Microsoft paziņo par jauna komunikācijas risinājuma laišanu tirgū, kas aizstās līdzšinējo komunikācijas platformu uzņēmumiem — Lync.

Skype for Business ir balstīts uz Lync platformas, un papildu pašreizējām Lync iespējām ieviesīs lietotājiem pazīstamo Skype vidi un zvanus uz Skype ID numuriem.

«Komunikācija tās visdažādākajās formās ir daudzu Microsoft risinājumu pamatā. Viens no galvenajiem mūsu izaicinājumiem ir panākt pēc iespējas gludāku informācijas pārnešanu no ierīces uz ierīci un no platformas uz platformu. Ar Skype for Business esam spēruši lielu soli šajā virzienā, veidojot vienotu lietotāja pieredzi uz dažādām ierīcēm un platformām un savietojamu tehnisko risinājumu. Tas ļauj lietotājam vieglāk orientēties dažādu risinājumu izmantojumā un viegli dalīties ar informāciju,» stāsta Andrejs Juščenko, Microsoft Office biznesa grupas vadītājs.

Viena no Baltijas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu priekšrocībām ir valstu lielums, jo šis apstāklis jau no pirmās dienas uzņēmējus spiež domāt globāli

Tā intervijā DB nule Rīgā notikušajā Riga Venture Summit pauda ilggadējais Skype vadītājs Stens Tamkivi (Sten Tamkivi). Viņš ir arī kompānijas Teleport līdzdibinātājs un vadītājs; tā palīdz izvēlēties piemērotāko vietu darbam un dzīvošanai.

Kāds ir jūsu iespaids par startup jomu Baltijā šobrīd?

Interesanti, ka, globāli skatoties uz startup aktivitāti un biznesa vidi Baltijā, visas trīs valstis joprojām ir diezgan līdzīgas, savukārt, ja paraugās detalizētāk, situācija katrā no tām ir atšķirīga. Igaunijai paveicās, ka tai bija Skype. Pasaulē ir pierādījies, ka startup ekosistēmās svarīgs ir viens veiksmes stāsts, kas izraisa turpmāku aktivitāšu vilni. Lietuvai un Latvijai vēl nav bijis savu «vienradžu» (kompāniju, kuru novērtējums pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, – DB), taču aktivitāte ir plaša, ar mazākiem projektiem. Baltijai kopumā ir savas priekšrocības, piemēram, ja kaut kas labs palicis no padomju okupācijas, tad tā ir zinātne un labas inženierprasmes. Personīgi ticu, ka mazai valstij ir priekšrocība – katram, kurš sāk biznesu Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, pirmā doma ir – kā paplašināt tirgu. Uzņēmēju prātos uzreiz tiek būvēts projekts simt miljoniem cilvēku, nevis tikai vienam miljonam. Kopumā Baltijai ir labs sākums, bāze startup biznesa attīstībai, jo īpaši pēdējos piecos līdz desmit gados, tomēr dažās jomās joprojām stipri iepaliekam. Šobrīd Baltijā ir pieejams agrīnas stadijas kapitāls, bet vēlāk, lai piesaistītu naudu, visticamāk, būs nepieciešams to darīt ārpus reģiona valstīm.

Latvijā var rasties savs Skype, jautājums ir par varbūtību, tomēr, ņemot vērā spēju iet pa priekšu savam laikam, Latvijai jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype - ar «blockchain» tehnoloģiju strādājošais BitFury, uzskata Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Taujāta, vai Latvijā jau rīt varētu rasties savs Skype, Novicka bija apstiprinoša. «Noteikti var, jautājums ir par varbūtību. Varbūtība vienmēr būs augstāka, ja valsts stratēģiski cels izglītības līmeni augstas kvalifikācijas profesijās un veicinās uzņēmējdarbības sākšanu,» uzskata eksperte.

«Tāpat es teiktu, ka mums jau ir kaut kas līdzīgs savam Skype. Skype bija fenomens tajā laikā, jo toreiz neviens nezināja, kas tas ir, bet mums ir BitFury, kas veido pusi no Latvijas start-up uzņēmumos investētajiem 110 miljoniem eiro,» turpināja Novicka. «Uzskatu, ka tas, ko viņi dara uz «blockchain» tehnoloģijas bāzes, ir daudz sarežģītāk, ja mēs salīdzinām ar Skype.»

