Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību
Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.
Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?
Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.
Tas rāda Āzijas kā reģiona pieaugošu interesi par Latviju, un tas mums kā viņu intereses objektam uzliek zināmu atbildību, tomēr šī nav vienkārši apmainīšanās ar laipnībām, jo Latvijas interese par Āzijas tirgiem ir bijusi konkrēta un izteikta jau labu laiku, sākot ar vēstniecības atvēršanu Japānā 2006. gadā, kur es biju vēstnieks, tad 2009. gadā Ķīnā ar vēstnieci Ingrīdu Levrenci un tagad ar nosūtītu diplomātu Oļegu Iļģi uz Koreju, kurš jau ir sācis vēstniecības atvēršanas darbus Seulā.
Jūs ar Oļegu atkal esat komandā tāpat kā Tokijā. Vai tā ir sakritība?
Jā, tā tiešām ir sakritība, jo mēs ministrijā esam pakļauti rotācijai un vēlreiz nonākt kopā jau citā vēstniecībā ar iepriekšējo kolēģi ir grūti. Esmu pārliecināts, ka šī sakritība ir laba, jo mēs viens otram gan uzticamies, gan labi darbā viens otru papildinām. Mazās vēstniecības ir specifiskas. Tu vari būt nez cik ģeniāls, bet, ja tie divi vai trīs cilvēki nesader darbam kopā, tad rezultātu panākt ir ļoti grūti.
Ja drīkst uzdot privātu jautājumu – droši vien uz Seulu pārcelsities kopā ar kundzi?
Protams. Un šī ir vēl viena sakritība – mums abiem kundzes ir japānietes.
Tad jums būs ļoti kosmopolītiska sabiedrība.
Es domāju, ka tas būs pluss, lai gan attiecības starp Koreju un Japānu ir diezgan sarežģītas. Dažādos sociālajos slāņos šīs attiecības ir atšķirīgas, bet politiskās un vēsturiskās pretrunas ir. Tomēr es domāju, ka tas būs pozitīvs faktors, jo japāņu un korejiešu valodām ir kopsaucējs – ķīniešu valoda un līdz ar to tuva gramatiskā uzbūve un diezgan daudzi vārdi ir ar kopējām saknēm. Tāpēc tiem, kas zina japāņu valodu, ielauzīties korejiešu valodā ir daudz vienkāršāk nekā citiem.
Cik palīdzīga jūsu Japānas ekspertīze būs darbam Korejā?
Lai gan katra Āzijas valsts ir atšķirīga un specifiska, tomēr Ķīnai, Korejai un Japānai ir daudz līdzīga. Tāpēc es domāju, ka tie gandrīz astoņi gadi Japānā man ir devuši zināmu handikapu, lai sāktu strādāt Korejā, lai saprastu, kā šī sabiedrība darbojas, kāds ir tās domāšanas veids, kā viņus vajag uzrunāt un kā – atbildēt. 90% panākumu tur ir saistīti ar privāto kontaktu veidošanu un šo cilvēku piesaistīšanu.
Tā nav tāda piesaistīšana, ka satiec, iepazīsties un taisi biznesu. Nē, viņi meklē pretī ilglaicīgus kontaktus, noturīgas attiecības. Vispirms tu savu eventuālo biznesa partneri vari pierunāt tūrisma braucienam uz Latviju. Viņš atbrauc, paskatās, redz, ka Rīga ir skaista, daba – lieliska, veikali ir līmenī. Nu, ar tādu vietu varbūt varētu arī kaut ko pasākt, un nākamajā reizē viņš atbrauc brīvdienās jau ar saviem draugiem vai biznesa kompanjoniem, lai viņi arī pasaka savu viedokli, un kopā viņi padomā, par kuru nozari varētu painteresēties vairāk. Ar trešo braucienu jau var cerēt uz kādu reālu biznesa kontaktu un līgumu. Lai gan Koreja manā uztverē tomēr ir vienkāršāka nekā Japāna.
Jā, amerikanizētāka.
Tieši tā. Tā nav tik komplicēta. Tāpēc arī domāju, ka no sarežģītā uz vienkāršo man būs vieglāk pāriet.
Vēstniecība Seulā ir viena no tām, kas ir radusies tieši Latvijas uzņēmēju intereses dēļ, vai ne?
Jā. Par uzņēmēju interesi mēs uzzinām pastarpināti caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), kas mums ziņo par Latvijas biznesu interesējošajiem reģioniem, un Āzija ir stabili topā. Un tā nav tikai Koreja vai Ķīna, bet Dienvidaustrumu Āzija vispār – arī Singapūra, Malaizija, Indonēzija – visas šīs valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu un strauji augošu vidusslāni un pirktspēju.
Koreja šai ziņā nav nekas ļoti jauns un nepazīstams. Neapgūta varbūt – tas tiesa, tomēr mūsu uzņēmēji tur jau darbojas sekmīgi. Tas ir tradicionālajās nozarēs, sākot ar kokrūpniecību un Latvijas finieri priekšgalā. Arī palešu ražotāji no Latvijas tur ir spēcīgi izvērsušies un pat plāno atvērt ražotni.
Vēstniecības darbā pirmām kārtām pievērsīsimies tūrismam, jo bez tūrisma mēs plašāku ekonomisko sadarbību nevarēsim uzsākt. Viņus vispirms ir jādabū uz Latviju, lai viņi redzētu, kas tā Latvija tāda ir.
Visu interviju Pārējam biznesam pa priekšu iet tūrisms lasiet 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
Pēteris Vaivars
#2/2
Pēteris Vaivars
