Teju katrs trešais jaunietis vecumā līdz 20 gadiem un katrs ceturtais iedzīvotājs vecumā pēc 50 gadiem labprāt iegādājas sabiedrībā pazīstamu personu popularizētas preces. Šādi rīkotos arī 28% aptaujāto vecumā no 21 līdz 30 gadiem.
Kopumā 42% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi tērēt vairāk, lai iegādātos kvalitatīvu produktu, bet 27% - steidzamas nepieciešamības gadījumā. Kā trešais populārākais papildu tēriņu iemesls tiek minēts – mode (8%) un atlaides (8%).
Analizējot to, kā atšķiras sieviešu un vīriešu iepirkšanās paradumi, var secināt, ka katrs otrais vīrietis dod priekšroku kvalitātei, kamēr tikai 39% sieviešu tā ir motivācija tērēt vairāk. Sievietes drīzāk būtu gatavas piemaksāt, lai saņemtu produktu iespējami ātrāk (30%), vai arī, lai tas atbilstu modes tendencēm (11%).
Tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce secina: “Mūsu tirdzniecības centra statistika liecina, lai gan cilvēki apmeklē veikalus tikpat bieži kā agrāk un iegādāto preču skaits nemazinās, cilvēki sāk rūpīgāk izvēlēties preces, nereti dodot priekšroku lētākiem vai akcijas produktiem. Tiesa, kosmētikas un skaistumkopšanas preču apgrozījuma pieaugums mūsu veikalos norāda, ka sieviešu vēlme izskatīties labi ir aktuāla pat ekonomiski grūtos laikos. Tāpēc dāmas ir gatavas taupīt un atteikties no daudz lietām, tikai ne no kosmētikas un skaistumkopšanas”.
Tikmēr vīriešiem steidzamība ir mazāk svarīga (24%) nekā sievietēm, kā papildu lēmumu ietekmējošs faktors tiek minētas atlaides (9%).
NPC eksperte, psiholoģe Ginta Ratniece norāda: “Atšķirībām sieviešu un vīriešu naudas plānošanas un tērēšanas paradumos var būt daudz un dažādu skaidrojumu. Kā vienu varētu minēt jau pierādītās vērtību atšķirības. Kā vēl vienu - uztveres, stresa pārdzīvošanas un mazināšanas veidu atšķirības.”
Interesanti, ka atlaides caurmērā ir svarīgākas latviešiem, kamēr citu kultūru pārstāvjiem motivāciju tērēt vairāk rada tādi iemesli kā mode un labs garastāvoklis. Lai arī visās respondentu vecuma grupās tērēt papildu finanšu līdzekļus liek kvalitāte, tomēr jauniešu iepirkšanās paradumos ir vērojamas atšķirības. Katrs piektais jaunietis būtu gatavs tērēt vairāk naudas modīgiem pirkumiem, 8% ietekmē valdošie stereotipi, bet vēl 5% būtu pārsniedz plānotos tēriņus, ja ir labs garastāvoklis.
“Jauniem cilvēkiem (līdz 30) stiprāka ir ārējā autoritāte - viņi paļaujas uz to arī izvēloties pirkumus un bieži par svarīgāku uzskata ārējo izskatu nevis citus labklājības rādītājus, piemēram, darba apmaksa, automašīna, mājoklis u.c. Jauniem cilvēkiem nereti ir arī mazāka atbildība par saviem līdzekļiem, jo lielākoties ģimenes vēl nav nodibinātas, vairāk var ļauties impulsīviem pirkumiem. Turpretī brieduma gados (30-55) visattīstītākā ir iekšējā autoritāte, atbildība par savu karjeru, ģimeni, kas bieži vien nosaka racionālāku un mērķtiecīgāku plānošanu arī attiecībā uz naudas resursiem. Savukārt vecāka gada gājuma cilvēkiem sāk mazināties atbildība par ģimeni, karjeru, sasniegumiem, un atkal lielākoties dominē ārējas autoritātes,” skaidro G. Ratniece.
“Labs piemērs tam, ka sabiedrībā pazīstamu personu popularizētas preces vairāk iegādājas tieši jauniešu auditorija ir, piemēram, ASV radītais apģērbu zīmols Ed Hardy. Tā T-kreklus un naģenes valkā Madonna, Parisa Hiltone, Latvijā - dziedātāja Ella, sportisti Kārlis Skrastiņš un Māris Verpakovskis. Šāds paraugs spēcīgi iedarbojas uz lielu daļu jauniešu auditorijas,” stāsta I. Lāce.
Aptaujā piedalījās 400 respondentu, kuri aptaujāti, izmantojot nejaušās respondentu atlases principu.