Venecuēlas naftu uz pārstrādi Baltkrievijā visizdevīgāk būtu nogādāt pa cauruļvadu no Ventspils ostas, ziņo Dienas Bizness.

Tieši šo kā visizdevīgāko risinājumu min Novopolockas naftas pārstrādes uzņēmuma Naftan ģenerāldirektors Vjačeslavs Jakuševs. Viņš atzīst, ka naftas transportēšana no Baltijas jūras ostām pa dzelzceļu izmaksā daudz dārgāk nekā, ja tas notiktu pa esošo naftas cauruļvadu Ventspils – Novopolocka. Jārēķinās, ka minētais naftas vads ir paredzēts naftas transportēšanai uz Ventspils ostu pārkraušanai kuģos, taču tas jau daudzus gadus nestrādā. Pēc V. Jakuševa domām, lai naftu varētu pumpēt no Ventspils uz Novopolocku, ir jāveic cauruļvada testēšana un pārbaude, kas arī dotu atbildi uz jautājumu, vai tas ir iespējams.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Vietējo cenu pielāgošanās pasaulē jau iepriekš notikušajam pārtikas resursu cenu kāpumam, kā arī nesenie energoresursu cenu lēcieni apvienojumā ar gada vidū sagaidāmajiem vietējo nodokļu paaugstinājumiem, visticamāk, gada vidū uzdzīs inflācijas līmeni nedaudz virs 5% atzīmes, paredz Citadele Asset Management (CAM) Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika ir samērā atvērta, negatīva scenārija gadījumā izejvielu tirgos visu tautsaimniecības izaugsmi var «apēst» inflācija.

Štokenbergs: naftu grib pārvērst naudā

Tiesvedībā par bufernaftas īpašumtiesībām likvīdāks nodrošinājums par pašu naftu būtu nauda, kura iegūta no tās pārdošanas un glabātos Valsts kases kontā. Šādu risinājumu piedāvā tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Bankas

Lēnām uzlabojas banku pakalpojumu līmenis

Pusgada laikā vairums banku darbinieku pacentušies uzlabot savas prasmes, piedāvājot naudas noguldījumus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

«Es biju patiesi šokēts, kad klātienē redzēju, kādos apstākļos bieži vien tiek glabāti dažu Latvijas lielāko uzņēmumu īpašnieku dokumenti,» intervijā Dienas Biznesam atzīst Ventbunkera (VB) četru akcionāru advokāts Mārtiņš Kvēps.

«Izdedzināts paklājs un bagātīgas alkohola lietošanas pēdas birojā nebūt nav tās krāsainākās lietas, ar kurām sastapos. Es pat reizēm domāju, ka, ja aizbruktu ar kasti alus uz turieni, varētu pārreģistrēt Ventspils naftu uz sevi,» saka M. Kvēps. Viņaprāt, ofšorizētā ķēde īpaši radīta, lai maksimāli sarežģītu klientu iespējas atvadīties no negribētā pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, lai izlemtu tik vienkāršu jautājumu, kuras valsts tiesā celt prasību pret «godīgo pārvaldnieku», ir jāizpēta vismaz piecu sešu valstu likumi.

M. Kvēps uzsver, ka Šveices advokāts Rūdolfs Meroni labprātīgi neatdod Ventbunkera 2/7 akciju to patiesajiem īpašniekiem. Par to, kā izveidojās šāda situācija, kas var traucēt Ventbunkera pārdošanai un kā plānots šo situācija atrisināt, sīkāk lasiet Dienas Biznesā.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Ventspils naftas un Krievijas Transņeftprodukt uzņēmumam LatRosTrans piederošajā naftas cauruļvadā esošās bufernaftas vērtība tiek lēsta 100 līdz 180 miljonu ASV dolāru apmērā, taču neskaidrs ir īpašumtiesību jautājums.

Intervijā DB Baltkrievijas pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko vērsa uzmanību uz to, ka SIA LatRosTrans (LRT) ir sākusi darbus, lai izsūknētu no cauruļvada tajā esošo tehnoloģisko naftu, taču tā - 149 500 t - ir Baltkrievijas pilsētā Novopolockā bāzētās naftas pārsūknēšanas republikāniskā uzņēmuma Družba bilancē. Savukārt LRT valdes loceklis Igors Stepanovs apgalvo, ka nafta, kas atrodas cauruļvadā, piederot LRT. Vēl dīvaināk, ka, pēc ziņu aģentūras LETA ziņām, a/s Ventspils nafta (kam pieder 66% LRT kapitāldaļu) privatizācijas noteikumos par bufernaftu nekas nav minēts.