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Microsoft zaudējis kārtējā tiesas cīņā ar britu lielāko maksas televīzijas kompāniju British Sky Broadcasting (BSkyB) par preču zīmes Skype reģistrēšanu, vēsta portāls cnet.com.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa otrdien nolēmusi, ka Microsoft nevar Eiropā reģistrēt interneta telefonijas risinājumu pakalpojuma Skype preču zīmi, jo šis nosaukums un logo ir pārāk līdzīgs BSkyB preču zīmei Sky.

Microsoft gan apņēmies šo tiesas lēmumu apstrīdēt.

Lai arī Microsoft nenāksies pārdēvēt Skype, BSkyB varētu pieprasīt licencēšanas nodevas par Skype zīmola izmantošanu Eiropā, vēsta portāls theverge.com.

BSkyB sūdzību sākotnēji iesniedza jau 2005.gadā - sešus gadus pirms Microsoft pabeidza Skype pārņemšanu par 8,5 miljardiem dolāru. Šī sūdzība koncentrējas uz Skype preču zīmes reģistrēšanu, nevis tās izmantošanu.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Pieredze darbā Skype devusi iedvesmu attīstīt uzņēmumu, kas piedāvā nišas pakalpojumus IT nozarē

SIA TestDevLab izveidotāji un vadītāji Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds ideju radīt kompāniju, kas nodrošina dažādu lietotņu jeb aplikāciju testēšanas servisu, guvuši, strādājot Skype. E. Grīnfelds igauņu radītajā mega zīmolā vadīja komandu, kas nodarbojās ar Skype mobilo lietotņu izstrādi iPhone un citām iOS ierīcēm. A. Frišfelds savukārt bija atbildīgs par kvalitātes nodrošināšanas un testēšanas inženieru komandām, kuri strādāja ar Skype lietotnēm BlackBerry un dažādām Android ierīcēm.

Pieredze lieti noderējusi, lai 2011. gada nogalē dibinātu savu uzņēmumu. Šobrīd uzņēmumam ir divi ofisi – viens Rīgā, bet otrs Ventspilī. «Gadu no gada dubultojam apgrozījumu, mērķis ir to turpināt, bet ar nosacījumu, ka tas nenotiek tikai uz jaunu darbinieku rēķina. Jācenšas radīt lielākas pievienotās vērtības produktus,» norāda E. Grīnfelds. Pērno gadu kompānija noslēdza ar teju 2,3 milj. eiro apgrozījumu.

Kā liecina lietotāju pieredze, tai skaitā Latvijā, un Skype paziņojums, saziņas platforma piedzīvo plašas un ilgstošas tehniskas problēmas.

Savos komentāros Skype problēmas būtību gan neskaidro.

«Mēs esam informēti par incidentu, kurā lietotāji zaudē savienojumu ar lietojumprogrammu un var nespēt nosūtīt vai saņemt ziņojumus. Daži lietotāji neredz norādi, ka notiek grupas zvans, kā arī ir aizkavēšanās, pievienojot lietotājus savam draugu sarakstam,» sākotnēji vēstīja saziņas platforma.

Otrdien dienas vidū Skype ziņoja, ka redz uzlabojumus un arī lietotāji informē, ka saziņas platforma atkal ir izmantojama. Tomēr joprojām ir lietotāji, kuriem var rasties problēmas - «mēs tās risinām».

Savukārt, jaunākais Skype paziņojums publicēts otrdienas vakarā. Tas vēsta: «Mēs esam veikuši dažus labojumus konfigurācijā un mazinājuši ietekmi. Mēs turpinām uzraudzību un ievietosim atjauninājumu, kad problēma būs pilnībā atrisināta.»

Tehnoloģiju gigants Microsoft nolēmis slēgt Skype biroju Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā un atlaist darbiniekus. Šis lēmums ir kā trieciens Londonas cerībām kļūt par tehnoloģiju kompāniju mājvietu, ziņo independent.co.uk.

