Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.
Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.
30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.
Viņasprāt, lai eksportētu, ir nepieciešamas četras lietas – komunikācija, sadarbība, prasme atrast īsto tirgu savam produktam un mārketings, un tās visas ir saistītas ar starpkultūru atšķirībām. «Attiecības, kas ir normālas vienā kultūrā, var tādas nebūt citā. Jums var arī nebūt pareizās izpratnes par to, kurš būs jūsu īstais pircējs citā tirgū, jo mums ir tendence uz visu skatīties caur savas kultūras «brillēm».»
Darbojas citas «programmas»
Labs bizness veidojas no cilvēciskas sadarbības un komunikācijas. Gan viens, gan otrs ir ļoti saistīti ar kultūras uzvedības normām, uzsver A. Dieviņš, kuram pašam ir darba pieredze, strādājot ar vairāk nekā desmit valstīm. «Iespējas atrast jaunus tirgus un sadarbības partnerus ir plašākas, ja zināt, kā panākt veiksmīgu sadarbību ar cilvēkiem, kuru prāts un uzskati ir citādāk «ieprogrammēti» – kuri ir izauguši citā vidē, citā pasaules valstī.»
Piemēram, biznesa sanāksmē, kurā piedalās eiropieši un japāņi, ir vērts pievērst uzmanību tam japāņu delegācijas pārstāvim, kurš ir atspiedies pret krēsla atzveltni un neko nerunā, tikai klausās, iesaka E. Aldera-Vuerera. «Eiropieši šo cilvēku parasti nepamana, jo mūsu kultūrā ir pieņemts, ka līderis daudz runā. Āzijas kultūrā līderis klusē un vēro, un izlemj klusībā. To nezinot, var pilnībā pārprast situāciju un pieņemt, ka galvenais ir jaunākais delegācijas loceklis, kurš ir uzņēmies lielāko iniciatīvu.»
Atšķirības var būt pat tik tuvās valstīs kā, piemēram, Zviedrija un Somija. «Zviedrijā pieņemtais vadības stils paredz to, ka labs vadītājs panāk uzdevumu virzību caur diskusiju ar kolēģiem – lēmums rodas tieši diskusijā, un visa grupa tam piekrīt. Savukārt Somijā, arī Norvēģijā vadības stils ir autoritārāks, gala vārds pieder vadītājam un diskusijas ar kolēģiem drīzāk būs vājuma pazīme,» stāsta A. Dieviņš.
Brāļu attiecības un pātaga
Saskarsmē ar eksotiskākām valstīm, piemēram, Indiju vai Ķīnu, latviešiem ir jābūt gatavam kultūršokam. Pirmkārt, tā ir atšķirīga laika izjūta – vienīgā lieta, ko Indijā var prognozēt ir tas, ka neko nevar prognozēt, tāpēc ir jāapbruņojas ar lielu pacietību un toleranci. Nekas nevirzīsies tik ātri, kā sākumā cerēts.
Otrkārt, Indijā veiksmīga sadarbība var veidoties tikai tad, ja starp partneriem ir radušās tuvas saites. «Tādā gadījumā nebūs nekas neparasts, ja partneris sauks jūs par brāli, bet ir jāatceras, ka tad latviešiem pieņemtā pateikšanās par palīdzību var tikt uztverta kā apvainojums, jo brālis brālim nepateicas – palīdzēšana viens otram ir pašsaprotama. Šīm attiecībām arī jābūt absolūti līdzvērtīgām – tur uzņēmuma vadītājs runā ar vadītāju, īpašnieks ar īpašnieku, nevis cita līmeņa cilvēku. Turklāt nevajadzētu arī gaidīt, ka Indijas un tāpat arī vairāku citu Āzijas valstu partneri jums skaidri norādīs uz jūsu kļūdām starpkultūru komunikācijā. Tik tieša valoda tur nav pieņemama,» skaidro A. Dieviņš.
Salīdzinot ar Ķīnu, Indijas kultūra tomēr ir Latvijai tuvāka, kaut vai ar to vien, ka tur valda demokrātija. Ķīnā visu nosaka sistēma, procesus virza un regulē valsts. Tur cilvēki ir pieraduši pie stingras kontroles, un, ja, piemēram, jūs esat pasūtījuši Ķīnā saražot kādu produktu, tad bez ciešas kvalitātes kontroles un «pātagas» pastāv liela varbūtība saņemt brāķi. Jābūt ir ļoti uzticamam partnerim uz vietas, pieredzē dalās Amber Training International partneris.
