Microsoft paziņo par jauna komunikācijas risinājuma laišanu tirgū, kas aizstās līdzšinējo komunikācijas platformu uzņēmumiem — Lync.

Skype for Business ir balstīts uz Lync platformas, un papildu pašreizējām Lync iespējām ieviesīs lietotājiem pazīstamo Skype vidi un zvanus uz Skype ID numuriem.

«Komunikācija tās visdažādākajās formās ir daudzu Microsoft risinājumu pamatā. Viens no galvenajiem mūsu izaicinājumiem ir panākt pēc iespējas gludāku informācijas pārnešanu no ierīces uz ierīci un no platformas uz platformu. Ar Skype for Business esam spēruši lielu soli šajā virzienā, veidojot vienotu lietotāja pieredzi uz dažādām ierīcēm un platformām un savietojamu tehnisko risinājumu. Tas ļauj lietotājam vieglāk orientēties dažādu risinājumu izmantojumā un viegli dalīties ar informāciju,» stāsta Andrejs Juščenko, Microsoft Office biznesa grupas vadītājs.

Viena no Baltijas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu priekšrocībām ir valstu lielums, jo šis apstāklis jau no pirmās dienas uzņēmējus spiež domāt globāli

Tā intervijā DB nule Rīgā notikušajā Riga Venture Summit pauda ilggadējais Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi). Viņš ir arī kompānijas Teleport līdzdibinātājs un vadītājs; tā palīdz izvēlēties piemērotāko vietu darbam un dzīvošanai.

Kāds ir jūsu iespaids par startup jomu Baltijā šobrīd?

Interesanti, ka, globāli skatoties uz startup aktivitāti un biznesa vidi Baltijā, visas trīs valstis joprojām ir diezgan līdzīgas, savukārt, ja paraugās detalizētāk, situācija katrā no tām ir atšķirīga. Igaunijai paveicās, ka tai bija Skype. Pasaulē ir pierādījies, ka startup ekosistēmās svarīgs ir viens veiksmes stāsts, kas izraisa turpmāku aktivitāšu vilni. Lietuvai un Latvijai vēl nav bijis savu «vienradžu» (kompāniju, kuru novērtējums pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, – DB), taču aktivitāte ir plaša, ar mazākiem projektiem. Baltijai kopumā ir savas priekšrocības, piemēram, ja kaut kas labs palicis no padomju okupācijas, tad tā ir zinātne un labas inženierprasmes. Personīgi ticu, ka mazai valstij ir priekšrocība – katram, kurš sāk biznesu Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, pirmā doma ir – kā paplašināt tirgu. Uzņēmēju prātos uzreiz tiek būvēts projekts simt miljoniem cilvēku, nevis tikai vienam miljonam. Kopumā Baltijai ir labs sākums, bāze startup biznesa attīstībai, jo īpaši pēdējos piecos līdz desmit gados, tomēr dažās jomās joprojām stipri iepaliekam. Šobrīd Baltijā ir pieejams agrīnas stadijas kapitāls, bet vēlāk, lai piesaistītu naudu, visticamāk, būs nepieciešams to darīt ārpus reģiona valstīm.

Latvijā var rasties savs Skype, jautājums ir par varbūtību, tomēr, ņemot vērā spēju iet pa priekšu savam laikam, Latvijai jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype - ar «blockchain» tehnoloģiju strādājošais BitFury, uzskata Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Taujāta, vai Latvijā jau rīt varētu rasties savs Skype, Novicka bija apstiprinoša. «Noteikti var, jautājums ir par varbūtību. Varbūtība vienmēr būs augstāka, ja valsts stratēģiski cels izglītības līmeni augstas kvalifikācijas profesijās un veicinās uzņēmējdarbības sākšanu,» uzskata eksperte.

«Tāpat es teiktu, ka mums jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype. Skype bija fenomens tajā laikā, jo toreiz neviens nezināja, kas tas ir, bet mums ir BitFury, kas veido pusi no Latvijas start-up uzņēmumos investētajiem 110 miljoniem eiro,» turpināja Novicka. «Uzskatu, ka tas, ko viņi dara uz «blockchain» tehnoloģijas bāzes, ir daudz sarežģītāk, ja mēs salīdzinām ar Skype.»

