Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

Soli pa solim SIA Marks M tirgū virza sava zīmola dizaina mēbeles; tuvākajā laikā šo produktu klāstu papildinās jauna matraču līnija

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Daudzi mēbeļu ražotāji Latvijā un kaimiņvalstīs izgatavo produkciju ārvalstu pircējiem pēc pasūtītā dizaina, savukārt SIA Marks M jau daudzus gadus laužas augstākās klases segmentā ar pašu dizainētām mēbelēm un savu zīmolu. Uzņēmuma īpašnieks Juris Griķis mēbeļu ražošanas biznesā ir vairāk nekā 30 gadus.

«Viss dzīvē iet savu gaitu un nekas nestāv uz vietas, tas attiecas arī uz mēbelēm, jo cilvēku vēlmes mainās, pieaug viņu prasības, bet ražotājam ir jāspēj uz šīm vēlmēm sniegt konkrētas atbildes jaunu preču veidolā,» saka J. Griķis.

Uzņēmumā strādā trīs mēbeļu inženieri, kuri zina, kādai jābūt mēbelei – funkcionālai, ilgmūžīgai un vizuāli pievilcīgai. «Trīs vienā, un tad var runāt par šo komponentu pozitīvo mijiedarbību un arī pircēju atsaucību,» viņš skaidro. Mēbeles nav tikai koks, bet tas vienmēr ir komplektā ar audumu, stiklu, plastmasu, metālu. Visi materiāli rada savstarpēju sinerģiju, kurā katram atsevišķi ir sava vieta, nozīme, komplekso pieeju rāda J. Griķis.

Reģionālais medijs Dzirkstele sazinājies ar mūsu olimpiešiem – Jāni Paipalu un Ingu Dauškāni, jautājot par iespaidiem un sajūtām.

J.Paipals atzinis, ka Sočos viss esot visaugstākajā līmenī. «Dzīvošana ir ļoti labā līmenī. Nezinu, kāpēc tik daudz tiek runāts par kaut kādām nebūšanām. Mums, sportistiem, nav nekādu problēmu. Drošības pasākumus ciematiņā vispār nevar just, jo viss jau ir izdarīts ārpus tā – braucu autobusā uz ciematiņu, visur sēž snaiperi, bet te viss ir kārtībā,» stāstījis sportists.

Viņš piebildis, ka lieliskas emocijas piedzīvotas arī atklāšanā. To atzinusi arī I. Dauškāne. «Bija vienkārši brīnišķīgi iesoļot Olimpiskajā stadionā un dzirdēt ovācijas. Uz tablo parādījās Latvijas vārds un tas tika arī skaļi paziņots – tajā brīdī pārņēma pacilājošas un patriotiskas sajūtas, pārstāvot Latviju,» viņa teikusi.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

«Problēmas ar drošību Latvijas kalnos ir aktuālas. Līdz nākamajai slēpošanas sezonai mēs plānojam veikt slēpošanas trašu sertificēšanu pēc skandināvu shēmas. Tas nozīmē, ka būs izanalizēta trašu pacēlāju un kalnu drošība. Analīzi veiks, ņemot vērā apkopoto slēpotāju traumu daudzumu un veidus,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas slēpošanas trašu asociācijas valdes priekšsēdētājs un slēpošanas kompleksa Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Viņš arī atklājis, ka jau rudenī sāktas sarunas par slēpošanas trašu sertificēšanas iespējām, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ziņojums par nedrošajiem trošu pacēlājiem ir tikai aktualizējis kalnu sertificēšanas nepieciešamību.

J. Žagars skaidro, ka sertificēs slēpošanas kalnus, kur būs izpildīti noteiktie drošības nosacījumi: «Kā piemēru varu minēt to, ka slēpošanas vietās jābūt drošības nožogojumiem, kā arī uz vietas jāatrodas medicīniskajam personālam. Tie ir tikai daži no risinājumiem, kas novērstu nelaimes gadījumus trasēs.»

PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde skaidrojusi, ka slēpošanas kalnu trošu pacēlāji klasificējami kā bīstamas iekārtas, tāpēc tagad notiek ikgadējā pārbaude. «Līdz šim pārbaudītas 12 trases, kurās kopā ir 38 trošu ceļi. No pārbaudītajām kalnu trasēm piecās konstatēti pārkāpumi un kopumā 15 trošu pacēlājiem apturēta darbība.»

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.

Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.

30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Kā norādīja Siguldai tuvumā esošās Reiņa trases (SIA Veckalns) vadītāja Līva Legzdiņa, uzņēmēji cer, ka laika apstākļi ļaus vismaz divus mēnešus kārtīgi strādāt, jo, lai arī martā kalni ir pieejami, cilvēki slēpot brauc retāk, dodas uz ārvalstu lielajiem kalniem. Tiek plānots, ka līdz marta beigām būs slēpotāji arī vienīgajā mākslīgajā distanču slēpošanas trasē Latvijā – Siguldā, Laurenčos.

Aktīva slēpošana Laurenčos sākās īsi pirms gadu mijas, kad laiks kļuva vēsāks un varēja uzpūst sniegu, lai gan uz brīdi tā strādāja jau novembra beigās. Kā DB novēroja, decembra beigās balta faktiski bija vien trase un apkārt vēl zaļoja apsarmojusi zālīte, tomēr cilvēki pēc ziemas un slēpošanas bija noilgojušies, tādēļ, tuvojoties gadu mijai, trase bija stāvgrūdām pilna.

Trase izmantojama arī vasarā – pa to skrien, skrituļo, brauc ar rollerslēpēm, pastaigājas jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Tur arī regulāri notiek sacensības. DB jau iepriekš vairākkārt ziņojis, ka Latvijai unikālā distanču slēpošanas trase, kuras ideja noskatīta Somijā, tika atklāta 2013. gada rudenī, tās izveidei tika piesaistīts ne tikai pašvaldības, bet arī Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums. Kopējās izmaksas, kā iepriekš informēja Siguldas dome, bija ap 1,9 milj. eiro.

Noskaidrojies, ka vieni no biežākajiem atpūtniekiem-nekārtību celājiem, kuri arī guvuši traumas Latvijas slēpošanas trasēs, ir mūsu kaimiņi lietuvieši.

Tuvojoties slēpošanas sezonas noslēgumam, apdrošināšanas sabiedrība Balta veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju, noskaidrojot, kā slēpotāji un snovbordisti ievērojuši drošību uz kalna. Aptauja atklājusi, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad vairāk traumas guvušas sievietes un mazi bērni.

Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad līdz februāra beigām kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem. Taču šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011. gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 līdz 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo skaits cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.

Vairāk nekā 160 cilvēki Vācijā brīvdienās tikuši iesprostoti savās automašīnās pēc tam, kad spēcīgais sniegputenis padarījis automaģistrāli neizbraucamu, ziņo BBC.

Glābšanas brigādēm bijusi jāizmanto speciāla tehnika, lai izraktos cauri 2 metrus biezajām kupenām un atbrīvotu braucējus, starp kuriem 19 bijuši bērni. Braucējiem patvērums un pātrika nodrošināta speciālās teltīs, kamēr policija un glābēji strādājuši pie transportlīdzekļu atbrīvošanas.

Simtiem cilvēku arī palikuši iesprostoti lidostās, jo tika atcelti desmitiem reisu. Sniegs apturējis arī vilcienu un prāmju satiksmi. Slikto ceļu dēļ notikušas daudzas autoavārijas.