Ieskatīties otra dvēselē
Plānojot eksportu, jāapzinās, ka ne vienmēr tas, kas ir labs pašu zemē, būs iekārojams citur. Jo vecāka ir produktu kategorija, jo lielākas ir to atšķirības dažādās valstīs. «Daži no produktiem, ēdiens, transports, avīzes, grāmatas u.tml., ir ļoti cieši piesaistīti vietējām tradīcijām. Jo senākas tradīcijas, jo konservatīvāka būs attieksme pret jauninājumiem. Piemēram, Austrijā ir ļoti spēcīgas kalnu slēpošanas tradīcijas. Mums Latvijā ir tapusi inovācija – ierīce, kas atvieglo slodzi uz slēpotāju kājām par 30% un ko īpaši varētu pieprasīt gados vecāki slēpotāji. Mēs tomēr pagaidām neuzdrošināmies virzīt šo produktu Austrijas tirgū ar Latvijas zīmolu, bet labāk izvēlamies sadarboties ar Austrijas partneri, jo pieņēmums, ka Latvijā, kur augstākais kalns ir 311 metri, varētu būt izgudrots kaut kas unikāls kalnu slēpotājiem, neizklausīsies pārliecinoši,» stāsta A. Dieviņš.
Mārketings un reklāma vienmēr prasa adaptāciju vietējām normām, jo vārdiem un tēliem citās valstīs var būt atšķirīga nozīme vai asociācijas. Tad ieteicams palīgā ņemt vietējo partneri, jo valodā un kultūrā pastāv daudz nozīmju, kuras no ārpuses nemaz nevaram nojaust, uzsver Intercultural Network Consulting vadītāja. «Lai mārketings būtu veiksmīgs, ir caur un caur jāpazīst pircēja dvēsele un katra jūsu lietotā vārda zemteksti. Piemēram, vienā valstī vārdu salikums «zils ūdens» var nozīmēt tīru ūdeni, bet citā tas neapzīmē neko labu, un dzeramā ūdens reklāma ar šādu saukli būs katastrofa.»
Gan sadarbības modeļi, gan arī preču patēriņš jeb pieprasījums izriet no dažādām kultūras dimensijām. «Ir četri kultūras dimensiju slāņi. Ir lietas, kuras mēs varam mainīt un pielāgoties otram, – organizāciju un ārējās kultūras dimensijas, bet ir arī lietas, kas ir dziļākas un paliks nemainīgas – mūsu personības būtība un iekšējās kultūras dimensijas, piemēram, dzimums vai rase. Tas ir jāapzinās, un nevajag ieguldīt enerģiju lietās, ko mēs nevaram izmainīt. Svarīgi ir saglabāt savu identitāti. Savukārt, lai sekmētu starpkultūru sadarbību, ir iespējams veidot atsevišķu sadarbības platformu, t.s. trešo kultūru, kurā tiek akceptētas kopējās vērtības. Protams, to var izdarīt tikai tad, ja ir kopējs mērķis,» uzsver A. Dieviņš.
Informācijai
Starpkultūru izpratnes trūkuma pazīmes
* Darbs nenotiek vai norit lēni
* Ideja, uzdevums netiek uztverta vai saprasta
* Elementāri konflikti (pārliecības cīņas)
* Netiek pārvarētas «ieejas barjeras»
* Stūrgalvīga turēšanās pie savām vērtībām
* Dažādību potenciāls netiek izmantots
* Inovācijas tiek apslāpētas
* Partnerības ir formālas vai nav vispār
* Darbs prasa lielu piepūli un enerģiju
* Organizācijas attīstība ir smagnēja
* Mazinās uzticēšanās (palielinās izdevumi)
Avots: Amber Training International
Mūsdienās biznesā ir ne vien jāprot tikt galā ar dažādām cilvēku atšķirībām, bet arī jāspēj tās izprast un veiksmīgi izmantot. Kādas ir atšķirību priekšrocības – par to tiks runāts starptautiskajā seminārā Rīgā 20. oktobrī. Seminārā varēs iepazīt Austrijas, Nīderlandes, Grieķijas, Igaunijas, Indijas un ASV ekspertu pieredzi un, koncentrējot uzmanību uz Latvijas atšķirībām, iegūt praktiskas iemaņas starpkultūru saskarsmē un kulturālo dažādību izmantošanā. Vairāk informācijas un pieteikšanās – konferences.db.lv
