Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook), informē Valsts kase.

Aģentūra informē, ka kredītreitingu esošā līmenī uztur spēcīgā institucionālā pārvaldība, kā arī veiksmīgā publisko finanšu vadība, kas atspoguļojas mērenā budžeta deficītā un zemā vispārējās valdības parāda līmenī. Fitch norāda, ka, lai arī pēdējie notikumi Latvijas banku sektorā ir negatīvi iespaidojuši Latvijas reputāciju, tomēr institūciju veiktās darbības riska mazināšanai un sektora attīstībai atstāj pozitīvu iespaidu, kā rezultātā 2018. gada februārī nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sektorā bija 30 %, pretēji 55 % 2015. gada nogalē.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas spēcīgo ekonomikas izaugsmi, kas pēdējo piecu gadu laikā sasniegusi vidēji 2,8 % un ir vienlīdzīgā līmenī ar līdzvērtīgām augstās «A» kredītreitingu grupas valstīm. «A» grupā esošo valstu vispārējais valdības parāds vidēji ir 47,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču Latvijas vispārējais valdības parāds 2017.gadā bija 40,1 % no IKP, kas apliecina valdības īstenoto fiskālās politikas disciplīnu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Pirmdien, 15. janvārī, Japānas kredītreitingu aģentūra R&I paziņoja par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra R&I uzsver, ka kredītreitinga paaugstināšanu sekmējusi valdības īstenotā fiskālā politika, stabilā valsts finanšu un banku sistēma, kā arī ekonomikas attīstība. Latvija veido atbildīgu politiku un uzrāda stabilu ekonomikas izaugsmi, neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, salīdzinoši lēnu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi un pieaugošajām darbaspēka izmaksām.

Atskatoties uz 2017. gadu, jāsecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir būtiski paātrinājusies, sasniedzot spēcīgāko pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā. Savukārt 2018. gadā stimulu tautsaimniecības stiprināšanai nodrošinās Nodokļu reformas ieviešana, kas ir vēsturisks solis pretī spēcīgākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij. Līdz šim 3 lielākās kredītreitingu aģentūras Latviju novērtējušas A grupā, bet līdz ar Japānas kredītreitingu aģentūras R&I novērtējuma kāpumu varam būt gandarīti, ka Latvija šobrīd ir pilnvērtīga A grupas valsts, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc telpu renovācijas ārpakalpojumu sniedzēja “Transcom Worldwide Latvia” birojs atbilst kompānijas globālajām darba vides vadlīnijām, kas tiek ievērotas 20 pasaules valstīs

“Transcom Worldwide Latvia” vadītāja Liene Spruģe teic, ka kompānijas darba vidi raksturo mājīgums apvienojumā ar praktiskumu. Pārmaiņu un “svaiguma” ieviešana birojā tika plānota jau kādu laiku, tāpēc vasaras sākumā kompānija uzsāka renovācijas darbus, lai biroja vidi padarītu ērtāku. 350 cilvēku lielajā kolektīvā strādā gan studenti, gan seniori, turklāt no dažādām valstīm, tāpēc bija svarīgi, lai ikviens darbā justos labi. “Ņemot vērā, ka 20% no uzņēmuma Latvijas biroja komandas ir ārvalstnieki, ir svarīgi radīt sajūtu, ka viņi šeit ir gaidīti,” norāda L. Spruģe. Tādi interjera elementi kā sauklis “Welcome to the family” jeb “Laipni lūgti ģimenē”, kas caurvij jaunās biroja telpas, rada sajūta, ko uzņēmums vēlas iedot jauniem darbiniekiem, kuri tikko pievienojušies komandai.

Rīgas dome otrdien apstiprināja 2017.gada budžetu, kurā pašvaldības ieņēmumi plānoti 865 715 142 eiro apmērā, bet izdevumi paredzēti 894 541 599 eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 3,3% no ieņēmumiem jeb 28 826 457 eiro, informē pašvaldībā.

Nākamgad iecerēts saglabāt nemainīgas iepriekšējo gadu budžeta prioritātes - sociālo palīdzību, atbalstu ģimenēm, izglītību un drošību. Ievērojamus līdzekļus plānots novirzīt ielu un izglītības iestāžu remontiem. Papildus tam, iezīmēti arī tādi nozīmīgi projekti, kā darbs pie Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas un gatavošanās valsts simtgades pasākumiem.

Lielākais ielu remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Kr.Valdemāra ielā, Elizabetes ielā, Stabu ielā, Dzirnavu ielā, posmā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā u.c., šiem mērķiem novirzot 11,6 milj. eiro. Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro. Tie notiks Āgenskalnā, Imantā, Dzirciemā, Bolderājā, Zasulaukā, Šampēterī, Purvciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Dārzciemā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Čiekurkalnā.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra atzinīgi novērtējusi valdības operatīvu un efektīvu rīcību, ierobežojot Covid-19 izplatību Latvijā un īstenojot ievērojamus pasākumus ekonomikas atbalstam, norāda Valsts kase.

Pateicoties stingrai fiskālai disciplīnai pirms Covid-19 uzliesmojuma un valsts parāda līmenim, kas ir viens no zemākajiem eirozonā, valdībai esot nodrošināta pietiekama fiskāla elastība, lai atbalstītu ekonomiku pašreizējā situācijā.

Salīdzinot ar 2007. – 2009.gada finanšu krīzi, Latvijas ekonomika esot daudzveidīgāka un noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Aģentūra pauž viedokli, ka valdības īstenotie atbalsta pasākumi un galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atlabšana veicinās Latvijas ekonomikas atgriešanos 2019.gada līmenī jau 2022.gada vidū, ļaujot samazināt fiskālo deficītu un stabilizēt valsts parāda līmeni turpmākajos gados. Neskatoties uz Covid-19 ietekmes izraisīto pieaugumu, Latvijas valsts parāda līmenis joprojām būs viens no zemākajiem eirozonā.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") samazinājusi Latvijas kredītreitingu no "A+" līmeņa līdz "A" līmenim, vienlaikus nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Aģentūra lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu pamato ar to, ka Krievijas-Ukrainas karš un reģionālie ģeopolitiskie riski vidējā termiņā turpinās ietekmēt Latvijas fiskālos rādītājus, ekonomikas izaugsmi un starptautisko konkurētspēju, lai gan šīs ietekmes apmēru joprojām ir grūti precīzi novērtēt.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas ekonomikas un fiskālie rādītāji līdz šim kopumā ir bijuši noturīgi pret netiešo Krievijas-Ukrainas kara ietekmi, taču ekonomikas ātrāku izaugsmes atjaunošanos un valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanos var aizkavēt izdevumu pieaugums prioritārām jomām - valsts drošībai un aizsardzībai.

Tāpat aģentūra norāda, ka Latvijas kredītreitingu "A" līmenī atbalsta īstenotās politikas uzticamība un dalība eirozonā, kā arī mērens valsts parāda līmenis.

Pasaules biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, tirgiem gaidot šīsnedēļas sarunas par «Breksita» atlikšanu un uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonas sākumu.

Britu mārciņas vērtība bija nestabila, investoriem apsverot riskus jaunā ar «Breksitu» saistītā nedēļā. Daudzi uzskatīja, ka jauna «Breksita» atlikšana ir droši gaidāma, bet citi pieļāva bezvienošanās izstāšanās iespējamību.

Frankfurtes biržas indekss kritās pēc nelabvēlīgu Vācijas importa un eksporta datu publicēšanas, un pēc tam kritās arī Parīzes un citu eirozonas biržu indeksi.

Volstrītā indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka pēc «Boeing» akcijas cenas ievērojama krituma, bet indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» nedaudz palielinājās.

Šonedēļ ir gaidāma ASV patēriņa cenu publicēšana par martu, un investori gaida bankas «JPMorgan Chase» peļņas rādītājus, kas iesāks uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ziņo Valsts kase.

Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A-" līmenī aģentūra pamato ar valdības īstenotās politikas ietvaru, Latvijas dalības Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī salīdzinājumā ar citām līdzīga kredītreitinga līmeņa valstīm zemo valsts parāda līmeni.

Valsts kase arī norāda, ka kredītreitinga stabilais nākotnes novērtējums liecina par aģentūras pārliecību, ka Latvijas ekonomika turpinās uzrādīt noturību pret Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un valdība izvēlēsies tādu politikas virzienu, kas nodrošinās valsts finanšu ilgtspēju.

Vienlaikus kā kredītreitinga palielinājuma ierobežojošos faktorus aģentūra minējusi zemo ienākumu līmeni, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāja svārstīgumu un relatīvi lielu ārējā parāda īpatsvaru kopējā parāda apmērā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global" ("S&P") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot negatīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

Aģentūra Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī pamato ar Latvijas valdības rīcībspēju, dalību eirozonā un mērenu valsts parāda līmeni.

"S&P" prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāms kritums par 0,3%, kuru noteiks iekšējā patēriņa un investīciju samazinājums, kā arī ārējā pieprasījuma samazināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs eirozonā.

Savukārt nākamajā gadā, pēc aģentūrā prognozētā, iekšējā pieprasījuma pieaugums veicinās Latvijas ekonomikas atkopšanos, ekonomikas izaugsmei sasniedzot 2%, kā arī samazināsies inflācijas spiediens. Aģentūra sagaida, ka valsts politiskais kurss turpināsies, valsts drošībai saglabājoties kā galvenajai prioritātei politiskajā dienaskārtībā.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

ASV akciju tirgus dinamika kopš 1928. gada visai precīzi pareģojusi to, kam varētu izdoties uzvarēt gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Proti, ja cena trīs mēnešos līdz šīm notikumam palielinās, tad iespējamība, ka nākamais Baltā nama saimnieks būs jau no esošās tā pārvaldītāja partijas, ir krietni lielāka. Brokeru kompānijas "BTIG" eksperti klāsta, ka akciju virziens trīs mēnešos līdz vēlēšanām nākamo ASV prezidenta partijas piederību pareģojis pat ar gandrīz 90% precizitāti, ziņo "The Wall Street Journal".

Jāteic, ka pēc pandēmijas februāra beigu un marta cenu kraha ASV akciju vērtības ir strauji atguvušās. ASV "Standard & Poor's 500" vērtspapīru indekss šajā periodā audzis aptuveni par 50%.

Nesenajā vēsturē ir bijuši seši gadījumi, kad akciju cena no vēlēšanu gadu augusta beigām līdz ASV prezidenta vēlēšanu dienai sarūk. ASV Republikāņu partijai nu jau Demokrātu partijas prezidentam Baltā nama atslēgas bija jāatdod pēc šādiem periodiem gan 1932. gadā, gan 1960. gadā un 2008. gadā. Savukārt ASV Demokrātu partijai no Baltā nama pēc šādiem akcijām īslaicīgiem neveiksmīgiem periodiem bija jāizvācas 1952., 2000. un 2016. gadā.

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

Tuvojoties gada noslēgumam, parasti tiek apkopota informācija par gada labākajiem rezultātiem dažādās jomās, taču MarketWatch apkopojis arī datus par akcijām, kas pēdējā desmitgadē uzrādījušas iespaidīgu atdevi.

ASV akciju tirgū bijus lieliska desmitgade. Laika posmā no 2009.gada decembra beigām līdz šim brīdim Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 165%, bet Standard&Poor’s indeksa atdeve - 244%. Šajā gadā Dow Jones Industrial Average atdeve bijusi 10,2%, bet Standard&Poor’s atdeve - 13,2%.

Eksperti apkopojuši indeksā Standard&Poor’s 500 ietilpstošās akcijas, kuras desmit gadu laikā uzrādījušas vislabākos rezultātus. No 500 akcijām 46 indeksā ir tirgotas citādākā veidā, nekā patlaban vai nav tirgotas, tādēļ tās no indeksa izslēgtas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras indeksā ietilpstošās akcijas uzrādījušas augstāko atdevi un cik liels bijis pieaugums (ieskaitot reinvestētās dividendes)!

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.