Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta izdotos personu apliecinošos dokumentus, un pakalpojumu izmantojuši jau apmēram 500 cilvēku.

Pašlaik "Selver" sadarbībā ar Policijas un robežsardzes departamentu, kā arī informācijas tehnoloģiju kompāniju "Hansab" un apsardzes firmu "Viking Security" piedāvā izgatavotos dokumentus izņemt četros veikalos Tallinā un vienā veikalā Pērnavā, bet līdz aprīļa vidum pakalpojums tiks sākts vēl vairākos desmitos "Selver" veikalu visā Igaunijā.

Pirmajās nedēļās, kopš pakalpojums kļuva pieejams janvāra vidū, to izmantojuši apmēram 500 cilvēku.

Veikalos var saņemt gan pases un identifikācijas kartes, gan arī uzturēšanās atļaujas kartes, jūrnieka dokumentus un digitālās identifikācijas kartes.

Iesniedzot pieteikumu dokumenta saņemšanai Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas centrā vai pašapkalpošanās vidē, ir iespēja izvēlēties veikalu kā izgatavotā dokumenta saņemšanas vietu.

Jautājumā par to, vai, piemēram, atteikties no ražotāja AS Balticovo vistu olu pārdošanas, Latvijas tirgotāji paļausies uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), atzina SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvia un SIA Elvi Latvija pārstāvji.

Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava teica, ka pēc medijos izskanējušās informācijas uzņēmums gan esot veicis pārrunas ar Balticovo pārstāvjiem, kā arī sagatavojis vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību, tomēr uzņēmums šajā gadījumā rīkosies saskaņā ar PVD ieteikumiem.

«Pēc izskanējušā gadījuma uzņēmumā Balticovo veicām pārrunas ar uzņēmumu, kā arī sagatavojām oficiālu vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību. Tāpat tuvākajā laikā veiksim iekšējo auditu, lai pārliecinātos par izskanējušo informāciju un situāciju uzņēmumā, kā arī veiktajiem uzlabojumiem. Mēs sazināsimies ar PVD, lai izrunātu radušos situāciju, un rīkosimies saskaņā ar PVD ieteikumiem,» skaidroja Grava.

Skandināvijas mazumtirgotāja "Rimi" meitasuzņēmums Igaunijā atsauc visus svaigos salātus pēc tam, kad pagājušajā nedēļā termāli neapstrādātu produktu gatavošanas ceha salātu nodaļā uz nenotīrītas darba galda virsmas tika atklāta bīstamā baktērija listērija, kas izraisa listeriozi.

Atkārtota paraugu no virsmas pārbaude gaidāma pirmdien. Lai gan ir iespējams, ka atkārtotas pārbaudes rezultāts būs negatīvs, "Rimi Eesti Food" piesardzības nolūkos atsauc visus salātus.

"Runa ir par darba virsmu, kas nonāca saskarē ar izejvielām, kas tiek izmantotas salātu pagatavošanā," sacīja "Rimi" kvalitātes vadītājs Algiss Murumā.

"Uz pārbaudēm esam nosūtījuši arī aizdomīgās izejvielas - šie rezultāti tiks saņemti nākamās nedēļas laikā. Par atklājumu ir informēti piegādātāji, kā arī Veterinārais un pārtikas dienests. Viņi no savas puses ir sākuši izmeklēšanu par konkrētajiem produktiem un izejvielām," klāstīja kompānijas pārstāvis.

Murumā pauda, ka pagaidām nav zināms, vai baktērijas klātbūtne konkrētos pārtikas produktos pārsniedz pieļaujamo līmeni un vai tā vispār ir nonākusi produktos.

15.februārī Ogrē, Rīgas ielā 17, bijušajā Selver ēkā tiks atklāts būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču lielveikals «Mājai un dārzam», patlaban veikala telpās notiek remontdarbi.