Pagaidām nav zināms, kad Londonas birojs tiks slēgts, bet potenciāli darbavietas varētu zaudēt 220 cilvēki. Microsoft arī nav komentējusi, vai šis lēmums saistīts ar Brexit (Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības) un cik ilgi tas jau plānots. Taču Skype jau sen ir viens no nedaudzajiem lielajiem Eiropas tehnoloģiju veiksmes stāstiem, tādējādi šāds lēmums Londonai ir īpaši sāpīgs.

Kompānija Microsoft pavēstījusi, ka tā konsolidē Londonas birojus.

Darbs globālajā tehnoloģiju uzņēmumā Skype ļāva saprast, kāda ir kļūdas cena, kā tas, ko tu dari, acumirklī ietekmē simtiem miljonu cilvēku ikdienu, stāsta bijušais Skype darbinieks un tehnoloģiju testēšanas uzņēmuma TestDevLab līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

«Redzējām reālas situācijas, kad nelielu nepilnību dēļ 15 minūtes pēc produkta palaišanas tirgū sāk nākt simtiem un tūkstošiem klientu sūdzību pa visiem iespējamajiem komunikāciju kanāliem, redzējām pa ofisu skraidošus cilvēkus ar sarkanām, divas dienas neaizvērtām acīm, kuri strādāja pie labojumu izstrādes un ieviešanas,» stāsta Frišfelds.

«Arī ikdienā kļūdas cena, strādājot mazākos projektos, ir augsta, bet tur tas bija ļoti uzskatāmi,» piebilda Frišfelds.

«Arī nesenais gadījums ar kāda populāra viedtālruņa baterijas problēmām - acīmredzot bija kāda kļūda testēšanas procesā, šādā gadījumā kļūdas cena ir mērāma miljardos, turklāt nauda šajā gadījumā, iespējams, nav pats būtiskākais, tiek ietekmēta arī uzņēmuma reputācija,» piebilda Frišfelda kolēģis Skype un TestDevLab otrs līdzīpašnieks Ervins Grīnfelds.

48 gadu vecumā miris viens no interneta telesakaru programmatūras "Skype" izstrādātājiem, igauņu inženieris un investors Toivo Annuss, paziņojusi viņa ģimene.

Annusa atraitne pavēstījusi, ka viņš miris svētdien pēc pēkšņas slimības, taču nav sniegusi sīkāku informāciju.

"Skype" izstrādāja četri igauņu informācijas tehnoloģiju inženieri - Ahti Heinla, Prīts Kazesalu, Jāns Tallinns un Annuss. 2003.gadā viņi nodibināja investīciju kompāniju "Ambient Sound Investments", kas pārvaldīja viņiem piederošās "Skype" mazākuma akcijas. Pēc "Skype" pārdošanas ASV kompānijai "eBay" 2005. gadā "Ambient Sound Investments" sāka aktīvi darboties investīciju jomā, iegādājoties dažādu uzņēmumu akcijas.

2018.gadā "Ambient Sound Investments" aktīvu vērtība bija apmēram 130 miljoni eiro.

Annuss arī darbojies kā individuālais investors.

Valsts policijā ir sākti vairāki kriminālprocesi par krāpšanu saistībā ar firmu SIA Kamīnkrāsnis, kas piedāvā klientiem iegādāties preces, veicot priekšapmaksu, bet pēc tam solītās preces nepiegādājot un neatgriežot naudu. Policija aicina ziņot par attēlā redzamo vīrieti, kurš, iespējams, ir saistīts ar krāpnieciskajām darbībām.

Valsts policija no iedzīvotājiem ir saņēmusi informāciju, ka uzņēmums SIA Kamīnkrāsnis savā interneta mājas lapā potenciālajiem klientiem piedāvā iegādāties dažādas krāsnis un to piederumus.

Atsaucoties uz uzņēmuma piedāvājumu, vairāki klienti ir pasūtījuši dažādas preces, veikuši pasūtījuma priekšapmaksu vai avansa maksājumu, pretī saņemot rēķinu. Tomēr pēc tam nav saņēmuši ne pasūtītās preces, nedz atguvuši iemaksāto naudu.

Valsts policija atgādina ikvienam rūpīgi izvērtēt preces vai pakalpojuma iegādes nosacījumus un aicina ikvienu, kurš cietis no SIA Kamīnkrāsnis krāpnieciskajām darbībām, vērsties ar iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī.

