Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi līgumus par mikro aizdevumu izsniegšanu ar diviem finanšu starpniekiem – SIA Grand Credit un AS Capitalia.

Finanšu starpnieki tika izvēlēti atklātā konkursā, kur uzsvars tika likts uz to pieredzi mikro aizdevumu izsniegšanā, administrēšanā un atgūšanā, kā arī komandas profesionālajām zināšanām šajā jomā, informē LGA.

Pērn Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz, ka līdz 2015. gada 30.novembrim tiks izsniegti mikro aizdevumi 5 miljonu eiro apjomā.

Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas traucē mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo sociāli atbildīgo LGA programmu, tagad tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem. To kopējais apjoms sasniegs 3 miljonus eiro, no kuriem 1.5 miljoni būs Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet atlikušie 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums.

Šā gada 30. jūnijā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmā, kas sniegs iespēju mikro uzņēmumiem Latvijā vairākkārt saņemt aizdevumus savas darbības attīstībai laika periodā līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Finansiālajam atbalstam var pieteikties gan mikro uzņēmumi, gan arī saimnieciskās darbības uzsācēji pirms mikro uzņēmuma izveidošanas, kuriem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam divu mēnešu laikā pēc sabiedrības ALTUM lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Līdz ar aizdevumu termiņa pagarinājumu grozījumi programmā paredz, ka mikro uzņēmums laika posmā līdz 2019. gada jūnijam varēs saņemt vairākus aizdevumus, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā. Līdz šim aizdevumu varēja saņemt tikai vienu reizi visas Šveices programmas īstenošanas laikā.

Tāpat klientu ērtībai noapaļots arī pieejamā aizdevuma apmērs – no līdzšinējiem 14 228,72 eiro uz 14 300 eiro.

Šī gada sākumā Lursoft veica pētījumu par mikro un mazo uzņēmumu lomu Latvijas ekonomikā. Izpētes rezultāti liecināja, ka vairāk kā 94% no kopējo reģistrēto uzņēmumu skaita ir bijuši mikro vai mazās kompānijas un to skaits turpina pieaugt. Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 69.9% iedzīvotāju ir nodarbībāti mazos un vidējos uzņēmumos un šādas kompānijas kopumā veido 63.2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi, nelielie uzņēmumi veido būtisku Latvijas valsts tautsaimniecības pamatu un ekonomikas izaugsme ir tieši saistīta ar mazo uzņēmumu attīstību.

Tomēr, neskatoties uz nozīmīgo mikro un mazo uzņēmumu lomu, finansējuma piesaistes iespējas šim uzņēmumu segmentam ir joprojām ierobežotas. Kā liecina Capitalia apkopotie dati par uzņēmumu kreditēšanas tendencēm Latvijā un Lietuvā, komercbanku kopējie izsniegtie aizdevumi uzņēmumiem turpina samazināties vai arī stagnē, neskatoties uz augošo pieprasījumu. Tas ir saistīts ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku pēc būtiskajiem zaudējumiem, ko banku sektors cieta nesenās finanšu krīzes rezultātā. Ar līdzīgām problēmām piesaistīt naudu biznesam saskaras arī mazie uzņēmumi ASV (Vairāk lasiet Businessweek.com rakstos: šeit un šeit. Rezultātā, pieaugošu nozīmi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā Latvijā sniedz uzņēmumu mikrokredīta, mezanīna aizdevuma, kā arī riska kapitāla investori.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 30. aprīlim ir pieņēmis lēmumu par 349 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 17,208 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 9483 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1815 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz šā gada 30. jūnijam.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro. Par 142,3 tūkstošiem eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 18 aizdevumi. 251 no 349 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 tūkstoši eiro, pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 2014. gada 30. jūnijam ir pieņēmis lēmumu par 401 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 19,742 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 10,8 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1826 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro. 291 no 401 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 tūkstoši eiro, pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi.

VAS Lauku attīstības fonds līdz šā gada 30. septembrim ir pieņēmis lēmumu par 461 aizdevuma piešķiršanu zemniekiem 22,831 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 12 185 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1964 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi.

Aizdevumi ir apstiprināti 386 aizņēmējiem, jo 58 saimniecībām ir apstiprināti vairāki aizdevumi (kopā 75 nākamie aizdevumi). Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības, atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tās ir mikro saimniecības. 324 saimniecībā (no 386) strādā 1 līdz 3 darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 13 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz 10 un gada apgrozījums ir lielāks par 2 miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai un šā gada 2.martā nodeva tos starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, informē EM.

Šobrīd Attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtie paralēlie aizdevumi ir pieejami tikai sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet nav pieejami lielajiem komersantiem.

Grozījumi noteikumos paredz, ka pēc to apstiprināšanas arī lielajiem komersantiem būs pieejami Altum paralēlie aizdevumi, kuri tiek sniegti kopā ar Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības finansējumu.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija ierosina par 992 463 eiro palielināt lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu. Līdz ar to kopumā lielajiem komersantiem pieejamais finansējums būs 5 992 463 eiro. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt 12-15 lielo saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanas pasākumu īstenošanai.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji finansējumu zemes iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum turpmāk varēs aizņemties uz termiņu līdz 30 gadiem līdzšinējo 20 gadu vietā, informē Altum.

Atbilstošas izmaiņas veiktas kārtībā, kas regulē valsts atbalsta programmas lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādei norisi. Vienlaikus programmas vajadzībām valdība piešķīrusi vēl 15 miljonus eiro, tādējādi programmas kopējais apjoms ir jau 55 miljoni eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: «Aizdevumu termiņa pagarināšana līdz 30 gadiem lauksaimniekiem ir vitāli svarīga, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Mēs turpināsim sekot situācijai zemes tirgū, lai nodrošinātu, ka programma arī turpmāk sniedz noderīgu un mērķtiecīgu atbalstu lauksaimniecības produktu ražotāju aktuālajām vajadzībām.»

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

VAS Lauku attīstības fonds lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai līdz 30. novembrim ir pieņēmis lēmumus par 224 aizdevumu piešķiršanu lauksaimniekiem 7,3 miljonu latu vērtībā.

Kā informē Zemkopības ministrija, par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 5991 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1216 latu par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Zemgalē izsniegti 76 aizdevumi, Kurzemē – 67, Vidzemē – 36, Latgalē – 21 un Rīgas reģionā – 24.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2000 latiem līdz 148,2 tūkstošiem latu. Par 100 tūkstošiem latu un vairāk ir apstiprināti deviņi aizdevumi.

Apstiprināto aizdevumu termiņi ir robežās no 3 līdz 20 gadiem, un vidējais aizdevumu termiņš ir 15,5 gadi.

Ministru kabineta sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas ir pamata regulējums, lai turpmākos 8 gadus (no 2016.-2023. gadam) komersantu atbalstam finanšu instrumentu veidā būtu pieejami 126 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma.

Pēc šo MK noteikumu akceptēšanas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā tiks izveidots fondu fonds, kuru ieviesīs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcijas Altum. Pēc biznesa plāna apstiprināšanas Altum slēgs finansējuma nolīgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ERAF finansējumu 126 miljonus eiro apmērā. Papildus ERAF finansējumam Altum būs jāpiesaista indikatīvi savs finansējums vai jāizmanto atmaksātais fondu finansējums (tiešajai mikrokreditēšanai, atbalstam saimnieciskās darbības uzsācējiem un mezanīna aizdevumiem) 39 miljonu eiro apmērā, kā arī jāpiesaista ārējais finansējums indikatīvi 36,150 miljoni eiro (riska kapitāla, akseleratora un biznesa eņģeļu ko-investīciju pakalpojumu nodrošināšanai).

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu jaundibinātiem komersantiem, mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, informē ministrija.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka jaunā atbalsta programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai.

Latvijā komercbankas ļoti piesardzīgi sniedz mikroaizdevumus un aizdevumus saimnieciskās darbības uzsākšanai (t.i. starta aizdevumus), jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi galvenokārt komersantu nepietiekamās kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.

Programmas ietvaros komersanti varēs saņemt mikroaizdevumu līdz 25 tūkstošiem eiro un starta aizdevumu no 2000 līdz 150 000 eiro, ar maksimālo termiņu – 8 gadi.

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

"Swedbank" noslēgusi papildu līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai saistībā ar Covid-19 varētu piedāvāt Latvijas uzņēmumiem finansējumu bez papildu nodrošinājuma, informē banka.

Aizdevumiem un līzinga pakalpojumiem būs pieejami aptuveni 17 miljoni eiro, lai stiprinātu komercdarbības veicināšanu krīzes apstākļos. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Eiropas Investīciju Fondam, kas ir palielinājis atbalsta programmu COSME un EaSI garantiju apmēru un atvieglojis finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Noslēdzot papildu līgumus ar EIF, COSME programmas ietvaros "Swedbank" plāno izsniegt aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EaSI programmas ietvaros uzņēmumiem, kuros nodarbināti līdz 9 cilvēkiem un kas gadā apgroza līdz 2 miljoniem eiro, būs pieejami aizdevumi līdz 50 000 eiro bez ķīlas. Plānotais finansējuma apjoms ar uzlabotiem garantijas nosacījumiem ir 10 miljoni eiro. Uzlaboto EIF atbalsta programmu COSME un EaSI mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar likviditātes jautājumiem, kas ir Covid-19 krīzes sekas un kas visvairāk varētu būt vajadzīgs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Uzņēmumi programmai varēs pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Lietuvas finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmums “SME Finance” no Apvienotās Karalistes (UK) alternatīvās īpašuma pārvaldības uzņēmuma ir piesaistījis 120 miljonus eiro investīciju, informē uzņēmumā.

Ar investēto līdzekļu palīdzību uzņēmums plāno šogad palielināt aizdevumu portfeli līdz 200 miljoniem eiro.

“Esam kļuvuši par pirmo sektora pārstāvi Baltijas valstīs, kurā ir investējis šis UK fonds. Kopā ar pārējiem piesaistītajiem līdzekļiem šī investīcija ļaus vēl vairāk palielināt “SME Finance” un “SME Bank” ekosistēmas finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī paplašināt pakalpojumu spektru. Tāpēc plānojam, ka mūsu aizdevumu portfelis šogad pieaugs vēl par trešdaļu – no pašreizējiem 160 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro,” saka “SME Finance” ģenerāldirektors Mindaugs Mikalajūns.

Tikai šajā gadā organizācijas aizdevumu portfelis ir izaudzis par 70% no 94 milj. līdz 160 miljoniem eiro. Kā apgalvo M. Mikalajūns, straujo pieaugumu nodrošinājusi izveidotā unikālā “SME Finance” ekosistēma, kas piedāvā ātrus un individuāli pielāgotus risinājumus mazo un vidējo uzņēmumu sektoram, kuram līdz šim bija gana sarežģīti saņemt nepieciešamo finansējumu.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 2014. gada 31. janvārim ir pieņēmis lēmumu par 268 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 12,874 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 7291 hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1766 eiro par hektāru.

Tāpat kā līdz šim, pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2014. gada 30. jūnijam.

«21. janvārī valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu un piešķīra papildus 10 miljonus eiro zemes iegādes programmai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, kā rezultātā šim mērķim paredzētā summa sasniedz 24,2 miljonus eiro. Aicinu lauksaimniekus tikpat aktīvi izmantot šo programmu arī turpmāk,» saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.