Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Šā gada martā, salīdzinot ar 2016. gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas ir augušas, importa gurķiem pat gandrīz divas reizes. Savukārt pirmajā ceturksnī būtiski samazinājušās tikai importa zemeņu, apelsīnu un kūpināta cūkas šķiņķa cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija importa gurķiem 91% no 2,08 EUR/kg līdz 3.98 EUR/kg, vietējiem gurķiem un dzeltenajai paprikai par 48% attiecīgi no 3.79 EUR/kg līdz 5.61 EUR/kg un no 2.94 EUR/kg līdz 4.37 EUR/kg, sarkanajai paprikai par 40% no 2.87 EUR/kg līdz 4.02 EUR/kg, vietējiem tomātiem par 27% no 4.99 EUR/kg līdz 6.31 EUR/kg, zaļajām vīnogām par 20% 3.30 EUR/kg līdz 3.94 EUR/kg, mandarīniem par 18% no 1.90 EUR/kg līdz 2.23 EUR/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 15% no 2.49 EUR/l līdz 2.86 EUR/l, liellopu gaļas filejai par 14% no 7.66 EUR/kg līdz 8.75 EUR/kg, salātiem podiņā par 13% no 0.77 EUR/gab. līdz 0. 87 EUR/gab., burkāniem par 13% no 0.38 EUR/kg līdz 0.43 EUR/kg, importa tomātiem par 11% no 2.94 EUR/kg līdz 3.26 EUR/kg, Jonagold āboliem, vistas filejai un vājpienam par 10% attiecīgi no 0.93 EUR/kg līdz 1.02 EUR/kg, no 5.42 EUR/kg līdz 5.97 EUR/kg un no 0.80 EUR/l līdz 0.88 EUR/l, kefīram ar t.s.2%, skābajam krējumam ar t.s 15% un saldajam krējumam Kārums ar t.s.10% attiecīgi no 0.94 EUR/l līdz 1.03 EUR/l, no 2.56 EUR/kg līdz 2.79 EUR/kg un no 0.85 EUR/200g līdz 0.93 EUR/200g, pilnpienam ar t.s.3.5%, biezpienam ar t.s. 5% un kafijas pupiņām par 8% attiecīgi no 1.02 EUR/l līdz 1.10 EUR/l, no 5.10 EUR/kg līdz 5.50 EUR/kg un no 13.69 EUR/kg līdz 14.73 EUR/kg, Cido apelsīnu sulai par 7% no 1.44 EUR/l līdz 1.54 EUR/l.

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

11.Saeimas trīs gadu darbības laikā deputāti kompensācijās kopā ir saņēmuši 726 917 EUR, tai skaitā par dzīvojamo telpu īri ir izmaksātas 281 066 EUR lielas kompensācijas, bet par transporta izdevumiem ir izmaksāti 445 851 EUR, liecina Saeimas darba uzraudzības portālā Deputatiuzdelnas.lv pieejamā informācija. Savukārt 2013.gada VID amatpersonu deklarācijas uzrāda, ka tie deputāti, kuriem ir ievērojami ieņēmumi, galvenokārt tos guvuši no īpašumu pārdošanas. Lielākās parādsaistības ir deputātam I.Parādniekam (VL-TB/LNNK), bet lielāko aizdevumu ir izsniedzis R.Eigims (ZZS).

«Atgādinām, ka Saeimas deputātiem papildu darba algai ir pieejamas kompensācijas, kas saistītas ar dzīvesvietas un transporta izdevumiem, kas rodas, pildot amata pienākumus un savienojot darbu Rīgā ar dzīvesvietu jebkur citur Latvijā,» skaidro Gundars Jankovs, Delnas direktors.

Deputātiem piešķirto kompensāciju apjoms ir atkarīgs no deputāta dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Kopā rēķinot dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumu kompensācijas, 11. Saeimas lielākā kompensācija par nepilniem 3 gadiem izmaksāta Saskaņas centra (SC) deputātam Aleksandram Jakimovam – aptuveni 21 108 EUR. Viņš kā dzīvesvietu norādījis Ludzu. Viņam seko Reformu partijas (RP) deputāts Juris Viļums (Dagdas novads) – 20 888 EUR, S.Agešins (Liepāja) no SC frakcijas – 20 609 EUR, V.Nikonovs (Rēzekne) no SC – 20 554 EUR, J.Tutins (Rēzekne) no SC – 20 507 EUR , K.Dzintars (Priekules novads) no VL-TB/LNNK - 20 414 EUR un I.Gunārs (Stopiņu novads) no RP – 20 110 EUR.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar martu, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir nedaudz samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis vājpienam ar tauku saturu 0.5 % par 7% no 0.70 EUR/l līdz 0.75 EUR/l, liellopu gaļai ar kaulu par 4% no 5.26 EUR/kg līdz 5.49 EUR/kg, liellopu gaļas filejai par 3% no 7.02 EUR/ kg līdz 7.19 EUR/kg un kafijas pupiņām par 2% no 13.50 EUR/kg līdz 13.83 EUR/kg.