Divas karšu izdevniecības – «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» (Latvija) un «Regio» (Igaunija) – vienojušās par sadarbību automatizēta tiešsaistes tulkošanas risinājuma «TerraLexicon» izstrādē.

Automatizēts tulkošanas risinājums būs paredzēts vārdu tulkošanai un aizstāšanai kartēs un citos grafiskos failos, un to būs iespēja izmantot citiem uzņēmumiem un interesentiem.

Pašlaik pieejamie mašīntulkošanas rīki labi piemēroti tekstu tulkošanai, veicot tulkojumu starp valodām, kuras tulkošanas tirgū uzskata par dominējošām. Tomēr Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, no kurām lielākā daļa ir reģionālās valodas. Abi sadarbības partneri darbojas dažādos reģionos, un tos ietekmē valodas barjeras, kas tādējādi ierobežo to eksporta potenciālu. Pieejamie tulkošanas rīki nespēj tulkot ģeogrāfiskos nosaukumus, un tulkošana jāveic manuāli, padarot to salīdzinoši dārgāku augsto darbaspēka izmaksu dēļ. Tā kā abu kartogrāfijas uzņēmumu kopīgā interese ir risināt šo problēmu, uzņēmumi vienojušies izstrādāt automatizētu tiešsaistes tulkošanas risinājumu «TerraLexicon».

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft zaudējis kārtējā tiesas cīņā ar britu lielāko maksas televīzijas kompāniju British Sky Broadcasting (BSkyB) par preču zīmes Skype reģistrēšanu, vēsta portāls cnet.com.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa otrdien nolēmusi, ka Microsoft nevar Eiropā reģistrēt interneta telefonijas risinājumu pakalpojuma Skype preču zīmi, jo šis nosaukums un logo ir pārāk līdzīgs BSkyB preču zīmei Sky.

Microsoft gan apņēmies šo tiesas lēmumu apstrīdēt.

Lai arī Microsoft nenāksies pārdēvēt Skype, BSkyB varētu pieprasīt licencēšanas nodevas par Skype zīmola izmantošanu Eiropā, vēsta portāls theverge.com.

BSkyB sūdzību sākotnēji iesniedza jau 2005.gadā - sešus gadus pirms Microsoft pabeidza Skype pārņemšanu par 8,5 miljardiem dolāru. Šī sūdzība koncentrējas uz Skype preču zīmes reģistrēšanu, nevis tās izmantošanu.

Igauņi nākamo Skype negaida un nākotnes attīstību sākumuzņēmumu (startup) jomā paredz veiksmīgiem atdarinātājiem un uzlabotājiem

Par spīti pat vairākos desmitos reižu mērāmajai riska kapitāla nozīmes atšķirībai mūsu ekonomikās, Latvijai šai jomā ir savas priekšrocības, saka Igaunijas Privātā un riska kapitāla asociācijas izpilddirektore Kristīna Vasilkova.

Šogad Baltijas riska kapitālistu gadskārtējā sanāksmē uzsvars bija uz Izraēlas piemēru. Cik daudz šī pieredze ir attiecināma uz šejienes tirgu?

Tā ir attiecināma. Izraēla ir pasaulē otrais lielākais riska kapitāla (RK) tirgus pēc ASV. Viena Izraēla piesaista vairāk RK, nekā visa Eiropa kopā. Apple, Microsoft – visām lielajām kompānijām ir R&D nodaļas Izraēlā. Kā šī pieredze attiecas tieši uz mums? Tā, ka ir jāmācās no jebkura laba piemēra – kā Izraēla to sasniedza.

Kā liecina lietotāju pieredze, tai skaitā Latvijā, un Skype paziņojums, saziņas platforma piedzīvo plašas un ilgstošas tehniskas problēmas.

Savos komentāros Skype problēmas būtību gan neskaidro.

«Mēs esam informēti par incidentu, kurā lietotāji zaudē savienojumu ar lietojumprogrammu un var nespēt nosūtīt vai saņemt ziņojumus. Daži lietotāji neredz norādi, ka notiek grupas zvans, kā arī ir aizkavēšanās, pievienojot lietotājus savam draugu sarakstam,» sākotnēji vēstīja saziņas platforma.

Otrdien dienas vidū Skype ziņoja, ka redz uzlabojumus un arī lietotāji informē, ka saziņas platforma atkal ir izmantojama. Tomēr joprojām ir lietotāji, kuriem var rasties problēmas - «mēs tās risinām».