Savukārt Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas vadītājs Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs publiski norādījis, ka bufernafta pieder Latvijas valstij (saskaņā ar vienošanos ar Krieviju abi naftas cauruļvadi tika atzīti par Latvijas īpašumu, bet dīzeļdegvielas cauruļvads - par Krievijas (Transņefteprodukt) īpašumu) un nav privatizēta.

«Es biju patiesi šokēts, kad klātienē redzēju, kādos apstākļos bieži vien tiek glabāti dažu Latvijas lielāko uzņēmumu īpašnieku dokumenti. Es pat reizēm domāju - ja aizbrauktu ar kasti alus uz turieni, varētu pārreģistrēt Ventspils naftu uz sevi,» uzsver Ventbunkera četru akcionāru advokāts Mārtiņš Kvēps.

Viedoklis

Gazprom var ņemt ļaunā

Situāciju saistībā ar iespējamo dabasgāzes cenu samazināšanu Latvijai sarežģī fakts, ka visu laiku ir dzirdama retorika par to, kā krievi ar gāzes palīdzību mēģina realizēt savas politintereses Baltijā, tā Krievijas eksperts Konstantīns Simonovs.

Eksportspēja

Ar ģipškartonu uz Kaļiņingradu

Būvmateriālu ražotāja SIA Knauf eksportētās produkcijas īpatsvars pēdējos divos gados palielinājies līdz 75%. Krītot patēriņam Baltijā, uzņēmums koncentrējies uz Baltkrieviju, bet šogad sācis eksportu uz Kaļiņingradu.

Rīgas Centrāltirgū situācija ir kriminogēna un VID darbinieki, veicot pārbaudes, nejūtas droši, tā, raksturojot darba apstākļus Rīgas pašvaldībai piederošajā a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT) DB atzina Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.

Joprojām notiek Latvijā audzēto augļu un dārzeņu sajaukšana ar importa, to uzdodot kā vietējās izcelsmes un tādējādi maldinot patērētājus. Turklāt, veicot kontroles tirdzniecības vietās, tostarp RCT, bieži vien tirgotāji «pazūd» un atklājas bezsaimnieka manta, par kuru neviens neatbild. Šobrīd arī nav sakārtota situācija, ko darīt ar konfiscēto mantu.

Sāk tiesvedību par bufernaftu

Baltkrievijas kompānija Družba uzsāk tiesvedību par bufernaftas īpašuma tiesībām, uz kurām pretendē SIA LatRosTrans.

Pēc akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) meitas sabiedrības SIA LatRosTrans (LRT) valdes locekļa Igora Stepanova teiktā, LRT esot apstādinājis naftas izspiešanu, lai pildītu tiesas lēmumu. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, bufernaftas izsūknēšana no cauruļvada esot pārtraukta tehnisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, proti, naftas uzglabāšanai citā VN meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls (VNT) iedalītais 50 000 m3 rezervuārs ir piepildīts ar jau izsūknēto naftu, tāpēc šobrīd jaunai izsūknētās naftas partijai terminālī vienkārši nav vietas.

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju

LatRosTrans, pārdodot bufernaftu, ko plāno izspiest no naftas cauruļvada Latvija - Polocka Latvijas teritorijā, varētu iegūt ap 50 miljoniem USD.

Ventspils naftas un Krievijas Transņeftprodukt uzņēmumam LatRosTrans piederošais naftas cauruļvads apstājās 2002. gada 14. decembrī plkst. 7 no rīta naftas trūkuma dēļ no Polockas. Kopš tā laika naftas cauruļvads nefunkcionē, tomēr tajā vēl atrodas tehnoloģiskā nafta (bufernafta) jeb krājums, kas nepieciešams cauruļvada funkcionēšanai. Par to, kas notiek ar šo naftu, kam tā pieder un kādi būs naftas cauruļvada tālākās funkcionēšanas risinājumi, intervijā DB pastāstīja LatRos­Trans valdes loceklis Igors Stepanovs.

Investīcijas

2011. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu tuvināšanā lielākais akcents tiks likts uz nodokļu palielināšanu.

Neraugoties uz Latvijas Bankas vadības vairākkārtīgiem brīdinājumiem par to, ka nodokļu celšana var apdraudēt ekonomikas atveseļošanos pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās lejupslīdes, Valda Dombrovska (Vienotība) valdību veidojošās partiju apvienības Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – jau vienojušās atbalstīt vairāku nodokļu likmju palielināšanu.

