Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Programmatūras testēšanas uzņēmums "TestDevLab" martā organizē informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un produktu pārdošanas bezmaksas kursus "TestDevLab Sales School 2020".

Kursu gaitā pieredzējuši nozares profesionāļi sniegs ieskatu IT pakalpojumu un produktu pārdošanas pamatprincipos un metodēs, kas ļauj piesaistīt pasaules mēroga klientus. Labākajiem kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses vietas uzņēmumā.

"Pagājušajā gadā aizsākām apmācību sēriju topošajiem programmatūras testēšanas speciālistiem, kas izvērtās par veiksmīgu un augsti novērtētu iniciatīvu. Šogad vēlamies ne tikai turpināt iesākto, bet arī papildināt piedāvāto kursu klāstu, organizējot apmācības arī topošajiem B2B IT pakalpojumu un produktu pārdošanas speciālistiem," teic Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Apmācības norisināsies "TestDevLab" Rīgas birojā no 16. līdz 20. martam. Kursiem pieteikties tiek aicināts ikviens, kurš vēlas kļūt par veiksmīgu B2B pārdošanas speciālistu un strādāt ar pasaules līmeņa uzņēmumiem. Iepriekšēja pieredze pārdošanas jomā nav obligāta, krietni vairāk noderēs vēlme strādāt un apgūt jaunas zināšanas. Uzņēmums nodrošinās visu apmācībām nepieciešamo tehniku, digitālos rīkus un mācību materiālus.

Latvijas IT uzņēmums TestDevLab oficiāli atklājis biroju Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē. Tajā strādā 55 no uzņēmuma 500 darbiniekiem un jaunais birojs ļaus ātrāk palielināt darbinieku skaitu šajā valstī.

Jau pirms biroja atvēršanas pagājušajā gadā TestDevLab Ziemeļmaķedonijā bija izveidojis uzņēmuma filiāli, lai varētu piedāvāt darbiniekiem tādas pašas sociālās garantijas un bonusus, kā pārējiem uzņēmuma darbiniekiem Latvijā un citās valstīs.

Šobrīd TestDevLab ir biroji Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Venstpilī.

Attālinātā formā uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Brazīlijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Polijas, Rumānijas, Serbijas, Spānijas un Turcijas.

“Pagājušā gada nogalē nosvinējām uzņēmuma 10 gadu jubileju un katru gadu esam spējuši audzēt mūsu programmatūras testēšanas pakalpojumu un produktu klāstu, kā arī palielināt piesaistīto klientu un darbinieku skaitu. Būtiski pieaugot darba apjomam, pirms vairākiem gadiem uzsākām darbinieku meklējumus arī ārzemēs. Pagājušā gada sākumā mums izdevās piesaistīt vairākus lieliskus speciālistus Ziemeļmaķedonijā un darbinieku skaits būtiski sāka pieaugt līdzko šajā valstī izveidojām uzņēmuma filiāli un izvērsām plašākas mārketinga kampaņas. Ziemeļmaķedonijā paredzam piesaistīt vēl vairāk darbiniekus un novērtējam to akadēmiskās un praktiskās zināšanas,” uzņēmuma darbības izvēršanu Ziemeļmaķedonijā komentē TestDevLab līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Latvijas IT uzņēmums "TestDevLab" oficiāli atklājis biroja telpas, kas atrodas pašā Rīgas centrā, informē uzņēmums.

Tas ir vienīgais nams uz Vingrotāju ielas. Uzņēmums ēku iegādājās 2023. gadā par 3,75 miljoniem eiro, saņemot "Swedbank" aizdevumu investīcijām. Ēkas atjaunošanā uzņēmums ieguldīja vairāk kā 500 000 eiro. Tagad telpas pielāgotas augstākajām drošības un konfidencialitātes prasībām, lai "TestDevLab" varētu turpināt apkalpot klientus visā pasaulē.