Savukārt cenas šajā laika periodā visvairāk samazinājušās apelsīniem par 21% no 1.98 EUR/kg līdz 1.57 EUR/kg, rudzu maizei par 15% no 1.25 EUR/kg līdz 1.07 EUR/kg, citroniem, ķiršiem un batonam no kviešu miltiem par 13% attiecīgi no 2.88 EUR/kg līdz 2.51 EUR/kg, no 7.91 EUR/kg līdz 6.84 EUR/kg, no 1.62 EUR/kg līdz 1.41 EUR/kg, redīsiem par 12% no 2.69 EUR/kg līdz 2.37 EUR/kg, vietējiem tomātiem un zaļajām vīnogām par 10% attiecīgi no 2.94 EUR/kg līdz 2.63 EUR/kg un no 4.27 EUR/kg līdz 3.84 EUR/kg, broileriem un cukuram par 9% attiecīgi no 2.96 EUR/kg līdz 2.68 EUR/kg un no 1.21 EUR/kg līdz 1.10 EUR/kg.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Finanšu ministra Einara Repšes ienākumi 2008. gadā bija 31 tūkst. Ls, liecina viņa amatpersonas ienākumu deklarācija.

Pērno gadu E.Repše gan aizvadīja Saeimas deputāta krēslā un par darbu šajā amatā saņēma 16.8 tūkst. Ls, tāpat Saeima viņam izmaksājusi 5 tūkst. Ls kompensācijās.

Repšes ienākumi pērn – 31 tūkstotis latuE.Repšes parādsaistības palielinājušās par 9.2 tūkst. EUR un pērnā gada nogalē sasniedza 965.2 tūkst. Ls.

E.Repšem pieder arī daļas uzņēmumos SIA Sirocco logistic un SIA Sirocco – katrā 1000 Ls vērtībā, bet viņam piederošo Swedbank Atklātā Pensiju Fonda ieguldījumu fondu daļu nominālvērtība ir 3.8 tūkst. USD.

TOP 15 tūrisma aģentūru apgrozījums pērn palielinājies par 16%, neskaitot Relaks tūres rezultātus, kas mainīja grāmatvedības uzskaites kārtību. Sešas no saraksta aģentūrām spējušas augt vairāk: Your Run (+48%), Averoja (+38%), Tūrisma aģentūra Kolumbs (+27%), Astra tūre (+26%), Transport business service (+26%) un Latvia Tours (+21%).

No topa kompānijām tikai Averoja krīzes gados strādājusi ar apgrozījuma pieaugumu, pārējās atpaliek no treknajos laikos sasniegtajiem rekordiem. Piem., Latvia Tours apgrozījums 2007. gadā sasniedza 18,4 miljonus latu, Tūrisma aģentūra Kolumbs 2008. gadā − 6,9 milj. latu, CWT Latvia 2006. gadā − 7,7 milj. latu.

2010. gadā tūrisma nozarei būtiskus zaudējumus radīja Īslandes vulkāna izvirdums, bet 2011. gads iezīmējās ar politiskās situācijas ietekmi, piem., nemieriem Ēģiptē. Tirgus līderis − Latvia Tours, lai arī tā pārsvars pār konkurentiem apgrozījuma ziņā pēdējos gados uzrāda sarukuma tendenci, pērn bijis pelnošākais no topa uzņēmumiem − 75,4 tūkst. latu. 2010. gadu uzņēmums noslēdza ar 33,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, kas saistīti ar 2010. gada beigās uzsākto meitas uzņēmuma UAB Con−ex reorganizāciju un pievienošanu Latvijas uzņēmumam. «Viens no labo finanšu rādītāju iemesliem 2011. gadā ir uzņēmuma funkciju optimizēšana, pieaugusi darbinieku produktivitāte, esam investējuši līdzekļus tehnoloģiju attīstībā, iegādājoties tiešsaistes rezervēšanas sistēmu AeTm, kas ļauj apkalpot vairāk klientu, iesaistot mazākus darbinieku resursus. Veiksmīgi darbojas online rezervēšanas portāls Lidot.lv,» ar panākumu atslēgu dalās SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

Šā gada otrajā ceturksnī visi Latvijā reģistrētie atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot divus naudas tirgus fondus, uzrādīja negatīvu ienesīgumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Negatīvais ienesīgums atspoguļo kritumu finanšu tirgos, ko galvenokārt izraisīja investoru bažas par to, ka centrālās bankas varētu mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu (12 fondi) triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 6,6% līdz plus 0,1%, savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 3,5% līdz plus 6,9% un tas bija negatīvs tikai diviem fondiem. Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nebija ASV dolārs, kas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā.

Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis jūnija beigās sasniedza 141,8 miljonus latu, ceturkšņa laikā pieaugot par 10%, ko ietekmēja trīs jaunu obligāciju fondu ienākšana tirgū.

Amplitūda, kurā darbojas uzņēmuma Vitronic Baltica un Partneri piegādātie fotoradari, ir aptuveni no plus 40 līdz mīnus 25 Celsija grādiem, bet gadījumā, ja temperatūra ir mazāka vai lielāka, fotoradari automātiski atslēdzas. Tomēr, ja fotoradars darbojas un mērījums ir fiksēts, tad tas ir precīzs.

Temperatūra Rīgā piektdienas, 3. februāra, rītā jau sasniedza mīnus 25 grādus pēc Celsija, savukārt Latgales un Vidzemes lielākajā daļā temperatūra pazeminājās pat līdz mīnus 29 grādiem pēc Celsija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājis, ka šajā nedēļas nogalē gaisa temperatūra samazināsies līdz mīnus 28 grādiem pēc Celsija, bet vietām pārējā Latvijas teritorijā tā var pamazināties līdz mīnus 33 grādiem pēc Celsija. Valsts Policijas (VP) pārstāve Lita Juberte Db.lv norādīja, ka patlaban VP vēl nav ziņu par gadījumiem, ka fotoradari sala dēļ būtu atslēgušies. «Tas, ka fotoradaru tehniskajā specifikācijā noteiktā temperatūras amplitūda ir līdz mīnus 25 grādiem vēl nenozīmē, ka fotoradars nedarbosies mīnus 26 grādu vai stiprākā salā,» norādīja L. Juberte.

Janvārī eirozonas ekonomikas noskaņojuma indekss turpināja palielināties, ko lielā mērā veicināja pakalpojumu sektora izaugsme, raksta Bloomberg.

Indekss pieaug jau devīto mēnesi pēc kārtas, kārtējo reizi signalizējot, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās uzņem straujāku tempu.

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indekss pieauga līdz 100,9 punktiem, salīdzinot ar 100,4 punktiem decembrī, liecina Eiropas Komisijas dati.

Tas ir augstākais rādītājs kopš 2011. gada jūlija.

Indekss, kas apkopo noskaņojuma rādītājus pakalpojumu sektorā, janvārī pieauga līdz 2,3%, savukārt patērētāju noskaņojuma indekss uzlabojās līdz mīnus 11,7 punktiem, salīdzinot ar mīnus 13,5 punktiem decembrī. Savukārt mazumtirdzniecības sektora noskaņojuma indekss pieauga no mīnus pieciem punktiem līdz mīnus 3,4 punktiem.

Lauksaimnieki, augot apgrozījumam, nespēj nopelnīt vairāk.

Lielākie lauksaimniecības uzņēmumi 2011. gadā apgrozījuši 147,0 milj. Ls, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 13% palielinājies arī TOP 100 slieksnis, sasniedzot 667,9 tūkst. Ls. Savukārt kā negatīva tendence jāmin peļņas bilances (peļņa mīnus zaudējumi) sarukums. 2010. gadā TOP 100 lauksaimnieki nopelnīja (atskaitot zaudējumus) 21,4 milj. Ls, savukārt pērn apmēram par trešdaļu mazāk − 15,3 milj. Ls. Līdzvērtīgi sarukusi arī saraksta vidējā rentabilitāte − no 18% līdz 13%.

«Kopējie ienākumi pērn lauksaimniecības nozarē bijuši 304 milj. Ls, par 1 milj. Ls pārsniedzot pirmskrīzes – 2007. gada līmeni. 2011. gadā strauji palielinājusies lauksaimniecības produktu eksporta vērtība līdz 1,1 mljrd. Ls, kas ir par 18% vairāk nekā 2010. gadā, un augstākais rādītājs kopš 2000. gada. No vienas puses, eksportējam izejvielas – galvenokārt pienu, graudus un rapsi, dzīvus lopus, no otras puses, tieši šī eksportspēja ļauj nozarei attīstīties sarūkoša iekšējā tirgus apstākļos,» secina Dr.oec., profesore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere.

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.