Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Ukrainai jācīnās ar smagu parādu nastu – valsts ekonomika atgriezusies XX gadsimta 90.gadu sākumā un balansē uz maksātnerspējas robežas, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Nesen Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Eiropas Komisijas priekšlikumu par 1,8 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā starptautisku makroekonomisko palīdzību. Savukārt iepriekš – marta otrajā pusē – starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service pazemināja Ukrainas ilgtermiņa valsts parāda reitingu no Caa3 līdz Ca, turklāt ar negatīvu nākotnes prognozi.

Reitingu Ca aģentūra Moody’s piešķir tām parādsaistībām, kuras ir tuvas maksātnespējai. Zemāks ir tikai vērtējums C, kas nozīmē maksātnespējas iestāšanos. Jāpiebilst, ka Moody’s bija pēdējā no tā dēvētā lielā trijnieka aģentūrām, kura pazemināja Ukrainas valsts obligāciju ārvalstu valūtā reitingu. 7. februārī Fitch pazemināja to no B- līdz CCC jeb «ārkārtīgi spekulatīvam» līmenim, bet 20. februārī Standard & Poor’s – no CCC+ līdz CCC ar negatīvu prognozi, lēmumu skaidrojot ar politiskajām problēmām un Kijevas iespēju apkalpot parādus pasliktināšanos.

Starptautiskā reitingu aģentūra «Fitch» paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2018. līdz 2019.gadam, norādot, ka valsts ekonomisko aktivitāti varētu atbalstīt spēcīgāka Eiropas Savienības (ES) fondu piesaiste un ārējais pieprasījums.

Aģentūra prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2018. līdz 2019.gadā palielināsies vidēji par 3,5%, nevis 2,7%, kā tika lēsts iepriekš. Savukārt šajā gadā «Fitch» sagaida pieaugumu Latvijas ekonomikā 4,1% apmērā.

Aģentūra norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad pirmajos sešos mēnešos bijusi spēcīgāka par tās prognozēto kāpumu, sasniedzot 4,4% salīdzinājumā ar 1,2% pieaugumu attiecīgajā laika periodā pērn. Ekonomikas izaugsmi šajā periodā galvenokārt veicinājuši mājsaimniecību patēriņa izdevumi, pateicoties atalgojuma pieaugumam. Investīciju aktivitāte bijusi spēcīgāka par prognozēto, jo sevišķi celtniecības un rūpniecības nozarēs. Arī valsts izdevumi bijuši pozitīvi, pateicoties ekonomikas izaugsmi veicinošām reformām. Lai arī ārējā pieprasījuma atveseļošanās veicinājusi Latvijas eksporta apmēra pieaugumu pirmajā pusgadā par 10,3%, importa kāpums bijis straujāks, tam palielinoties par 14,2%, ziņo aģentūra.

Japānas kredītreitingu aģentūra «R&I» saglabājusi Latvijas reitingu līdzšinējā «A-» līmenī, pirmdien paziņojusi «R&I».

Reitingam arī saglabāts stabils nākotnes vērtējums.

«R&I» norāda, lai gan caur Latviju notiek tirdzniecība starp Krieviju un Eiropu un tādēļ tās ekonomiku ietekmē ārējās vides nestabilitāte, Latvijas tautsaimniecībai gaidāma solīda izaugsme, kuru balstīs spēcīgs iekšējais pieprasījums.

Aģentūra prognozē, ka jaunā valdība turpinās līdzšinējo fiskālo politiku.

«R&I» konstatē, ka «ABLV Bank» slēgšana nav ietekmējusi Latvijas ekonomiku un finanšu sistēma joprojām ir stabila.

Balstoties uz šiem trim faktoriem, «R&I» apstiprinājusi Latvijas reitingu līdzšinējā «A-» līmenī, sacīts paziņojumā.

Aģentūra arī prognozē, ka gadījumā, ja Lielbritānija atstās Eiropas Savienību (ES) bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, tas atstās negatīvu ietekmi uz ES un līdz ar to arī Latvijas ekonomiku.

Jau tika gaidīts, ka Lielbritānijā notikušā referenduma rezultāts varētu likt starptautiskajām reitingu aģentūrām pazemināt valsts kredītreitingu un nu tas ir noticis, raksta portāls 24/7 Wall St.

Reitingu aģentūra Standard&Poor’s pazeminājusi Lielbritānijas reitingu no AAA līdz AA, piemērojot negatīvu nākotnes reitingu.

