Valdība otrdien, 22. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai lauksaimnieciskajai ražošanai.

Šobrīd zemes iegādes programmai piešķirto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 80 miljonus eiro, no kuriem 70 miljoni jau ir izmantoti.

Lauksaimnieki joprojām ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Nepilnu sešu gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies vairāk nekā 33 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (30.04.2018. dati). Šā gada 30. aprīlī bija apstiprināti 1398 aizdevumi par kopējo summu 68 miljoni eiro. Lauksaimniecības zemes iegādes valsts atbalsta programmu īsteno Altum.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 30. aprīlim ir pieņēmis lēmumu par 349 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 17,208 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 9483 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1815 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz šā gada 30. jūnijam.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro. Par 142,3 tūkstošiem eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 18 aizdevumi. 251 no 349 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 tūkstoši eiro, pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM sāk piedāvāt jaunu aizdevumu programmu «Mazie aizdevumi lauku teritorijās», kas ir izstrādāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju.

Programma, kuras kopējais finansējums ir 13,8 miljoni eiro, ir līdz šim nebijusi valsts atbalsta iespēja, jo paredzēta tikai tiem, kas saimnieko ārpus lielajām pilsētām un kuriem ir neliels gada apgrozījums (līdz 70 tūkstošiem eiro).

Plānots, ka atbalstu aizdevuma veidā varēs saņemt 750 līdz 1000 uzņēmumi visā Latvijā, kas darbojas vai vēlas darboties lauksaimniecības, kādā no vispārējās uzņēmējdarbības nozarēm vai zivsaimniecības nozarē.

Aizdevumu programmas «Mazie aizdevumi lauku teritorijās» ietvaros investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem kopumā līdz 100 tūkstošiem eiro var saņemt gan jauni, gan jau pieredzējušāki uzņēmēji, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus eiro un kuri darbojas lauku teritorijās visā valstī, izņemot lielākajās pilsētās (Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Tukumā, Salaspilī un Cēsīs). Šīs programmas aizdevumi būs īpaši piemēroti mazām vai jaunām saimniecībām, mājražotājiem, jaunajiem lauksaimniekiem, bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kā arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem lauku apvidos. Programmas iespējas var izmantot arī zivsaimniecības nozares uzņēmumi neatkarīgi no apgrozījuma un atrašanās vietas.

Stabiliem, zināmu attīstības pakāpi sasniegušiem un godprātīgiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem Latvijā ir pieejami banku aizdevumi, tā sarunā par lauksaimniecības nozares kreditēšanu Latvijā atzina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) vadītāji.

Citāda situācija ir biznesa uzsācējiem, jo katrā uzņēmuma attīstība stadijā ir cits atbilstošs finansējuma veids, un uzņēmuma darbības sākumposmā lauksaimniekiem, tāpat kā citu nozaru uzņēmumiem, jālūkojas gan riska kapitāla, gan valsts atbalsta programmu, gan mezanīna aizdevumu virzienā, norāda banku speciālisti.

LKA Kreditēšanas komitejas apkopotie dati par kreditēšanu Latvijā liecina, ka 2015. gadā lauksaimniecībai izsniegti jauni kredīti 90,96 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā aizdevumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei veido 6% no Latvijas uzņēmumiem iesniegto banku aizdevumu apjoma (Latvijas IKP šī nozare veido divreiz mazāku apjomu ~3%).

VAS Lauku attīstības fonds līdz 2014. gada 30. jūnijam ir pieņēmis lēmumu par 401 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 19,742 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 10,8 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1826 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro. 291 no 401 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 tūkstoši eiro, pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi.

VAS Lauku attīstības fonds līdz šā gada 30. septembrim ir pieņēmis lēmumu par 461 aizdevuma piešķiršanu zemniekiem 22,831 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 12 185 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1964 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi.

Aizdevumi ir apstiprināti 386 aizņēmējiem, jo 58 saimniecībām ir apstiprināti vairāki aizdevumi (kopā 75 nākamie aizdevumi). Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības, atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tās ir mikro saimniecības. 324 saimniecībā (no 386) strādā 1 līdz 3 darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 13 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz 10 un gada apgrozījums ir lielāks par 2 miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.

Valsts akciju sabiedrība Lauku attīstības fonds līdz 30. septembrim lauksaimniekiem piešķīris 189 aizdevumus par kopējo summu 6,17 miljoni lati, informē Zemkopības ministrija.

Kurzemei izsniegti 58 aizdevumi, Zemgalei – 68, Vidzemei – 26, Latgalei – 18 un Rīgas reģionam – 19 aizdevumi. Zemnieki pārsvarā vēlas savā īpašumā iegādāties līdz šim nomāto zemi.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 5089 hektārus zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1187 lati par hektāru.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2000 līdz 126,9 tūkstošiem latu. Par 100 tūkstošiem latu un vairāk latu apstiprināti septiņi aizdevumi. No 189 apstiprinātajiem aizdevumiem 142 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 40 tūkstošiem latu, pieprasītākā aizdevuma summa - līdz 25 tūkstošiem latu. Aizdevumu termiņš ir robežās no trim līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš – 16 gadi.

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji finansējumu zemes iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum turpmāk varēs aizņemties uz termiņu līdz 30 gadiem līdzšinējo 20 gadu vietā, informē Altum.

Atbilstošas izmaiņas veiktas kārtībā, kas regulē valsts atbalsta programmas lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādei norisi. Vienlaikus programmas vajadzībām valdība piešķīrusi vēl 15 miljonus eiro, tādējādi programmas kopējais apjoms ir jau 55 miljoni eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: «Aizdevumu termiņa pagarināšana līdz 30 gadiem lauksaimniekiem ir vitāli svarīga, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Mēs turpināsim sekot situācijai zemes tirgū, lai nodrošinātu, ka programma arī turpmāk sniedz noderīgu un mērķtiecīgu atbalstu lauksaimniecības produktu ražotāju aktuālajām vajadzībām.»

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemju īpašniekiem iegādājies jau vairāk nekā 2000 hektārus zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. 2016.gada laikā iegādāti 1500 hektāri zemes, savukārt 2017.gadā fonds plāno iegādāties šim gadam līdzīgu zemes apjomu.

Kopš darbības sākumā 2015.gada jūlijā fonds iegādājies 112 īpašumus 2038 hektāru platībā par kopējo summu 4,6 miljoni eiro. Tajā skaitā, Zemes fonds ir atgriezis lauksaimniecībā septiņus īpašumus, kas bija ilgstoši nekopti, aizauguši, un uz iegādes brīdi nebija lauksaimniecības vajadzībām izmantojami. Šie īpašumi, kopumā 72 hektāri, ir vai tuvākajā laikā tiks iznomāti lauksaimniekiem.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš komentē: «Nākamajā gadā Zemes fonda darbību plānojam līdzīgā apjomā kā šogad, iegādājoties līdz 1500 hektāriem zemes, kuriem ir potenciāls tikt atgrieztiem lauksaimnieciskajā darbībā. Šajos darījumos plānojam ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro. Būtiski, ka jau no 2017.gada 1.janvāra privātpersonām, kas pārdod zemi fondam, nebūs jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Nodokļa atcelšanu un tādējādi visiem zemes pārdevējiem vienādus noteikumus esam panākuši, sadarbojoties ar lauksaimnieku organizācijām un pateicoties situācijas izpratnei no lēmumpieņēmēju puses.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

ZGI Capital pārvaldītais fonds ZGI-4 investējis 1,5 miljonus eiro jaunuzņēmumā eAgronom, un 60% no šīm investīcijām jeb 0.9 miljonu eiro ir ALTUM ieguldījums no Eiropas Savienības fondu resursiem.

eAgronom, kas Baltijā un Polijā jau šobrīd ir plaši pazīstams ar savu saimniecību pārvaldības platformu, ir izveidojis unikālu carbon farming programmu lauksaimniekiem. Investīcijas piešķirtas uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai un tālākai attīstībai. eAgronom ir izstrādājis unikālu programmu lauksaimniekiem, kas palīdz ieviest ilgtspējīgas augsnes apstrādes metodes un nodrošināt visaugstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu carbon offsets ģenerēšanu, uzskaiti, sertifikāciju un pārdošanu.

Tā kā lauksaimniecība ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, tai ir arī būtiska loma planētas atveseļošanā. Vienlaikus augsne ir viena no pasaules lielākajām dabiskajām oglekļa krātuvēm. Izmantojot noteiktas saimniekošanas metodes, ir iespējams būtiski uzlabot oglekļa piesaisti no atmosfēras augsnē, tādējādi gan palielinot augsnes kvalitāti un ražību, gan samazinot minerālmēslojuma izmantošanas nepieciešamību un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā. Saudzīgas saimniekošanas rezultātā augsnē piesaistītā oglekļa daudzumu ir iespējams izmērīt, kas lauksaimniekiem var dot iespēju gūt papildu ienākumus no tā saucamo carbon offsets radīšanas.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas noteikumos maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, informē ZM.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai arī turpmāk nodrošinātu aizdevumu pieejamību lauksaimniekiem ilgtermiņa investīciju projektu īstenošanai.

Lai risinātu finansējuma pieejamību mazajām un vidējām saimniecībām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas palielināta riska dēļ komercbankām nav saistošs klientu segments, ZM sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum un valsts akciju sabiedrību Lauku attīstības fonds īsteno aizdevumu programmas apgrozāmo līdzekļu iegādei un lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai.

VAS Lauku attīstības fonds lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai līdz 30. novembrim ir pieņēmis lēmumus par 224 aizdevumu piešķiršanu lauksaimniekiem 7,3 miljonu latu vērtībā.

Kā informē Zemkopības ministrija, par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 5991 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1216 latu par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Zemgalē izsniegti 76 aizdevumi, Kurzemē – 67, Vidzemē – 36, Latgalē – 21 un Rīgas reģionā – 24.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2000 latiem līdz 148,2 tūkstošiem latu. Par 100 tūkstošiem latu un vairāk ir apstiprināti deviņi aizdevumi.

Apstiprināto aizdevumu termiņi ir robežās no 3 līdz 20 gadiem, un vidējais aizdevumu termiņš ir 15,5 gadi.

Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi valsts atbalsta programmā, kuras laikā VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum atbalstu var saņemt mazie, vidējie komersanti, lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Grozījumi paredz pagarināt apgrozāmo līdzekļu aizdevumu noslēgšanas termiņu līdz 2015.gada 31.oktobrim, bet investīciju aizdevumu līgumu noslēgšanas termiņu nelauksaimniekiem līdz 2015.gada 31.oktobrim, savukārt lauksaimniekiem līdz 2014.gada 31.decembrim, informē Ekonomikas ministrija.

Papildus noteikumi papildināti ar nosacījumiem procentu likmes un garantiju fonda izveidei, kas tiks izveidots 2,5 milj. eiro apmērā. No šī fonda būs pieejamas procentu likmes subsīdijas nelauksaimniekiem kopā ar investīciju aizdevumu 50% apmērā no kopējā procentu maksājumos paredzētā maksājuma, ja komersants aizdevuma pieteikuma iesniegšanas dienā nebūs uzsācis saimniecisko darbību vai to ir uzsācis ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

VAS Lauku attīstības fonds līdz maija beigām ir pieņēmis lēmumu par 378 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 18,2 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 10 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1820 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz šā gada 30. jūnijam.

Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro (par 142,3 tūkstošiem eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 18 aizdevumi).

Aizdevuma termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 15,9 gadi.

Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības – atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tās ir mikrosaimniecības. 276 saimniecībās (no 326) strādā 1 līdz 3 darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 13 saimniecībās darbinieku skaits pārsniedz 10 un gada apgrozījums ir lielāks par 2 miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum valsts atbalsta programmās uzņēmējiem piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 28 miljoni eiro, informē institūcijas pārstāve Sandra Eglīte.

2.ceturksnī uzņēmējiem piešķirti 15,7 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem, ir par 26% vairāk. Pirmajā pusgadā kopumā piešķirti 700 aizdevumi. 1.pusgadu Altum noslēdza ar 2,34 miljonu eiro peļņu.

Valsts uzdevumā Altum pirmajā pusgadā piešķīra aizdevumus kopumā sešās uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmās biznesa uzsākšanai un attīstīšanai, kas paredzētas biznesa uzsācējiem, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un lauksaimniekiem.

Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko stāsta, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, Altum ir pieaudzis uzņēmēju un biznesa uzsācēju skaits, kas izmanto valsts atbalsta programmu sniegtās iespējas. Tas apliecina, ka blakus komercbanku finansējumam nepieciešami arī valsts atbalsta finanšu instrumenti valstij svarīgās jomās. Līdzās esošo programmu īstenošanai Altum turpinās sagatavošanās darbi, lai varētu uzsākt Ģimeņu mājokļu galvojumu programmu, kurā Altum varētu iesaistīsies, sniedzot garantijas komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem. Tāpat Altum strādā pie jaunās ēku energoefektivitātes valsts atbalsta programmas sagatavošanas.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

No 2019. līdz 2022.gadam Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Kā norāda ZM, lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Kopumā 1,2 miljardi eiro tika izmaksāti vairāk nekā 55 000 lauksaimnieku.

Vienlaikus vairāk nekā 700 miljoni eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā, kopumā valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarē četros gados pieaugot par 96,9 miljoniem eiro.

Tāpat izveidota atsevišķa atbalsta programma mazajiem lauksaimniekiem, kur kopumā no 2019. līdz 2022.gadam mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti 32,5 miljoni eiro, no tiem 11 miljoni eiro no valsts budžeta.

Savukārt kooperatīvu attīstībai četros gados valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta veidā izmaksāti aptuveni 12,8 miljoni eiro.