"Ideja par savu biroja ēku "TestDevLab" bija aktuāla divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, strauji auga darbinieku skaits, kas nu jau sasniedzis 500 cilvēkus. Birojā Rīgā gan strādā trešdaļa no kopējā darbinieku skaita. Otrais iemesls bija aizvien augošās klientu prasības pēc drošības un konfidencialitātes, kas jāievēro, testējot viņu produktus un pakalpojumus. Tāpēc iegādātās ēkas telpas pārbūvētas tā, lai būtu viegli transformējamas un pielāgojamas dažādām vajadzībām,” stāsta uzņēmuma "TestDevLab" līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

Latvijas IT uzņēmums TestDevLab paplašina savu darbību starptautiskā līmenī, izveidojot filiāli Ziemeļmaķedonijā.

Filiāle tika izveidota, lai varētu atbilstoši vietējai likumdošanai veikt nodokļu nomaksu un Ziemeļmaķedonijas darbiniekiem varētu piedāvāt tādas pašas sociālās garantijas un bonusus, kā pārējiem uzņēmuma darbiniekiem citās valstīs.

Tiklīdz epidemioloģiskā situācija ļaus, uzņēmums plāno atvērt biroju šajā valstī, lai atvieglotu jaunu darbinieku piesaisti. Šobrīd TestDevLab ir biroji Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Valmierā un Venstpilī. Attālinātā formā uzņēmumā strādā darbinieki arī no citām valstīm.

“Katru gadu kopš uzņēmuma dibināšanas brīža mums ir audzis darbinieku skaits un pavisam nesen tas pārsniedza 300 speciālistu atzīmi. Redzot, ka Latvijā potenciālā darbaspēka apjoms ir ierobežots, jau vairākus gadus darbiniekus meklējam arī citās valstīs - Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Spānijā. Kad īsā laika posmā mums izdevās darbā pieņemt vairākus labus inženierus no Ziemeļmaķedonijas, izlēmām šai valstij pievērsties nopietnāk un reģistrējām tajā uzņēmuma filiāli. Šonedēļ ar vebināra palīdzību vietējo IT komūnu iepazīstinājām ar uzņēmumu un darba iespējām un ceram, ka tas palīdzēs piesaistīt jaunus darbiniekus,” stāsta TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab” atklājis savu Jelgavas biroju, kurā šobrīd strādā 19 darbinieki un esošās telpas ļauj palielināt darbinieku skaitu šajā pilsētā.

Tas jau ir sestais uzņēmuma birojs Latvijā un radīts ar mērķi Jelgavā un tās apkārtnē dzīvojošiem IT speciālistiem piedāvāt ērtu darba vidi un perspektīvas darba iespējas.

“Jelgavā mēs esam atvēruši mūsu sesto biroju Latvijā un no tā pieredzējuši programmatūras testēšanas inženieri strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Birojā esam izvietojuši modernas audio/video kvalitātes testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas pasaulē zināmāko komunikācijas produktu kvalitātes uzlabošanai. Gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavas birojā strādā šīs augstskolas studenti un absolventi. Studentiem piedāvājam prakses un darba iespējas, kā arī cenšamies ar vieslekcijām parādīt programmatūras testēšanas teorētiskās un praktiskos aspektus. Darba ir ļoti daudz un meklējam papildspēkus,” sacīja “TestDevLab” līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "TestDevLab" atklājis biroju Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē "TestDevLab" pārstāvji.

Šajā birojā strādā 11 no uzņēmuma vairāk nekā 550 darbiniekiem, un biroja izveide ļaušot izvērst savu klātesamību Lietuvā.

Patlaban "TestDevLab" ir seši biroji Latvijā, kā arī šī gada sākumā tika atvērts pirmais starptautiskais birojs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē, bet rudenī savas durvis vēra arī Igaunijas birojs Tartu.

Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Igaunijas, Kazahstānas, Polijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm. Uzņēmums piedāvā darbu pieredzējušiem programmatūras testēšanas un izstrādes inženieriem vairāk nekā 20 dažādos amatos, kā arī piedāvā prakses iespējas cilvēkiem, kas tikai plāno sākt veidot veiksmīgu IT karjeru.