Savukārt, jaunākais Skype paziņojums publicēts otrdienas vakarā. Tas vēsta: «Mēs esam veikuši dažus labojumus konfigurācijā un mazinājuši ietekmi. Mēs turpinām uzraudzību un ievietosim atjauninājumu, kad problēma būs pilnībā atrisināta.»

Darbs globālajā tehnoloģiju uzņēmumā Skype ļāva saprast, kāda ir kļūdas cena, kā tas, ko tu dari, acumirklī ietekmē simtiem miljonu cilvēku ikdienu, stāsta bijušais Skype darbinieks un tehnoloģiju testēšanas uzņēmuma TestDevLab līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

«Redzējām reālas situācijas, kad nelielu nepilnību dēļ 15 minūtes pēc produkta palaišanas tirgū sāk nākt simtiem un tūkstošiem klientu sūdzību pa visiem iespējamajiem komunikāciju kanāliem, redzējām pa ofisu skraidošus cilvēkus ar sarkanām, divas dienas neaizvērtām acīm, kuri strādāja pie labojumu izstrādes un ieviešanas,» stāsta Frišfelds.

«Arī ikdienā kļūdas cena, strādājot mazākos projektos, ir augsta, bet tur tas bija ļoti uzskatāmi,» piebilda Frišfelds.

«Arī nesenais gadījums ar kāda populāra viedtālruņa baterijas problēmām - acīmredzot bija kāda kļūda testēšanas procesā, šādā gadījumā kļūdas cena ir mērāma miljardos, turklāt nauda šajā gadījumā, iespējams, nav pats būtiskākais, tiek ietekmēta arī uzņēmuma reputācija,» piebilda Frišfelda kolēģis Skype un TestDevLab otrs līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Teikt, ka tagad visiem jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami, jo viens Skype Latvijas problēmas neatrisinās, un vairāk jādomā par sistēmas radīšanu, kurā attīstīties dažādu jomu talantiem, nākotnes tendenču forumā LMT Smart Future sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Kā sacīja Ozols, uzskatīt, ka Latvijas Skype jeb, kā agrāk sacīja, Nokia izglābs Latviju, nav pareizi, jo situācijā, kad no Latvijas ik dienu aizbrauc autobuss ar cilvēkiem, ar vienu Skype būs par maz un, lai atrisinātu šādu emigrācijas jautājumu, jauns Skype būtu jārada ik nedēļu.

«Kultivēt jaunu uzņēmumu rašanos un pateikt, ka visiem ir jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami,» sacīja Ozols. «Vairāk jādomā par vides un sistēmas radīšanu, kurā attīstīties visdažādāko jomu talantiem.»

Rīgā norisinājās nākotnes tendencēm veltīts forums LMT Smart Future, kurā pasaules līmeņa eksperti un Latvijas viedokļu līderi dalījās savās prognozēs par visdažādākajām tēmām - sākot no tehnoloģijām, biznesa un ražošanas un beidzot ar pilsētvidi un enerģētiku.

Tūlītējās ziņojumapmaiņas programma Skype ir visaugstāk novērtētais tehnoloģiju zīmols Latvijā, bet kompānijas Microsoft un Lattelecom ierindojušās attiecīgi otrajā un trešajā vietā, liecina jaunākais pētījums Meaningful Brands (Jēgpilni zīmoli), kurā izvērtēta pazīstamu zīmolu nozīme sabiedrības labklājības vairošanā.

78% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju atzina, ka Skype uzlabo viņu dzīves kvalitāti, bet 86% respondentu minēja, ka būtu uztraukti, ja šis zīmols pazustu no Latvijas tirgus.

77% aptaujas dalībnieku teica, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft, un 75% respondentu atklāja, ka viņus satrauktu šā zīmola pazušana no Latvijas tirgus. Savukārt 64% aptaujāto iedzīvotāju pauda, ka viņu dzīves kvalitāti uzlabo telesakaru operators un interneta pakalpojumu sniedzējs Lattelecom. Savu pieķeršanos šai kompānijai apliecināja 57% respondentu, sakot, ka būtu noraizējušies, ja šis zīmols beigtu pastāvēt.

