Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings saglabājusi Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A- līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi, informē Fitch.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas tautsaimniecības noturīgo izaugsmi, kas tuvākajos gados tiek prognozēta 3% līmenī. Šāds līmenis ne tikai atbilst Latvijas ekonomikas potenciālam, bet arī vidējam A- reitinga grupas valstu vērtējumam.

Latvijas reitinga A- līmeni uztur arī zemais valsts budžeta deficīts, kā arī valsts parāda līmenis, kas pēc aģentūras prognozēm turpmākajos gados samazināsies. Aģentūra norāda, ka reitingu labvēlīgi ietekmē augstais banku kapitalizācijas līmenis un kopējā stabilitāte banku sektorā, par ko liecina banku bilances rādītāju uzlabošanās.

Lai gan Fitch kā risku atzīmē augsto nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sistēmā, tomēr piebilst, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, nerezidentu depozītu līmenis šogad saglabājies stabils.

Jaunattīstības tirgu parāda līmenis pēdējās desmitgades laikā ir četrkāršojies, tādējādi, augot ASV procentu likmēm, var gaidīt problēmas, brīdina Fitch Ratings.

Jaunattīstības tirgu parādzīmju apmērs ir audzis no 5 triljoniem dolāru pirms desmit gadiem līdz 19 triljoniem dolāru patkaban. Neskatoties uz to, ka parādzīmes emitētas vietējā valūtā, aizņēmējus ietekmēs ārējo aizņemšanās izmaksu pieaugums, spēcīgāks dolārs un kapitāla ieplūdes palēnināšanās.

Fitch eksperti lēš, ka ASV Federālo Rezervju sistēma līdz nākamā gada beigām cels likmes vismaz sešas reizes.

«Ja tas notiks vēl straujāk nekā gaidīts, jaunattīstības tirgu parāds var nonākt zem spiediena,» sacījusi Fitch analītiķe Monika Inzola. «Ja investoru apetīte attiecībā pret jaunattīstības tirgiem samazinās, emitenti var saskarties ar refinansēšanas izaicinājumiem pat savā mājas tirgū, savukārt kapitāla aizplūde var radīt spiedienu uz valūtas kursu.»

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ziņo Valsts kase.

Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī aģentūra pamato ar valdības īstenotās politikas ietvaru, Latvijas dalības Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī salīdzinājumā ar citām līdzīga kredītreitinga līmeņa valstīm zemo valsts parāda līmeni.

Valsts kase arī norāda, ka kredītreitinga stabilais nākotnes novērtējums liecina par aģentūras pārliecību, ka Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt noturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un valdība izvēlēsies tādu politikas virzienu, kas nodrošinās valsts finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus kā kredītreitinga palielinājuma ierobežojošos faktorus aģentūra minējusi zemo ienākumu līmeni, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja svārstīgumu un relatīvi lielu ārējā parāda īpatsvaru kopējā parāda apmērā.

Piektdien, 12. aprīlī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch paziņoja par Latvijas kredītreitinga apstiprināšanu esošajā A- līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch informē, ka Latvijas kredītreitingu A- līmenī uztur sekmīgi īstenotā valsts finanšu un institucionālā pārvaldība, kā arī stabilais politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē zemo vispārējās valdības parāda līmeni, kas ir viens no zemākajiem līdzīga kredītreitinga valstu vidū, kā arī nelielo budžeta deficītu. Ekonomikas izaugsme 2018. gadā bijusi 4,8 %, un sagaidāms, ka tuvākajos gados tā saglabāsies vidēji 3,1 % apmērā. Fitch prognozē, ka mērenāka ekonomikas izaugsme un algu pieaugums tuvāko divu gadu laikā atvieglos ietekmi uz darba tirgu, samazinot ekonomikas pārkaršanas risku.

Latvijas trešās lielākās bankas darbības apturēšana būtiski neapdraud valsts kredītreitinga fundamentālos faktorus, paziņojumā norāda aģentūra Fitch Ratings.

Pašreizējie signāli tirgū liecina, ka depozītu aizplūšana nav izplatījusies uz citām bankām, kas liecina, ka, neskatoties uz reputācijas pasliktināšanos, nepalielinās ilgtermiņa risks, ko rada lielais nerezidentu sektors bankās, un to var absorbēt bez būtiska valsts parādsaistību pieauguma.

Fitch ilgtermiņā ir izvērtējis nerezidentu depozītu sektoru kā risku Latvijas finansiālajai stabilitātei, un analizēs, vai no ABLV Bank darbības pārtraukšanas risks pieaugs.

