Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

No Īrijas ik dienu aizbrauc vairāk nekā 200 cilvēki, emigrācijas apjomam sasniedzot augstāko līmeni kopš 19.gadsimta beigu Lielā bada, vēsta laikraksts Independent.ie.

Kā liecina laikraksta rīcībā nonākušie statistikas dati, gada laikā līdz 2012.gada aprīlim no Īrijas aizbraukuši 87 000 cilvēku, trīs reizes pārsniedzot emigrācijas līmeni ekonomiskā uzplaukuma gados.

Saskaņā ar Lielbritānijas Darba un pensiju departamenta datiem par izsniegtajiem sociālās apdrošināšanas numuriem gandrīz 16 000 devušies uz Lielbritāniju, vēsta Baltic Ireland.

Īrijas jūru šķērsojušo skaits ir apmēram divreiz lielāks nekā ekonomiskā uzplaukuma laikā, un šajos skaitļos nav ietverti emigrantu ģimenes locekļi - bērni un nestrādājošās dzīvesbiedres.

Joprojām liels vilinājums īriem ir Austrālija, uz kuru aizceļojušo Īrijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 33% līdz 4938 gadā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Īrija ceturtdien gatavojas uzzināt banku krīzes patiesās izmaksas, gaidot banku stresa testa rezultātus. Tiek paredzēts, ka tie norādīs, ka Īrijas bankām ir nepieciešama palīdzība vēl vairāku miljardu apmērā, vēsta ABC News.

Īrijas banku stresa testi var uzrādīt, ka lielākajām Īrijas komercbankām būs nepieciešams papildus finansējums vismaz 18 miljardu, sliktākajā gadījumā pat 25 miljardu eiro apmērā.

Šī summa būs nepieciešama papildus 46 miljardiem eiro, kurus Īrijas valdība kopš 2008. gada jau ir iepludinājusi banku sistēmā, lai novērstu tās sabrukumu. Īrijai ir jau nācies vairākas reizes palielināt savas prognozes par to, cik īsti banku krīze būs galarezultātā izmaksājusi, pateicoties tam, ka joprojām pasliktinās stāvoklis tās nekustamo īpašumu sektorā.

Īrijas Fondu birža ir arī paziņojusi, ka tā kopīgi ar Īrijas Centrālo banku ir pārtraukusi darījumus ar Īrijas Bankas un Allied Irish Banks vērtspapīriem.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair Īrijas valdībai izteikusi piedāvājumu atpirkt 25% aviokompānijas Aer Lingus akciju. Savukārt Īrijas valdība piekritusi to izskatīt. Tādējādi reāli varētu kļūt lidojumi uz Ziemeļameriku, kas pasažieriem izmaksātu sākot no desmit eiro.

Pašlaik Ryanair pieder 30% Aer Lingus akciju, bet lidsabiedrība savu daļu vēlas palielināt vismaz līdz 50%, vēsta Reuters. Kopš 2007. gada tas jau ir trešais Ryanair piedāvājums iegādāties Aer Lingus akcijas.

«Valdība izskata piedāvājumu,» norādīja Īrijas Transporta ministrijas preses pārstāvis. Īrijas valdība izvērtēs, kādu ietekmi šāds darījums atstās uz lidojumu maršrutiem no Dublinas, cik lielu peļņu valsts var gūt no akciju pārdošanas, kā arī kāds ir konkurences uzraudzības institūciju viedoklis.

Gada sākumā Īrijas valdība pavēstīja, ka pārdos savu daļu aviokompānijā Aer Lingus, jo lidsabiedrība vairs neesot stratēģiski svarīga. Īrijas valsts savu daļu vēlas pārdot saņemot vismaz vienu eiro par lidsabiedrības akciju. Tikmēr Ryanair valdībai izteicis piedāvājumu maksāt 1,30 eiro par vienu Aer Lingus akciju. Īrijas valdībai savs izvērtējums jāsniedz 60 dienu laikā, skaidro Irishtimes.com.

Briseles ierēdņi par taupīgu dzīvošanu varēs mācīties no Dublinas kolēģiem, jo Īrijas valdība savas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, oficiāliem lidojumiem iecerējusi izmantot zemo cenu aviokompāniju Ryanair.

Īrijas valdība noslēgusi ar Ryanair vienošanos, kuras ietvaros ES amatpersonas varēs lidot no Briseles Šarlero lidostas uz Dublinu tikai par 49,99 eiro, lai tādējādi tiktu ietaupīti papildus finanšu līdzekļi, vēsta Īrijas plašsaziņas līdzekļi. Ryanair ir viena no aviokompānijām, kuras apvienojušās tenderī, lai nodrošinātu ES ierēdņu lidojumus uz Īriju.