IT uzņēmums TestDevLab no 12. Līdz 23. augustam Rīgā rīko bezmaksas vasaras skolu «TestDevLab Summer School 2019», kurā intensīvos divas nedēļas ilgos kursos varēs apgūt programmatūras testēšanas un Android lietotņu izstrādes pamatus. Labākajiem šo kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

Šovasar lielu atsaucību guva uzņēmuma organizētās apmācību programmas Ventspilī un Daugavpilī, tādēļ tika pieņemts kursus piedāvāt arī Rīgā. Uz vasaras skolu, kas norisināsies augustā, var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšanas joma. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta. Krietni vairāk tiks novērtēta vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas.

Kursu gaitā pieredzējušie TestDevLab speciālisti iepazīstinās ar mobilo un tīmekļa lietotņu testēšanas pamatkonceptiem un automatizētās testēšanas pamatiem. Atsevišķas lekcijas tiks veltītas arī Android lietotņu izstrādes pamatu apgūšanai izmantojot moderno Kotlin programmēšanas valodu. Apmācības process sastāvēs gan no teorētiskajām nodarbībām, gan praktiskajiem uzdevumiem. To gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi izmantojot modernas tehnoloģijas un instrumentus. Tādējādi pēc kursu pabeigšanas iegūtās zināšanas uzreiz varēs pielietot darbā.

Latvijas IT uzņēmums TestDevLab 11. augustā atklājis savu jauno biroju Ventspilī, kurā strādā jau 49 darbinieki, un aptuveni 900 m2 platības telpas ļauj vēl palielināt komandu.

2018. gadā TestDevLab konkursa kārtībā ieguva īres tiesības uz telpām Pils ielas 45 un 47 ēkās. 2019. gadā ar Ventspils pilsētas domes un Eiropas Reģionāla attīstības fonda līdzfinansējuma atbalstu tika uzsākta šo ēku pārbūve un atjaunošana, kā arī apkārtējās teritorijas sakārtošana. Pērn rudenī uzņēmums sāka iekārtošanās procesu jaunajās telpās.

“Pirms 10 gadiem tieši Ventspilī aizsākās TestDevLab darbība un šajā pilsētā katru gadu mēs esam audzējuši mūsu komandu, tāpēc radusies nepieciešamība pēc arvien plašākām un modernākām biroja telpām. Jaunā biroja telpas ir plašākas un tas ļauj ne tikai palielināt darbinieku skaitu, bet arī izvērst mūsu laboratoriju aprīkojumu audio/video kvalitātes, mobilo lietotņu baterijas un datu lietojuma, kā arī atrašanās vietas simulācijas testēšanai. Šī gada sākumā izveidojām IT apmācību organizāciju TDL School. Liela daļa apmācību plānošanas un realizācijas komandas strādā tieši no Ventspils biroja,” komentē TestDevLab līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab”, kas Liepājā ir pārstāvēts jau no 2018. gada, atklājis savu jauno biroju.

Renovētajā ēkā Jūras ielā aptuveni 500 kvadrātmetru platībā strādā 25 uzņēmuma darbinieki un telpu potenciāls ļauj dubultot darbinieku skaitu, kā arī rīkot dažādas aktivitātes, piemēram, apmācības.

“Pirms vairākiem gadiem Liepājā atvērām mūsu trešo biroju un šobrīd esmu gandarīts, ka esam izauguši no iepriekšējā biroja telpām un varam uzsākt darbu modernā darba vidē. Atverot jauno Liepājas biroju, esam izdarījuši savu mājasdarbu un tagad varam turpināt izaugsmi Liepājā. Mūsu inženieri strādā dažādos interesantos starptautiskos projektos un nodrošina audio/video kvalitātes testēšanas pakalpojumus. Tagad jaunajās telpās varēsim izveidot papildus testēšanas laboratorijas, komentē uzņēmuma līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Latvijā aizsāktais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab atklājis biroju Igaunijas pilsētā Tartu. Šajā birojā strādā 18 no uzņēmuma vairāk nekā 550 darbiniekiem un biroja izveide ļaus palielināt darbinieku skaitu Igaunijā.