Aģentūras eksperti uzsver, ka reitinga pazeminājums atspoguļo viņu uzskatus, ka referenduma rezultāts vājinās valsts prognozējamību, stabilitāti un politikas īstenošanas efektivitāti, kā arī ietekmēs tās ekonomiku, IKP izaugsmi un fiskālo līdzsvaru.

Brexit rezultāts var novest pie Lielbritānijas ekonomikas situācijas pasliktināšanās, tostarp, finanšu pakalpojumu sektora samazinājumu.

Tāpat, ja Skotija balsos par neatkarību no Lielbritānijas, tas var novest pie ievērojamas krīzes.

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra atzinīgi novērtējusi valdības operatīvu un efektīvu rīcību, ierobežojot Covid-19 izplatību Latvijā un īstenojot ievērojamus pasākumus ekonomikas atbalstam, norāda Valsts kase.

Pateicoties stingrai fiskālai disciplīnai pirms Covid-19 uzliesmojuma un valsts parāda līmenim, kas ir viens no zemākajiem eirozonā, valdībai esot nodrošināta pietiekama fiskāla elastība, lai atbalstītu ekonomiku pašreizējā situācijā.

Salīdzinot ar 2007. – 2009.gada finanšu krīzi, Latvijas ekonomika esot daudzveidīgāka un noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Aģentūra pauž viedokli, ka valdības īstenotie atbalsta pasākumi un galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atlabšana veicinās Latvijas ekonomikas atgriešanos 2019.gada līmenī jau 2022.gada vidū, ļaujot samazināt fiskālo deficītu un stabilizēt valsts parāda līmeni turpmākajos gados. Neskatoties uz Covid-19 ietekmes izraisīto pieaugumu, Latvijas valsts parāda līmenis joprojām būs viens no zemākajiem eirozonā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi.

Standard&Poor’s prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 2% līmenī, bet līdz 2018.gadam pārsniegs 3%. Standard&Poor's norāda, ka šī gada izaugsme ir nedaudz zemāka nekā tika prognozēta 2015.gadā, un tas lielākoties ir skaidrojams ar vājāku prognozēto eksporta līmeni un zemāku investīciju apjomu tautsaimniecībā.

Standard&Poor's atzīmē, ka stabila nākotnes prognoze ataino līdzsvaru, ko nodrošina Latvijas spējas nodrošināt fiskālos un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kombinācijā ar ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un virkni ārējo ievainojamību, ieskaitot riskus, ko rada nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sistēmā.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service, Inc. (Moody’s) paaugstināja Latvijas kredītreitingu no Baa1 uz A3, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi (Stable Outlook).

Reitinga palielinājums uz A3 investoriem signalizē, ka ieguldījumu veikšana Latvijā ir ar vēl augstāku drošības pakāpi, un apliecina Latvijas pozīciju nostiprināšanu A reitinga grupā. Tas ir nozīmīgs Latvijas sasniegums, jo pēdējā laikā mēs esam stiprinājuši valsts ekonomiskās un fiskālās pozīcijas. Valdība iepriekšējos gados ir izlēmīgi rīkojusies, reaģējot uz krīzes situācijām, un stiprinājusi valsts fiskālo disciplīnu. Tāpat šo panākumu pamatā ir intensīvais darbs pie nodokļu iekasēšanas pilnveidošanas, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

Moody’s kredītreitinga paaugstinājumu pamato ar ilgtspējīgām valsts finansēm un risku samazināšanos banku sektorā.

Ņujorkas reitingu aģentūra "Sigma Ratings" atkārtoti piešķīrusi "Baltic International Bank" finanšu noziegumu novēršanas atbilstības reitingu BBB+, uzsverot vairākus uzlabojumus, ko banka veikusi kopš 2019. gada, kad BBB+ reitings bankai tika piešķirts pirmoreiz.

Piešķirot BBB+ reitingu, "Sigma Ratings" ierindojusi banku starp nozares līderiem.

Aģentūra novērtējusi bankas attīstības perspektīvas kā neitrālas, kas galvenokārt skaidrojams ar tās ģeogrāfisko izvietojumu un saimnieciskās darbības mērogu.

"Esam gandarīti, ka bankai izdevies saglabāt pozitīvo novērtējumu BBB+, kas ir apjomīga darba rezultāts, ko mērķtiecīgi esam turpinājuši arī pēc 2019. gada. Tikt atzītiem par nozares līderiem šajā vērtējumā ir vēl viens pozitīvs apliecinājums, kas ļauj bankai pārliecinoši turpināt darbu kā nozīmīgai vietējā kapitāla bankai, sniedzot pienesumu valsts finanšu sektora attīstībā," norāda "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor"s" (S&P) samazinājusi Spānijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu, brīdinot, ka koronavīrusa pandēmijas skartajai ekonomikai būs grūtības atgriezties pie izaugsmes.

Vienlaikus aģentūra valsts kredītreitingu saglabāja "A" līmenī. "Pandēmija apturējusi izaugsmi. Mēs tagad prognozējam, ka [Spānijas] ekonomika 2020.gadā samazināsies par 11,3%," norāda S&P.

Aģentūra atzinīgi novērtē Spānijas valdības īstenotos atbalsta pasākumus, lai novērstu vēl dziļāku valsts ekonomikas recesiju, taču vienlaikus brīdina par vairākiem riskiem, tostarp augsto valsts parādsaistību līmeni.

Tikmēr starptautiskā reitingu aģentūra "Moody"s" ir krietni optimistiskāka - tā apstiprinājusi Spānijas kredītreitingu "Baa1" līmenī un saglabājot nākotnes perspektīvu stabilu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service paaugstinājusi Rīgas kredītreitingu no Baa2 līdz Baa1, liecina aģentūras paziņojums.

Reitinga perspektīva ir stabila.

Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā aģentūra paaugstināja arī Latvijas reitingu – no Baa1 līdz A3.

Moody’s eksperti norāda, ka Rīgas reitings paaugstināts, jo Latvijas kredītprofils uzlabojas, un Rīgai ir tuvas makroekonomiskas un finansiālas saiknes ar centrālo valdību. Tāpat Rīga uzrāda stabilu finansiālo stāvokli, kas nākotnē turpināsies.

Ņemot vērā, ka Rīga ir valsts ekonomikas dzinējs, Rīga ir galvenais Latvijas ekonomikas atgūšanās veicinātājs, norāda aģentūra. Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz valsts vidējo rādītāju par gandrīz 70% un veido aptuveni 50% no valsts IKP.

Moody’s gan uzsver, ka Baa1 reitings norāda uz Rīgas ierobežoto ieņēmumu palielināšanas elastību, kā arī uz pilsētas augsto parāda slogu. Tomēr aģentūra paredz, ka ieņēmumu kāpums un apdomīgā pieeja kapitāla ieguldījumiem nākamo divu gadu laikā ļaus pakāpeniski samazināt parāda līmeni.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu par divām pakāpēm - no B1 uz Ba2. Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir Ba2 ar pozitīvu nākotnes novērtējumu, informē bankas pārstāvji.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu “Moody’s” skaidro ar bankas īstenoto stratēģiju attīstīt darbību Baltijas valstīs, kā arī palielināto bankas kapitālu un uzlaboto aktīvu kvalitāti. “Moody’s” pozitīvi vērtē bankas straujo attīstību un paredz, ka Citadeles stratēģiskais fokuss paplašināt darbību Baltijas valstīs uzlabos aktīvu kvalitāti un bankas reitingu nākotnē.

Tik ievērojams reitinga palielinājums ir apliecinājums, ka Citadele ir stabili nostājusies uz attīstības ceļa un virzās pareizajā virzienā. Mūsu uzdevums un ambīcijas ir turpināt uzlabot bankas finanšu rādītājus, lai sasniegtu vēl labāku līmeni, saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Starptautiskā reitingu aģentūra «Moody's Investor Service» apstiprinājusi AS «Citadele banka» ilgtermiņa depozītu reitingu bez izmaiņām – Ba2 ar pozitīvu nākotnes prognozi.

Savā analīzē Moody’s Investors Service norādījis, ka AS «Citadele banka» stratēģija ir biznesa darbības paplašināšana visās trīs Baltijas valstīs, tālāk no vājākiem tirgiem, un saskaņā ar Moody’s reitingu aģentūras redzējumu, banku sektors visās trijās Baltijas valstīs ir uzlabojies, pateicoties konsolidācijas procesiem, kas norisinās pēdējo gadu laikā.

Turklāt Moody’s Investor Service norāda, ka bankas kredītrādītāji ir uzlabojušies, bankai ir palielinājusies tās kapitalizācija un aktīvu kvalitāte ir pastāvīgi uzlabojusies.

