Par ietekmīgāko un nozīmīgāko sociālo tīklu influenceri atzīta modes eksperte un žurnāliste Maija Silova. Otrajā vietā makro influnceru kategorijā ierindojies bokseris Mairis Briedis, kam seko aktrise Ieva Florence.

«Mēs ceram, ka šī indeksa rezultāti kalpos kā ceļa karte tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas ilgtermiņā sadarboties ar influenceriem, jo parāda ne tikai reālo konkrētā cilvēka auditoriju, bet arī to jomu, kurā sekotāju piesaiste ir vislielākā,» teic Golin Riga infuenceru projektu vadītājs Deniss Ševeļovs.

Lai noteiktu Latvijas nozīmīgākos influencerus, līdztekus izmantotas trīs metodes – starptautiska Golin Global metodoloģija influenceru radītā satura un sekotāju skaita analīzei Accelerators of Relevance, Norstat Latvija sabiedriskās domas pētījums, kurā apkopotas 1600 iedzīvotāju domas, kā arī influenceru kontu analīze satura un sekotāju skaita autentiskuma noteikšanai, ko īstenoja starptautiskais Instagram analītikas uzņēmums Hype Auditor.

Jaunos mikro aizdevumus mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām plānots sākt izsniegt no šā gada 4. ceturkšņa.

Kredīti tiks izsniegti sadarbībā ar vairākām finanšu institūcijām – bankām, krājaizdevu sabiedrībām un citām mikro finansēšanas institūcijām. Finanšu institūcijas Latvijas Garantiju aģentūra izvēlēsies atklātā konkursā, ko plānots organizēt šā gada jūlijā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

DB jau rakstīja, ka, cerot veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, EM izstrādājusi atbalsta mehānismu, kura ietvaros mazie uzņēmumi varēs saņemt mikro aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro (17,57 tūkstošiem latu). Atbalsta programmas pieejamais publiskais finansējums būs 5 miljoni eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 4,61 milj. eiro. Izsniedzot aizdevumus, 50% no mikro aizdevuma summas veidos finanšu starpnieku līdzfinansējums, tādējādi programmas kopējais finansējums plānots līdz 10 milj. eiro, skaidro EM. Aizdevumu maksimālais termiņš būs 10 gadi.

Vakar, 26.septembrī, mikro un mazo uzņēmumu pārstāvji no Daugavpils pilsētas un tuvākajām reģiona teritorijām, pulcējās seminārā Mazā biznesa lielā diena, lai iepazītos ar jauniem atbalsta instrumentiem mikro un mazā biznesa pārdošanas veicināšanai, finansējuma piesaistei un reputācijas veidošanai.

Uzņēmēju tikšanos atklāja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) izpilddirektors Eduards Filippovs, norādot, ka Mazā biznesa diena piedāvā izglītojošus seminārus Mazā biznesa lielā diena reģionos, zīmolu un pārdošanas instrumentus, kas palīdzēs mikro un mazajam biznesam popularizēt produktus un pakalpojumus vietējā tirgū, lai veicinātu mazā biznesa straujāku augšanu.

Semināra dalībniekus uzrunāja arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Liene Anteina informējot par atbalstu reģionam, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepazīstināja ar biedrības īpašajiem pakalpojumiem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, 2012. gadā apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu. Tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir tā vidējais apgrozījums, apstiprina Lursoft pētījums, kas veikts, tuvojoties Mazā biznesa dienai (DB jau ziņoja, ka Latvijā tā šogad notiks pirmo reizi – 16. novembrī).

Šobrīd Latvijā reģistrēti 64,3 tūkstoši mazo, vidējo un mikro uzņēmumu, un tie darbojas gandrīz visās sfērās.

Galvaspilsētā – būvē

Biežāk šie uzņēmumi savu darbību saistījuši ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, automobiļu apkopi un remontu, datorprogrammēšanu un mazumtirdzniecību.

Teju visos reģionos, izņemot galvaspilsētu un tās apkārtni, starp populārākajām uzņēmumu darbības sfērām atrodami kravu pārvadājumi pa autoceļiem, tāpat starp līderiem izvirzījusies lauksaimniecība, kas nerada pārsteigumu, jo liela daļa no mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem vēl darbojas kā zemnieku saimniecības.