Saskaņā ar panākto vienošanos, Ryanair arī apsolījis izveidot speciālu «ierēdņu palīdzības tālruņa līniju», kā arī nodrošināt bezmaksas lidojumu maiņas iespējas. Bagāžas cenas gan paliks tādas pašas kā citiem pasažieriem.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook), informē Valsts kase.

Aģentūra informē, ka kredītreitingu esošā līmenī uztur spēcīgā institucionālā pārvaldība, kā arī veiksmīgā publisko finanšu vadība, kas atspoguļojas mērenā budžeta deficītā un zemā vispārējās valdības parāda līmenī. Fitch norāda, ka, lai arī pēdējie notikumi Latvijas banku sektorā ir negatīvi iespaidojuši Latvijas reputāciju, tomēr institūciju veiktās darbības riska mazināšanai un sektora attīstībai atstāj pozitīvu iespaidu, kā rezultātā 2018. gada februārī nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sektorā bija 30 %, pretēji 55 % 2015. gada nogalē.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas spēcīgo ekonomikas izaugsmi, kas pēdējo piecu gadu laikā sasniegusi vidēji 2,8 % un ir vienlīdzīgā līmenī ar līdzvērtīgām augstās «A» kredītreitingu grupas valstīm. «A» grupā esošo valstu vispārējais valdības parāds vidēji ir 47,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču Latvijas vispārējais valdības parāds 2017.gadā bija 40,1 % no IKP, kas apliecina valdības īstenoto fiskālās politikas disciplīnu.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda organizē vēršanos pie vairākām Latvijas amatpersonām un varasiestādēm, lai prasītu uzlabot drošību interneta vietnēs.

Ficdžeralda paziņojusi, ka viņa palielinās spiedienu uz «pretrunīgi vērtēto Latvijas sociālo mediju vietni ask.fm», vēsta Īrijas laikraksts Independent.

Latvijā radīto portālu ask.fm, kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, vecāki vaino divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās, jo viņas portālā saskārušās ar ņirgāšanos un pazemošanu.

Ficdžeralda vērsusies pie Īrijas ārlietu ministra Īmona Gilmora, lai viņš šo jautājumu apspriež ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Kā rakstīja laikraksts Diena, Ficdžeralda nosūtījusi vēstuli arī par komunikācijām atbildīgajam Latvijas satiksmes ministram Aivim Ronim, kurā pausts satraukums, ka Latvijā radītā portāla Ask.fm saturs no uzturētāju puses netiek uzraudzīts.

Nav šaubu, ka piektdien pieņemtais starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard&Poor’s lēmums par vienu pakāpi paaugstināt Latvijas kredītreitingu no valsts augstāko amatpersonu puses tiks daudzināts bieži un skaļi.

Finanšu ministrs Andris Vilks taču vēl laikā, kad valdībā tika spriests par 2013. gada budžeta projektu, sūrojās, ka kredītreitingu noteicēji Latviju novērtējuši pārlieku zemu un viņiem šī kļūda būtu visā drīzumā jālabo. Nu kredītreitings atgriežas tajā līmenī, kurā tas bija laikos, ko dažiem labpatīk atminēties kā uzplaukuma gadus, bet citiem - kā ekonomikas burbuļa uzblīšanu līdz galējai robežai, kam sekoja sprādziens un straujākais iekšzemes kopprodukta lejupgāziens visā Eiropā.

Jau tagad skaidrs, ka Latvijā Standard&Poor’s lēmums tiks uztverts kā kārtējais kompliments veiksmes stāstam. Nenoliedzami, lai arī lielo kredītreitingu aģentūru vērīgums un spēja izdarīt adekvātus secinājumus pēdējos gados visai bieži ir apšaubīta, Latvijai šis Standard&Poor’s lēmums šajā brīdī nāk par labu.

Krievijas Centrālā banka piektdien paziņoja, ka līdz gada beigām izveidos jaunu reitingu aģentūru, kas varētu konkurēt ar ASV aģentūrām, kuras nesen samazināja valsts kredītreitingu.

Maskava šā gada sākumā asi kritizēja reitingu aģentūru Moody’s un Standard & Poor's lēmumus samazināt valsts kredītreitingu līdz tā dēvētajam atkritumu jeb investīcijām nepiemērotam līmenim, nodēvējot tos par politizētiem.

Aģentūras šādi rīkojās laikā, kad Krievijas ekonomika nonāca recesijā rietumvalstu noteikto sankciju un naftas cenu krituma dēļ.

«Krievijas tirgum ir nepieciešama spēcīga kredītreitingu aģentūra ar augstu korporatīvās pārvaldes un profesionālisma līmeni, spēju ievērot ekonomikas intereses un būt cienījamai gan starp krievu, gan ārvalstu investoriem,» piektdien norāda centrālā banka.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings paaugstinājusi Islandes kredītreitingu un apstiprinājusi Beļģijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī.

Aģentūra Islandes kredītreitingu paaugstinājusi līdz BBB+ līmenim, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Fitch lēmumu paaugstināt kredītreitingu skaidro ar kapitāla plūsmas kontroles pasākumu atvieglošanu valstī.

Tikmēr Beļģijas kredītreitingu aģentūra apstiprināja līdzšinējā - AA - līmenī, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu.

Izvērtējot Beļģijas kredītreitingu, aģentūra norāda uz valsts augsto parādsaistību līmeni un nesenajām fiskālo mērķu novirzēm, kuras kompensē augstie iedzīvotāju ienākumi, dažādotā ekonomika un makroekonomiskā stabilitāte.

ABLV Bank, kas pēdējo pāris gadu laikā kļuvusi par lielāko pēc apjoma obligāciju emitentu Nasdaq OMX Riga biržā, neplāno iegūt kredītreitingu, Db.lv pavēstīja bankas finanšu direktors Māris Kannenieks.

Pēc viņa skaidrotā, kredītreitinga iegūšana saistās ar papildu izmaksām vairāku gadu garumā, jo, vienu reizi saņemot kredītreitingu, pēc tam to vajadzētu turpināt pasūtīt regulāri.

«Pašlaik mūsu bankai nav lielas nepieciešamības pēc kredītreitinga, jo pēc mūsu obligācijām ir liels pieprasījums no klientu puses, kā arī banka nepiesaista resursus globālajos finanšu tirgos, tādēļ neuzskatām kredītreitinga saņemšanu par prioritāru,» tā M. Kannenieks.

Kredītreitinga aģentūru galvenais uzdevums ir sniegt viedokli par novērtētā vērtspapīra vai tā emitenta maksātnespējas risku. Kredītreitingu uzskatāmība atvieglo investoru lēmumu pieņemšanu. Turklāt nereti kādu finanšu institūciju ieguldījumu politika paredz ierobežotas iespējas investēt vērtspapīros, kuriem nav piešķirti reitingi. Pasaules nozīmīgākās kredītreitingu aģentūras, kas katra pēc savas metodoloģijas nosaka un sniedz viedokli par kredītreitingiem, ir Moody's, Standard&Poor's un Fitch. Pēdējos gados kredītreitingu aģentūru sniegums tiek arī kritizēts un padziļināti analizēts – tās tiek uzskatītas par līdzvainīgām pasaules finanšu krīzes izraisīšanā. Novērotās kļūmes kredītreitingu darbībā ir mudinājušas meklēt dažādas risinājumu iespējas.

Pirmdien, 15. janvārī, Japānas kredītreitingu aģentūra R&I paziņoja par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra R&I uzsver, ka kredītreitinga paaugstināšanu sekmējusi valdības īstenotā fiskālā politika, stabilā valsts finanšu un banku sistēma, kā arī ekonomikas attīstība. Latvija veido atbildīgu politiku un uzrāda stabilu ekonomikas izaugsmi, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, salīdzinoši lēnu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un pieaugošajām darbaspēka izmaksām.

Atskatoties uz 2017. gadu, jāsecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir būtiski paātrinājusies, sasniedzot spēcīgāko pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt 2018. gadā stimulu tautsaimniecības stiprināšanai nodrošinās Nodokļu reformas ieviešana, kas ir vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij. Līdz šim 3 lielākās kredītreitingu aģentūras Latviju novērtējušas A grupā, bet līdz ar Japānas kredītreitingu aģentūras R&I novērtējuma kāpumu varam būt gandarīti, ka Latvija šobrīd ir pilnvērtīga A grupas valsts, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Aizvadītā gada laikā pieaudzis Īrijas iedzīvotāju skaits, kas dodas emigrācijā uz Lielbritāniju, Kanādu, Jaunzēlandi, ASV un Austrāliju.

Gada laikā, kas noslēdzās aprīlī, Īriju pametuši 40,3 tūkstoši pilsoņu, kas ir gandrīz viens procents no valsts iedzīvotāju skaita, liecina aprēķini. Salīdzinājumam – 2009./2010. gadā no Īrijas emigrēja 27,7 tūkstoši, bet 2008./2009. gadā valsti pameta 18,4 tūkstoši cilvēku.

Bezdarba līmenim saglabājoties 15% robežās, tiek prognozēts, ka līdzīgs skaits valsts iedzīvotāju varētu Īriju pamest arī nākamajā gadā.

Visvairāk īru darba meklējumos devies uz Austrāliju – šā gada pirmo sešu mēnešu laikā Īrijas izcelsmes pagaidu iedzīvotāju skaits Austrālijā pieaudzis no 6,2 tūkstošiem līdz 20,4 tūkstošiem.

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

Atklātībā parādījušās slēgtās Īrijas bankas Anglo Irish Bank vadības telefonsarunas, kurās 2008. gada finanšu krīzes laikā tiek pārrunā veidi, kādos apkrāpt valdību un slēpt patiesos bankas zaudējumus.

Telefonsarunu ierakstos, kas nonākuši Īrijas laikraksta Irish Independent rīcībā, dzirdams, kā Anglo Irish Bank vecākais menedžeris Džons Bovijs, kas tobrīd bija iesaistīts sarunās ar valsts Centrālo banku, smejoties un jokojoties izklāsta citam vecākajam menedžerim – Peteram Ficdžerealdam, kā banka no valsts izkrāpj miljardiem eiro bez nolūka tos kādreiz atmaksāt.

Problēmu nomocītā banka 2008. gadā Īrijas Centrālajai bankai lūgusi palīdzību septiņu miljardu eiro apmērā, labi zinādama, ka šīs naudas nebūs pietiekami, lai izglābtu kredītiestādi. Anglo Irish Bank cerējusi, ka tiklīdz kā valdība piešķirs naudu tā vairs tā nevarēs apstāties un turpinās aizdot jaunas summas. Jautāts, kāpēc baņķieri sarunās vēlējušies septiņus miljardus, Dž. Bovijs smejoties atzinis, ka cipars bijis pilnībā izdomāts. «Gluži kā teiktu Dramers (kādreizējais bankas izpilddirektors – Deivids Dramers) – izvilkām no savas pakaļas,» telefonsarunās par valstij lūgto palīdzību izteicies menedžeris.

Reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) par vienu līmeni samazinājusi Īrijas kredītreitingu, atsaucoties uz izmaksām Īrijas banku glābšanai, ziņo Bloomberg.

Reitings pazemināts līdz A- no A, liecina S&P paziņojums. Tas ir četrus līmeņus virs ne-investīciju līmeņa, un tādā pašā līmenī kā, piemēram, Botsvānai un Portugālei.

Reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

Kā vēstīts, Īrijas premjerministrs Braians Kovens pagājušā gada novembrī piekrita Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda 85 miljardus eiro vērtajai palīdzībai, lai segtu banku glābšanas izmaksas.

Negatīvā perspektīva atspoguļojot neskaidrību par to, cik daudz papildu naudas vēl būs nepieciešams Īrijas lielā mērā valstij piederošajam finanšu sektoram.

Fitch Ratings Īrijas reitingu pazemināja līdz BBB+ no A+ 9.decembrī, nosakot stabilu perspektīvu. Moody’s Inverstors Service tajā pašā mēnesī pazemināja to līdz Baa1 no Aa2 ar negatīvu perspektīvu.

Šā gada nogalē, kad Īrijā būs beigusies starptautiskā aizdevuma, valsts iecerējusi lūgt Eiropas Savienībai (ES) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) papildus desmit miljardus eiro, atzinis finanšu ministrs Maikls Nūnans.

Īrija iecerējusi lūgt kredītlīniju desmit miljardu eiro apmērā, kuru gan izmantos tikai tad, ja radīsies attiecīgi apstākļi, skaidrojis šīs valsts valdības vadītājs. Dublina saņēmusi starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā. Aizdevuma programmas darbības beigas Īrijā sagaidāmas šā gada nogalē un paredzams, ka šī valsts būs pirmā palīdzību saņēmusī eirozonas dalībniece, kas to ir noslēgusi.

M. Nūnans paudis cerības, ka Īrijas partneri piekritīs desmit miljardu lielai kredītlīnijai neizvirzot nekādas jaunas prasības, vēsta Reuters. «Tas var nozīmēt to, ka mums ir pieejami finanšu līdzekļi, kurus varam izmantot situācijā, kad nepieciešams,» sacīja Īrijas finanšu ministrs.