Jaunais Peugeot kompaktklases universālis 308 SW ir pilnīgi citāds nekā 308. sērijas piecdurvju hečbeks.

Par spīti tam, ka abi modeļi tehniski un arī vizuāli ir teju identiski izstrādājumi, tiem ir tik kardināli atšķirīgi dzīves uzskati, it kā katram no tiem būtu savs bioloģiskais tēvs. Jaunais franču kompaktklases universālis brauks un stūrēsies ne tik pārliecinoši un droši kā piecdurvju hečbeks, toties varēs padižoties ar iespaidīga izmēra salonu gan pasažieriem, gan līdzpaņemtajām mantām.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Vispirms jāsāk ar to, ka ļoti sen Peugeot zīmolam nav bijis tik mūsdienīga un saimnieciska modeļa, kāds ir jaunais 308 SW. Zem elegantās un proporcionālās auto virsbūves paslēpts pavisam citāds auto nekā 308. piecdurvju hečbeks. Jau no ārpuses ir skaidri noprotams, ka universālis ir kārtīgi pieaudzējis savus apkārtmērus, ko samērā viegli atļauj paveikt jaunā koncerna PSA modulārā platforma. Pēc papīriem 308 SW garums sasniegs 4,58 metrus, bet riteņu bāze būs par iespaidīgiem 11(!) centimetriem garāka nekā piecdurvju hečbekam. Līdz ar to tie autoentuziasti, kuri pamatoti pārmeta, ka 308. hečbekā otrajā rindā vietas ir ļoti maz, turklāt arī iekļūšana un izkļūšana pa aizmugurējām durvīm ir gaužām neērta, to vairs nevarēs pārmest jaunākajam radiniekam ar universāla pēcpusi. Aizmugurējo durvju atvēršanas leņķis 308 SW ir ievērojami lielāks un vietas uz aizmugurējā sēdekļa pat gara auguma pasažieriem būs gana daudz. Protams, līdz limuzīna ērtībām ir tālu, jo kā gan citādi Peugeot inženieriem zem 308 SW čaulas izdotos paslēpt 610 litru lielu bagāžas nodalījumu, ko vajadzības gadījumā var palielināt līdz 1660 litriem. Līdz ar to 308 SW atšķirībā no 308 hečbeka teicami iekļaujas ģimeņu auto kategorijā, kurām ir vitāli svarīgs ne tikai auto izskats un motorizācijas programmas daudzveidība, bet arī kārtīgs bagāžnieks, lai tajā varētu satūcīt kaudzi dažādu mantu un priekšmetu. Atbilstoši daudzveidīgajam motoru klāstam un aprīkojuma variācijām 308 SW cenas diapazons svārstīsies, sākot no 15 619 eiro līdz 26 459 eiro.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers pilnībā izpildījis tiesas spriedumu, kas liek viņam atvainoties valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai par viņas godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, kā arī samaksāt 5000 latu kompensāciju par morālo kaitējumu.

To Sudraba pirmdien apliecināja Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā.

Atbildot uz jautājumu, vai Sudrabu apmierina veids, kā Šlesers Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma rakstveida paziņojumā atvainojās, viņa sacīja – praksē pieņemts, ka tādā formā, kādā nodarīts kaitējums, arī ir jāatvainojas. Līdz ar to konkrētajā gadījumā šī prakse ir pārkāpta.

Vienlaikus Sudraba atzina, ka ir pieņēmusi Šlesera atvainošanos. «Es pieņemu viņa atvainošanos. Mans gandarījums bija tiesas spriedums, ka es esmu aizstāvējusi savu godu un cieņu,» viņa norādīja.

