Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.
Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.
Prieks, ka inovatīvo uzņēmēju rindas nupat dabūjušas spēcīgu papildinājumu – slavenā eks-valsts kontroliere Inguna Sudraba beidzot ir sajutusi savu aicinājumu tieši šajā virzienā. Pēc ilgas nemierpilnas vibrēšanas dažādos starpstāvokļos, kas kulminēja gluži hamletiskajā saucienā «Palīdziet saprast, ko man tālāk darīt!», saprašana beidzot ir nākusi. Vajag nodarboties ar inovatīvo uzņēmējdarbību. Sudraba darbosies ar fizikāliem eksperimentiem – kādiem tieši, to gan nevar teikt. Vēl uzņēmumā būs iesaistīti Latvijas vadošie uzņēmēji un fiziķi – kuri tieši, to arī nevar teikt. Vispār tikai vienu var pateikt: «Būs ražošana ar lielu pievienoto vērtību». Vai tikpat lielu, cik Salaspils fiziķiem, kuri gatavojas būvēt «sauli mucā» un apgādāt ar enerģiju visu Eiropu – to šobrīd nevaram zināt. Varbūt beigās izrādīsies, ka tieši šis arī ir eksperiments, kuru Sudraba uzņēmusi savā pārziņā. Varbūt nekādas saistības nav. Vai tad mazums sakritību dzīvē gadās.
Lai kas arī beigās neizrādīsies, vismaz tagad Ingunai Sudrabai ir iespēja savā uzņēmējdarbībā piepildīt to augsto ētikas, morāles un pilnīgas atklātības ideālu, kuru savā iepriekšējā dzīvē viņa prasīja, un tik reti kad saņēma, no citiem. Tādēļ labi, ka Sudrabas uzņēmums piereģistrēts uzņēmēja Jūlija Krūmiņa īpašumā. Pirmkārt, ja Sudrabai kā jaunai biznesa sievietei radīsies jautājumi, viņa vienmēr varēs apjautāties pie daudz pieredzējušākā biznesmeņa. Otrkārt, Jūlijs Krūmiņš nesen apkārt šim īpašumam izbūvēja milzīgu žogu, kā viņš skaidroja, «lai nenāktu iekšā atejas smakas». Sudrabas bizness, saistīts ar eksperimentiem, droši vien ir diezgan slepens, tādēļ žogs būs ļoti noderīgs. Un arī atejas smakas netraucēs nodoties fiziskiem eksperimentiem ar augstu pievienoto vērtību.
Ja reiz runājam par Jūliju Krūmiņu, arī viņš būtu jāapsveic ar jaunu, inovatīvu dzīves pagriezienu – Krūmiņš paziņojis par nolūku dibināt partiju. Tā būšot pilnīgi godīga un atklāta, tikai pagaidām nevarot teikt, kas tajā partijā būs iekšā. Vienīgi tik daudz, ka tur esot viens tautai pazīstams līderis. Protams, šī ziņa nekādā veidā nav saistāma ar to, ka Inguna Sudraba nupat piereģistrējusi ekeperimentālu uzņēmumu Jūlija Krūmiņa mājā. Tās ir divas dažādas lietas. Un vai tad maz kādas sakritības var gadīties.
Daži teiktu, ka tieši nejaušas sakritības ir tās, kas padara dzīvi tik skaistu. Sakritības pēc gadījās ienākt kafejnīcā, kur tobrīd sēdēja jūsu nākamā dzīvesbiedre. Sakritības dēļ neuzkāpāt uz prāmja Estonia, vai gluži nejauši iepazināties ar investoru kādā konferencē, kur bijāt nonācis tīrās sakritības dēļ. Ja tā, tad Ingunas Sudrabas sakrišana kopā ar Jūliju Krūmiņu ir nenoliedzami skaista. Un lai ko arī kāds neteiktu – diezgan inovatīva.