Šobrīd TestDevLab ir seši biroji Latvijā (Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī), kā arī šī gada sākumā tika atvērts pirmais starptautiskais birojs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētā Skopjē. Attālinātā formā uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Igaunijas, Kazahstānas, Polijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Šobrīd uzņēmumā ir vairāk nekā 20 vakances tehniskajiem un administratīvajiem speciālistiem.

“Pēdējos gados esam piedzīvojuši strauju izaugsmi, jo sāk atmaksāties mūsu investīcijas inovatīvu un pieprasītu programmatūras testēšanas pakalpojumu un produktu izstrādē. Ir audzis arī pieprasījums pēc kvalificētiem inženieriem un tos pēdējos gados arvien vairāk piesaistām arī ārpus Latvijas. Igaunija mums ir labi zināma un pievilcīga kā tehnoloģiski spēcīga kaimiņvalsts ar labi attīstītu augstākās izglītības sistēmu, kas spēj sagatavot kvalificētus speciālistus. Tā kā daži darbinieki attālinātā formā jau iepriekš strādāja no Tartu, izvēlējāmies biroju izveidot šajā pilsētā. Tā ir aktīva pilsēta ar spēcīgām izglītības iestādēm. Plānojam attīstīt šo biroju un audzēt darbinieku skaitu Igaunijā,” komentē TestDevLab līdzdibinātājs Andrejs Frišfelds.

Latvijā izveidotais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "TestDevLab" šonedēļ piedalīsies tehnoloģiju izstādē "CES 2023", kas notiks Lasvegasā, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Kristaps Skutelis.

"TestDevLab" šajā pasākumā piedalīsies ar stendu, kas atradīsies Lasvegasas konferenču un Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu hallē. Tajā ikviens izstādes apmeklētājs varēs aprunāties ar uzņēmuma pārstāvjiem un uzzināt par tā piedāvātajiem programmatūras testēšanas pakalpojumiem un produktiem. Īpašs uzsvars tiks veltīts uzņēmuma izstrādātajām testēšanas jomā unikālajām audio un video kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģijām.

Skutelis norāda, ka dalība šajā izstādē ir lielisks veids, kā satikt lielu skaitu tehnoloģiju uzņēmumu un aizvadīt vērtīgas sarunas par potenciālu sadarbību.

"CES 2023" ir ikgadēja starptautiska tehnoloģiju izstāde, kas pirmoreiz organizēta pirms 55.gadiem. Tajā ik gadu piedalās aptuveni 174 valstu uzņēmumi.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Vairāki Latvijas IKT nozares un zinātnes pārstāvji - "LMT", "MakIT", "Mobilly", "TestDevLab", "Zippy Vision", Latvijas Universitātes eksperti, "TechHub" Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš - ir apvienojušies iniciatīvā, lai brīvprātīgi un bez maksas radītu lietotni, kas varētu palīdzēt ierobežot vīrusa izplatību Latvijā un ātrāk atvieglot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus.

Lietotnes risinājuma izvērtēšanā iesaistījušās arī vairākas valsts iestādes, t. sk. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, Slimību profilakses un kontroles centrs, NATO StratCom, kā arī medicīnas nozares profesionāļi un epidemiologi.

Plānoto lietotni ikviens iedzīvotājs Latvijā varēs brīvprātīgi un bez maksas lejupielādēt savā telefonā. Tā darbosies, izmantojot Bluetooth tehnoloģiju, un būs pieejama ierīcēm gan ar IOS, gan ar Android operētājsistēmām.