Jau vēstīts, ka Šlesers 26.aprīlī rakstveida paziņojumā raidījumā Panorāma atvainojās Sudrabai. Tiesa viņam lika atsaukt Panorāmā 2007.gada 10.oktobrī teikto: «.. Sudrabas kundze šajā gadījumā izmanto valsts resursus kādām privātām vajadzībām, jo likumā skaidri pateikts, ar ko jānodarbojas Valsts kontrolei. Un šeit mēs redzam to, ka šī informācija netiek vākta tam, lai tiktu pildīts likums Šī informācija tiek vākta pavisam citiem mērķiem. Un īpašnieki, kam pieder zeme pierobežā, ir ļoti labi Sudrabas kundzes draugi..» Tiesas spriedums arī paredzēja viņam atvainoties par Sudrabas godu un cieņu aizskarošajiem izteikumiem.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Uzlabotais Peugeot 308 hečbeks savas pārliecības stiprināšanai jau tā plašajā tehnikas piedāvājumā ir pievienojis modernu astoņpakāpju automātu un jaunu mazlitrāžas dīzeli

Jāatzīst gan, ka japāņu kompānijas Aisin astoņpakāpju automāts pagaidām tiks piejaucēts tikai dārgākajam 308 GT ar dusmīgāko dīzeļmotoru, taču fakts paliek fakts, tādas tehnikas šobrīd nav nevienam. Klasiskais jeb hidrotransformatoru tipa automāts, nevis divsajūgu vai variatora tipa tehnika kompaktklasē ir unikāla parādība. Jauno automātu testējām Vācijā. Sulīgs, gards un arī dārgs auto. Kāds gan citādi varētu būt kompaktklases auto par 26 900 eiro? Tam ir jābūt gardam. Astoņpakāpju automāts perfekti izmantos 180 ZS jaudīgā dīzeļa resursus. Atbilstoši savam raksturam piebalsos gan balstiekārta, gan stūres iekārta. Pastiprinot sportiskās izjūtas, aktivizējot Sport režīmu, mazais lauvēns rūks kā īsts sacīkšu auto. Tā gan būs neliela mānīšanās, jo dobjā skaņa tiks panākta, izmantojot akustiskās sistēmas iespējas. Respektīvi, šo skaņu dzirdēs salonā sēdošie, bet ne automobiļa ārpusē. Savā ziņā tas nemaz nav tik slikti. Skaidrs, ka šāds auto pieder pie realizējamo sapņu auto kategorijas. Tajā pašā laikā arī ar mazāku budžetu un mazāku jaudu Peugeot 308 labi brauks un priecēs savus pircējus.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers tiesas spriedumu pildīs, taču norāda, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ nevar būt par šķērsli valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai kļūt par reālu prezidenta amata kandidāti, aģentūrai BNS pavēstīja Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe.

Komentējot Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, Latvijas Neatkarīgo televīziju un Latvijas Televīziju (LTV), Šlesers joprojām uzskata, ka viņa viedoklis par pierobežas zemēm bijis pamatots, jo Sudraba savulaik strādājusi Parex bankā un ar šo banku saistītiem cilvēkiem ir piederējušas zemes pierobežā.

«Taču, tā kā tiesa lēmusi citādi, Šlesers uzskata, ka tiesāšanās 5000 latu dēļ tagad ir jānoliek malā, īpaši laikā, kad Sudrabai ir iespējas kļūt par reālu Valsts prezidenta amata kandidāti. Ir jāļauj Sudrabai netraucēti gatavoties iespējai kandidēt uz šo amatu,» pastāstīja Dripe.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ienākumi pērn bijuši 126 696,61 LVL, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2007.gadu.

Latvijas bankas maksātā alga un pabalsti pērn bijuši 120 008,68 LVL, HSBC Bank maksātie depozīta procenti bijis viens USD, Latvijas Hipotēku un zemes banka izmaksājusi 6 538,97 LVL lielus depozītu procentus, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāle samaksājusi 148,96 LVL depozītu procentus.

Kā darījumi, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, I. Rimšēvičs norādījis trīs darījumus: līgumsaistību atmaksa - 15 000 LVL, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksas - 20 000 latu, pārskaitījums uz kredītiestādi - 20 720 LVL un mēbeļu iegāde - 2 769,90 LVL.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Krājbankas grupas neauditēta peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 31. decembrī sasniedza 4 954 tūkst. LVL, liecina Latvijas Krājbanka neauditētais finanšu pārskats par 2007. gadu.

Latvijas Krājbankas peļņa ir par 913 tūkstošiem LVL jeb 22.59% lielāka nekā 2006. gada 31. decembrī.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 31. decembrī sasniedza 671 miljonus LVL, kas salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis par 266 miljoniem LVL jeb 65.7%. Grupas resursu bāzes pieaugumu pamatā veidoja ne-MFI noguldījumi, kuri 2007. gada 12 mēnešos auga par 260 milj. LVL jeb 79.7%, sasniedzot 586 milj. LVL apjomu.

Šāds būtisks resursu pieaugums veicināja bankas ne-MFI kredītu atlikumu pieaugumu atskaites periodā, kas sastādīja 107 miljonus LVL jeb 55.9%, perioda beigās sasniedzot 298 miljonus LVL atlikumu. Būtiskus augšanas apjomus uzrādīja arī tāda aktīvu pozīcija, kā prasības pret kredītiestādēm – pieaugums par 175 miljoniem LVL jeb 176.1%, gada beigās uzrādot atlikumu 275 miljonus LVL.

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par automašīnu, kuras pilna masa nepārsniedz 1500 kg, no nākamā gada 1. janvāra būs 20 Ls līdzšinējo 12 Ls vietā, bet par vieglo automašīnu, kuras pilna masa ir no 1501 kg līdz 1800 kg, tā būs 40 Ls līdzšinējo 24 Ls vietā.

To paredz 2010. gada budžeta paketē iekļautajās izmaiņas likumā, kas nosaka nodevas, kuru jāmaksā, izejot ikgadējo tehnisko apskati, jaunās likmes.

Db.lv jau ziņoja, ka, palielinot nodevu, valsts budžetā nākamgad paredzēts gūt papildu ieņēmumus 15 milj. Ls apmērā.

Nodeva tiks palielināta tieši vieglajām pasažieru automašīnām, savukārt kravas transportlīdzekļiem un autobusiem tā netiks celta, uzsver premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

Saeimas deputāta un partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes parādsaistības pērnā gada beigās sasniegušas 956 000 latu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā amatpersonas deklarācija par 2007.gadu.

E. Repšes parādsaistības ir palielinājušās, jo 2006. gada deklarācijā E. Repše bija deklarējis 607 240 LVL lielus parādsaistības.

Jāatzīmē, ka Einars Repše savā deklarācijā sadaļā izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, ir norādījis četrus aizdevumus, kuru kopējā summa ir 226 281 LVL. Tādejādi, E. Repšes bilance ir aptuveni mīnuss miljons eiro jeb 729 719 LVL.

E. Repšes ienākumi no saimnieciskās darbības un uzņēmējdarbības 2007. gadā sasnieguši 63 308 LVL. Par darbu Saeimā E. Repše saņēmis 19 145 LVL. Ienākumi no kustāmās un nekustāmās mantas nomas E. Repšem sasnieguši 128,96 LVL, bet apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA viņam ir izmaksājusi 23,80 LVL. Tādējādi E. Repše 2007. gadā nopelnījis 82 605,76 LVL.

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Iesniedzot fiziskās personas matiskā stāvokļa deklarāciju, ir dota iespēja brīvprātīgi deklarēt iepriekš nedeklarētos, laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos ar iedzīvojuma ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Deklarējot šos ienākumus iedzīvotājiem tiek dota iespēja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, informē VID.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, uzskatāmi jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā.