Teikt, ka tagad visiem jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami, jo viens Skype Latvijas problēmas neatrisinās, un vairāk jādomā par sistēmas radīšanu, kurā attīstīties dažādu jomu talantiem, nākotnes tendenču forumā LMT Smart Future sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Kā sacīja Ozols, uzskatīt, ka Latvijas Skype jeb, kā agrāk sacīja, Nokia izglābs Latviju, nav pareizi, jo situācijā, kad no Latvijas ik dienu aizbrauc autobuss ar cilvēkiem, ar vienu Skype būs par maz un, lai atrisinātu šādu emigrācijas jautājumu, jauns Skype būtu jārada ik nedēļu.

«Kultivēt jaunu uzņēmumu rašanos un pateikt, ka visiem ir jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami,» sacīja Ozols. «Vairāk jādomā par vides un sistēmas radīšanu, kurā attīstīties visdažādāko jomu talantiem.»

Rīgā norisinājās nākotnes tendencēm veltīts forums LMT Smart Future, kurā pasaules līmeņa eksperti un Latvijas viedokļu līderi dalījās savās prognozēs par visdažādākajām tēmām - sākot no tehnoloģijām, biznesa un ražošanas un beidzot ar pilsētvidi un enerģētiku.

AS Trasta komercbanka ir noslēgusi subordinēto obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā. Vērtspapīru izlaidums notika pirmā publiskā piedāvājuma ietvaros, informēja kredītiestādes pārstāve Elīna Bikuļča.

Bankas subordinētās obligācijas iegādājās 47 investori, no tiem – 38 fiziskas un 9 juridiskas personas.

Obligāciju termiņš ir 7 gadi, bet to dzēšanas datums – 2021. gada 4. decembris. Bankai ir tiesības dzēst šīs obligācijas pirms termiņa, bet ne ātrāk par 2019. gada 4. decembri. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir fiksēta – 6,5%, bet izmaksa tiek veikta 2 reizes gadā.

Kā ziņo bankas vadība, iegūtie līdzekļi tiks izmantoti bankas subordinētā kapitāla palielināšanai. AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs Gundars Grieze komentē: «Subordinētā kapitāla palielināšana palīdzēs bankai aktīvi realizēt savu finanšu politiku un attīstīt bankas pakalpojumus Latvijas tirgū.»

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien ievieš jaunu piedāvājumu – pakalpojumu Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma, informēja tā pārstāve Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde cer, ka jaunā NEATKARĪBA veicinās plašāku un aktīvāku mobilā interneta lietošanu telefonā.

Līdz ar LMT 4G tīkla attīstību esot mainījusies mobilā interneta lietošanas pieredze. Divu gadu laikā tā patēriņš LMT tīklā pieaudzis 4,5 reizes.

LMT pakalpojuma Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma mēneša maksa noteikta 9,99 eiro. Tas automātiski tiks pieslēgts lietotājiem, kuri līdz šim izmantojuši pieslēgumu Internets telefonā apjoma soļus no 3GB līdz 8GB.

Igauņi nākamo Skype negaida un nākotnes attīstību sākumuzņēmumu (startup) jomā paredz veiksmīgiem atdarinātājiem un uzlabotājiem

Par spīti pat vairākos desmitos reižu mērāmajai riska kapitāla nozīmes atšķirībai mūsu ekonomikās, Latvijai šai jomā ir savas priekšrocības, saka Igaunijas Privātā un riska kapitāla asociācijas izpilddirektore Kristīna Vasilkova.

Šogad Baltijas riska kapitālistu gadskārtējā sanāksmē uzsvars bija uz Izraēlas piemēru. Cik daudz šī pieredze ir attiecināma uz šejienes tirgu?

Tā ir attiecināma. Izraēla ir pasaulē otrais lielākais riska kapitāla (RK) tirgus pēc ASV. Viena Izraēla piesaista vairāk RK, nekā visa Eiropa kopā. Apple, Microsoft – visām lielajām kompānijām ir R&D nodaļas Izraēlā. Kā šī pieredze attiecas tieši uz mums? Tā, ka ir jāmācās no jebkura laba piemēra – kā Izraēla to sasniedza.

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.