Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva iegādājusies tēju, garšvielu un pārtikas piedevu ražotājuzņēmumu a/s Latplanta, kas atrodas Siguldas novadā.

Spilva sadarbībā ar Latplanta plāno paplašināt produkcijas klāstu un atrast sinerģiju abu uzņēmumu kopīgā darba organizēšanā – izejvielu un pakalpojumu iepirkumos, ražošanā, loģistikā un pārdošanā, teikts kompānijas paziņojumā.

Lēmums par Latplanta uzņēmuma un zīmola iegādi Spilvā pieņemts saskaņā ar Spilvas stratēģiskās attīstības plānu. «Uzņēmums Latplanta Latvijā strādā kopš 1991. gada un tā zīmols ir iekarojis Latvijas tirgū spēcīgu atpazīstamību. Tāpēc Spilva plāno saglabāt Latplanta zīmolu, skaidro Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Uzticamus un jaunus partnerus šobrīd piesaistīt nav viegli, turklāt izskatās, ka tuvākā nākotnē vieglāk nebūs, jo ir definēti stingrāki sadarbības kritēriji – partneruzņēmumiem ir jābūt stabiliem maksājumiem, pozitīvai kredītvēsturei.

Tā uzskata SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, komentējot uzņēmuma kredītspēju un valsts kredītreitinga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Coface Latvija veidotajā lielāko pārtikas ražotāju kredītspējas izvērtējumā, balstoties uz aktuālo finanšu datu izvērtējumu, Spilva ierindojusies 13. vietā, šodien vēsta Dienas Bizness.

Spilvas kredītspēju nosakot darbs ar Spilvas un tās pārstāvētās Orkla Grupas piegādātājiem. «Spilva strādā ar ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem Latvijā. Tāpat arī rūpīgs darbs ir veltīts darbam ar klientiem, ieviestas efektīvas naudas plūsmas kontoles sistēmas,» skaidro valdes locekle.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājas SIA Spilva 2011. gada neto apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, audzis par 8,7%, savukārt peļņa gada griezumā palielinājusies par 29%, liecina Lursoft dati.

Pērnā gada SIA Spilva apgrozījums sasniedzis 12,082 milj. Ls, liecina Lursoft informācija. Uzņēmuma kopējie ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas pērn veidoja 10,2 milj. Ls, kas ir par teju 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt ieņēmumi no eksporta auguši līdz 1,8 milj. Ls, kas ir par 7% vairāk nekā 2010. gadā.

SIA Spilva peļņa 2011. gadā bija 478 tūkst. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaugums 29% apmērā.

SIA Spilva reģistrēta 1992. gada septembrī. 2004. gada jūlijā par uzņēmuma īpašnieku kļuvis Norvēģijas koncerna Orkla ASA uzņēmums Zviedrijā – Orkla Aba. Tajā pašā gadā Orkla Aba apvienojās ar Zviedrijas kompāniju Procordia Food AB, kas tad arī kļuva par vienīgo SIA Spilva kapitāldaļu turētāju.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Līdz ar pirmo augļu un dārzeņu ražu nogatavošanos, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva uzsāk vietējo Latvijas izejvielu aktīvo iepirkšanas ciklu, kas ilgs visu sezonu.

Šogad Spilva plāno iepirkt 205 tonnas Latvijā audzēto gurķu, palielinot gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomus par 55% salīdzinājumā ar pagājušo sezonu.

Plānotie gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomi ir ievērojami lielāki nekā visus iepriekšējos Spilvas darbības gadus. Lai saražotu visu iepriekš minēto gurķu apjomu, Spilvai ir nepieciešami piegādātāji, kas varētu nodrošināt 0.8 tonnas tīrītu ķiploku, 4.5 tonnas diļļu, 1.6 tonnas mārrutku sakņu un 500 kg pētersīļu lapu piegādi. Viss šis apjoms tiek iepirkts 8 nedēļu laikā, periodā līdz augusta vidum. Kopumā sezonā plānots iepirkt un pārstrādāt arī aptuveni 100 tonnu skābeņu, 5 tonnas kabaču, 41 tonnu mārrutku sakņu. Savukārt, Latvijā audzētās ogas – zemenes un avenes – kopumā sezonas garumā paredzēts iegādāties un pārstrādāt aptuveni 20 tonnu apmērā.

Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva 2014.gadā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investējis 366 tūkstošus eiro, pastāstīja Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Par [2014.] gada nozīmīgāko paveikto projektu varētu nosaukt pasterizācijas tuneļa (termotuneļa) uzstādīšanu. (..) Kopumā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investēti 366 tūkstoši eiro,» teica Spilvas mārketinga direktore.

Viņa pastāstīja, ka pasterizācijas tunelis uzņēmuma ražotnē darbu sācis 2014.gada novembrī un līdz ar tā uzstādīšanu uzņēmums var būtiski palielināt pasterizēšanas procesa jaudas, lai no 2015.gada patērētājiem piedāvātu visu Spilvas tomātu mērču klāstu bez konservantiem.

Tāpat Spilva pērn īstenoja citus plānotos projektus, tostarp izstrādāja jaunus produktus, kā arī veica uzlabojumus darba apstākļos un tehniskajā nodrošinājumā.

SIA Spilva kopējais neto apgrozījums pērn sasniedza19,2 milj. eiro (13,519 milj.Ls), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 1,1 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Pēn SIA Spilva ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijā bija 16,1 milj. eiroapmērā (11,3 milj.Ls), kas ir par 4,1% vairāk nekā pirms gada. Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad plānots, ka lielākā SIA Spilva saražotās produkcijas daļa tiks realizēta Latvijā.

Uzņēmuma kopējo aktīvu vērtība 2013. gadā pieaugusi par 10,0%. To galvenokārt sekmējis krājumu vērtības pieaugums, kā arī lielāka apgrozāmo līdzekļu pieejamība.

SIA Spilva reģistrēta 1992.gadā un tās vienīgais kapitāldaļu turētājs ir zviedru uzņēmums Procordia Food AB. Pašai SIA Spilva pieder 2,0% SIA Pārtikas uzņēmumu neatkarīgais kompetences centrs daļu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva sācis jaunu majonēzes veidu ražošanu.

Sākotnēji plānots Somijā pārdot 11,2 tonnas majonēzes. Somijas tirgum tiek ražota speciāla majonēze, kas atšķirībā no Latvijas ir saldāka un treknāka, stāsta Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa - Užāne. Igaunijas un Somijas tirgiem Spilvas majonēze tiek ražota ar zīmolu Felix, bet citiem eksporta tirgiem – ar Spilva.

Kopumā Spilva paplašinājusi majonēzes eksporta tirgus un gada laikā majonēzes ražošanas apjomi pieauguši par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdzšinējiem Spilvā ražotās majonēzes eksporta tirgiem 2011. gadā ir pievienojusies Krievija un 2012. gada sākumā – Somija.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva eksports 2013. gadā veidoja 2,82 miljonus eiro, sasniedzot 6,9% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2012. gadā “Spilvas” eksporta apjoms bija 2,64 miljoni eiro. Straujākais Spilvas eksporta pieaugums pērn vērojams Lielbritānijā, Baltkrievijā un Zviedrijā.

«Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi 2013. gadā bija Krievija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija, kas jau ir kļuvuši par tradicionālu Spilvas darbības virzienu ārzemēs. No jaunajiem tirgiem, kur aizvadītajā gadā esam veiksmīgi strādājuši, jānosauc Dānija, Islande, Izraēla un Ungārija. Īpaši izceļams Spilvas darbs Dānijas tirgum, kuram pirms Ziemassvētkiem Spilva saražoja un piegādāja 100 560 burciņas Ķiršu deserta. Attiecīgi Dānijas eksporta tirgus Spilvai aizvadītajā gadā veidoja apjoma ziņā lielāko pieaugumu,» 2013. gadu ieskicē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Šonedēļ ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs Spilva uzsākusi vasaras ogu iepirkumus.

