«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams. Ir svarīgi vērst uzņēmuma darbību uz Igaunijas tirgu, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka un kur mēs esam darbojušies jau ilgu laiku,» norāda uzņēmuma vadība.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams,» sacīja A-Selver AS valdes priekšsēdētājs Andress Jervings (Andres Järving). «Selver nolēma paplašināt savu veikalu tīklu Latvijā laikā, kad neviens nespēja paredzēt krīzes radīto seku nopietnību. Mēs esam ņēmuši vērā riska faktorus, taču, tēlaini izsakoties, nav iespējams pretoties nepārvaramai varai. Vēl par agru paredzēt mūsu turpmāko darbību Latvijā, taču ir skaidrs, ka mēs plānojam slēgt visus sešus Selver veikalus Latvijā nākamo pāris nedēļu laikā. Mēs centīsimies rast vislabāko risinājumu uzņēmumam un tā akcionāriem. Mēs vēršam mūsu darbību uz iekšējo tirgu, ko mēs labi pārzinām, tādēļ mēs atvērsim vēl vienu Selver veikalu Hāpsalu (Haapsalu) nākamajā pavasarī. Selver turpinās paplašināties Igaunijā».

Igaunijas veikalu ķēde atsakās oficiāli lauzt līgumus ar Latvijas uzņēmumiem

«Mēs esam tādā situācijā, kad nevaram īsti no bijušā Selver tirdzniecības centra Ogrē ne aiziet, ne arī tur palikt,» Db stāstīja kancelejas preču tirgotāja Latvijā SIA Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns.

Kancelejas preču un kases aprātu tirgotājs SIA Freko ir Spigēnu ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā un pašlaik tam ir 22 veikali visā Latvijas teritorijā. Ar Selver Ogrē Freko uz vienu gadu noslēdza līgumu šī gada aprīlī. Kad šī gada 8. oktobrī Selver pēkšņi paziņoja, ka visus savus veikalus Latvijā slēdz, ar tirdzniecības centru nomniekiem neviens atsevišķi neesot sazinājies, ne arī lauzis noslēgtos līgumus.

Selver ieviesis tirgū Selver Pluss preču zīmes piena produktus, ko Latvijā un Igaunijā pārdod vienādā iepakojumā.

Valio Eesti speciāli Selver ražotajam pienam, kefīram, krējumam un jogurtiem informācija uz etiķetēm ir divās valodās – igauņu un latviešu. Selver Pluss ir produktu sērija, kas tiek piedāvāta par izdevīgu cenu.

«Selver preču zīmes produktu kvalitāte ir tāda pat kā attiecīgajām preču grupām, kas ir tirgus līderi, bet cena ir zemāka, » informē SIA Selver Latvia izpilddirektors Marguss Sārs (Margus Saar). Jaunās sērijas produkti jau pieejami visos 40 Selver veikalos Igaunijā un Latvijā. «Pircēji Latvijā pozitīvi vērtē Selver veikalos plašā izvēlē pieejamos Igaunijas produktus – tiem uzticas un tos izvēlas vairāk nekā citu ārzemju pārtiku. Tādēļ visos Selver veikalos Igaunijas produkti ir atzīmēti ar speciālu zīmi, lai pircējiem būtu vieglāk tos atrast,» teica Sārs.

Pērn Freko neto apgrozījums bija 2,955 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums pieauga par 2,86%. Neskatoties uz pozitīvajam izmaiņām Freko apgrozījumā, pērn tā peļņa saruka uz pusi, sasniedzot vien 122,741 tūkstoti eiro pēc nodokļu nomaksas. Lursoft rīcībā esošā informācija norāda, ka 2014. gadā Freko nodrošināja 82 darbavietas.

Pagājušajā gadā Freko uzsāka darbu ar jauniem ārzemju sadarbības partneriem, kas ļāva paplašināt piedāvāto kancelejas preču klāstu ar konkurētspējīgu produkciju. Tāpat pērn uzņēmums ieviesa jaunus produkcijas veidus, dažādoja sortimentu un paaugstināja to kvalitāti. Kā arī Freko turpināja sadarbību ar vietējiem ražotājiem un piegādātājiem, cenšoties palielināt Latvijā ražotās produkcijas daudzumu.

Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Pēc paziņojuma par Selver veikalu slēgšanu Latvijā šodien Tallinas biržā par 13.32 % samazinājās veikalu īpašnieka Tallina Kaubamaja akciju cena, liecina biržas dati.

Uzņēmuma akcija patlaban maksā 2.79 latus, kas ir zemākā cena kopš augusta.

Kopējais apgrozījums ar Tallina Kaubamaja akcijām šodien sasniedza 183 tūkstošus latu.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā. Selver ietilpst Tallina Kaubamaja koncernā.

Selver pievērsīsies Igaunijai, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka, norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, jo strauji pasliktinājusies ekonomiskā vide Latvijā un tas radījis uzņēmumam lielus zaudējumus, tādējādi arī neattaisnojušās cerības, kas liktas pirms diviem gadiem, kad Selver ienāca Latvijā.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Konsolidētie neauditētie Tallina Kaubamaja Group (tai pieder Selver lielveikalu ķēde) ieņēmumi šā gada pirmajos 9 mēnešos sasnieguši 4.8 miljardus Igaunijas kronu (303.9 miljoni eiro), kas ir par 1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kompānijas ieņēmumi no lielveikalu ķēdes darbības pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 6 miljardus kronu (227.2 miljoni eiro), kas ir par 17 % vairāk nekā pērn. Tikmēr 9 mēnešu pārdošanas ieņēmumi uz vienu tirdzniecības telpas kvadrātmetru bijuši 5.3 tūkst. kronu, kas ir par 21 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pārdošanas efektivitāti ietekmējusi smagā ekonomikas situācija Latvijā un Igaunijā.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi pārējās darbības bijuši 76.4 milj. Ls.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā.

Sešu Latvijā esošo, aizpērn slēgto Selver veikalu īpašnieki vēl nav izlēmuši, kad un vai tiks atjaunota veikalu darbība. To intervijā DB pastāstīja Selver veikalu tīkla īpašnieku, a/s Tallinna Kaubamaja pārdošanas un mārketinga direktors Enns Parels.

«Seši mums piederošie Selver veikali Latvijā ir iekonservēti un mēs vēl domājam, ko ar tiem darīt. Ir apspriesti vairāki scenāriji. Ja situācija Latvijā uzlabosies, mēs varētu atjaunot Selver darbību Latvijā, bet, iespējami ir arī citi risinājumi,» skaidro E. Parels.

DB jau vēstījis, ka Selver Latvijā piederēja seši lielveikali – Salaspilī, Daugavpilī, Kuldīgā, Ogrē, Rēzeknē un Aizkrauklē.

Igauņu īpašumā esošā veikalu ķēde Selver līdz rudenim plāno atlaist vairāk nekā 100 cilvēkus, atsaucoties uz kāda Selver darbinieka, kurš vēlējies palikt anonīms, sniegto informāciju, ziņo bbn.

Papildus darbinieku atlaišanai Selver arī prasīšot paliekošajiem darbiniekiem apgūt papildus prasmes, lai viņi varētu aizvietot vai palīdzēt kolēģiem, ja nepieciešams. Piemēram, kases darbinieki arī kārtošot plauktus un strādāšot informācijas dienestā.

Anonīmais darbinieks stāstījis, ka plānotās atlaišanas un darba reorganizācijas mērķis ir samazināt darbaspēka izmaksas un palielināt efektivitāti. Turklāt, atsaucoties uz dažu veikala vadītāju sniegto informāciju, apgalvojis, ka uzņēmums plāno izveidot tādus apstākļus, lai darbinieki aizietu no darba brīvprātīgi, tādējādi ietaupot naudu, kas būtu jāmaksā par atlaišanu.

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 3. ceturksnī bruto darba samaksas samazinājās par 0,2 % jeb diviem eiro. Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, palielinājās par 8,3 % jeb 162,3 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7 % jeb 5,7 tūkst.

2017. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 674 eiro, kas bija par 6,7 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.