek izdzīti cauri atkal kārtējie Ministru kabineta noteikumi par dārgiem, bet nevajadzīgiem gāzes projektiem, kāds ir, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis,» tā D. Blumberga.

Latvija enerģētikā atgriezīsies pie kūdras, ar to paredzēts aizstāt 20-30% no pašreizējā biomasas patēriņa, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam.

Ar Latvijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un gāzi varētu aizstāt pat 10% no pašreizējā kopējā Latvijas energoresursu patēriņa, bet pašlaik importēto energoresursu - degvielas un gāzes apjomus līdz 2030. gadam paredzēts samazināt uz pusi, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Enerģētikā šis ir pirmais tik tāla termiņa politikas plānošanas dokuments, līdz šim nozare vadījās pēc Enerģētikas pamatnostādnēm līdz 2016. gadam.

Līdz 2030. gadam pusi Latvijā saražotās enerģijas paredzēts ražot no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kur visvairāk darāmā esot transporta sektorā. «Pašlaik Latvijā tiek ražota pirmās paaudzes biodegviela no rapšiem un graudiem, kādu laiku šī ražošana turpināsies, bet šie produkti neatbilst ilgtspējības kritērijiem. Līdz 2030. gadam tiks pāriets uz otrās vai pat trešās paaudzes biodegvielas ražošanu. Latvijai ir potenciāls koksnes degvielas ražošanai, par ko a/s Latvijas valsts meži jau ir veikuši priekšizpēti, līdz ar to no 2017. gada Latvijā varētu būt koksnes biodīzeļa rūpnīca,» stāsta J. Pūce.

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija - tā, kuru uzbūvēs pirmo, šodien raksta Dienas bizness.

Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu - Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā - realizāciju. Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi. Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE Nuclear Energy.

Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā, kā DB pārliecinājās Krievijā, rit uz priekšu- pašlaik jau veikti būvdarbi par vairāk nekā 100 milj. eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija. Tomēr, lai arī Vācijas pieņemtais lēmums par savu AES slēgšanu ļauj krieviem cerēt uz papildu elektrības eksportu, praktiski tas diezvai īstenosies. Gan ar Poliju, gan Vāciju jāizbūvē jauni, dārgi starpsavienojumi, turklāt Vācija politiski nevarēs atļauties, iepirkt kodolenerģiju no Kaļiņingradas pēc tam, kad savas AES būs slēgusi. «Krievi jau var sapņot, ka varēs pārdot mums savu elektrību, praksē tas ir nereāli, turklāt Vācija oficiāli nemaz nav uzrunāta,» DB sacīja Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Starptautiskās enerģētikas politikas nodaļas vadītājs Jorgs Kiršs. «Nebūt neesmu pārliecināts, ka Baltijas AES tiešām varēs tapt tik ātrā tempā, kā cer projekta īstenotāji, bet līdz tam mēs būsim uzbūvējuši jaunas gāzes stacijas un attīstījuši atjaunojamos energoresursus,» tā J. Kiršs. Viņš gan piebilst, ka nevar izslēgt, ka Vācija Krievijā saražoto elektrību varētu importēt caur kādu trešo valsti, piemēram, Poliju, jo tad šai elektrības izcelsmei vairs nebūtu iespējams izsekot. Tāpat nevarot izslēgt, ka kāda no vācu lielajām kompānijām, piemēram, RWE, Siemens vai E.ON Ruhrgas kā ārvalstu investors, risinot savas iekšējās darījumu attiecības ar Krieviju, tomēr iesaistītos arī Baltijas AES projektā.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Lemberga lietā vienota viedokļa nav

Ekspertiem pretēji viedokļi par to, vai LR Uzņēmumu reģistram būtu jāīsteno Lielbritānijas tiesas lēmums.

Infrastruktūra

Hanzas tuneļa projekts apstiprināts

Rīgas dome apstiprinājusi Hanzas šķērsojuma variantu, kas paredz izbūvēt īso tuneli no Eksporta ielas līdz Ķīpsalai un tad tiltu līdz Daugavgrīvas ielai.

Viedokļi

Aleksandrs Makijenko, IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs: Būtu jāsaprot, ka pensionēšanās vecumu nevar palielināt mūžīgi.

Tirgvedība

Reklāmai jābūt ļoti vienkāršai

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi.

Šogad Latvijā notikuši vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū. Tajā skaitā no ASV korporācijas General Electric Capital banku GE Money Bank iegādājās viena no Krievijas lielākajām finanšu grupām Otkritie, jaunu banku - Rigensis Bank - izveidoja Krievijas baņķieris Igors Ciplakovs, par biznesa paplašināšanu Latvijā paziņojusi nelielā banka LTB Bank, bet par banku Citadele aktīvi interesējas Krievijas banka M2M. Aptaujātie eksperti prognozē, ka Krievijas kapitāla ienākšana Latvijas banku tirgū turpināsies, kas vērtējams pozitīvi, ja vien jaunienācēji ievēros Latvijas finanšu tirgus noteikumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom.

Auto apdrošināšana atkal kļūst dārgāka

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs.

Lauksaimniecība

Zemniekiem netīk arī jaunais piedāvājums

Tā vietā, lai zemniekiem prasītu maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas, varētu tikt samazināta beznodokļa degvielas norma.

Izglītība

Āzijas panākumu faktors­ - smags darbs

No Āzijas uzņēmējiem var mācīties darba tikumu un ciešās ģimenes saites.

Pārtika

Pure Food ar zapti uz Dubaiju

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

E-veselības projekta ieviešana, par spīti veselības nozares speciālistu vēlmei ieviest to ātrāk un IT nozares aicinājumiem beidzot ķerties pie darba, pinas kā pa pakulām, jo konkursi tiek apstrīdēti, nav skaidrības, ko īsti vajag, un pat nav skaidrs, vai e-veselības sistēmu veidosim paši vai nopirksim no ārzemniekiem.

Jākļūst, piemēram, par krēmeli

Nākamgad plāno aizliegt produktus saukt par krējuma, sviesta vai siera izstrādājumiem.

Enerģētika

Paliks uz papīra

Elektrības ražošanai no zaļā zelta ambiciozi plāni, bet realizācija apšaubāma.

Amati

Iztīra Pasažieru vilciena valdi

Arī Pasažieru vilciena valdē ieceļ ZZS biedru.

Investors

Krievijas tirgus turpina kāpt

Gada sākumā Krievijas akciju tirgus piedzīvoja kāpumu, tomēr februārī, iespējams, cenas piedzīvos korekciju.

Izstādes

Pārtikas ražotāji uz Maskavu

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju