Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Sešu Latvijā esošo, aizpērn slēgto Selver veikalu īpašnieki vēl nav izlēmuši, kad un vai tiks atjaunota veikalu darbība. To intervijā DB pastāstīja Selver veikalu tīkla īpašnieku, a/s Tallinna Kaubamaja pārdošanas un mārketinga direktors Enns Parels.

«Seši mums piederošie Selver veikali Latvijā ir iekonservēti un mēs vēl domājam, ko ar tiem darīt. Ir apspriesti vairāki scenāriji. Ja situācija Latvijā uzlabosies, mēs varētu atjaunot Selver darbību Latvijā, bet, iespējami ir arī citi risinājumi,» skaidro E. Parels.

DB jau vēstījis, ka Selver Latvijā piederēja seši lielveikali – Salaspilī, Daugavpilī, Kuldīgā, Ogrē, Rēzeknē un Aizkrauklē.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja Grupp AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp) saka: tuvākajā nākotnē Selver lielveikali Latvijas tirgū neatgriezīsies. Jāatgādina, ka uzņēmums bija sācis veidot Selver lielveikalu ķēdi, taču Latviju pameta krīzes laikā.

«Grupā ir 45 Selver veikali, un tie nodrošina aptuveni 70% no tās apgrozījuma. Veikali ir visā Igaunijā, un varētu teikt, ka tas ir mūsu pamatbizness,» teic Marita Voremē (Marit Vooremäe), Tallinna Kaubamaja Grupp AS finanšu direktore. Selver tirgus daļa 2015. gadā bija 16,3%, un tas bija trešais lielākais spēlētājs Igaunijas pārtikas veikalu tirgū aiz Coop ar 20,8% tirgus daļu un Maxima ar 18,7% tirgus daļu. Runājot par to, kā mainās pārtikas veikali, R. Pūseps teic, ka viena no tendencēm ir saistīta ar kvalitāti: cilvēki izvēlas augstvērtīgu gatavo pārtiku, un šis segments strauji aug. Tāpat īpaši iecienītas ir arī kvalitatīvas maltīšu pamatsastāvdaļas, lai pagatavotu ēdienu mājās. «Dažreiz cilvēkiem nav laika, un viņi izvēlas jau gatavu ēdienu veikalā, bet citā dienā iegādājas produktus, lai paši gatavotu maltīti mājās. Augoša tendence ir vietējie produkti – pircēji labprātāk izvēlas vietējo. Tas vairāk attiecas uz pārtiku, bet pamazām ienāk arī citās jomās – dizaina precēs, kosmētikā utt.,» viņš stāsta. Tāpat aktuāla ir bioloģiskā pārtika.

Televīzijas izvairīgi runā par pagājušā gada rezultātiem, tomēr šogad prognozē apjomu pieaugumu, lielu cerību liekot uz reklāmas tirgu un dažādu šovu pienesumu.

«Šoviem ir liela loma, tie piesaista lielu skatītāju uzmanību, ietekmē reitingus, raidorganizāciju ieņēmumus, piesaista sponsorus, bet negribētos tos saistīt tikai ieņēmumiem,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. TV kanāli nepārtraukti seko ārvalstu šovu piedāvājumiem, tos pielāgojot Latvijas skatītāju gaumei. Arī pašmāju producētais seriāls Ugunsgrēks turpina plūkt laurus, B. Zūzena atzīst, ka tam ir liela loma skatītāju piesaistē un TV3 reitingiem darba dienu vakaros. Lai arī pirms laika medijos izskanēja bažas, ka skatītāji var palikt bez Ugunsgrēka, viņa skatītājus iepriecina, jo TV3 ir pieņēmusi lēmumu vietējo seriālu turpināt.

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta izdotos personu apliecinošos dokumentus, un pakalpojumu izmantojuši jau apmēram 500 cilvēku.

Pašlaik "Selver" sadarbībā ar Policijas un robežsardzes departamentu, kā arī informācijas tehnoloģiju kompāniju "Hansab" un apsardzes firmu "Viking Security" piedāvā izgatavotos dokumentus izņemt četros veikalos Tallinā un vienā veikalā Pērnavā, bet līdz aprīļa vidum pakalpojums tiks sākts vēl vairākos desmitos "Selver" veikalu visā Igaunijā.

Pirmajās nedēļās, kopš pakalpojums kļuva pieejams janvāra vidū, to izmantojuši apmēram 500 cilvēku.

Veikalos var saņemt gan pases un identifikācijas kartes, gan arī uzturēšanās atļaujas kartes, jūrnieka dokumentus un digitālās identifikācijas kartes.

Iesniedzot pieteikumu dokumenta saņemšanai Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas centrā vai pašapkalpošanās vidē, ir iespēja izvēlēties veikalu kā izgatavotā dokumenta saņemšanas vietu.

Jautājumā par to, vai, piemēram, atteikties no ražotāja AS Balticovo vistu olu pārdošanas, Latvijas tirgotāji paļausies uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), atzina SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvia un SIA Elvi Latvija pārstāvji.

Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava teica, ka pēc medijos izskanējušās informācijas uzņēmums gan esot veicis pārrunas ar Balticovo pārstāvjiem, kā arī sagatavojis vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību, tomēr uzņēmums šajā gadījumā rīkosies saskaņā ar PVD ieteikumiem.

«Pēc izskanējušā gadījuma uzņēmumā Balticovo veicām pārrunas ar uzņēmumu, kā arī sagatavojām oficiālu vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību. Tāpat tuvākajā laikā veiksim iekšējo auditu, lai pārliecinātos par izskanējušo informāciju un situāciju uzņēmumā, kā arī veiktajiem uzlabojumiem. Mēs sazināsimies ar PVD, lai izrunātu radušos situāciju, un rīkosimies saskaņā ar PVD ieteikumiem,» skaidroja Grava.

Lielākais Igaunijas mazumtirgotājs pēc pārtikas veikalu Selver neveiksmes atkal sasparojies ienākšanai Latvijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašlaik Kaubamaja akciju cena biržā kāpj, uzņēmums atrodas Baltijas TOP 500 augšgalā un uzsver, ka strauji atgūstas no smagās krīzes. Jau nākamgad paredzēts Latvijā attīstīt apavu zīmolu Shu, arī Selver veikali gaidot labāku ekonomisko situāciju, lai atgrieztos, un tiekot plānota arī skaistumkopšanas preču veikalu ķēde.

Tallinna Kaubamaja pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad tika nodibināts Tallinas universālveikals. Tieši to arī nozīmē uzņēmuma nosaukums - kaubamaja. Otrs universālveikals Tartu atvērts sešus gadus vēlāk. Līdz ar neatkarības iegūšanu deviņdesmito gadu sākumā abi veikali tika privatizēti. Jau pēc gada nodibināta arī pārtikas veikalu ķēde Selver, kas Igaunijā ātri kļuva populāra, bet mēģinājums ienākt Latvijas tirgū tai bija neveiksmīgs. Pašlaik Igaunijā ir 35 šādi veikali un seši iesaldēti Latvijā.

Skandināvijas mazumtirgotāja "Rimi" meitasuzņēmums Igaunijā atsauc visus svaigos salātus pēc tam, kad pagājušajā nedēļā termāli neapstrādātu produktu gatavošanas ceha salātu nodaļā uz nenotīrītas darba galda virsmas tika atklāta bīstamā baktērija listērija, kas izraisa listeriozi.

Atkārtota paraugu no virsmas pārbaude gaidāma pirmdien. Lai gan ir iespējams, ka atkārtotas pārbaudes rezultāts būs negatīvs, "Rimi Eesti Food" piesardzības nolūkos atsauc visus salātus.

"Runa ir par darba virsmu, kas nonāca saskarē ar izejvielām, kas tiek izmantotas salātu pagatavošanā," sacīja "Rimi" kvalitātes vadītājs Algiss Murumā.

"Uz pārbaudēm esam nosūtījuši arī aizdomīgās izejvielas - šie rezultāti tiks saņemti nākamās nedēļas laikā. Par atklājumu ir informēti piegādātāji, kā arī Veterinārais un pārtikas dienests. Viņi no savas puses ir sākuši izmeklēšanu par konkrētajiem produktiem un izejvielām," klāstīja kompānijas pārstāvis.

Murumā pauda, ka pagaidām nav zināms, vai baktērijas klātbūtne konkrētos pārtikas produktos pārsniedz pieļaujamo līmeni un vai tā vispār ir nonākusi produktos.

Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja peļņa pērn bija 16,6 miljoni eiro. 2009. gadu uzņēmums noslēdza ar 12,6 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, ziņo BBN.

Strādāt ar peļņu kompānijai palīdzēja Selver veikalu tīkla veiksmīgā darbība.

Pērn pēdējā ceturksnī Tallinna Kaubamaja guva aptuveni pusi no kopējās 2010. gada peļņas. Kompānija ienākumi šajā laika periodā gada griezumā palielinājās par 5,2% līdz 108,6 miljoniem eiro.

Pie peļņas atgriezies arī Tallinna Kaubamaja piederošais veikalu tīkls Selver, kas, uzrādot ienākumu palielināšanos par 1,7%, 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, sasniedza peļņas pieaugumu par 167% līdz 11,9 miljoniem eiro.

Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Ekonomikas galvenais indikators - valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) - gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laika periodu iepriekšējā gadā ir palielinājies par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Ja šādi dati tiks apstiprināti arī precizētajā IKP novērtējumā pēc mēneša, varēsim uzskatīt, ka valsts ekonomikas izaugsmes temps ir palēninājies.

Igauņu Kaubamaja grib tikt atpakaļ Latvijas tirgū

Lielākais Igaunijas mazumtirgotājs pēc pārtikas veikalu Selver neveiksmes atkal sasparojies ienākšanai Latvijā.

Tirdzniecība

Cenas veidojas asimetriski

Izejvielu cenu izmaiņu pārnešana uz produkta cenu nenotiek simetriski.

Metālapstrāde

Baltrotora pasaules iekarošanas plāns

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, industriālo rotoru ražotājs SIA Baltrotors tuvāko trīs - četru gadu laikā varētu investēt 7 līdz 10 miljonus eiro.

IT

Spiedīs uz plašāku atklātību IT nozarē

Joprojām salīdzinoši maz apspriesta tēma ir peļņas gūšana Baltijas akciju tirgū. Valdot šādām fonam, Rīgā esošais finanšu pētniecības centrs CE Services, aktīvu pārvaldes kompānija Herens Quality Asset Management un Banku augstskola uz pārējo fona izcēluši Baltijas biržas labākos uzņēmumus.

CE Services skaidro, ka tie tikuši novērtēti atbilstoši izstrādātai finanšu pētīšanas metodoloģijai, analizējot uzņēmuma pašreizējo un vēsturisko attīstību.

Baltijā par uzvarētāju šogad kļuvis Igaunijas mazumtirdzniecības veikalu holdings – Tallinna Kaubamaja. «Uzņēmuma biznesa virzieni ir diversificēti, jo tas nodarbojas ne tikai ar pārtikas mazumtirdzniecību (viens no lielākajiem veikalu tīkliem Igaunijā - Selver), bet ir arī oficiālais KIA automašīnu izplatītājs Baltijā. Tāpat uzņēmumam pieder apavu veikalu tīkls ABC King. Tallinna Kaubamaja sasniedzis šo rezultātu pateicoties spēcīgajai bilancei, pieaugošai peļņai un rentabilitātei. Šos rādītājus uzņēmums sasniedza, pateicoties gan efektivitātes uzlabošanai, gan labvēlīgajai makroekonomiskajai situācijai Baltijas valstīs,» norāda pētījuma autori.

Latvieši iepērkas Igaunijā, savukārt igauņi Latvijas preces izliekoties nezinām, apgalvo Igaunijas socioloģisko pētījumu kompānijas Faktum&Ariko sociologs Kalevs Peti. Taču pierobežas iedzīvotāji stāsta pavisam ko citu.

Igauņi itin labprāt iepērkas Latvijas veikalos. Neatkarīgā noskaidroja, ka vismaz Valkā, Apē un Ainažos Igaunijas iedzīvotāji īpaši iecienījuši saimniecības preču veikalu piedāvājumu, jo Igaunijā neesot tik liels preču klāsts. Viņi pērk arī pārtiku. Robežai tuvīnajā Valkas veikalā Walk cenas esot norādītas arī eiro, lai vieglāka rēķināšana.

Valcēniete Inguna Medne saka – paziņas, kas strādā vai dzīvo Valgā, stāstot, ka pēc eiro ieviešanas preces ir kļuvušas dārgākas. Tāpēc arī cilvēki meklējot, kur lētāk. «Es esmu ievērojusi, ka igauņi pērk pārtiku un rūpniecības preces. Šeit ir arī būvmateriālu veikals, bet, manuprāt, tie gan Igaunijā ir lētāki. Pie pašas robežas ir veikals Selver. Uz to vienīgo šad tad gāju, bet man šķiet, ka tur cenas augstākas nekā Latvijā,» novērojumos dalās I. Medne.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Jūnijā un jūlijā viena trešā daļa a/s Latvenergo klientu Igaunijā nolēmuši saglabāt līgumattiecības par elektroenerģijas piegādi, bet pārējie klienti vēl turpinās līgumattiecības ar Latvenergo.

Turpmāk Latvenergo piegādās elektroenerģiju arī Igaunijas tirdzniecības ķēdei Selver, kas pieder a/s Tallinna Kaubamaja.

Šobrīd 52 Igaunijas uzņēmumi ir izvēlējušies Latvenergo par savu elektroenerģijas piegādātāju, kas elektroenerģijas apjoma ziņā veidojot 5% līdz 6% no kopējā elektroenerģijas patēriņa Igaunijā.

Minētie 52 uzņēmumi ir ceturtā daļa no visiem Igaunijas uzņēmumiem, kuriem, atveroties Igaunijas tirgum 2010.gada 1.aprīlī, ir tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, DB informēja Latvenergo pārstāve Ilvija Līvmane.

Vairums no igauņu uzņēmumiem jau ir Latvenergo klienti kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās Igaunijā 2010.gadā. Piemēram, a/s MAAG Piimatööstus, a/s Balbiino un a/s Kalev Chocolate Factory.

Šī gada martā plaši izskanēja informācija par to, ka Latvijā ienāk Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl, kas daļai sabiedrības radīja prieku par iespējamām zemajām cenām, bet daļai - bažas par to, kas notiks ar vietējiem ražotājiem.

Vēl Latvijā ienācis arī cits tirdzniecības milzis - Ikea, kas sola vairāk nekā 400 darbavietas, uzsverot, ka Latvija ir gatava Ikea veikalam, jo katru nedēļu simtiem mūsu valsts iedzīvotāju iepērkas Viļņas veikalā, un Ikea esot gatava Latvijas tirgum. Arī šajā gadījumā daļa sabiedrības beidzot var atviegloti nopūsties, ka nebūs jāmēro ceļš uz Viļņu, bet daļa satraucas, vai lielie tirdzniecības milži neatņems vietējiem uzņēmējiem jau tā trūkstošos darbiniekus.

Sociālajos medijos bieži parādās informācija par latviešiem, kas brīvdienās dodas uz Šauļiem, lai iepirktos Lidl, vai uz Viļņu, lai iegādātos sev nepieciešamās lietas Ikea veikalā. Tāpat ik pa laikam tiek publicēti cenu salīdzinājumi un izvēršas plašas diskusijas par to, vai iepirkties kaimiņvalstī patiešām ir izdevīgāk. Latvieši šajos veikalos ir gaidīti - par to liecina fakts, ka uzraksti kases terminālī ir arī latviešu valodā. Un nauda no mūsu valsts turpina aizplūst, turklāt ne tikai tā, ko iedzīvotāji maksā par saviem pirkumiem minētajos veikalos - daļā gadījumu kaimiņvalstī tiek pildīta arī degviela, iespējams, pat pavadīta visa nedēļas nogale, uzturoties kādā viesu namā vai viesnīcā u.tml.

Somijas mazumtirdzniecības kompānija S-Group, kurai pieder lielveikalu ķēde Prisma, piedāvās Igaunijas pārtikas ražotājiem ražot pārtiku private label formā, lai varētu to pēc tam pārdot Somijā, raksta BBN. Kompānija plāno izvērst sadarbību arī ar Latvijas pārtikas ražotājiem.

Kopumā uz parunām esot ielūgti 49 Igaunijas pārtikas ražotāji, lai apspriestu sadarbību zem Rainbow brenda.

«Pašlaik mēs meklējam jaunus pārtikas un primāro preču ražotājus un esam ieinteresēti praktiski visos produktu veidos,» norādījuši S-Group pārstāvji.

Pašu igauņu ražotāju domas potenciālajā sadarbībā gan dalās. Vieni norāda, ka tā ir lieliska eksporta iespēja, ņemot vērā to, ka Somijā lielveikals Prisma ir mazumtirdzniecības līderis, kas to padara par pievilcīgu partneri. Tikmēr skeptiķi norāda, ka lielveikala preču zīmes izmantošana ir tikai risinājums īstermiņā, jo lielveikalam ir viegli atteikties no esošajiem piegādātājiem.

Igaunijā ir pārāk daudz lielu pārtikas veikalu ķēžu, sacījis Anderss Lorentzons, zviedrs, kurš četrus mēnešus vada ICA piederošo Rimi veikalu ķēdi Igaunijā, ziņo bbn.ee.

«Tas nevar turpināties, un nākotnē kaut kas tirgū notiks,» viņš teicis, bet vienlaikus solījis, ka Rimi turpinās paplašināt savu veikalu ķēdi.

Lorentzons sacījis, ka konkurence Igaunijas mazumtirdzniecības tirgū ir ļoti liela, jo Igaunija ir maza valsts ar mazu iedzīvotāju skaitu un tirgū darbojas pieci lieli spēlētāji, kuru tirgus daļa ir ļoti līdzīga.

Viņš nav komentējis spekulācijas, ka Rimi varētu būt ieinteresēts iegūt Selver lielveikalu ķēdi. «Viņi ir mūsu konkurenti un mēs viņus vērojam. Tās ir baumas, bet viss ir iespējams,» sacījis Lorentzons.

Par Vācijas zemo cenu veikalu tīkla «Lidl» ienākšanu Latvijā atbildīgā SIA «Lidl Latvija» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.marta līdz 2018.gada 28.februārim, ilgtermiņa ieguldījumos, tostarp zemesgabalu iegādē «Lidl» veikalu būvniecībai, investējusi kopumā 19,058 miljonus eiro, liecina «Firmas.lv» publiskotais kompānijas gada pārskats.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka patlaban «Lidl Latvija» pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegāde «Lidl» veikalu būvniecībai. Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums iegādājies četrus zemes gabalus, kā arī sācis sarunas ar citu zemes gabalu īpašniekiem par to iegādi.

Uzņēmuma vadība informē, ka finansējuma nodrošināšanai ieguldījumiem 2017.gadā «Lidl Latvija» īpašniece, Vācijā reģistrētā kompānija «CE-Beteiligungs-GmbH» palielināja «Lidl Latvija» pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro, proti, tas sasniedzis 20,5 miljonus eiro. Vienlaikus uzņēmums saņēmis arī īstermiņa aizdevumu 7,5 miljonu eiro apmērā no saistītās Īrijā reģistrētās kompānijas «SG Finance Treasury Limited».

Šā gada pirmo ceturksni Igaunijas mazumtirdzniecības milža Tallinna Kaubamaja apgrozījums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājies par 6% līdz 91,5 milj. EUR.

Tikmēr uzņēmuma zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 0,4 milj. EUR. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pirmā ceturkšņa zaudējumi Tallinna Kaubamaja bija ievērojami lielāki – 3,3 milj. Ls.

Apgrozījuma samazināšanās joprojām izdarījusi negatīvu spiedienu uz uzņēmuma darbību pirmajā ceturksnī. Kompānija aktīvi meklē veidus kā samazināt izmaksas un uzlabot efektivitāti, kas ļāvis šā gada pirmo ceturksni noslēgt ar ievērojami mazākiem zaudējumiem. Tikuši aizvērti arī kompānijai ekonomiski neizdevīgi veikali. Uzņēmuma finanšu stabilizēšanās gan esot novērota šā gada pirmā ceturkšņa otrajā pusē, teikts valdes ziņojumā.

Konditorejas fabrikai Kalev joprojām ir vismīlētākais zīmols Igaunijā, tāpat kā iepriekšējos gados, vēsta baltic-course.com.

Otrajā vieta ir piena pārstrādātājs Tere. 3. un 4. vietas dala Skype un Maxima, liecina TNS Emor zīmolu pētījums.

Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: valsts televīzija ETV, Google, maizes uzņēmums Leibur, lielveikalu ķēde Selver, telekomunikāciju uzņēmums Tele2 un YouTube.

Kamēr citu zīmolu pozīcijas pirmajā desmitniekā ir mainījušās, salīdzinot ar 2009. un 2010. gadu, Kalev ir saglabājis un pat palielinājis savu pārsvaru. Zīmols Tere piedzīvojis lielāko kāpumu - no 23. vietas 2009. gadā uz 12. vietu 2010. gadā un 2. vietu tagad.

Pētījumā, kas veikts no šā gada janvāra līdz februārim, piedalījies 1001 Igaunijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijas lielākais mazumtirgotājs Tallinna Kaubamaja Group nopelnījis 77,4 miljonus kronu (3,5 miljonus latu). Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijas peļņa bija 14 miljoni kronu (629 tūkst. latu), ziņo BBN.

Tallinna Kaubamaja peļņas pieaugumu skaidro ar veikto kompānijas optimizāciju, kuras ietvaros samazinātas darbinieku algas un slēgti nerentablie veikali.

Mazumtirgotāja apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī bija 1,58 miljardi kronu (71 miljons latu), kas ir par 5% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tallinna Kaubamaja Group uzņēmumu grupā ietilpst Igaunijas lielveikalu tīkls Selver, KIA automašīnu tirdzniecības centri, kā arī apavu veikalu tīkls.

Igaunijā piekto gadu pēc kārtas par mīlētāko zīmolu atzīts saldumu ražotājs Kalev, savukārt otro un trešo vietu dala lietuviešu mazumtirdzniecības tīkls Maxima un piena pārstrādātājs Tere, vēsta Baltic Course, citējot TNS Emor pētījumu.

Saldumu ražotājs Kalev saglabājis līderpozīcijas kopš 2009. gada, savukārt Maxima pērn ierindojās 3. vietā, bet Tere arī aizvadītājā gadā bija otrs mīlētākais zīmols Igaunijā.

Zīmoli Google un Skype Igaunijā šogad topā aizņem ceturto un piekto vietu. Savukārt TOP 12 gozējas arī tādas kompānijas kā A. Le Coq, ETV, Leibur, Rakvere Meat Industry, Selver, Swedbank un Tele2.

Pētījums tika veikts šā gada janvārī, aptaujājot 1007 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka DDB Consulting Baltijas mīlētāko zīmolu topa augšgalā ierindojās Google. Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta otrajā vietā ir Nokia, trešajā - Skype. Topa ceturtajā vietā ierindojies zīmols Swedbank, piektajā - Maxima, sestajā - Facebook, septītajā – TV3. Zīmols Google bija arī Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta augšgalā, un arī 2011. gadā Google bija šī topa pirmajā vietā. Salīdzinājumā ar 2011. gadu savas pozīcijas Latvijas mīlētāko zīmolu topā pērn rudenī nemainīja arī Inbox, kas ierindojās otrajā vietā.