Tāpat Fitch neparedz, ka ABLV Bank sabrukums ietekmēs valdības finanses. Kopējie nodrošinātie depozīti ABLV tiek lēsti 470 miljonu eiro apmērā, ko banka varētu segt no saviem aktīviem, un iztrūkums varētu tikt segts no Noguldījumu garantiju fonda, kurā šobrīd ir 158 miljoni eiro. Ja būs nepieciešams, fonds aizņemsies no vietējām bankām. Valdības ieņēmumi no ABLV Bank pērn bija 0,06% no IKP, bet kopējais nerezidentu depozītu sektors ģenerēja 0,3% no IKP.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas ceturtdien atkal saruka.

Šādi investori jau otro dienu turpināja reaģēt uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu pazeminināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

"Globālajos tirgos turpinājās kritums, kas sākās vakar, investoriem pārdomājot to, ka ASV valdības parāds pēc "Fitch" lēmuma samazināt reitingu tagad tiek uzskatīts par zemākas kvalitātes," konstatēja "AJBell" galvenais investīciju analītiķis Laits Halafs.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien samazināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings pazemināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group 2024. gada sešu mēnešu koriģētā EBITDA sasniedza 43,7 milj. eiro atzīmi, kamēr neto peļņa pieauga līdz 14,9 milj. eiro, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem, sešos mēnešos sasniedzot apgrozījumu 106 milj. eiro apmērā jeb par 20% vairāk nekā pērn. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sešu mēnešu periodā veidoja 36,3 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 23,4 milj. eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumus papildināja ar 46,3 milj. eiro.

Koriģētā EBITDA sešu mēnešu pārskata periodā sasniedza 43,7 milj. eiro jeb par 28% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielināts par 21% līdz 343,5 milj. eiro pretstatā 284,2 milj. eiro gadu iepriekš.

Starptautiskā reitingu aģentūra «Fitch» ceturtdien saglabāja ASV kredītreitingu līdzšinējā līmenī, taču vienlaikus brīdināja, ka parādsaistību straujāks kāpums varētu radīt izaicinājumus valsts kredītnovērtējumam.

Aģentūra ASV kredītreitingu apstiprināja augstākajā - «AAA» - līmenī, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

«Fitch» norāda, ka decembrī apstiprinātie nodokļu samazinājumi 1,5 triljonu dolāru apmērā, visticamāk, palielinās ASV parādsaistības un budžeta deficītu, taču vienlaikus radīs arī pozitīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi tuvākajā termiņā.

Aģentūra skaidro, ka valsts kredītreitingu atbalsta pasaulē lielākās ekonomikas apmērs, augstais ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju un spēcīga uzņēmējdarbības vide.

Taču aizņēmumu izmaksu pieaugums un ilgstošās fiskālās problēmas varētu līdz 2027.gadam palielināt ASV parādsaistības līdz 129% no iekšzemes kopprodukta, brīdina «Fitch».

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook), informē Valsts kase.

Aģentūra informē, ka kredītreitingu esošā līmenī uztur spēcīgā institucionālā pārvaldība, kā arī veiksmīgā publisko finanšu vadība, kas atspoguļojas mērenā budžeta deficītā un zemā vispārējās valdības parāda līmenī. Fitch norāda, ka, lai arī pēdējie notikumi Latvijas banku sektorā ir negatīvi iespaidojuši Latvijas reputāciju, tomēr institūciju veiktās darbības riska mazināšanai un sektora attīstībai atstāj pozitīvu iespaidu, kā rezultātā 2018. gada februārī nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sektorā bija 30 %, pretēji 55 % 2015. gada nogalē.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas spēcīgo ekonomikas izaugsmi, kas pēdējo piecu gadu laikā sasniegusi vidēji 2,8 % un ir vienlīdzīgā līmenī ar līdzvērtīgām augstās «A» kredītreitingu grupas valstīm. «A» grupā esošo valstu vispārējais valdības parāds vidēji ir 47,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču Latvijas vispārējais valdības parāds 2017.gadā bija 40,1 % no IKP, kas apliecina valdības īstenoto fiskālās politikas disciplīnu.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos pirmā pusgada rezultātus. Pārskata perioda beigās grupas ieņēmumi sasniedza 90,6 milj. eiro, savukārt neto portfelis sasniedza 295,1 milj. eiro.

2023. gada pirmo pusgadu grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām trim pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 25,2 milj., kas ir par 7,2% vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu veicināja stabilais sniegums produktīvo aizdevumu jomā motociklu taksometru segmentā Austrumāfrikā. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 34,0 milj., kas ir par 7,9% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Attiecīgo ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica portfeļa pieaugums Rumānijā un lielākajā daļā citu Grupas tirgu. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti pirmā pusgada ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 27,6 milj. jeb par 11% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Negatīvo ieņēmumu dinamiku noteica galvenokārt Ukrainas portfeļa samazināšanās, jo ieņēmumi visos citos patēriņa finanšu tirgos attiecīgajā laika posmā ir palielinājušies.