Pieredze darbā Skype devusi iedvesmu attīstīt uzņēmumu, kas piedāvā nišas pakalpojumus IT nozarē

SIA TestDevLab izveidotāji un vadītāji Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds ideju radīt kompāniju, kas nodrošina dažādu lietotņu jeb aplikāciju testēšanas servisu, guvuši, strādājot Skype. E. Grīnfelds igauņu radītajā mega zīmolā vadīja komandu, kas nodarbojās ar Skype mobilo lietotņu izstrādi iPhone un citām iOS ierīcēm. A. Frišfelds savukārt bija atbildīgs par kvalitātes nodrošināšanas un testēšanas inženieru komandām, kuri strādāja ar Skype lietotnēm BlackBerry un dažādām Android ierīcēm.

Pieredze lieti noderējusi, lai 2011. gada nogalē dibinātu savu uzņēmumu. Šobrīd uzņēmumam ir divi ofisi – viens Rīgā, bet otrs Ventspilī. «Gadu no gada dubultojam apgrozījumu, mērķis ir to turpināt, bet ar nosacījumu, ka tas nenotiek tikai uz jaunu darbinieku rēķina. Jācenšas radīt lielākas pievienotās vērtības produktus,» norāda E. Grīnfelds. Pērno gadu kompānija noslēdza ar teju 2,3 milj. eiro apgrozījumu.

48 gadu vecumā miris viens no interneta telesakaru programmatūras "Skype" izstrādātājiem, igauņu inženieris un investors Toivo Annuss, paziņojusi viņa ģimene.

Annusa atraitne pavēstījusi, ka viņš miris svētdien pēc pēkšņas slimības, taču nav sniegusi sīkāku informāciju.

"Skype" izstrādāja četri igauņu informācijas tehnoloģiju inženieri - Ahti Heinla, Prīts Kazesalu, Jāns Tallinns un Annuss. 2003.gadā viņi nodibināja investīciju kompāniju "Ambient Sound Investments", kas pārvaldīja viņiem piederošās "Skype" mazākuma akcijas. Pēc "Skype" pārdošanas ASV kompānijai "eBay" 2005. gadā "Ambient Sound Investments" sāka aktīvi darboties investīciju jomā, iegādājoties dažādu uzņēmumu akcijas.

2018.gadā "Ambient Sound Investments" aktīvu vērtība bija apmēram 130 miljoni eiro.

Annuss arī darbojies kā individuālais investors.

Tehnoloģiju gigants Microsoft nolēmis slēgt Skype biroju Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā un atlaist darbiniekus. Šis lēmums ir kā trieciens Londonas cerībām kļūt par tehnoloģiju kompāniju mājvietu, ziņo independent.co.uk.

Pagaidām nav zināms, kad Londonas birojs tiks slēgts, bet potenciāli darbavietas varētu zaudēt 220 cilvēki. Microsoft arī nav komentējusi, vai šis lēmums saistīts ar Brexit (Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības) un cik ilgi tas jau plānots. Taču Skype jau sen ir viens no nedaudzajiem lielajiem Eiropas tehnoloģiju veiksmes stāstiem, tādējādi šāds lēmums Londonai ir īpaši sāpīgs.

Kompānija Microsoft pavēstījusi, ka tā konsolidē Londonas birojus.

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Programmatūras testēšanas uzņēmums "TestDevLab" martā organizē informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un produktu pārdošanas bezmaksas kursus "TestDevLab Sales School 2020".

Kursu gaitā pieredzējuši nozares profesionāļi sniegs ieskatu IT pakalpojumu un produktu pārdošanas pamatprincipos un metodēs, kas ļauj piesaistīt pasaules mēroga klientus. Labākajiem kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses vietas uzņēmumā.

"Pagājušajā gadā aizsākām apmācību sēriju topošajiem programmatūras testēšanas speciālistiem, kas izvērtās par veiksmīgu un augsti novērtētu iniciatīvu. Šogad vēlamies ne tikai turpināt iesākto, bet arī papildināt piedāvāto kursu klāstu, organizējot apmācības arī topošajiem B2B IT pakalpojumu un produktu pārdošanas speciālistiem," teic Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Apmācības norisināsies "TestDevLab" Rīgas birojā no 16. līdz 20. martam. Kursiem pieteikties tiek aicināts ikviens, kurš vēlas kļūt par veiksmīgu B2B pārdošanas speciālistu un strādāt ar pasaules līmeņa uzņēmumiem. Iepriekšēja pieredze pārdošanas jomā nav obligāta, krietni vairāk noderēs vēlme strādāt un apgūt jaunas zināšanas. Uzņēmums nodrošinās visu apmācībām nepieciešamo tehniku, digitālos rīkus un mācību materiālus.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Agrīnās stadijas riska kapitāla fonds Karma.vc paziņojis par kapitāla piesaistes slēgšanu savam otrajam fondam Karma Ventures II, sasniedzot noteikto maksimālo fonda apmēru – 100 miljonus eiro.

