Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi.

Standard&Poor’s prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 2% līmenī, bet līdz 2018.gadam pārsniegs 3%. Standard&Poor's norāda, ka šī gada izaugsme ir nedaudz zemāka nekā tika prognozēta 2015.gadā, un tas lielākoties ir skaidrojams ar vājāku prognozēto eksporta līmeni un zemāku investīciju apjomu tautsaimniecībā.

Standard&Poor's atzīmē, ka stabila nākotnes prognoze ataino līdzsvaru, ko nodrošina Latvijas spējas nodrošināt fiskālos un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kombinācijā ar ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un virkni ārējo ievainojamību, ieskaitot riskus, ko rada nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sistēmā.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Investoriem patīk to uzņēmumu akcijas, kuri maksā dividendes, un viņi tās iegādājas pat laikā, kad finanšu tirgos valda satricinājums, raksta MarketWatch.

Daļa investoru uzmanību pievērš esošajiem ienākumiem, savukārt citi seko līdzi korelācijai starp dividenžu palielināšanu un prognožu pārsniegšanu.

MarketWatch apkopojis informāciju par kompānijām, kurām Volstrītas eksperti ir piešķīruši visaugstākos reitingus.

Saraksta veidošanā izmantots Standard&Poor’s 1500 Composite Index, kurā iekļautas Standard&Poor’s 500, Standard&Poor’s Midcap 400 un Standard&Poor’s Small-Cap 600 indeksa akcijas. Tad izvērtējamo akciju skaits tika samazināts līdz 249 akcijām, kuru dividenžu ienesīgums ir vismaz 3,5%.

Pēc tam saraksts tika sašaurināts līdz 209 kompānijām, kurām ir vismaz piecas pārdošanas rekomendācijas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's saglabājusi Lielbritānijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, vienlaikus atkārtoti brīdinot par Brexit iespējamo ietekmi.

Aģentūra Lielbritānijas kredītreitingu apstiprināja «AA» līmenī, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu, kas nozīmē, ka vidējā termiņā tas varētu tikt samazināts.

«Mēs uzskatām, ka Brexit rada ievērojamus riskus Lielbritānijas ekonomikas spēcīgajai veiktspējai un jo sevišķi apjomīgajam finanšu sektoram,» vēsta Standard & Poor's.

Tāpat aģentūra norāda uz neskaidrību saistībā ar Lielbritānijas dalību Eiropas vienotajā tirgū.

Standard & Poor's neilgi pēc 23.jūnijā Lielbritānijā notikušā referenduma par turpmāku dalību Eiropas Savienībā samazināja valsts kredītreitingu no «AAA» līmeņa.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

ASV akciju tirgus dinamika kopš 1928. gada visai precīzi pareģojusi to, kam varētu izdoties uzvarēt gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Proti, ja cena trīs mēnešos līdz šīm notikumam palielinās, tad iespējamība, ka nākamais Baltā nama saimnieks būs jau no esošās tā pārvaldītāja partijas, ir krietni lielāka. Brokeru kompānijas "BTIG" eksperti klāsta, ka akciju virziens trīs mēnešos līdz vēlēšanām nākamo ASV prezidenta partijas piederību pareģojis pat ar gandrīz 90% precizitāti, ziņo "The Wall Street Journal".

Jāteic, ka pēc pandēmijas februāra beigu un marta cenu kraha ASV akciju vērtības ir strauji atguvušās. ASV "Standard & Poor's 500" vērtspapīru indekss šajā periodā audzis aptuveni par 50%.

Nesenajā vēsturē ir bijuši seši gadījumi, kad akciju cena no vēlēšanu gadu augusta beigām līdz ASV prezidenta vēlēšanu dienai sarūk. ASV Republikāņu partijai nu jau Demokrātu partijas prezidentam Baltā nama atslēgas bija jāatdod pēc šādiem periodiem gan 1932. gadā, gan 1960. gadā un 2008. gadā. Savukārt ASV Demokrātu partijai no Baltā nama pēc šādiem akcijām īslaicīgiem neveiksmīgiem periodiem bija jāizvācas 1952., 2000. un 2016. gadā.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Pasaules biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, tirgiem gaidot šīsnedēļas sarunas par «Breksita» atlikšanu un uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonas sākumu.

Britu mārciņas vērtība bija nestabila, investoriem apsverot riskus jaunā ar «Breksitu» saistītā nedēļā. Daudzi uzskatīja, ka jauna «Breksita» atlikšana ir droši gaidāma, bet citi pieļāva bezvienošanās izstāšanās iespējamību.

Frankfurtes biržas indekss kritās pēc nelabvēlīgu Vācijas importa un eksporta datu publicēšanas, un pēc tam kritās arī Parīzes un citu eirozonas biržu indeksi.

Volstrītā indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka pēc «Boeing» akcijas cenas ievērojama krituma, bet indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» nedaudz palielinājās.

Šonedēļ ir gaidāma ASV patēriņa cenu publicēšana par martu, un investori gaida bankas «JPMorgan Chase» peļņas rādītājus, kas iesāks uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonu.