Veikala platība ir 3360 m2, un tā izveidē investēti gandrīz 750 tūkstoši eiro.

Mājai un dārzam ir veikalu tīkls, kas pieder vietējam Latvijas uzņēmumam A/S «Diāna». Ogres veikals ir ceturtais lielākais šai tīklā, kurā nu jau ir 16 veikalu visā Latvijā.

«Mūsu koncepts ir tāds, ka tirdzniecības telpām ir jābūt bagātīgi aizpildītām. Piedāvājumā ir vairāk nekā 40 000 nosaukumu: no mājsaimniecības precēm, atpūtas piederumiem un telpaugiem līdz lielgabarīta būvmateriāliem. Diāna ir vairāku pazīstamu būvmateriālu ražotāju tiešais izplatītājs. Tiesa gan, februāris varbūt nav labākais laiks veikala atvēršanai, jo svētki aiz muguras, bet pavasaris vēl patālu, tomēr tas mums ļaus labāk sagatavoties āra darbu sezonai. Pagaidām atveram pirmo kārtu, aizpildot visas telpas, bet tuvāk pavasarim pircējiem tiks piedāvāts plašāks dārzkopības preču klāsts, ko izvietosim apjumtajā laukumā veikala ārpusē. Esam pārliecināti, ka pircējiem jādod iespēja iegādāties vajadzīgās preces viņiem visērtākajā laikā, tāpēc veikals būs atvērts katru dienu un nedēļas nogalēs. Veikalā Mājai un dārzam būs apmēram 20 darbinieki, no kuriem gandrīz visi ir vietējie Ogres iedzīvotāji,» stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētā investīciju kompānija «UP Invest» iegādāsies biļešu tirdzniecības operatoru «Baltic Ticket Holdings» (BTH), kam pieder arī «Biļešu Serviss» Latvijā.

«UP Invest» valdes loceklis un izpilddirektors Svens Nūtmans sacīja, ka investīcijas mērķis ir vēlme paplašināties līdz šim neiekarotā uzņēmējdarbības jomā.

«Uzskatām, ka biļešu aprites tirgum ir paplašināšanās potenciāls Baltijas valstīs un Baltkrievijā, kur pašlaik darbojas BTH. Mēs arī augstu vērtējam kompānijas neseno attīstību un valdes ieguldījumu,» teica Nūtmans.

Viņš piebilda, ka sarunas bijušas saspringtas, bet abas puses ir apmierinātas ar darījumu. Puses vienojušās darījuma summu neatklāt. BTH pašreizējā vadība turpinās darbu.

Igaunijas kompānija «Baltic Ticket Holdings» dibināta 2007.gadā, sākotnēji tā pārvaldīja «Piletilevi» Igaunijā un «Biļešu Serviss» Latvijā. 2016.gadā BTH grupai pievienojās «Bilietai» Lietuvā un «Kvitki» Baltkrievijā.

2020.gada jūnijā lielākajai daļai pārtikas produktu Viļņas mazumtirdzniecības tīklu veikalos cenas bija zemākas nekā Rīgā un Tallinā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

No apsekotajiem vairāk kā 40 produktiem lielākā daļa pārtikas produktu Lietuvā bija lētāki.

Neskatoties uz to, ka Latvijā ir samazināts PVN lielai daļai augļu un dārzeņu, arī šie produkti nebija lētākie Baltijā.

Kartupeļu kilograms Tallinā vidēji maksāja 0.25 EUR/kg, Viļņā 0.29 EUR/kg, bet Rīgā 0.51 EUR/kg. Savukārt burkāni Tallinā maksāja 0.67 EUR/kg, Viļņā 0.53 EUR/kg, Rīgā 0.70 EUR/kg. Toties Rīgas veikalos bija nopērkami lētākie vietējie gurķi un tomāti, šampinjoni, importa zemenes, plūmes un broileri (skat. tabulu).

*Cenas apsekotas no 2020.gada 5.jūnija līdz 12.jūnijam. LV Rimi, Maxima, Skay, Mego. LT Rimi, Maxima, Norfa, Iki. EST Rimi, Maxima, Prizma, Selver.

Jersikas čipsu ražotne izveidota ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un ES līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir pusotrs miljons eiro, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaicāts, vai uzņēmums domā arī par eksportu, Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle teic, ka tam jau ir bijuši pirmie sūtījumi uz Igauniju, kur Jersikas čipsi ir nopērkami vienā no lielākajiem Igaunijas veikalu tīkliem – Selver.

Izejvielas uzņēmums iepērk ārzemēs. Tās nāk no Itālijas rūpnīcas, kam, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmuma pasūtījumu trim mēnešiem, jāstrādā vien pusotru dienu. Tomēr Artis nav atmetis cerību, ka reiz varētu izmantot izejvielas no vietējiem kartupeļiem.

Jersikas čipsi satur dažas E-vielas. «E ir vienkārši burts, ar ko apzīmēta garšvielu grupa, arī sālij ir savs E. Lielais bubulis – nātrija glutamāts – ir arī brūklenēs. Brīnos, kāpēc joprojām cilvēkiem netiek skaidrots, kas tas tāds E ir. Bez šaubām, var būt arī E, kuri nav ieteicami, bet saprotamās devās nekas nav kaitīgs. Viss kaitīgums rodas pārmērībās. Man augstskolā profesors teica – arī izdzert spaini ūdens ir kaitīgi,» saka Artis.

Salīdzinoši zemākās darbaspēka izmaksas ir viens skaidrojums tam, ka Baltijas valstīs izdzīvo tik daudzas lielveikalu ķēdes, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Gvelfas universitātes (Kanāda) mārketinga un patēriņa pētniecības profesors Brents Makkenzijs.

Fragments no intervijas:

Īpatnējais sevišķi Igaunijā ir, ka tur ir Selver, Rimi, Maxima, Prisma, Konsum – visi šie lielie mazumtirdzniecības zīmoli. Es nesaku, ka viņi tirgotu vienu un to pašu, tomēr tas ir viens un tas pats mazumtirdzniecības veids. Kanādā mums ir tikai trīs tiešām lielās ķēdes – Sobeys, Loblaw un Metro; Wal-Mart tagad it kā tām piepulcējas. Es šeit tāpēc vienmēr brīnos, kā jūs spējat uzturēt tik daudzus zīmolus? Un cilvēki tad man stāsta, kuri no tiem ir labāki un sliktāki, un es parasti to nekā nekomentēju, jo cilvēku saikne ar zīmoliem ir visai personīga un jūtīga padarīšana, tomēr no akadēmiska skatījuma man šāds jautājums ir. Ar šo es nesaku, ka jūs nevarētu uzturēt tik daudz atsevišķo veikalu, bet ir ļoti sarežģīti tos uzturēt zem tik daudziem zīmoliem, ja tie pārdod tik ļoti līdzīgas preces.

Attīstot mantu glabātavu tīklu Baltijā, Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") fonda "Merito Self Storage Fund" uzņēmums "Box Storage" iegādājies pirmo īpašumu Tallinā.

Kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, bijusī lielveikala ēka tiks pārveidota par "Box Storage" tīkla mantu glabātavu ar aptuveni 400 individuālajām mantu glabātavām.

Ēkas, kur iepriekš atradās veikals "Selver", kopējā platība ir 1700 kvadrātmetru, zemes gabala platība – 4800 kvadrātmetru, tajā ir 56 autostāvvietas. Ēku plānots pārbūvēt, izveidojot starpstāvu, tādējādi iegūstot iznomājamo platību vismaz 1500 kvadrātmetru apjomā.