Starptautiskā reitingu aģentūra «Fitch» paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2018. līdz 2019.gadam, norādot, ka valsts ekonomisko aktivitāti varētu atbalstīt spēcīgāka Eiropas Savienības (ES) fondu piesaiste un ārējais pieprasījums.

Aģentūra prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2018. līdz 2019.gadā palielināsies vidēji par 3,5%, nevis 2,7%, kā tika lēsts iepriekš. Savukārt šajā gadā «Fitch» sagaida pieaugumu Latvijas ekonomikā 4,1% apmērā.

Aģentūra norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad pirmajos sešos mēnešos bijusi spēcīgāka par tās prognozēto kāpumu, sasniedzot 4,4% salīdzinājumā ar 1,2% pieaugumu attiecīgajā laika periodā pērn. Ekonomikas izaugsmi šajā periodā galvenokārt veicinājuši mājsaimniecību patēriņa izdevumi, pateicoties atalgojuma pieaugumam. Investīciju aktivitāte bijusi spēcīgāka par prognozēto, jo sevišķi celtniecības un rūpniecības nozarēs. Arī valsts izdevumi bijuši pozitīvi, pateicoties ekonomikas izaugsmi veicinošām reformām. Lai arī ārējā pieprasījuma atveseļošanās veicinājusi Latvijas eksporta apmēra pieaugumu pirmajā pusgadā par 10,3%, importa kāpums bijis straujāks, tam palielinoties par 14,2%, ziņo aģentūra.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas trešdien kritās.

Šādi investori reaģēja uz kredītreitingu aģentūras "Fitch" lēmumu samazināt ASV reitingu, skaidro analītiķi.

Jau ziņots, ka "Fitch" otrdien pazemināja ASV reitingu, norādot uz pieaugošo parādu federālajā, štatu un vietējā līmenī, politiskajām nesaskaņām un "pastāvīgu pārvaldības standartu pasliktināšanos" pēdējo divdesmit gadu laikā.

Reitings samazināts par vienu pakāpi no "AAA", kas ir augstākais iespējamais reitings, līdz "AA+".

Tomēr vairākums analītiķu uzskata, ka "Fitch" lēmuma ietekme uz akciju tirgu nebūs ilgstoša, jo uz daudzu citu valstu fona ASV turpinās būt pievilcīga vieta investīcijām.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien saruka par 1% līdz 35 282,52 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 1,4% līdz 4513,39 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 13 973,45 punktiem.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Lietuva starptautiskajos finanšu tirgos trešdien no vairāk nekā 20 valstīm izņēmusies vienu miljardu eiro, emitējot septiņu gadu eiroobligācijas ar gada likmi 3,5%, paziņojusi Finanšu ministrija.

Jauno obligāciju uzcenojums ir 90 bāzes punkti virs vidējām "swap" likmēm.

Septiņu gadu eiroobligāciju, uz kurām parakstīšanās trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, gada kupona likme ir 3,682%.

Eiroobligācijas tiks izpirktas 3.jūlijā un to termiņš ir 2031.gada 3.jūlijs.

Maija beigās aģentūra "Standard & Poor's" pazemināja Lietuvai iepriekš piešķirto ilgtermiņa parāda reitingu "A+" ar negatīvu perspektīvu līdz "A" ar stabilu perspektīvu, vienlaikus saglabājot savu īstermiņa reitingu "A-1".

"Standard & Poor's" ilgtermiņa reitings tagad ir līdzvērtīgs reitingiem, ko Lietuvai piešķīrušas divas citas aģentūras: "Fitch Ratings" un "Moody's Investment Service".

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS samitā svētdien vienojusies paātrināt savas reitingu aģentūras izveidi, lai konkurētu ar rietumvalstīs bāzētajām kredītreitingu aģentūrām.

Par šo vienošanos paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi, lai gan konkrēts termiņš reitingu aģentūras izveidei netiek sniegts.

«Lai vēl vairāk samazinātu atšķirības starp globālajām finanšu struktūrām, mēs esam vienojušies paātrināt BRICS reitingu aģentūras izveidi,» norādīja Modi. «Pēdējos gados BRICS ir aktīvi piedalījusies globālo izmaiņu un attīstības veicināšanā.»

Ziņas par šādu ieceri izplatās laikā, kad BRICS valstis izsaka aizvien bargāku kritiku reitingu aģentūrām Moody's, Standard&Poor's un Fitch Ratings, kas ir bāzētas rietumvalstīs un ir labvēlīgas to ekonomikām.