Tuvojoties gada noslēgumam, parasti tiek apkopota informācija par gada labākajiem rezultātiem dažādās jomās, taču MarketWatch apkopojis arī datus par akcijām, kas pēdējā desmitgadē uzrādījušas iespaidīgu atdevi.

ASV akciju tirgū bijus lieliska desmitgade. Laika posmā no 2009.gada decembra beigām līdz šim brīdim Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 165%, bet Standard&Poor’s indeksa atdeve - 244%. Šajā gadā Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 10,2%, bet Standard&Poor’s atdeve - 13,2%.

Eksperti apkopojuši indeksā Standard&Poor’s 500 ietilpstošās akcijas, kuras desmit gadu laikā uzrādījušas vislabākos rezultātus. No 500 akcijām 46 indeksā ir tirgotas citādākā veidā, nekā patlaban vai nav tirgotas, tādēļ tās no indeksa izslēgtas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras indeksā ietilpstošās akcijas uzrādījušas augstāko atdevi un cik liels bijis pieaugums (ieskaitot reinvestētās dividendes)!

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien kritās, tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām samazinoties pēc bažām par jaunu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

No 11 rūpniecības nozarēm, kas pārstāvētas Volstrītas indeksā "Standard & Poor's 500", kāpumu demonstrēja tikai enerģētika.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas trīs dienas pēc kārtas bija pieaudzis līdz jauniem rekordiem, ceturtdien kritās par 1,3%. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās attiecīgi par 0,8% un 0,7%.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo atzina, ka pieņēmumi par Džo Baidena iespējamu izstāšanos no ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas "par radīt īstermiņa vēlēšanu nemieru", lielākam skaitam investoru paredzot Donalda Trampa uzvaru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 40 665,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 5544,59 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,7% līdz 17 871,22 punktiem.

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro otrdien samazinājās pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments noraidīja ierosinājumu atlikt «Breksitu», ja līdz 26.februārim nebūs panākta jauna «Breksita» vienošanās.

Lielbritānijas parlaments pēc tam pieņēma ierosinājumu mainīt «Breksita» vienošanos, izslēdzot no tās tā saukto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku. ES gan šādu iespēju noraidīja.

«BK Asset Management» valūtu maiņas analītiķis Boriss Šlosbergs sacīja, ka ES un Lielbritānijas parlaments iesaistījušies spēlē, lai novērstu tā saukto «cieto» «Breksitu», kad Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās.

«Breksits» pašlaik ir paredzēts 29.martā.

«Ir lielāka iespēja nekā iepriekš, ka mēs varam nonākt pie cieta «Breksita»,» teica Šlosbergs, gan piebilstot, ka šāds iznākums vēl arvien ir maz ticams.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, ASV informācijas tehnoloģiju (IT) firmu akciju cenām būtiski samazinoties sakarā ar bažām par izaugsmes palēnināšanos šajā ietekmīgajā sektorā.

Volstrītas indekss «Nasdaq Composite», ko nosaka galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, kritās par 1,4%, samazinoties par vismaz 1% trešo tirdzniecības dienu pēc kārtas. Saruka arī abi pārējie Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500», kā arī nozīmīgāko biržu indeksi Eiropā un Āzijā.

Kritums notika pirms šonedēļ gaidāmām centrālo banku sanāksmēm ASV, Japānā un Lielbritānijā, kā arī pirms vairākiem ziņojumiem par ekonomikas rādītājiem un firmu peļņu.

IT firmu akciju cenas ASV ir kritušās, kopš uzņēmums «Facebook» pagājušonedēļ vēstīja par izaugsmes palēnināšanos, jo tam vairāk jātērē datu drošības garantēšanai, atbildot uz kritiku par šī sociālā tīkla privātuma politiku.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien maz mainījās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un izvērtējot ASV banku pārskatu, kas liecināja par piesardzīgāku ASV banku politiku.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas biržas indekss nemainījās, jo Lielbritānijā bija brīvdiena saistībā ar karaļa Čārlza III kronēšanu nedēļas nogalē.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) publicētais banku pārskats liecināja par stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu gada pirmajos mēnešos, un ir gaidāms, ka bankas turpinās šādu politiku līdz gada beigām.

Pārskats publicēts laikā, kad finanšu sektorā pastāv bažas par noguldījumu aizplūšanu pēc krīzes, kuru izraisīja "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" krahs martā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV procentlikmju celšanu, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās bažās par Lielbritānijas ekonomikas recesiju.

Kritums Volstrītā bija straujākais kopš 2020.gada. Indekss "Nasdaq Composite", kurā dominē tehnoloģiju firmas, kas ir sevišķi jutīgas pret augstākām procentlikmēm, saruka par 5,0%, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vairāk nekā 3%.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta, lai samazinātu inflāciju. Gada inflācija ASV martā pieauga līdz 8,5% salīdzinājumā ar 7,9% februārī, tādējādi reģistrēts augstākais tās līmenis kopš 1981.gada decembra.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Banka ceturtdien paaugstināja bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš 2009.gada globālās finanšu krīzes - no 0,75% līdz 1%, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju. Tā arī prognozēja, ka gada inflācija Lielbritānijā šogad pārsniegs 10% un ekonomikā iestāsies recesija.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien lielākoties kritās, investoriem bažījoties, ka jaunā koronavīrusa delta varianta izplatīšanās var nobremzēt globālās ekonomikas atveseļošanos.