Ieguldīs miljonu attīstībā

Investīcijas ļaus uzlabot graudu pieņemšanas ātrumu un mazinās zemnieku rindas graudu nodošanas laikā, stāsta Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons 6

Tiesvedībā par bufernaftas īpašumtiesībām likvīdāks nodrošinājums par pašu naftu būtu nauda, kura iegūta no tās pārdošanas un glabātos Valsts kases kontā.

Šādu risinājumu piedāvā tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš norāda, ka šobrīd ar tiesas lēmumu ir aizliegta jebkāda darbība gan ar to naudu, kas ir SIA LatRosTrans (LRT) naftas cauruļvadā, gan ar to, kas jau ir izsūknēta un glabājas SIA Ventspils nafta termināls rezervuārā un tās īpašniekam (kuru noteiks tiesa) būs jāmaksā par tās uzglabāšanu.

«Nezinu, cik daudz - pāris tūkstošu, desmitus vai simtus tūkstošu - maksā no naftas vada jau izsūknētās bufernaftas glabāšana rezervuārā, tomēr gan no tiesā atzītā īpašnieka, gan valsts interešu viedokļa ķīla - nauda ir likvīdāka nekā ķīla - nafta,» skaidro A. Štokenbergs. Viņš norāda šā gada 16. maijā ir paredzēta Daugavpils tiesas sēde, kurā varētu skatīt lietas nodrošinājuma (naftas) jautājumu. «Tieslietu ministrijas rīcībā ir pāris nedēļu, lai šo jautājumu sagatavotu, taču svarīgs būs arī šobrīd tiesvedībā iesaistī pušu - Baltkrievijas uzņēmuma Družba un SIA LatRosTrans - viedoklis, kaut arī šāds priekšlikums būtībā neaizskar pušu intereses strīdā, jo ķīla - nodrošinājums - glabātos Valsts kases kontā,» norāda A. Štokenbergs. Viņaprāt, pašreizējā situācijā, kad ir augstas naftas cenas, par naftas cauruļvadā esošās un jau rezervuārā iesūknētās naftas pārdošanu būtu iespējams ieņemt aptuveni 60 milj. Ls.

Lai arī jomas profesionāļi norāda, ka ar kūrortiem Latvijā vēl ir daudz problēmu, par nozari atbildīgie slavē padarīto, piektdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Kurortoloģijas asociāciju, Latvijas Kūrortpilsētu asociāciju un kūrortu rehabilitācijas centru Jaunķemeri ir izstrādājusi ilgi gaidīto un apspriesto likumprojektu «Grozījumi Tūrisma likumā», kas iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai. Tā izstrāde esot pirmais solis kūrortu normatīvā regulējuma radīšanai, kura mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai, uzskata likumprojekta veidotāji.

Likumprojekts paredz precizēt tūrisma nozares uzdevumu kūrortu attīstības jomā un uzsvērt, ka informācija par tūrisma resursiem un pakalpojumiem ir jānodrošina gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Latvija enerģētikā atgriezīsies pie kūdras, ar to paredzēts aizstāt 20-30% no pašreizējā biomasas patēriņa, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam.

Ar Latvijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un gāzi varētu aizstāt pat 10% no pašreizējā kopējā Latvijas energoresursu patēriņa, bet pašlaik importēto energoresursu - degvielas un gāzes apjomus līdz 2030. gadam paredzēts samazināt uz pusi, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Enerģētikā šis ir pirmais tik tāla termiņa politikas plānošanas dokuments, līdz šim nozare vadījās pēc Enerģētikas pamatnostādnēm līdz 2016. gadam.

Līdz 2030. gadam pusi Latvijā saražotās enerģijas paredzēts ražot no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kur visvairāk darāmā esot transporta sektorā. «Pašlaik Latvijā tiek ražota pirmās paaudzes biodegviela no rapšiem un graudiem, kādu laiku šī ražošana turpināsies, bet šie produkti neatbilst ilgtspējības kritērijiem. Līdz 2030. gadam tiks pāriets uz otrās vai pat trešās paaudzes biodegvielas ražošanu. Latvijai ir potenciāls koksnes degvielas ražošanai, par ko a/s Latvijas valsts meži jau ir veikuši priekšizpēti, līdz ar to no 2017. gada Latvijā varētu būt koksnes biodīzeļa rūpnīca,» stāsta J. Pūce.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.