Eiropas tirgos, digitālo bankas pakalpojumu sniedzējs Bigbank 14.novembrī paziņojia par nenodrošināto subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz Bigbank 10 gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 8% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī. Pieteikšanās periods sākas šodien un beidzas 2023. gada 24. novembrī. Bigbank plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank plāno turpināt straujo izaugsmi gan mājokļu, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sākt piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Mūsu jaunās 30 miljonu eiro obligāciju programmas un pašreizējā obligāciju piedāvājuma mērķis ir stiprināt Bigbank grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, kas tiks izmantots, lai finansētu Bigbank grupas budžetu un izaugsmi, kā tas paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā,” skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts).

Digitālo banku pakalpojumu sniedzējs Eiropas tirgos Bigbank paziņojis par obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo 10–20 miljonu eiro apjomu.

Investori var pieteikties uz Bigbank desmit gadu nenodrošinātām subordinētajām obligācijām ar gada procentu likmi 8%, kas maksājama reizi ceturksnī. Parakstīšanās periods sākas šodien un beidzas 16. septembrī.

Bigbank plāno kotēt obligācijas Tallinas biržas Nasdaq Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank specializējas kredītu jomā un šobrīd sniedz digitālās bankas pakalpojumus deviņās Eiropas valstīs. Jau vairākus gadus Bigbank ir viena no visstraujāk augošajām bankām Igaunijā un Baltijas valstīs kopumā. Vēlamies turpināt straujo izaugsmi arī hipotekāro un korporatīvo kredītu jomā. Šīs transakcijas un piedāvājuma vispārējais mērķis ir nostiprināt grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, lai finansētu grupas budžetu un izaugsmi, kā paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā," skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts), "mūsu plāns – kotēt emitējamās obligācijas Nasdaq Tallinas Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā un tādējādi iegūt publiski kotēta uzņēmuma statusu – būs svarīgs kvalitātes zīmogs, kas palīdzēs mums popularizēt savu banku un tās banku produktus vēl plašākā mērogā gan potenciālo klientu, gan sabiedrības vidū.”

Šodien, 26. februārī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service (Moody’s) ir apstiprinājusi pozitīvu Citadeles ilgtermiņa reitingu, saglabājot tā pakāpi Ba2 ar pozitīvu reitinga prognozi, informē bankas pārstāvji.

Savā analīzē Moody’s ir atzinusi, ka Citadelei ir laba pozīcija, lai izturētu spiedienu, kas varētu rasties no notikumiem, kas ietekmē Latvijas finanšu sektoru.

Tā norāda, ka Citadele pēdējo gadu laikā ir attīstījusies galvenokārt Baltijas valstīs, fokusējoties uz iedzīvotāju un mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, vienlaikus ievērojami samazinot darījumus NVS valstīs, ierobežojot jaunus augsta riska depozītus un saglabājot tās aktīvu likviditāti virs 52%.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Citadele atrodas labās pozīcijās, lai atbalstītu Latvijas finanšu sistēmas reputācijas atjaunošanu ar savu pieredzi un augstajiem standartiem AML un atbilstības jomās. Bankas vadība un akcionāri iestājas par nulles tolerances pieeju attiecībā uz šiem riskiem, kas līdz šim ir vainagojusies ar nevainojamu atbilstības pieredzi Baltijā.»

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases informācija.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tomēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīga demogrāfiskās situācijas attīstība joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

ASV augstākā līmeņa - «AAA» - kredītreitings būs apdraudēts, ja valsts likumdevēji laikus nepaaugstinās aizņemšanās griestus, trešdien brīdināja starptautiskā reitingu aģentūra Fitch.

ASV Kongresam aizvien straujāk tuvojas termiņš, lai apstiprinātu valsts izdevumus 2018.gadam un paaugstinātu aizņemšanās griestus, tādējādi palielinot perspektīvas, ka Savienotās Valstis pirmo reizi vēsturē varētu piedzīvot ārējo parādsaistību maksātnespēju un izraisīt haosu globālajos tirgos.

Kongresa budžeta birojs (CBO) lēš, ka ASV Finanšu ministrijai ir laiks līdz oktobrim pirms tiks izsmelti ārkārtas pasākumi, kas spēkā stājās martā, kad ASV sasniedza pašreizējos aizņemšanās griestus 19,8 triljonu dolāru apmērā.

Likumdevēji no augusta brīvdienām atgriežas 5.septembrī, padarot lēmumu pieņemšanas iespējas vēl sarežģītākas.

«Ja aizņemšanās griesti laikus netiks paaugstināti līdz tā dēvētajam X datumam, tad Fitch pārskatīs ASV kredītreitingu ar iespējamām negatīvām sekām,» vēsta aģentūra.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.