Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.
Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.
Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.
Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.
Algas:
Vidēji no Latvijas ministrijās strādājošajiem 27% ir vīrieši, 73 % – sievietes. Vislielākais vīriešu īpatsvars ir Ārlietu ministrijā (37 %) un Satiksmes ministrijā (35 %). Vismazākais vīriešu īpatsvars ir Labklājības un Tieslietu ministrijās, kur attiecīgi tikai 12.6 un 15.8 % no strādājošajiem ir vīrieši.
Strādājošo sadalījums:
Ministrijās ir divi amati, kur dominē vīrieši (izvērtējot amatus, kur ir vairāk par 10 strādājošajiem). 73% no ārkārtējajiem un pilnvarotajiem vēstniekiem ir vīrieši un 70 % no valsts sekretāriem ir vīrieši.
Sieviešu dominētākās jomas ir vecākie grāmatveži, kur 92% ir sievietes. 87 % vecāko ekspertu un 79% nodaļas vadītāju ir sievietes. Vistuvāk 50:50 sadalījumam ir valsts sekretāra vietnieki, kur no 31 nodarbinātā 45% (14) ir vīrieši.
Sadalījums pa amatiem:
Bieži vien vidējo algu atšķirības skaidro ar atšķirīgiem amatiem, kurus ieņem katra dzimuma pārstāvji. Latvijas ministrijās, analizējot aprēķinātās algas amatu griezumā ir redzams, ka pat vienādos amatos, algas, kas aprēķinātas sievietēm un vīriešiem atšķiras un katram dzimumam ir amati, kuros strādāt ir «izdevīgāk»
Vislielākā starpība starp aprēķinātajām algām starp dzimumiem ir valsts sekretāriem, kur vīriešiem aprēķinātie 1354.02 lati ir par 293.51 latu vairāk nekā sievietēm aprēķinātie 1060.51 lati. Līdzīga atšķirība ir projektu vadītājiem, kur situācija gan ir apvērsta otrādāk – sievietēm projektu vadītājām aprēķināti 937.25 lati, kas ir par 279.17 latiem vairāk nekā vīriešiem aprēķinātie 658.08 lati.
Procentuāli skatoties amatus, kur vīriešiem aprēķinātas lielākās algas, ievērojamākais atrāviens ir atašeju vidū, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 30.2 % lielākas, kam seko valsts sekretāri ar 24.3 % handikapu.
Vidējās algas (vīriešiem lielākas):
Mazāka nekā viens procents starpība ir ministru biroju vadītāju algām, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir tikai par 0.44 % lielākas. Tikpat neliela starpība ir arī starp ministriju departamentu direktoru un nodaļu vadītāju vietnieku algām, kur, lai gan sievietes saņem vairāk, atšķirība ir attiecīgi 0.7 un 0.14 %.
Amatu, kur sievietēm aprēķinātās algas ir lielākas, saraksta pirmā vietā ir projektu vadītāji, kur tām aprēķināts par 35 % vairāk nekā vīriešiem, kam seko nozares padomnieki, kur sievietēm aprēķinātās algas ir par 16.9 % lielākas.
Vidējās algas (sievietēm lielākas):
Diemžēl ministriju publiskotajos datos nav pieejams ne darbinieku stāžs, ne izglītība ne citi faktori, kas varētu skaidrot darba algu atšķirību.
Avots: LR ministriju publiskotā informācija par darba samaksu 2012. gada decembrī.
Apkopoti publiskotie ministriju dati, izņemot Aizsardzības ministriju un Finansu ministriju, kuru dati tehnisku iemeslu dēļ nav pieejami analīzei. Vērā ņemti tikai tie ierēdņi, kas saņēmuši darba samaksu 2012. gada decembrī.