Mārtiņš Baumanis, "Merito" partneris: "Pieprasījums pēc telpām mantu uzglabāšanai Baltijas valstu galvaspilsētās pārsniedz tirgus piedāvājumu. Attīstot vērienīgāko mantu glabātavu tīklu Baltijā, priekšroku dodam iespējai iegādāties jau esošas neizmantotas ēkas, kuras pārveidot par mūsdienu standartiem atbilstošām specializētām mantu glabātavām. Lēmums par pirmā īpašuma iegādi Tallinā tika rūpīgi izvērtēts, un esam pārliecināti, ka ēkas atrašanās vieta ir izcili piemērota mantu glabātavas izveidei – tā atrodas vienā no blīvāk apdzīvotajiem Tallinas rajoniem Lasnamē, pie autoceļa, pa kuru ik dienas pārvietojas apmēram 10 000 automobiļu."

Igaunijas tirdzniecības grupa Tallinna Kaubamaja Grupp plāno nodibināt meitasuzņēmumu Latvijā Verte Auto, kas darbosies transportlīdzekļu tirdzniecības un servisa jomā, Tallinna Kaubamaja Grupp informējusi Tallinas biržu.

100% Verte Auto SIA kapitāldaļu piederēs Igaunijas uzņēmumam TKM Auto, kas savukārt pilnībā pieder Tallinna Kaubamaja Grupp.

Verte Auto valdes loceklis būs Tenu Pīrmā (Tõnu Piirmaa), kurš kopš 2013.gada ir cita TKM Auto meitasuzņēmuma Latvijā Forum Auto valdes loceklis. Verte Auto padomes locekļi būs Ārne Elleks (Aarne Õllek), Andress Jervings Andres Järving), Rauls Pūseps (Raul Puusepp) un Jiri Kūsks (Jüri Kuusk).

Tallinna Kaubamaja Grupp pamatbizeness ir mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Grupa pārvalda lielveikalu tīklu Selver, automašīnu, apavu un kosmētikas tirdzniecības uzņēmumus, kā arī darbojas apsardzes biznesā. Tallinna Kaubamaja Grupp lielākais īpašnieks ar 67% akciju ir Igaunijas investīciju kompānija NG Investeeringud, grupas akcijas kotē Tallinas fondu biržas oficiālajā sarakstā.

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl ienākšana Latvijas tirgū tirdzniecības nozarē saasinās cīņu par darbiniekiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norāda, ka tirdzniecībā darbinieku trūkst visiem tirgus dalībniekiem. Kā sacīja Krūzītis, tirdzniecība nav nozare, kurā algu līmenis būs augsts, «pārskatīt kaut ko būs grūti».

Līdz ar to Lidl būs izaicinājums atvērt daudzus veikalus un apmācīt daudzus darbiniekus. Tādejādi sagaidāms, ka cīņa par darbiniekiem saasināsies.

Kā atzina Krūzītis, viss liecinot, ka šoreiz Lidl ienāks Latvijas tirgū jau tuvāko gadu laikā. Tiekot pirkti zemesgabali, plānota tirdzniecības centru būvniecība.

Pēc LPTA izpilddirektora teiktā, visticamāk, Lidl Latvijas tirgū ienāks ar vairāk nekā desmit veikaliem vienlaicīgi. Par to liecinot uzņēmuma prakse pasaulē, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā.

Augstākās klases nekustamo īpašumu attīstībai Rīgā ir uzsākts jauns A klases projekts “Skanstes rezidences”, kurā būs 67 ekskluzīvi dzīvokļi, un tie atradīsies Grostonas ielā, netālu no “Arēnas Rīga”.

Šo projektu īstenos divi Igaunijas vadošie nekustamo īpašumu attīstītāji “Invego” un “Reterra" un investīcijas tiek lēstas 14 miljonu eiro apmērā.

“Skanstes rajons strauji attīstās, kļūstot arvien mūsdienīgāks un dinamiskāks, un šis jaunais dzīvojamo ēku projekts īpaši izcelsies kā mākslas arhitektūras virsotne ar ilgtspējīgiem risinājumiem,” stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Jaunais projekts sastāvēs no divām astoņstāvu ēkām, kuras savienos kopīgs vestibils un liela pazemes autostāvvieta. "Projekta sadalīšana divās ēkās ir viena no galvenajām arhitektu vīzijas stiprajām pusēm, jo tā sniedz visiem dzīvokļiem daudz plašāku skatu un nodrošina daudz vairāk dabiskās gaismas," uzsver Kristjans-Tūrs Vahi.

Joprojām salīdzinoši maz apspriesta tēma ir peļņas gūšana Baltijas akciju tirgū. Valdot šādām fonam, Rīgā esošais finanšu pētniecības centrs CE Services, aktīvu pārvaldes kompānija Herens Quality Asset Management un Banku augstskola uz pārējo fona izcēluši Baltijas biržas labākos uzņēmumus.

CE Services skaidro, ka tie tikuši novērtēti atbilstoši izstrādātai finanšu pētīšanas metodoloģijai, analizējot uzņēmuma pašreizējo un vēsturisko attīstību.

Baltijā par uzvarētāju šogad kļuvis Igaunijas mazumtirdzniecības veikalu holdings – Tallinna Kaubamaja. «Uzņēmuma biznesa virzieni ir diversificēti, jo tas nodarbojas ne tikai ar pārtikas mazumtirdzniecību (viens no lielākajiem veikalu tīkliem Igaunijā - Selver), bet ir arī oficiālais KIA automašīnu izplatītājs Baltijā. Tāpat uzņēmumam pieder apavu veikalu tīkls ABC King. Tallinna Kaubamaja sasniedzis šo rezultātu pateicoties spēcīgajai bilancei, pieaugošai peļņai un rentabilitātei. Šos rādītājus uzņēmums sasniedza, pateicoties gan efektivitātes uzlabošanai, gan labvēlīgajai makroekonomiskajai situācijai Baltijas valstīs,» norāda pētījuma autori.

Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Būvniecības uzņēmums “Mapri Būve” uzsācis jauna daudzdzīvokļu ēku kompleksa “Skanstes Rezidences” būvniecību tuvu Rīgas centram, Grostonas ielā. Jauno projektu, kura vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro, veidos divas mājas ar 67 dzīvokļiem un to plānots pabeigt līdz 2026.gada sākumam.

Projektu “Skanstes Rezidences” īsteno Igaunijas vadošie attīstītāji Invego un Reterra.

“Uzņēmums “Mapri Būve” ir pieredzējis būvnieks ar plašu portfolio, un mēs esam pārliecināti viņu spējā īstenot mūsu projekta “Skanstes Rezidences” vīziju - radīt premium klases apartamentus, kas apvienos elitāru arhitektūru un nākotnes tehnoloģijas,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka abi attīstītāji šobrīd kopā īsteno vēl vienu projektu Latvijā - daudzdzīvokļu rajonu “Parka kvartāls”, kura būvniecības partneris arī ir uzņēmums “Mapri Būve”.

“Mūsu vēlme ir Rīgas nekustamo īpašumu tirgus piedāvājumam pievienot ko pavisam jaunu un unikālu. Projekta vīzija ir plūstoši savienot arhitektūru, ainavu dizainu un mākslu vienotā veselumā,” stāsta Reterra izpilddirektors Reigo Randmets un atklāj, ka projekts jau radījis lielu interesi – vēl pirms būvniecības sākuma pārdoti vairāk nekā 15 dzīvokļi. “Uz pircējiem iespaidu atstājusi ne tikai ēku arhitektūra un dizaina idejas, bet arī skaistie skati uz Rīgu. Turklāt projekta atrašanās vieta tik tuvu galvaspilsētas centram ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Skanstes rajons dinamiski attīstās, padarot to par vienu no TOP rajoniem dzīvesvietas izvēlei aktīva dzīves ritma cienītāju vidū,” skaidro Reigo Randmets.