Mogo Finance un tās grupas uzņēmumi, kas specializējušies lietotu automašīnu finansēšanā, veikusi 25 miljonu obligāciju emisiju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju izvietošana Frankfurtes fondu biržas regulētajā tirgū (General Standard) tiek veikta saskaņā ar prospektu, kuru apstiprināja CSSF (Luksemburgas finanšu sektora uzraugs).

Obligāciju papildemisijas resultātā Mogo Finance kopumā ir emitējusi EUR 100 miljonu 9,50% obligācijas 2018/2022 (XS1831877755), kurām Fitch Ratings ir piešķīrusi vērtējumu B- (Stable outlook).

Bankhaus Scheich Wertpapierspezialist AG darbojās kā obligāciju izvietošanas pieteikuma līdziesniedzējs un Aalto Capital darbosies kā Grupas kapitāla tirgu partneris.

Modestas Sudnius, grupas izpilddirektors, uzsver:

«Uzņēmums ir gandarīts par sasniegto rezultātu - obligāciju papildemisijas rezultātā Mogo Finance kopumā ir emitējusi obligācijas 100 miljonu eiro apmērā. Šis sasniegums kapitāla tirgū ir labākais apliecinājums tam, ka investori izprot un novērtē uzņēmuma ambiciozos un ilgtspējīgos plānus, kuri nodrošina uzņēmuma rentabilitātes palielināšanos.»

Kā liecina Eleving Group konsolidētais finanšu pārskats par periodu, kas noslēdzās šā gada 30. jūnijā, uzņēmums ir uzlabojis rezultātus visos galvenajos biznesa rādītājos, tostarp arī EBITDA rādītājā, kas ir sasniedzis 32,3 milj. eiro.

Pārskata periodā Eleving Group ir palielinājis koriģēto EBITDA par 16,6%, sasniedzot 32,3 milj. eiro pretstatā 27,7 milj. eiro pirms gada. Tikmēr koriģētā peļņa pirms valūtas kursa svārstību ietekmes ir sasniegusi 9 milj. eiro, salīdzinājumā ar 7,7 milj. eiro pirms gada.

Sešu mēnešu koriģētie ieņēmumi ir sasnieguši 90 miljonus eiro, kas ir par 22,3 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kad tie bija 67,7 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti ieņēmumos veidoja 23,5 miljonus eiro, kas ir par 142,3% vairāk nekā 2021. gada pirmajos sešos mēnešos un par 23,8% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sastādīja 31,5 miljonus eiro, kas ir par 30,7% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, un par 5,9% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tikmēr patēriņa finansēšanas pakalpojumi ieņēmumos veidoja 31 miljonu eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Arī uzņēmuma neto portfelis uzrāda stabilu izaugsmi, pārsniedzot 275,8 miljonus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada.

Naftas cenas kritums zem 50 dolāru par barelu atzīmes patlaban veicina runas tirgus dalībnieku vidū par jaunu, zemāku cenu ēru melnajam zeltam, kaut arī atgriešanās ļoti zemas cenas teritorijā ir diezgan nereāls scenārijs, raksta CNBC.

Gan Ziemeļjūras naftas markas Brent, gan ASV naftas WTI cena zem 50 dolāriem bija normāla situācija līdz 2005. gadam. 1990. gadu laikā Brent vidējā cena bija vien 18,37 dolāri, WTI – 19,7 dolāri par barelu, un abu marku nafta virs 50 dolāru atzīmes pirmo reizi pakāpās 2004.gada nogalē.

Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme pēdējā desmitgadē kombinācijā ar pasaules naftas ražošanas apjomu stabilizāciju 2008. gadā uzdzina Brent cenu virs 140 dolāru atzīmes, un 90% laika pēdējā desmitgadē tā pavadījusi virs 50 dolāru atzīmes.

Patlaban naftas ražotāji, īpaši ASV, ražo rekordapmērus, neskatoties uz to, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir stabilizējusies zemākos līmeņos nekā iepriekš, turklāt alternatīvie enerģijas avoti un labāka efektivitāte mazina pieprasījumu pēc naftas attīstīto valstu vidū.

Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu, liecina ceturtdien publicēti oficiāli dati.

Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā bija 4,2 triljoni ASV dolāru, neraugoties uz tā pieaugumu par 1,9%.

Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu. Vācijas nominālais IKP 2023.gadā bija 4,5 triljoni dolāru pēc tā samazināšanās par 0,3%.

Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru 2022. un 2023.gada laikā kritusies par apmēram piektdaļu, bet pērn - par aptuveni 7%.

To daļēji noteica tas, ka Japānas Banka uzturēja negatīvas procentlikmes, cenšoties celt cenas. Citas centrālās bankas tikmēr paaugstināja procentlikmes, cīnoties pret augošu inflāciju.