Lietotnes izstrāde tiek balstīta uz Eiropas datu aizsardzības principiem. Neatklājot atrašanās vietas koordinātas, saslimšanas gadījumā tādējādi varētu informēt visus, kuri arī izmanto šādu lietotni un ar kuriem slimnieks ir bijis kontaktā tuvāk par apmēram 2-4 metriem un ilgāk par apmēram 15 minūtēm."Kaut arī Latvija šobrīd ir valsts ar vieniem no mērenākajiem ierobežojumiem, tomēr tie ievērojami ietekmē cilvēku aktivitātes. Lai ierobežojumus atvieglotu, ir jāievieš papildu piesardzības pasākumi, ko jau ir izdarījušas vairākas citas valstis. Panākumu pamatā ir plaša testēšana un kontaktu meklēšana. Mobilās lietotnes varētu atvieglot kontaktu meklēšanu un paātrināt testēšanas laiku. Tas palīdzētu labāk ierobežot infekciju un samazināt ierobežojumus. Ir lieliski, ka Latvijā ir ekspertīze šādu mobilo lietotņu radīšanai, un īpaši pozitīvi, ka procesā ir iesaistīti daudzi vadošie uzņēmumi un tas notiek sociālā projekta ietvaros," norāda Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Latvija ar lietotni "Apturi Covid" kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm, kas testē Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādāto lietotņu pārrobežu savietojamības risinājumu.

Saskaņā ar ieceri, pateicoties šim risinājumam, dažādās valstīs izstrādātas lietotnes varēs savā starpā apmainīties ar informāciju, tādējādi sniedzot iespēju brīdināt iedzīvotājus par saskarsmi ar Covid-19 slimnieku, pat ja saslimušais izmanto citā valstī radītu lietotni.

Eiropas Komisijas lietotņu pārrobežu savietojamības risinājuma izstrādē un testēšanā līdz ar Latviju iesaistījušās arī Čehija, Dānija, Vācija, Īrija un Itālija.

"Šobrīd aktīvi esam iesaistījušies jaunā risinājuma un tā darbībai nepieciešamās digitālās infrastruktūras testēšanā. Apstākļos, kad cilvēki atkal ir atgriezušies ierastajā ikdienas ritmā, ceļo uz ārzemēm un aktīvi apmeklē publiskus pasākumus, paplašināt lietotnes "Apturi Covid" funkcionalitāti un integrēt to starptautiskā savstarpēji savienotu lietotņu ķēdē ir loģisks un akūti nepieciešams solis. Tikai šādi varam nodrošināt, ka, aizbraucot, piemēram, uz Vāciju, lietotnes izmantotājs saņems brīdinājumu, ja būs nonācis saskarsmē ar kādu Vācijas iedzīvotāju, kurš sasirdzis ar šo slimību. Vai, gluži otrādi, – atrodoties tepat, Latvijā, ir bijis kontakts ar kādu ārzemnieku, kurš slimo ar Covid-19," skaidro lietotnes "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Ventspils vēsturiskajā centrā esošajās ēkās Pils ielā 45 un 47 aizvadīti spāru svētki - investējot 1,7 miljonus eiro, nākotnē šīs ēkas nodrošinās daudzfunkcionālu biroju telpu funkcijas, ēkā saglabājot arī daļu to interesantās vēstures.

Pils ielas 45 ēku Karls Hilmans uzcēla 1876. gadā pēc Hofmana projekta, to paredzot, kā divstāvu dzīvojamo namu. 1909. gadā ēkas īpašnieks J. Eismonds pēc Vitomska projekta veic otrā stāva pilnīgu izbūvi. Ēkā līdzās dzīvojamām telpām atradās aptieka, smaržu un parfīmu tirgotava, vēlāk tika iekārtots augļu, minerālūdens un limonādes veikals, kā arī Talsu šņabju un liķieru fabrikas noliktavas kroņa monopolpārdotava.

Pils ielas 47 F.Bēberova ēkas īpašumā 20.gs.sākumā atradās gan dzīvojamās telpas, gan dažādas tirdzniecības iestādes – brāļu Cipu lauksaimniecības produkcijas tirgotava, F.Ofkanta zārku veikals, kā arī J.Kaplana zobārstniecības kabinets, kur pēc neilga laika brīvvalsts periodā, abas mājas tika izmantotas kā dzīvojamās mājas. Tomēr aptuveni 1980. gadā, Pils ielas kvartālam nonākot "sanitārajā zonā" iedzīvotāji dzīvojamās ēkas pamazām sāka atstāt. Pēdējās liecības par Pils ielu apdzīvotību 20.g.s. liecina, ka 1994. gadā ēkas tika apdzīvotas.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs