Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem 9% likmi saglabās, valdībai būs jānosaka jomas, kurās šāda forma nebūs iespējama, pakāpeniski ieviesīs minimālo sociālā nodokļa maksājumu par darbinieku, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tāds ir divu – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un Sociālo un darba lietu – komisiju kopsēdes redzējums. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis atzina, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) jomā pārmaiņas tiks sadalītas vairākos posmos. «Mums jāpaspēj izdarīt izmaiņas pašreizējā likuma redakcijā, kas ļautu MUN maksātājiem aprīlī veikt maksājumu, ņemot vērā nodokļa likmi 9%, nevis pašreiz spēkā esošo 11%,» norādīja K. Šadurskis. Pēc Finanšu ministrijas datiem šā gada 1. janvārī bija jau 41 248 MUN maksātāju.
Saeimas deputāti arī pauda pārliecību, ka likumā nebūtu jānosaka jomas, kurās nevarēs strādāt, izmantojot MUN režīmu. Valdībai tiks uzdots uzdevums attiecīgu nozaru sarakstu noteikt. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzina, ka MUN režīmu izmanto praktiski visās tautsaimniecības nozarēs, bet jo īpaši to izmantojot likumdošanā zinošāko profesiju pārstāvji – grāmatveži, juristi, konsultāciju pakalpojumu sniedzēji. Tas vedina pieļaut, ka minētās varētu būt tās jomas, kurās MUN režīms perspektīvā varētu tikt liegts.
Ir priekšlikums par MUN režīma izmantošanas terminēšanu – trīs līdz pieci gadi. Tas ir tāds startup ieskriešanās laiks, tomēr ir daudzi nelieli ģimenes uzņēmumi, kuriem nebūt nav jāizaug līdz vidējo vai pat lielo uzņēmumu līmenim.
Plašāk lasiet rakstā Sijās mikriņus ceturtdienas, 19. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!