Par tādiem uzskatāmi – ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības, tai skaitā ienākumi no pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no sava īpašuma iznomāšanas; ienākumi, kas nav iepriekš deklarēti, no reģistrētas saimnieciskās darbības; nedeklarētie, Latvijā gūtie algota darba ienākumi («aplokšņu alga»); nedeklarētie, ārvalstīs gūtie algota darba ienākumi; ienākumi no regulāriem darījumiem ārvalstu valūtas tirgū; no 2001.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 11. jūnijam gūtie, nedeklarētie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem; no 2007.gada 12.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim gūtie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Peugeot atkal sāk izmantot nosaukumu GTi, laižot klajā sportisko Peugeot 308 GTi ar 200 zirgspēkiem.

Jaunais modelis būs pieejams tikai 5 durvju versijā un apvieno daudzveidīgas izmantošanas iespējas ar patīkamu braukšanas pieredzi. 308 GTi piemīt savam laikmetam atbilstošs sportiskums, ikdienas braucienos tas ir praktisks un ērts. Sportiskumu nodrošina jaunais 1,6 litru THP 200 ZS Euro 5 dzinējs, kas ir pieejams arī modelim Peugeot RCZ. Šis pilnīgi jaunais dzinējs ar THP tehnoloģiju (Twin-Scroll turbo un benzīna tiešā iesmidze) un VTi (mainīgs vārsta atvēršanas laiks un iesmidzināšanas intervāls) ir pieejams ar 6 pārnesumu manuālo pārnesumu kārbu. Maksimālo jaudu tas sasniedz jau pie 5500 - 6800 apgriezieniem, maksimālo griezes momentu 275 Nm tas sasniedz diapazonā no 1700 – 4500 apgr./ min. 308 GTi nodrošina paātrinājumu 0-100 km/h 7,7 sekundēs un 80-120 km/h 6,7 sekundēs. Pateicoties Sound System tehnoloģijai, dzinēja skaņa paātrinājuma laikā ir ļoti patīkama, salonā padarot dzirdamus dažādus dzinēja trokšņus atkarībā no paātrinājuma.

Paredzams, ka šī gada Frankfurtes izstādē ieraudzīsim Peugeot jauno sērijveida kupeju, kura būvēta uz Peugeot 308 RC Z konceptmodeļa bāzes.

Ikvienais kupejas pamatā ir spilgts un neatkārtojams dizains, un šajā ziņā francūži savu darbiņu ir paveikuši godam. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka jaunais modelis varētu saņemt 1,6 THP turbomotoru, kurš izstrādāts kopīgi ar BMW inženieriem. Atgādināsim, ka šis pats dzinējs tikai ar 178 ZS lielu jaudu tiek izmantots Peugeot 207 RC modelī. Priekš Peugeot 308 RC Z dzinējs tika pārstrādāts un tā jauda aizstiepsies līdz 218 ZS. Visticamāk, ka Frankfurtes autoizstādē uzzināsim arī jaunās kupejas sērijveida modeļa nosaukumu. Peugeot sola, ka jaunā divdurvju kupeja tirdzniecībā parādīsies 2010. gadā.

Partijas No sirds Latvijai dibinātājas Ingunas Sudrabas Twitter aktīvi komunicējošais profils @Inguna_Sudraba nav viņas īstais profils. To izveidojis kāds labvēlis un I. Sudraba pat neesot zinājusi par šāda profila eksistenci, vēsta vortāls 7guru.

Ingunas Sudrabas vārdā izveidotais profils pirms neilga laika pauda savu viedokli par «Krimas tautu», kā rezultātā gan sociālajos tīklos, gan atsevišķos medijos tika apšaubīta I. Sudrabas kompetence, atgādina vortāls.

«Es nezinu, kurš manā vārdā runā twitterī, bet tā noteikti neesmu es,» informējusi I. Sudraba, piebilstot, ka būšot jāizveido īstais profils.

«Jāteic, ka man ikdienā ir ļoti maz laika, lai sekotu līdzi sociālo tīklu jaunumiem un vēl tajos komunicētu. Taču mans «labvēlis» būs piespiedis arī mani pievērsties šim medijam,» stāstījusi I. Sudraba. Izskatās, ka viņa savu profilu ir izveidojusi: @SudrabaInguna.

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.