Arī citviet Eiropā sniegs radījis būtiskus sarežģījumus. Piemēram, Polijā tas radījis elektropadeves traucējumus vismaz 200 tūkstošiem mājsaimniecību un licis no tirdzniecības centra evakuēt pircējus un darbiniekus, jo zem sniega kārtas draudējis sabrukt tā jumts. Kopš oktobra Polijā nosaluši atrasti jau 152 cilvēki.

Lucavsalā turpinās teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas darbi un patlaban jaunizveidotajā parkā izveidota smilšu pludmales zona 1000 kvadrātmetru platībā un no vecajiem kokiem un dārza būdiņām attīrītajā teritorijā uzdīgusi nesen iesētā zālīte.

Pagājušā gada nogalē Rīgas dome sākusi Lucavsalas sakopšanas darbus, lai iekārtotu jaunu atpūtas parku rīdziniekiem. Rīgas dome informē, ka labiekārtojamajā teritorijā izzāģēti kopumā 37 koki, kas bijuši avārijas stāvoklī, savukārt pārējie koki ir saglabāti, tiek izzāģēti sausie un bojātie zari un aptuveni 100 kokiem veikta vainagu veidošana.

Salas ziemeļu daļā ir izzāģēts pamežs. No kopumā 11 hektāru plašās teritorijas novākti krūmi un izvesti atkritumi, savukārt teritorija nolīdzināta, uzbērts aptuveni 7000 kubikmetru zemes un iesēts zāliens 75 000 kvadrātmetru platībā.

Krastmalas zona izpļauta 80% platībā no labiekārtojamās teritorijas.

Trīs pārsteidzošas idejas, kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Jā, īsti grinčiskā garā, mēs nevis par to, kā, piemēram, būt vairāk kopā ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem cilvēkiem šajā svētku posmā, bet gan par to, kādas svētku idejas varētu ienest papildu vērdiņu, jo, kā labi zināms, nerimtīgais patērētājs apgurst ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem gana ātri, un tad viņam gribas pirkt un darīt, un rosīties, tāpēc svētku laiks ir vislabākais, lai pārbaudītu, vai uzņēmīgā ideja spēj iekārdināt arī nerimtīgo patērētāju. Un neba visām idejām ir jābūt tik sezonāla rakstura kā, piemēram, Salaveču biznesam. Lai gan pat to ar mazliet izdomas un apķērības var pārvērst biznesā, kam nav sezonas, kā to pierāda Sealed by Santa, neliels uzņēmums, kas sezonā izsūta «Santaklausa dāvanas», bet pēc tās omulīgais resnvēderis iemiesojas i’ Lieldienu zaķa un pat Zobu fejas «ādā». Taču tās idejas...?

Marats Blate, firmas Transporent līdzīpašnieks:

Kas attiecas uz hokeju, žēl, ka izkritusi Krievija, jo, manuprāt, tā ir pusfināla cienīga komanda.

Andris Oskars Brutāns, a/s Valmieras stikla šķiedra vadītājs:

Ja vērtējam mūsu sportistu rezultātus, tad jāatceras, ka mēs esam maza valsts ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju. Un divas sudraba medaļas priekš mums ir ļoti labs rezultāts, es kā Latvijas pilsonis par to esmu lepns. Protams, mēs varējām gaidīt vairāk no hokeja, rezultāti 8:2 un 5:0 tomēr ir par daudz. Nu bet droši vien esam tur, kur mums jābūt. Patīkami pārsteidza bobslejistu sniegums, bet sarūgtināja biatlonisti un slēpotāji. Šajos sporta veidos mums, diemžēl, ar lielvalstīm vēl ir grūti cīnīties. Bet kopumā ar Latvijas rezultātiem esmu apmierināts.

Slēpošanas kalns Lemberga hūte 2012./ 2013. gada sezonā apkalpojis par 53% vairāk apmeklētāju nekā pirms gada.

