Šā gada 30. jūnijā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmā, kas sniegs iespēju mikro uzņēmumiem Latvijā vairākkārt saņemt aizdevumus savas darbības attīstībai laika periodā līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Finansiālajam atbalstam var pieteikties gan mikro uzņēmumi, gan arī saimnieciskās darbības uzsācēji pirms mikro uzņēmuma izveidošanas, kuriem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam divu mēnešu laikā pēc sabiedrības ALTUM lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.

Līdz ar aizdevumu termiņa pagarinājumu grozījumi programmā paredz, ka mikro uzņēmums laika posmā līdz 2019. gada jūnijam varēs saņemt vairākus aizdevumus, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā. Līdz šim aizdevumu varēja saņemt tikai vienu reizi visas Šveices programmas īstenošanas laikā.

Tāpat klientu ērtībai noapaļots arī pieejamā aizdevuma apmērs – no līdzšinējiem 14 228,72 eiro uz 14 300 eiro.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir izsludinājusi pieteikšanos atklātam konkursam mikro aizdevumu finanšu starpnieku atlasei.

Kā informē LGA, 18. jūnijā Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz, ka turpmāko divu gadu laikā, līdz 2015. gada 31. decembrim tiks izsniegti mikro aizdevumi piecu miljonu eiro apjomā.

Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas kavē mikro un mazajiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo programmu tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem un to kopējais apjoms var sasniegt pat 10 miljonus eiro, no kuriem 5 miljoni ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) parakstījusi līgumus par mikro aizdevumu izsniegšanu ar diviem finanšu starpniekiem – SIA Grand Credit un AS Capitalia.

Finanšu starpnieki tika izvēlēti atklātā konkursā, kur uzsvars tika likts uz to pieredzi mikro aizdevumu izsniegšanā, administrēšanā un atgūšanā, kā arī komandas profesionālajām zināšanām šajā jomā, informē LGA.

Pērn Ministru Kabinets apstiprināja noteikumus par mikroaizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz, ka līdz 2015. gada 30.novembrim tiks izsniegti mikro aizdevumi 5 miljonu eiro apjomā.

Ar šīs programmas palīdzību tiks mazināta tirgus nepilnība, kas traucē mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saņemt finansējumu to attīstībai, jo klasiskie finanšu starpnieki, lielākoties komercbankas, paaugstinātā riska dēļ nelabprāt kreditē MVU. Ar šo sociāli atbildīgo LGA programmu, tagad tirgū tiks piedāvāti lētāki resursi mikro un mazajiem uzņēmumiem. To kopējais apjoms sasniegs 3 miljonus eiro, no kuriem 1.5 miljoni būs Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, bet atlikušie 50% būs finanšu starpnieku piesaistītais līdzfinansējums.

Šī gada sākumā Lursoft veica pētījumu par mikro un mazo uzņēmumu lomu Latvijas ekonomikā. Izpētes rezultāti liecināja, ka vairāk kā 94% no kopējo reģistrēto uzņēmumu skaita ir bijuši mikro vai mazās kompānijas un to skaits turpina pieaugt. Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 69.9% iedzīvotāju ir nodarbībāti mazos un vidējos uzņēmumos un šādas kompānijas kopumā veido 63.2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi, nelielie uzņēmumi veido būtisku Latvijas valsts tautsaimniecības pamatu un ekonomikas izaugsme ir tieši saistīta ar mazo uzņēmumu attīstību.

Tomēr, neskatoties uz nozīmīgo mikro un mazo uzņēmumu lomu, finansējuma piesaistes iespējas šim uzņēmumu segmentam ir joprojām ierobežotas. Kā liecina Capitalia apkopotie dati par uzņēmumu kreditēšanas tendencēm Latvijā un Lietuvā, komercbanku kopējie izsniegtie aizdevumi uzņēmumiem turpina samazināties vai arī stagnē, neskatoties uz augošo pieprasījumu. Tas ir saistīts ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku pēc būtiskajiem zaudējumiem, ko banku sektors cieta nesenās finanšu krīzes rezultātā. Ar līdzīgām problēmām piesaistīt naudu biznesam saskaras arī mazie uzņēmumi ASV (Vairāk lasiet Businessweek.com rakstos: šeit un šeit. Rezultātā, pieaugošu nozīmi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā Latvijā sniedz uzņēmumu mikrokredīta, mezanīna aizdevuma, kā arī riska kapitāla investori.

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, 2012. gadā apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu. Tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir tā vidējais apgrozījums, apstiprina Lursoft pētījums, kas veikts, tuvojoties Mazā biznesa dienai (DB jau ziņoja, ka Latvijā tā šogad notiks pirmo reizi – 16. novembrī).

Šobrīd Latvijā reģistrēti 64,3 tūkstoši mazo, vidējo un mikro uzņēmumu, un tie darbojas gandrīz visās sfērās.

Galvaspilsētā – būvē

Biežāk šie uzņēmumi savu darbību saistījuši ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, automobiļu apkopi un remontu, datorprogrammēšanu un mazumtirdzniecību.

Teju visos reģionos, izņemot galvaspilsētu un tās apkārtni, starp populārākajām uzņēmumu darbības sfērām atrodami kravu pārvadājumi pa autoceļiem, tāpat starp līderiem izvirzījusies lauksaimniecība, kas nerada pārsteigumu, jo liela daļa no mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem vēl darbojas kā zemnieku saimniecības.

VAS Lauku attīstības fonds līdz 30. aprīlim ir pieņēmis lēmumu par 349 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 17,208 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 9483 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1815 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz šā gada 30. jūnijam.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro. Par 142,3 tūkstošiem eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 18 aizdevumi. 251 no 349 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 tūkstoši eiro, pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Lai stiprinātu uzņēmējdarbības garu, darbavietas un veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā, MVU Forums aizsāk iniciatīvu Atbalsti mazo biznesu, kuras ietvaros norisināsies Mazā biznesa diena un citi pasākumi.

No 1.oktobra uzņēmumi tiek aicināti reģistrēties interneta vietnē mazabiznesadiena.lv, lai pieteiktu bezmaksas dalību Mazā biznesa dienā un izmantotu šo vietni kā bezmaksas pārdošanas instrumentu. Iniciatīvas centrālais pasākums – Mazā biznesa diena Latvijā šogad noritēs 16.novembrī, kad ikviens uzņēmējs un pircējs tiek aicināts apliecināt savu atbalstu mazajam biznesam – iepērkoties vai uzsākot sadarbību ar mikro un mazajiem uzņēmumiem.

Uzņēmēji arī aicināti piedalīties semināros, kur tiks sniegta praktiska informācija par to, kā paplašināt klientu loku, kā uzrunāt potenciālos partnerus un kā saredzēt jaunas biznesa iespējas - Daugavpilī 26.septembrī, Rēzeknē 3.oktobrī, Liepājā 10.oktobrī, Ventspilī 17.oktobrī, Valmierā 24.oktobrī, Jelgavā 30.oktobrī un Rīgā 13.novembrī.

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

VAS Lauku attīstības fonds līdz 2014. gada 30. jūnijam ir pieņēmis lēmumu par 401 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 19,742 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 10,8 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1826 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro. 291 no 401 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 tūkstoši eiro, pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi.

VAS Lauku attīstības fonds līdz šā gada 30. septembrim ir pieņēmis lēmumu par 461 aizdevuma piešķiršanu zemniekiem 22,831 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.

Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 12 185 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1964 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 tūkstošiem eiro.

Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi.

Aizdevumi ir apstiprināti 386 aizņēmējiem, jo 58 saimniecībām ir apstiprināti vairāki aizdevumi (kopā 75 nākamie aizdevumi). Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības, atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tās ir mikro saimniecības. 324 saimniecībā (no 386) strādā 1 līdz 3 darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 13 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz 10 un gada apgrozījums ir lielāks par 2 miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par paralēlajiem aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai un šā gada 2.martā nodeva tos starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, informē EM.

Šobrīd Attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtie paralēlie aizdevumi ir pieejami tikai sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet nav pieejami lielajiem komersantiem.

Grozījumi noteikumos paredz, ka pēc to apstiprināšanas arī lielajiem komersantiem būs pieejami Altum paralēlie aizdevumi, kuri tiek sniegti kopā ar Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības finansējumu.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija ierosina par 992 463 eiro palielināt lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu. Līdz ar to kopumā lielajiem komersantiem pieejamais finansējums būs 5 992 463 eiro. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt 12-15 lielo saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanas pasākumu īstenošanai.

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Latvijā izteikti dominē ļoti mazi apstrādes rūpniecības uzņēmumi jeb mikro uzņēmumi, kuros ir neliels nodarbināto skaits. Šāda veida uzņēmumi parasti ir mazāk efektīvi, un tiem ir grūtāk attīstīties

Nozares izaugsmes izaicinājumus un attīstības potenciālu intervijā DB iezīmē Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta makroekonomikas analītiķe Diāna Ondža.

Fragments no intervijas:

Neskatoties uz nozīmīgo lomu tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecību pamatā veido nelieli uzņēmumi. Kā šī tendence attīstījusies, un kā tā varētu mainīties?

Mazajiem uzņēmumiem ir grūtāk attīstīties, ko nosaka, piemēram, resursu trūkums, kā rezultātā mikro uzņēmumu konkurētspēja ir vājāka. Turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums parāda, ka lielākajā daļā OECD valstu, tai skaitā Latvijā, tieši apstrādes rūpniecības nozarē īpaši izteiktākas ir produktivitātes atšķirības starp mikro un lielajiem uzņēmumiem, nekā tas ir, piemēram, pakalpojumu sektorā. To daļēji nosaka fakts, ka apstrādes rūpniecība ir kapitālietilpīga nozare, kur ražošana lielos apjomos ir ekonomiski izdevīgāka. Produktivitāte ir svarīgs ekonomiskais rādītājs, kas atspoguļo ražošanā izmantoto resursu efektivitāti. Makro līmenī augstāka produktivitāte veicina tautsaimniecības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī sekmē iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.

Cerot veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi atbalsta mehānismu, kura ietvaros mazie uzņēmumi varēs saņemt mikro aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro (17,57 tūkstošiem latu).

Kopējais aizdevumu fonds mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēts piecu miljonu eiro (3,5 miljoni latu) apmērā, tostarp 4,611 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Aizdevumu maksimālais termiņš būs 10 gadi.

EM skaidro, ka jaunais mikro kreditēšanas mehānisms izveidots, lai veicinātu kredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai. Tādējādi plānots turpināt veicināt valsts tautsaimniecības attīstību un izaugsmi. «Atbilstoši EM izstrādātajam tirgus nepilnību izvērtējumam komersantiem tirgū nav pietiekama pieeja neliela apjoma finansējumam to augsto administratīvo izmaksu dēļ. Tā arī, tirgū nav plaši izplatītas specializētas mikro finansēšanas institūcijas, kas varētu nodrošināt neliela apjoma finansējuma pieejamību pietiekamā daudzumā,» skaidro ministrija.

VAS Lauku attīstības fonds lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai līdz 30. novembrim ir pieņēmis lēmumus par 224 aizdevumu piešķiršanu lauksaimniekiem 7,3 miljonu latu vērtībā.

Kā informē Zemkopības ministrija, par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 5991 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1216 latu par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Zemgalē izsniegti 76 aizdevumi, Kurzemē – 67, Vidzemē – 36, Latgalē – 21 un Rīgas reģionā – 24.

Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2000 latiem līdz 148,2 tūkstošiem latu. Par 100 tūkstošiem latu un vairāk ir apstiprināti deviņi aizdevumi.

Apstiprināto aizdevumu termiņi ir robežās no 3 līdz 20 gadiem, un vidējais aizdevumu termiņš ir 15,5 gadi.

Līdz marta beigām VAS Lauku attīstības fonds (LAF) nolēmis piešķirt aizdevumus 86 zemnieku saimniecībām lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai par kopējo summu 3,1 miljonu latu.

Kā informēja Zemkopības ministrija, pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Patlaban aizdevumi ir apstiprināti 82 aizņēmējiem, jo četri aizņēmēji – trīs saimniecības no Kurzemes un viena saimniecība no Zemgales ir noformējušas katra pa diviem aizņēmumiem (nepārsniedzot kopējo maksimālo summu vienam aizņēmējam – 100 tūkstošus latu).

Visvairāk aizdevumu apstiprināti Zemgalē – 34, Kurzemē – 27, Vidzemē – 13, Latgale - 6, Rīgas reģions – 6. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 2573 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1214 latu par hektāru. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2000 līdz 100 tūkstošiem latu (par maksimālo summu ir apstiprināti trīs aizdevumi).

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji finansējumu zemes iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum turpmāk varēs aizņemties uz termiņu līdz 30 gadiem līdzšinējo 20 gadu vietā, informē Altum.

Atbilstošas izmaiņas veiktas kārtībā, kas regulē valsts atbalsta programmas lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādei norisi. Vienlaikus programmas vajadzībām valdība piešķīrusi vēl 15 miljonus eiro, tādējādi programmas kopējais apjoms ir jau 55 miljoni eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: «Aizdevumu termiņa pagarināšana līdz 30 gadiem lauksaimniekiem ir vitāli svarīga, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Mēs turpināsim sekot situācijai zemes tirgū, lai nodrošinātu, ka programma arī turpmāk sniedz noderīgu un mērķtiecīgu atbalstu lauksaimniecības produktu ražotāju aktuālajām vajadzībām.»

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

"Swedbank" noslēgusi papildu līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai saistībā ar Covid-19 varētu piedāvāt Latvijas uzņēmumiem finansējumu bez papildu nodrošinājuma, informē banka.

Aizdevumiem un līzinga pakalpojumiem būs pieejami aptuveni 17 miljoni eiro, lai stiprinātu komercdarbības veicināšanu krīzes apstākļos. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Eiropas Investīciju Fondam, kas ir palielinājis atbalsta programmu COSME un EaSI garantiju apmēru un atvieglojis finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Noslēdzot papildu līgumus ar EIF, COSME programmas ietvaros "Swedbank" plāno izsniegt aizdevumus apgrozāmā kapitāla finansēšanai vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EaSI programmas ietvaros uzņēmumiem, kuros nodarbināti līdz 9 cilvēkiem un kas gadā apgroza līdz 2 miljoniem eiro, būs pieejami aizdevumi līdz 50 000 eiro bez ķīlas. Plānotais finansējuma apjoms ar uzlabotiem garantijas nosacījumiem ir 10 miljoni eiro. Uzlaboto EIF atbalsta programmu COSME un EaSI mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar likviditātes jautājumiem, kas ir Covid-19 krīzes sekas un kas visvairāk varētu būt vajadzīgs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Uzņēmumi programmai varēs pieteikties līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Lietuvas finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmums “SME Finance” no Apvienotās Karalistes (UK) alternatīvās īpašuma pārvaldības uzņēmuma ir piesaistījis 120 miljonus eiro investīciju, informē uzņēmumā.

Ar investēto līdzekļu palīdzību uzņēmums plāno šogad palielināt aizdevumu portfeli līdz 200 miljoniem eiro.

“Esam kļuvuši par pirmo sektora pārstāvi Baltijas valstīs, kurā ir investējis šis UK fonds. Kopā ar pārējiem piesaistītajiem līdzekļiem šī investīcija ļaus vēl vairāk palielināt “SME Finance” un “SME Bank” ekosistēmas finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī paplašināt pakalpojumu spektru. Tāpēc plānojam, ka mūsu aizdevumu portfelis šogad pieaugs vēl par trešdaļu – no pašreizējiem 160 miljoniem līdz 200 miljoniem eiro,” saka “SME Finance” ģenerāldirektors Mindaugs Mikalajūns.

Tikai šajā gadā organizācijas aizdevumu portfelis ir izaudzis par 70% no 94 milj. līdz 160 miljoniem eiro. Kā apgalvo M. Mikalajūns, straujo pieaugumu nodrošinājusi izveidotā unikālā “SME Finance” ekosistēma, kas piedāvā ātrus un individuāli pielāgotus risinājumus mazo un vidējo uzņēmumu sektoram, kuram līdz šim bija gana sarežģīti saņemt nepieciešamo finansējumu.

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.