Ja jūs ieguldāt naudu reklāmai internetā, jums ir ļoti svarīgi saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāds komunikācijas kanāls nodrošina visvairāk konversiju (konversija = produkta pasūtījums, atgriezeniskās saiknes formas aizpildīšana utt.)?

2. Kāda ir konversijas vērtība no katra komunikācijas kanāla?

3. Kādi komunikācijas kanāli uzskatāmi par konversiju veicinošajiem kanāliem (assisted channels)?

Atbildes uz šiem svarīgajiem jautājumiem var sniegt Google Analytics. Taču, ja pieļaut virkni kļūdu, izdarīt reklāmas efektivitātes analīzi kļūs neiespējami. Šodien es pastāstīšu par 5 izplatītākajām kļūdām, kas tiek pieļautas Google Analytics izmantošanā.

Lai stiprinātu uzņēmējdarbības garu, darbavietas un veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā, MVU Forums aizsāk iniciatīvu Atbalsti mazo biznesu, kuras ietvaros norisināsies Mazā biznesa diena un citi pasākumi.

No 1.oktobra uzņēmumi tiek aicināti reģistrēties interneta vietnē mazabiznesadiena.lv, lai pieteiktu bezmaksas dalību Mazā biznesa dienā un izmantotu šo vietni kā bezmaksas pārdošanas instrumentu. Iniciatīvas centrālais pasākums – Mazā biznesa diena Latvijā šogad noritēs 16.novembrī, kad ikviens uzņēmējs un pircējs tiek aicināts apliecināt savu atbalstu mazajam biznesam – iepērkoties vai uzsākot sadarbību ar mikro un mazajiem uzņēmumiem.

Uzņēmēji arī aicināti piedalīties semināros, kur tiks sniegta praktiska informācija par to, kā paplašināt klientu loku, kā uzrunāt potenciālos partnerus un kā saredzēt jaunas biznesa iespējas - Daugavpilī 26.septembrī, Rēzeknē 3.oktobrī, Liepājā 10.oktobrī, Ventspilī 17.oktobrī, Valmierā 24.oktobrī, Jelgavā 30.oktobrī un Rīgā 13.novembrī.

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi līgumus par mikro aizdevumu izsniegšanu ar diviem finanšu starpniekiem – SIA Grand Credit un AS Capitalia.

Finanšu starpnieki tika izvēlēti atklātā konkursā, kur uzsvars tika likts uz to pieredzi mikro aizdevumu izsniegšanā, administrēšanā un atgūšanā, kā arī komandas profesionālajām zināšanām šajā jomā, informē LGA.

Pērn Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz, ka līdz 2015. gada 30.novembrim tiks izsniegti mikro aizdevumi 5 miljonu eiro apjomā.

Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas traucē mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo sociāli atbildīgo LGA programmu, tagad tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem. To kopējais apjoms sasniegs 3 miljonus eiro, no kuriem 1.5 miljoni būs Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet atlikušie 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir izsludinājusi pieteikšanos atklātam konkursam mikro aizdevumu finanšu starpnieku atlasei.

Kā informē LGA, 18. jūnijā Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz, ka turpmāko divu gadu laikā, līdz 2015. gada 31. decembrim tiks izsniegti mikro aizdevumi piecu miljonu eiro apjomā.

Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas kavē mikro un mazajiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo programmu tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem un to kopējais apjoms var sasniegt pat 10 miljonus eiro, no kuriem 5 miljoni ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums.

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Cerot veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi atbalsta mehānismu, kura ietvaros mazie uzņēmumi varēs saņemt mikro aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro (17,57 tūkstošiem latu).

Kopējais aizdevumu fonds mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēts piecu miljonu eiro (3,5 miljoni latu) apmērā, tostarp 4,611 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Aizdevumu maksimālais termiņš būs 10 gadi.

EM skaidro, ka jaunais mikro kreditēšanas mehānisms izveidots, lai veicinātu kredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai. Tādējādi plānots turpināt veicināt valsts tautsaimniecības attīstību un izaugsmi. «Atbilstoši EM izstrādātajam tirgus nepilnību izvērtējumam komersantiem tirgū nav pietiekama pieeja neliela apjoma finansējumam to augsto administratīvo izmaksu dēļ. Tā arī, tirgū nav plaši izplatītas specializētas mikro finansēšanas institūcijas, kas varētu nodrošināt neliela apjoma finansējuma pieejamību pietiekamā daudzumā,» skaidro ministrija.

Latvijā izteikti dominē ļoti mazi apstrādes rūpniecības uzņēmumi jeb mikro uzņēmumi, kuros ir neliels nodarbināto skaits. Šāda veida uzņēmumi parasti ir mazāk efektīvi, un tiem ir grūtāk attīstīties

Nozares izaugsmes izaicinājumus un attīstības potenciālu intervijā DB iezīmē Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta makroekonomikas analītiķe Diāna Ondža.

Fragments no intervijas:

Neskatoties uz nozīmīgo lomu tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecību pamatā veido nelieli uzņēmumi. Kā šī tendence attīstījusies, un kā tā varētu mainīties?

Mazajiem uzņēmumiem ir grūtāk attīstīties, ko nosaka, piemēram, resursu trūkums, kā rezultātā mikro uzņēmumu konkurētspēja ir vājāka. Turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums parāda, ka lielākajā daļā OECD valstu, tai skaitā Latvijā, tieši apstrādes rūpniecības nozarē īpaši izteiktākas ir produktivitātes atšķirības starp mikro un lielajiem uzņēmumiem, nekā tas ir, piemēram, pakalpojumu sektorā. To daļēji nosaka fakts, ka apstrādes rūpniecība ir kapitālietilpīga nozare, kur ražošana lielos apjomos ir ekonomiski izdevīgāka. Produktivitāte ir svarīgs ekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo ražošanā izmantoto resursu efektivitāti. Makro līmenī augstāka produktivitāte veicina tautsaimniecības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī sekmē iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.

Šā gada 30. jūnijā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmā, kas sniegs iespēju mikro uzņēmumiem Latvijā vairākkārt saņemt aizdevumus savas darbības attīstībai laika periodā līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Finansiālajam atbalstam var pieteikties gan mikro uzņēmumi, gan arī saimnieciskās darbības uzsācēji pirms mikro uzņēmuma izveidošanas, kuriem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam divu mēnešu laikā pēc sabiedrības ALTUM lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Līdz ar aizdevumu termiņa pagarinājumu grozījumi programmā paredz, ka mikro uzņēmums laika posmā līdz 2019. gada jūnijam varēs saņemt vairākus aizdevumus, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā. Līdz šim aizdevumu varēja saņemt tikai vienu reizi visas Šveices programmas īstenošanas laikā.

Tāpat klientu ērtībai noapaļots arī pieejamā aizdevuma apmērs – no līdzšinējiem 14 228,72 eiro uz 14 300 eiro.

Uzņēmums SIA APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Pēc ilgstošiem produkta izstrādes un ražošanas sagatavošanās darbiem, pirmais prototips ir gatavs.

Lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti un vairotu neatkarību no birokrātijas un hipotekārajiem aizdevumiem, Latvijā uzsākts ražot stikla šķiedras ēkas, uz kurām neattiecas īpašuma nodokļi un būvatļaujas.

Pirmā mikro māja, kura tapusi kā cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgota tualetes un dušas telpa, tuvākajās dienās aizceļos uz vienu no Austrijas kempingiem. Pircējs produktu saņems pilnīgi gatavu lietošanai bez nepieciešamības veikt būvdarbus.

Šobrīd uzņēmums spēj saražot piecas mikro mājas mēnesī, tomēr mērķi esot ambiciozi. Nākošo divu gadu laikā plānots attīstīt pārdošanas un garantijas servisa tīklu Eiropā, audzējot kapacitāti līdz 10 mikro māju ražošanai ik mēnesi.

Šī gada sākumā Lursoft veica pētījumu par mikro un mazo uzņēmumu lomu Latvijas ekonomikā. Izpētes rezultāti liecināja, ka vairāk kā 94% no kopējo reģistrēto uzņēmumu skaita ir bijuši mikro vai mazās kompānijas un to skaits turpina pieaugt. Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 69.9% iedzīvotāju ir nodarbībāti mazos un vidējos uzņēmumos un šādas kompānijas kopumā veido 63.2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi, nelielie uzņēmumi veido būtisku Latvijas valsts tautsaimniecības pamatu un ekonomikas izaugsme ir tieši saistīta ar mazo uzņēmumu attīstību.

Tomēr, neskatoties uz nozīmīgo mikro un mazo uzņēmumu lomu, finansējuma piesaistes iespējas šim uzņēmumu segmentam ir joprojām ierobežotas. Kā liecina Capitalia apkopotie dati par uzņēmumu kreditēšanas tendencēm Latvijā un Lietuvā, komercbanku kopējie izsniegtie aizdevumi uzņēmumiem turpina samazināties vai arī stagnē, neskatoties uz augošo pieprasījumu. Tas ir saistīts ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku pēc būtiskajiem zaudējumiem, ko banku sektors cieta nesenās finanšu krīzes rezultātā. Ar līdzīgām problēmām piesaistīt naudu biznesam saskaras arī mazie uzņēmumi ASV (Vairāk lasiet Businessweek.com rakstos: šeit un šeit. Rezultātā, pieaugošu nozīmi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā Latvijā sniedz uzņēmumu mikrokredīta, mezanīna aizdevuma, kā arī riska kapitāla investori.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Latvijas Biznesa savienība sākusi parakstu vākšanu portālā Mana Balss, lai rosinātu Latvijā ieviest Mazā biznesa dienu kā atzīmējamo dienu katra gada trešā novembra sestdienā. Atzīmējamā diena ir iespēja sabiedrībai novērtēt uzņēmīgu un radošu cilvēku devumu Latvijas ekonomikā un nodarbinātībā, skaidro idejas iniciators Eduards Filippovs.

Portālā Mana balss vietnē iegūstot 10 000 parakstu, Latvijas Biznesa savienība rosinās grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kurus 2016.gada pavasarī jau sagatavojusi Labklājības ministrija, atbalstījusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Likumprojekta grozījumus jau apstiprināja Ministru kabinets, bet Saeima šā gada aprīlī noraidīja grozījumu izskatīšanas uzsākšanu. Kā skaidro E. Filippovs, atzīmējamā diena neradīs zaudējumus ekonomikai kā tas būtu brīvdienas gadījumā, bet izcels mikro un mazo uzņēmumu veikumu, mudinās uzņēmējus strādāt un kāpināt kopējo labklājību.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Valdība 2.aprīlī izskatīja informatīvu ziņojumu par grāmatvedības prasībām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un to vienkāršošanas iespējām.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā sagatavot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz MUN maksātājiem. Tāpat sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikro SIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips).

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 veido tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu.

Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv instrumenti, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.

Orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti

Mikrouzņēmums vai MVU ir mūsu tirgus īpatnība. Ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus biznesā, var sākt ar mikro, kas, kā liecina statistika, arī aktīvi tiek izmantots. Lai gan ir vairāki instrumenti uzņēmumu izaugsmei, liela daļa visu ekonomiski aktīvo periodu pavada mikro vai MVU statusā, jo nekur jau nav definēts, cik ilgi tā var darboties, un cik gados būtu normāli sasniegt zināmu izaugsmi. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, uzdrošinos apgalvot, ka, nemeklējot eksporta ceļus un orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pirktspējīgā sabiedrības daļa samazinās, tāpēc tāda ir jāmeklē kaut kur citur. Nišas produktiem vietējā tirgū nav izaugsmes.

Aprīlī tiks uzsākta Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma

Tās mērķis ir veicināt sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu inovāciju un jaunu produktu vai tehnoloģiju attīstību, tehnoloģiju pārnesi un konkurētspējas stiprināšanu. Jaunā aktivitāte ir programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājums. DB jau rakstīja, ka Eiropas Komisija uz laiku ir apturējusi ES fondu maksājumus Latvijai divās programmās - Uzņēmējdarbība un inovācijas un Infrastruktūra un pakalpojumi.

Vaicāta, vai saistībā ar šo lēmumu nebūs šķēršļu jaunajai programmai, Vineta Vilistere-Lāce, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, teic: «Noteikti nē. EK paziņojums saistīts ar projektu uzraudzību (Finanšu Ministrijas līmenis), nevis uz pašu projektu ieviešanu.» ERAF finansējums programmai ir divi miljoni latu un atbalsta apjoms vienam finansējuma saņēmējam ir desmit tūkstoši latu. Finansējuma saņēmēji var būt Latvijā reģistrēti sīkie (mikro), mazie vai vidējie komersanti. Ar tiem tiek saprasti uzņēmumi, kam ir mazāk kā 250 darbinieki un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus eiro.