Jaunais fonds ieguldīs Eiropas agrīnās stadijas deep-tech jeb dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru mērķis ir komercializēt tehnoloģiju inovācijas globālu izaicinājumu risināšanai.

Fondu Karma.vc vada starptautiska komanda ar pieredzi dziļo tehnoloģiju uzņēmumu izveidē un attīstībā – Tommi Uhari (Tommi Uhari), Marguss Ūdams (Margus Uudam) un Kristians Lānemā (Kristjan Laanemaa).

Trijotnei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze investīciju piesaistē un darbā ar dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Divdesmit no tiem, tostarp AppGyver, Treatwell, Modesat, SpectX un MyHeritage, notikusi sekmīga investīciju realizācija (exit) globālajiem tehnoloģiju līderiem (piemēram, SAP, Dynatrace, Splunk).

Latvijas jaunie tehnoloģiju uzņēmumi (startup) attīstās savā tempā, bet ar panākumiem; daudzi piesaista sēklas finansējumu un mērķē globāli, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem apzīmējums startup bija visai svešs, bet pēdējā laikā to dzird arvien biežāk. «Startup attīstību virza vairāki faktori – finanšu līdzekļu pieejamība tirgū, attīstību veicinošas organizāciju darbība (TechHub Riga, The Mill u.c.), jauniešu domāšanas veida maiņa, augstas peļņas iespējas, kā arī startup modīgums,» spriež Jānis Volbergs, ZoomCharts (SIA Data Visualization Software Lab) vadītājs. Biznesa akseleratora eegloo līdzdibinātājs Žans Mauris piebilst, ka attīstību virza cilvēki, kuri grib kaut ko mainīt šajā pasaulē. «Manuprāt, Igaunijā ir līdzīgi. Skype ir parādījis, ka mainīt pasauli ir iespējams arī no tādas mazas valsts kā Igaunija. Cilvēki investēja vietējos projektos. Latvijas gadījumā mums nav bijis tik liels publisks «exit», lai visi to pamanītu un atzītu. Tāpēc arī skatāmies uz Skype, GetJar, Vinted un citām Baltijas kaimiņu veiksmēm. Mums bija odnoklassniki.ru un ask.fm, kur varam aizdomāties par lielu naudu, bet tas nav publiski zināms, un nauda nav nonākusi Latvijas ekosistēmā,» spriež Ž. Mauris. Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC. Darījuma summa netiek izpausta, bet nozares eksperti lēš, ka tā varētu būt ievērojama.

Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav

Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.

Savstarpējo aizdevumu platformas Twino vadītājs Jevgeņijs Kazaņins teju piecus gadus strādāja Ņujorkā un Tallinā, tomēr lielākas iespējas savai karjerai saskatīja Latvijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Var just, ka esmu bijis prom, daudz kas pa šo laiku ir mainījies. Tagad vairs nav tā, ka par start- up interesējas tikai desmit cilvēku,» spriež Jevgeņijs.

«Visā pasaulē zina, ka Igaunija ir inovatīva valsts, no turienes nāk Skype un tāpēc var secināt, ka viņu programmētāji droši vien ir labi,» viņš stāsta. Lai kaut ko mainītu, vajadzīgs Latvijas startup veiksmes stāsts, turklāt nebūt nav vajadzīgi daudz piemēri. Arī igauņiem līdz šim principā ir tikai viens – Skype, turklāt joprojām tiek diskutēts par to, vai tas bija igauņu vai zviedru projekts.

«Svarīgs ir arī valsts atbalsts. Piemēram, Igaunijā bērnu robotu sacensības apmeklē valsts prezidents – bērniem tas ir liels emocionālais atbalsts. Tāpat prezidents Twitter apsveic startup ar investīciju piesaisti – tas ir nozīmīgs atbalsts,» uzskata Jevgeņijs.

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.