Ja 2011./ 2012. gada sezonā kalns darbu uzsāka 2013. gada 27. janvārī, tad šajā sezonā slēpotāji tika gaidīti jau no 5. decembra. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi atkušņi, kuru laikā, lai saglabātu kalna seguma kvalitāti, kalns uz laiku tika slēgts, informē kalna apsaimniekotāji - OC Ventspils.

Sezonas sākumā tika atklātas paplašinātās servisa ēkās telpas. Tagad apmeklētājiem ir pieejamas divas reizes plašākas nomas punkta telpas, kā arī kafejnīca ziemas periodā vienlaikus var apkalpot 56 apmeklētājus (iepriekš 24), savukārt vasarā pat 116 apmeklētājus, jo izbūvēta vasaras terase ar apbalvošanas sienu un paaugstinājumu. Bērnu kalniņā šogad uzstādīts jauns pacēlājs. Savukārt lietpratēji tika pie jaunas nobraucienu trases un jaunām figūrām snovparkā.

Restorāniem Fazenda bazārs septiņus gadus izdevies saglabāt mājīgumu un demokrātiskumu, iestrādāties arī Siguldā un Cēsīs

DB viesojas Siguldas restorānā Fazenda bazārs. Nevar nepamanīt pievilcīgo namiņu pašā Vidzemes šosejas malā. Darba dienas viducī vairāki galdiņi ir aizņemti, tomēr restorānu īpašnieks Lauris Bukovskis klāsta, ka ziemas sezonā klientu ir daudz mazāk. Tiesa, brīvdienās Fazenda ir pilna visās vietās, kā jau idilliskai saimniecībai pienākas, taču darba dienas lielā mērā ir tukšais laiks. «Ar apmeklētāju plūsmu tagad ir grūtāk. No novembra iestājas klusums, sniegotās dienās vēl ierodas slēpotāji, bet arī tie nav kuplā skaitā. Nedaudz ir caurbraucēju. Latvijā kopumā izkristalizējas problēma ar cilvēku trūkumu - gan patērētāju, gan darbinieku ziņā. Kaut arī te visu zeltā pārklātu un puskailas sievietes dejotu, vairāk apmeklētāju nenāks, jo cilvēku vienkārši nav,» situāciju raksturo L. Bukovskis.

Šajā nedēļas nogalē pirmās slēpošanas trases Latvijā plāno atklāt ziemas sezonu un mēģinās strādāt, ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus.

Cēsu pusē esošajā "Žagarkalnā" pirmdien sāka ražot sniegu ar cerību, ka nedēļas nogalē tiks atvērta pirmā trase.

Šajā atpūtas vietā darbs tiek plānots, ievērojot Covid-19 ierobežojumus. Galvenais noteikums būs slēpotāju skaita ierobežošana vienā trasē un uz viena pacēlāja konkrētā laika periodā. Šajā nolūkā pirms ierašanās trasē klientiem būs jāreģistrējas elektroniskā sistēmā un jārezervē slēpošanas laiks. Katra diena tiks sadalīta divu stundu periodos un slēpotāji varēs pieteikties tikai uz šo laiku. Pacēlāja biļeti varēs nopirkt tikai uz konkrētajām divām stundām.

Arī slēpošanas inventāra nomas telpās drīkstēs atrasties tikai limitēts apmeklētāju skaits, lai nepārsniegtu 20% no telpu ietilpības. Savukārt kafejnīca ēdienu izsniegs līdzi ņemšanai.

Šajā nedēļas nogalē daudzu viesnīcu logi būs tumši, jo ienākošais un arī iekšzemes tūrisms aktivizējās uz gadumijas svinībām. Pēc aviokompānijas airBaltic datiem, rezervēto aviobiļešu skaits Ziemassvētkos un gadumijas laikā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar pirmssvētku periodu un pēc tā, raksta Neatkarīgā.

«Pašlaik visvairāk rezervētas biļetes ir maršrutos no Minhenes, Berlīnes, Oslo, Maskavas, Kopenhāgenas un Londonas uz Rīgu,» apstiprina airBaltic pārstāve Liene Dupate. Optimistiski uz tūristu pieplūdumu svētku laikā raugās septiņas Kolonnas viesnīcas, kas atrodas četrās pilsētās. Provizoriskie aprēķini liecina, ka viesnīcās būs 95% noslogojums.

«Šā gada ziemā, acīmredzot pateicoties intensīvai reklāmai par Latviju ārzemēs, arī mēs jūtam tūristu pieplūdumu un interesi. Tas gan vairāk attiecas uz jaunā gada sagaidīšanu,» stāsta Kolonnas mārketinga pārstāve Ēva Jaunošāne. Viņa piebilst, ka šogad liels tūristu pieplūdums Rīgā ir no Krievijas, savukārt Cēsis ir iecienījuši slēpotāji no Lietuvas.Radisson Blu Hotel Latvija viesnīcā Jaungada svinībām ir augsts noslogojums un rezervēti aptuveni 87% no numuru skaita.

http://db.lv/uploads/ck/images/slepes.jpg

Tāpat vairāk nekā 16% aptaujāto šogad plāno baudīt ziemas priekus uz augstākajām Eiropas kalnu virsotnēm, bet vēl 37% aptaujāto šogad plāno sākt pievērsties kādam no ziemas sporta veidiem.

Atbilžu rezultāti ļaujot secināt, ka piektdaļa aptaujas dalībnieku Latvijas kalnus atzīst par gana labiem ziemas prieku baudīšanai. Vairāk nekā puse aptaujāto atklāja, ka slēpot dosies draugu kompānijā un kā pārvietošanās līdzekli izmantos automašīnu, savukārt mazliet vairāk nekā 22% braucienus rezervēs internetā.

Kā jau vairākus gadus, arī šogad lielākā daļa ziemas atpūtā dosies uz Austrijas atpūtas bāzēm, otrajā vietā ar ierindojot Šveices, bet trešajā – Itālijas slēpošanas kūrortus.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Valsts ieņēmu dienesta darbinieki (VID) apturējuši naudas atmazgātājus. Tomēr VID darbiniekiem nācās sastapties ar likumpārkāpēju pretošanos.

Viens no iespējamajiem shēmas organizatoriem, kamēr finanšu policisti lauzās iekšā dzīvoklī, centās sadedzināt pierādījumus. Ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Finanšu policijas pārvalde jau pagājušā gada 29.novembrī uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar noziedzīgu grupējumu, kas darbojās ar mērķi samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru vairākiem desmitiem strādājošu uzņēmumu un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Shēmas klienti savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar «starpniekuzņēmumiem» un fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumus valsts budžetā.

Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros Latvijas naudas atmazgāšanas lietā, saistībā ar kuru pērn novembrī tika uzsākts kriminālprocess, Valsts ieņēmu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde iesaldējusi arī kādu kontu Igaunijā, uz kura atradušies līdzekļi aptuveni 100 tūkstošu eiro apmērā, vēsta Igaunijas portāls Dzd.ee.

Šogad 18.janvārī VID Finanšu policijas pārvalde, veicot virkni kratīšanu Rīgā, Aizkrauklē un Madonas rajonā, apturēja šogad pirmā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb «naudas atmazgāšanu» saistīta noziedzīga grupējuma darbību. VID darbiniekiem nācās sastapties ar pretošanos – viens no iespējamajiem shēmas organizatoriem, kamēr finanšu policisti lauzās iekšā dzīvoklī, centās sadedzināt pierādījumus.

VID Finanšu policijas pārvalde jau 2010. gada 29. novembrī uzsāka kriminālprocesu saistībā ar noziedzīgu grupējumu, kas darbojās ar mērķi samazināt valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairākiem desmitiem reāli strādājošu uzņēmumu un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Shēmas klienti savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar «starpniekuzņēmumiem» un fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumus valsts budžetā.