Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Sākot no 2011. gada nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs samaksāta, bet transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskatē, Db uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

No nākamā gada 1. janvāra paaugstinātā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par vieglajām automašīnām, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem turpmāk būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklim ir veikta ikgadējā tehniskā apskate.

Lai izvairītos no nepieciešamības maksāt ikgadējo nodevu par transportlīdzekli, kas nav ticis izmantots, CSDD iesaka automašīnu īpašniekiem izmantot iespēju uz laiku noņemt sev piederošo transportlīdzekli no uzskaites. Tad par periodu, kurā transportlīdzeklis bijis noņemts no uzskaites, nodeva nebūs jāmaksā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar 1. decembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā nākamgad, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas tiks ievērojami paaugstinātas – caurmērā tās pieaugs divas reizes.

Ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, no nākamā gada 1. janvāra būs tiesības saņemt transportlīdzekļu ikgadējā nodokļa atlaidi 20 % apmērā par vienu ģimenes īpašumā esošu automašīnu.

To paredz valdības atbalstu guvušais priekšlikums Transportlīdzekļu ikgadējā nodokļa likumam.

Opozīcijā esošā apvienība Par labu Latviju un koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība daudzbērnu ģimenēm bija ierosinājusi piešķirt transportlīdzekļu ikgadējā nodokļa atlaidi 50 % apmērā, taču valdība šo ierosinājumu atbalstīja tikai daļēji, nolemjot, ka atlaide būs mazāka, proti, 20 % liela. Tādējādi daudzbērnu ģimenes tiktu pasargātas no transportlīdzekļu nodokļa pieauguma, norāda Finanšu ministrijas eksperti.

Jau vairākkārt vēstīts, ka no nākamā gada 1.janvāra transportlīdzekļu ikgadējā nodeva tiks pārdēvēta par nodokli un tās apmērs lielai daļai automašīnu pieaugs. Automašīnām, kas Latvijā reģistrētas pēc 2005. gada 1. janvāra, tiks piemērota kombinētā nodokļa likme, ko aprēķinās, summējot nodokļa likmes, kas noteiktas par automašīnas pilnu masu, motora tilpumu un jaudu, savukārt vecākām automašīnām nodokļa apmērs būs atkarīgs no automašīnas pilnas masas.

Valdība apstiprinājusi jaunās transporta nodevas, nosakot, ka mazākajiem auto likme pieaugs vēl vairāk kā ziņots nedēļas sākumā, savukārt džipiem un citiem lielajiem auto nodeva palielināsies mazāk.

No likuma grozījumiem izriet, ka no nākamā gada vieglajiem automobiļiem atbilstoši to pilnai masai nodeva plānota šādā apmērā: līdz 1500kg–24 lati, no 1501kg līdz 1800kg – 48 lati, no 1801kg līdz 2100kg – 75 lati, no 2101kg līdz 2600kg – 90 lati, no 2601kg līdz 3500kg – 110lati, vairāk par 3500kg – 150 lati.

Vēl vakar publiskotā versija paredzēja, ka līdz 1500 kg smaga auto īpašniekiem būtu jāmaksā 20 Ls, savukārt 2601 - 3500 kg smaga auto īpašniekam - 160 ls.

Par motociklu nākamgad būs jāmaksā 50 lati gadā, iespējams, vēl lems par kaut kādu maksājuma diferencējumu starp veciem un jauniem spēkratiem.

CSDD direktors Andris Lukstiņš noliedza, ka ar no nodevas varētu izvairīties, tehnisko apskati izejot vēl šogad un līdz ar to maksājot pēc vecā cenrāža.

Ceturtdien, 10.novembrī , Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumi - grozījumi Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos un grozījumi Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos, informē Satiksmes ministrija.

Grozījumu projekts MK 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.876 Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi paredz noteikt, ka tirdzniecībai Latvijā var pieņemt nereģistrētu transportlīdzekli, kuru tirdzniecībai nodod cits Latvijā reģistrēts komersants, kurš to kā preci ievedis no ārvalsts. Šāda kārtība apgrūtina pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kontroles iespējas un tādā veidā pieļauj iespēju komersantiem ļaunprātīgi izvairīties no PVN nomaksas. Attiecīgi grozījumi ir paredzēti arī transportlīdzekļu reģistrācijas kārtībā.

Lai uzlabotu transportlīdzekļu tirdzniecības komersantu tīkla darbību, noteikumu grozījumos paredzēts, ka nereģistrētu transportlīdzekli tirdzniecībai var nodot transportlīdzekļa izgatavotāja oficiālais pārstāvis. Noteikumu piedāvātajos grozījumos paredzēts palielināt minimālo platību tirdzniecības vietas iekārtošanai, nosakot, ka tirdzniecības teritorijai ir jābūt vismaz 150 m2 lielai, kurā izvieto tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus, nosakot viena gada pārejas periodu tām tirdzniecības vietām, kuras reģistrētas līdz 2016.gada 31. decembrim.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.