Jaunzēlandes valdība otrdien noteica stingru karantīnas režīmu visā valstī uz vismaz trim dienām pēc viena vietējā Covid-19 gadījuma apstiprināšanas. Austrālijas otrajā lielākajā pilsētā Melburnā pirmdien tika noteikta komandantstunda delta varianta uzliesmojuma dēļ.

Šie pasākumi pastiprināja bažas par Covid-19 karantīnām un ceļošanas ierobežojumiem Ķīnā, kas ir pasaules otra lielākā ekonomika.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500", kas piecas dienas pēc kārtas bija sasnieguši jaunus rekordus, otrdien kritās, un saruka arī indekss "Nasdaq Composite".

Tas notika pēc tam, kad bažas par jaunāko Covid-19 vilni pastiprinājās pēc ASV Tirdzniecības ministrijas datiem, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 1,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā pieauga, investoriem lielākoties ignorējot negaidītās problēmas vakcinācijā pret Covid-19 ar uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmo reizi pārsniedza 62 000 dolāru robežu.

Londonas biržas indekss maz mainījās, neraugoties uz ziņām par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos un eksporta uz ES atkopšanos februārī. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena kritās par 1,2%, bet tūrisma ceļojumu uzņēmuma "Expedia" akcijas cena saruka par 0,5%.

J&J vakcīnas problēma "acīmredzot nav lieliska ziņa, bet tā arī nav tāda, lai cilvēki juktu prātā", sacīja "TD Ameritrade" analītiķis Dž.Dž.Kinahans. "Mums bija labs impulss ar vakcinācijām, gaidot vasaru, un šī [problēma] var palēnināt šo impulsu, bet ar abām pārējām vakcīnām vēl viss ir kārtībā."

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, investoriem paņemot atelpu pēc nesenā akciju cenu kāpuma, kas bija sekojis negaidīti labiem ASV inflācijas datiem.

ASV inflācijas tempa palēnināšanās šonedēļ bija stimulējusi akciju cenu kāpumu, nostiprinot investoru uzskatu, ka ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes un tā nākamgad varētu sākt procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās pēc mazumtirgotāja "Walmart" un tehnoloģiju milža "Cisco Systems" akciju cenu samazināšanās attiecīgi par 8,1% un aptuveni 10%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pretēji šai tendencei nedaudz pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4% bažās par jēlnaftas pieprasījumu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā pieauga, ko veicināja «Walt Disney Co.» akcijas cenas palielināšanās, bet citās pasaules biržās tās kritās pēc jaunām pazīmēm, ka ASV un Ķīna nav tik tuvu tirdzniecības vienošanās parakstīšanai, kā investori bija cerējuši.

Akciju tirgus ­Āzijā negatīvi ietekmēja arī vardarbīgie protesti Honkongā. ASV investori izvērtēja Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela liecību Kongresā. Pauels sacīja, ka ASV ekonomikas izaugsme varētu turpināties, bet tai rada riskus globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un tirdzniecības strīdi. ASV trešdien arī sākās pirmās publiskās sēdes Pārstāvju palātas impīčmenta izmeklēšanā pret prezidentu Donaldu Trampu.

"Disney» akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%, kas bija lielākais pieaugums vienas dienas laikā kopš aprīļa, pēc ziņām, ka šī uzņēmuma straumēšanas pakalpojums «Disney+» jau pirmajā dienā piesaistījis 10 miljonus abonentu. Tas palīdzēja Volstrītas indeksiem «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor»s 500» pieaugt līdz jauniem rekordiem, tomēr indekss «Nasdaq Composite» samazinājās. Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka Ķīnas amatersonas vilcinās oficiāli piekrist lieliem ASV lauksaimniecības produktu iepirkumiem. "Tas noteikti vedina uzskatīt, ka mēs neesam tik tuvu vienošanās [noslēgšanai], kā tas bija pausts,» sacīja Nacionālās ārējās tirdzniecības padomes prezidents Rufuss Jerksa.

Pasaules biržās pirmdien akciju cenas lielākoties kāpa, investoriem reaģējot uz Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem pagājušās nedēļas beigās, kas liecināja, ka ASV centrālā banka būs piesardzīga attiecībā uz lēmumiem, kas padarītu stingrāku monetāro politiku, kā arī nesteidzas paaugstināt procentlikmes.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq" Composite" sasniedza jaunus rekordus.

Londonas fondu birža pirmdien bija slēgta, jo bija brīvdiena.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 0,2% līdz 35 399,84 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4528,79 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 15 265,89 punktiem.

Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pirmdien pieauga par 0,2% līdz 15 887,31 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 6687,30 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,6% līdz 69,12 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,8% līdz 73,28 dolāriem par barelu.