Šī gada martā plaši izskanēja informācija par to, ka Latvijā ienāk Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl, kas daļai sabiedrības radīja prieku par iespējamām zemajām cenām, bet daļai - bažas par to, kas notiks ar vietējiem ražotājiem.

Vēl Latvijā ienācis arī cits tirdzniecības milzis - Ikea, kas sola vairāk nekā 400 darbavietas, uzsverot, ka Latvija ir gatava Ikea veikalam, jo katru nedēļu simtiem mūsu valsts iedzīvotāju iepērkas Viļņas veikalā, un Ikea esot gatava Latvijas tirgum. Arī šajā gadījumā daļa sabiedrības beidzot var atviegloti nopūsties, ka nebūs jāmēro ceļš uz Viļņu, bet daļa satraucas, vai lielie tirdzniecības milži neatņems vietējiem uzņēmējiem jau tā trūkstošos darbiniekus.

Sociālajos medijos bieži parādās informācija par latviešiem, kas brīvdienās dodas uz Šauļiem, lai iepirktos Lidl, vai uz Viļņu, lai iegādātos sev nepieciešamās lietas Ikea veikalā. Tāpat ik pa laikam tiek publicēti cenu salīdzinājumi un izvēršas plašas diskusijas par to, vai iepirkties kaimiņvalstī patiešām ir izdevīgāk. Latvieši šajos veikalos ir gaidīti - par to liecina fakts, ka uzraksti kases terminālī ir arī latviešu valodā. Un nauda no mūsu valsts turpina aizplūst, turklāt ne tikai tā, ko iedzīvotāji maksā par saviem pirkumiem minētajos veikalos - daļā gadījumu kaimiņvalstī tiek pildīta arī degviela, iespējams, pat pavadīta visa nedēļas nogale, uzturoties kādā viesu namā vai viesnīcā u.tml.

Dzīvojamā rajonā "Parka Kvartāls" uzsākta trešā būvniecības kārta, kurā taps divas daudzdzīvokļu ēkas.

Projekta, kurā nekustamo īpašumu attīstītāji Invego un Reterra investē 13 miljonus eiro, būvdarbus veic uzņēmums "Mapri Būve", un tas tiks pabeigts līdz 2025.gada nogalei.

"Parka Kvartāls" atrodas Dignājas, Tumes, Mazās Stērstu un Stērstu ielu krustojumā, netālu no Bišumuižas.

Projektā kopā būs trīs piecstāvu ēkas un viena četrstāvu ēka ar 120 dzīvokļiem.

Invego ir Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzcēlis mājokļus vairāk nekā 1300 ģimenēm, kā arī 30 000 kvadrātmetru komercplatības. Latvijā Invego attīsta tādus lielus projektus kā ciemats “Vide Ādaži”, dzīvojamais komplekss "Vītolu parks" un kopā ar Reterra īsteno premium klases projektu “Skanstes Rezidences” un dzīvojamo rajonu “Parka Kvartāls”.

Par Vācijas zemo cenu veikalu tīkla «Lidl» ienākšanu Latvijā atbildīgā SIA «Lidl Latvija» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.marta līdz 2018.gada 28.februārim, ilgtermiņa ieguldījumos, tostarp zemesgabalu iegādē «Lidl» veikalu būvniecībai, investējusi kopumā 19,058 miljonus eiro, liecina «Firmas.lv» publiskotais kompānijas gada pārskats.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka patlaban «Lidl Latvija» pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegāde «Lidl» veikalu būvniecībai. Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums iegādājies četrus zemes gabalus, kā arī sācis sarunas ar citu zemes gabalu īpašniekiem par to iegādi.

Uzņēmuma vadība informē, ka finansējuma nodrošināšanai ieguldījumiem 2017.gadā «Lidl Latvija» īpašniece, Vācijā reģistrētā kompānija «CE-Beteiligungs-GmbH» palielināja «Lidl Latvija» pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro, proti, tas sasniedzis 20,5 miljonus eiro. Vienlaikus uzņēmums saņēmis arī īstermiņa aizdevumu 7,5 miljonu eiro apmērā no saistītās Īrijā reģistrētās kompānijas «SG Finance Treasury Limited».

AS Merko Ehitus group uzņēmums SIA Merks noslēdzis līgumu ar SIA Lidl Latvija par loģistikas centra būvniecību Rīgā, Ulbrokas ielā, liecina Merko Ehitus paziņojums Nasdaq Tallinn.

Kopējā loģistikas centra platība ir 47 tūkstoši kvadrātmetru.

Loģistikas centra būvniecība ietver noliktavas un administrācijas ēkas būvniecību, kā arī saistīto infrastruktūru. Kopējā līguma vērtība ir 42,5 miljoni eiro plus PVN.

Būvniecības darbi sāksies šā gada septembrī un paredzams, ka tie tiks noslēgti 2020.gada janvārī.

Jau ziņots, ka par Vācijas zemo cenu veikalu tīkla «Lidl» ienākšanu Latvijā atbildīgā SIA «Lidl Latvija» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.marta līdz 2018.gada 28.februārim, ilgtermiņa ieguldījumos, tostarp zemesgabalu iegādē «Lidl» veikalu būvniecībai, investējusi kopumā 19,058 miljonus eiro, liecina «Firmas.lv» publiskotais kompānijas gada pārskats.

Jēkabpilī, Ledus ielā 5, sākta lielveikala «Lidl» būvniecība.

Pilsētas būvvalde būvniecības ieceri akceptēja jau pērnā gada decembra sākumā. Veikalam paredzētā teritorija ir iežogota, un tajā sākti sagatavošanās darbi tirdzniecības vietas ierīkošanai. Informatīvā plāksne pie objekta liecina, ka būvniecības ierosinātājs ir SIA «Lidl Latvija», bet būvdarbus nodrošina SIA «Jēkabpils PMK». Veikalu plānots izbūvēt 2019.gada beigās.

Pašvaldības būvvaldē aģentūrai LETA neapstiprināja, ka dota atļauja tieši «Lidl» būvniecībai, informējot vien par to, ka Ledus ielā 5 tiešām atradīsies veikals. Būvdarbiem ir izsniegta būvatļauja, un objekts būs novietots starp pilsētas nozīmes - Ledus un Kļavu - ielām.

Jau vēstīts, ka veikalu «Lidl» plānots būvēt arī Liepājā, Ganību ielā 182. Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka izraudzītajā teritorijā plānots būvēt tirdzniecības ēku 2324 kvadrātmetru platībā un autostāvvietu 3526 kvadrātmetru platībā.

Pašlaik tiek pārstrādāta dokumentācija lielveikala «Lidl» būvniecības RAF mikrorajonā Jelgavā, aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.

Pašvaldības pārstāve Ilze Neimane skaidroja, ka pirms jaunā gada «Lidl» veikala Loka maģistrāles un Rīgas ielas krustojumā būvprojekts minimālā sastāvā tika atdots atpakaļ attīstītājam labošanai un nepilnību novēršanai, un šim projektam būvatļauja netika izsniegta. Taču pirmdien «Lidl» veikala pārstāvji būvvaldē precizējuši norādītās nepilnības un gatavojas atkārtoti iesniegt būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvvalde izvērtēs iesniegtos dokumentus un lems, izdot vai neizdot būvatļauju vai rīkot objekta publisko apspriešanu.

Jau vēstīts, ka veikalu «Lidl» plānots būvēt arī Liepājā, Ganību ielā 182. Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāstīja, ka izraudzītajā teritorijā plānots būvēt tirdzniecības ēku 2324 kvadrātmetru platībā un autostāvvietu 3526 kvadrātmetru platībā.