Pērn bija apdrošināti ap 72 tūkstoši kravas transportlīdzekļu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

2013. gadā kravas transportlīdzekļi izraisīja vairāk nekā 6400 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg), kas proporcionāli reģistrēto automašīnu skaitam ir divas reizes biežāk nekā CSNg, kurus izraisījuši vieglie spēkrati.

No tiem 4645 ir izraisīti Latvijā un 1766 – ārvalstīs.

Analizējot pēdējo piecu gadu statistiku, vērojams, ka kravas transportlīdzekļu izraisīto CSNg skaits ar katru gadu palielinās. Ja 2009. gadā tie bija vairāk nekā 4600, tad 2013. gadā, tie jau ir vairāk nekā 6400, norāda LTAB.

Pērnajā gadā par kravas transportlīdzekļu izraisītajiem negadījumiem ir pieņemti 7 tūkstoši lēmumu par kopējo summu 10 miljoni eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2012. gada gadā. Savukārt par vieglo transportlīdzekļu izraisītajiem negadījumiem, pērnajā gadā ir pieņemti vairāk nekā 30 tūkstoši lēmumu par kopējo atlīdzības summu gandrīz 24 miljoni eiro. Arī vidējās atlīdzības apmērs par kravas transportlīdzekļu izraisītiem negadījumiem ir gandrīz 2 reizes augstāks nekā vieglo transportlīdzekļu, kas apliecina, ka kravas transportlīdzekļu vadītāji ir ļoti riskanti autovadītāji ar augstu negadījuma izraisīšanas iespējamības pakāpi.

Apkopota informācija par desmit pasaulē lielākajiem auto tirgiem un to izaugsmes prognozēm.

1. Ķīna

2011.gada pārdošanas prognoze: 17,7 miljoni

2010.gadā pārdoto transportlīdzekļu skaits: 17,2 miljoni

Paredzamā izaugsme: 3%

Ķīna padarīja sevi par pasaulē lielāko auto tirgu 2009.gadā, kad transportlīdzekļu pārdošanas apjomi palielinājās par 46% pret iepriekšējo gadu. 2010.gadā auto pārdošanas apjomi pieauga vēl par 32%, palīdzot Ķīnai nostiprināt pārsvaru pār ASV.

Ķīnas valdība ir aicinājusi ārvalstu autoražotājus veidot kopuzņēmumus un dalīties tehnoloģijās ar vietējiem uzņēmumiem. Tas rezultējies daudzos pašmāju zīmolos, piemēram, Geely, Chery un Dongfang.

Populārākais transportlīdzeklis valstī 2010.gadā bija Wuling Sunshine - tika pārdoti vairāk nekā 750 000 šādu automašīnu. Šo modeli ražo GM, Shanghai Automotive Industry Corporation (SAIC) un Wuling Automobile kopuzņēmums un tas tiek pārdots par aptuveni 5000 ASV dolāru.

Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā, tā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.

Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.

Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla "Geo Rīga" tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā "Satiksme un mobilitāte". Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.

Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company (BTA), izvērtējot līdzšinējo sadarbības pieredzi ar transportlīdzekļu meklēšanas sistēmas TrackGuard izplatītājiem un apkalpotājiem Latvijā, pieņēmusi lēmumu – no 1.novembra neatzīt TrackGuard sistēmu par pietiekami drošu un efektīvu transportlīdzekļu meklēšanas un atgūšanas sistēmu riska klases transportlīdzekļiem, kas tiek apdrošināti BTA, informē BTA pārstāve Agnese Grīnberga.

Jaunākā gada izlaiduma un dārgu transportlīdzekļu īpašniekus, BTA klientus, kuri savos transportlīdzekļos uzstādījuši TrackGuard sistēmas, BTA aicina izvērtēt šīs sistēmas izmantošanas lietderību.

Pieaugot jaunu un dārgu transportlīdzekļu zādzību skaitam, daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta preventīviem pasākumiem, kas ļautu mazināt iespējamo zādzības risku un veicinātu transportlīdzekļa atrašanu tā aizdzīšanas gadījumā. Apdrošināšanas sabiedrības regulāri izvērtē transportlīdzekļu zādzību skaitu un, ņemot vērā nozagto transportlīdzekļu markas, modeļus un izlaiduma gadus, definē riska klasē iekļaujamos transportlīdzekļus. Šo transportlīdzekļu īpašniekiem tiek noteiktas papildu drošības prasības attiecībā uz transportlīdzekļa aprīkojumu, lai, iegādājoties sauszemes transportlīdzekļu brīvprātīgās apdrošināšanas (KASKO) polisi, būtu spēkā zādzības risks.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.