Kompānija vēsta, ka šonedēļ paredzēts iepirkt 3,34 tonnas zemeņu, kas audzētas Pūres novadā. Ogu iepirkumu paredzēts turpināt ar aveņu iepirkumiem, kā arī rudenī noslēgt ar brūkleņu iepirkumu. Avenes paredzēts iepirkt no Līgatnes novada.

«Ja pērn vasaras ogu iepirkuma lielāko daļu veidoja zemenes, tad šogad iepirkuma proporcija mainās par labu avenēm. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Spilvas ražotnei būtu nepieciešamas 9 tonnas aveņu, kas ir par 134% vairāk nekā iepirkām pērn. Pagājušovasar Spilvā iepirkām 3839,5 kg aveņu. Šis apjoms arī pagājušogad varēja būt lielāks, taču iepriekšējos gados Latvijas piegādātāji nevarēja mūs nodrošināt ar visu nepieciešamo apjomu. Ļoti ceram, ka šogad varēsim iepirkt avenes nepieciešamajā daudzumā,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

Šosezon ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva dažās dārzeņu kategorijās veica lielākus iepirkumu apjomus nekā bija plānots sezonas sākumā.

Vairāk iepirktas ir Latvijas audzētāju piegādātās skābenes, burkāni, tumšie kabači un citi dārzeņi. Spilva jau ir iepirkusi lielāko daļu ražošanai nepieciešamo augļu, ogu un dārzeņu. Ievērojamākais sezonas dārzeņu pirkums, kas vēl paredzēts šogad, ir 30 tonnas mārrutku sakņu.

Sezonas sākumā bija plānots iepirkt aptuveni 100 tonnas skābeņu, taču jau tagad ir iepirktas 111 tonnas, bet vēl sezonas noslēgumā plānots iepirkt 3,5 tonnas. Septembra sākumā par 9,6% vairāk nekā plānots Spilva iepirka burkānus, 6,3% - tumšos kabačus, 5,2% - sīpolus.

«Eksporta tirgos pieaug pieprasījums pēc Spilvas sezonas produktiem, un šī iemesla dēļ vairākām produktu grupām iepērkam vairāk izejvielu un attiecīgi palielinām saražotās produkcijas apjomu,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

SIA Spilva neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 21,583 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2013. gadā,liecina Lursoft dati.

Jāpiebilst, ka kopumā uzņēmuma realizācijas ieņēmumi Latvijā pērn sasniedza 18,4 miljonus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn pieauga arī uzņēmuma peļņa, kas gada nogalē sasniedza jau 1,392 miljonus eiro.

Spilvas vadība norāda, ka Latvijas tirgū uzņēmums joprojām saglabā vadošās pozīcijas tomātu mērču, kečupu, piedevu, majonēžu, sulu un dzērienu grupās. Spilva nākotnē plāno turpināt attīstīt pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību atbilstoši uzņēmuma mērķiem un vadlīnijām.

Uzņēmums ražo un izplata preces ar tādām preču zīmēm, kā Spilva, Kalev, Latplanta, Abba Seafood un Alta.

SIA Spilva ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ierindojoties 385. vietā.

2016. gada pirmajos sešos mēnešos (janvāris – jūnijs) zīmola Spilva ražojumu eksports uz Ukrainu pieaudzis dubultā, eksports uz Lielbritāniju – par 50%, bet eksports uz Īriju – par 17,3%, informē uzņēmums.

«Iepriekš Ukrainas ārpolitiskās un iekšpolitiskās situācijas dēļ Spilvas produkcijas eksports uz šo valsti bija samazinājies. Taču šī gada pirmajā pusē mūsu pārdošanas apjomi Ukrainā ir normalizējušies un pat uzlabojušies. Pirmajā pusgadā Spilvas produkcijas eksporta apjoms Ukrainā ir dubultojies – pieaudzis par 105,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu laika posmu. Šogad šīs valsts tirgū esam ieviesuši sešus jaunus produktus – salātu mērces. Ņemot vērā Ukrainas embargo attiecībā uz Krievijā ražoto produkciju, Latvijā ražotie produkti atrod ceļu pie saviem patērētājiem ātrāk,» skaidro zīmola Spilva pārstāve Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.