«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams. Ir svarīgi vērst uzņēmuma darbību uz Igaunijas tirgu, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka un kur mēs esam darbojušies jau ilgu laiku,» norāda uzņēmuma vadība.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams,» sacīja A-Selver AS valdes priekšsēdētājs Andress Jervings (Andres Järving). «Selver nolēma paplašināt savu veikalu tīklu Latvijā laikā, kad neviens nespēja paredzēt krīzes radīto seku nopietnību. Mēs esam ņēmuši vērā riska faktorus, taču, tēlaini izsakoties, nav iespējams pretoties nepārvaramai varai. Vēl par agru paredzēt mūsu turpmāko darbību Latvijā, taču ir skaidrs, ka mēs plānojam slēgt visus sešus Selver veikalus Latvijā nākamo pāris nedēļu laikā. Mēs centīsimies rast vislabāko risinājumu uzņēmumam un tā akcionāriem. Mēs vēršam mūsu darbību uz iekšējo tirgu, ko mēs labi pārzinām, tādēļ mēs atvērsim vēl vienu Selver veikalu Hāpsalu (Haapsalu) nākamajā pavasarī. Selver turpinās paplašināties Igaunijā».

Freko tomēr varēs netiesāties ar igauņu lielveikalu kompāniju Selver

Par to Db informēja Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns. Db 20. novembrī jau rakstīja, ka slēgtajā Ogres Selver lielveikalā darboties palicis tikai viens Latvijas kancelejas preču tirgotāja- SIA Freko veikaliņš, jo Selver oficiāli nebija lauzis ar viņiem līgumu un piekritis pat simboliskai, 100 eiro kompensācijas izmaksai. Šī iemesla dēļ Freko gatavojās celt prasību tiesā. Tomēr pēdējā brīdī pirms prasības celšanas tiesā igauņu tirgotājs apdomājies un samaksājis SIA Freko veikala slēgšanas un izvākšanās izdevumus 1000 eiro apmērā plus PVN. Freko pārstāvji ar saņemot kompensāciju jūtas apmierināti, līdz ar to jau tuvākajā laikā Ogres Selver tiks slēgts arī pēdējais bijušā tirdzniecības centra veikals. Par visu savu 6 Latvijas veikalu slēgšanu sakarā arī pārāk lieliem zaudējumiem Selver paziņoja šī gada 8. oktobrī.

Selver ieviesis tirgū Selver Pluss preču zīmes piena produktus, ko Latvijā un Igaunijā pārdod vienādā iepakojumā.

Valio Eesti speciāli Selver ražotajam pienam, kefīram, krējumam un jogurtiem informācija uz etiķetēm ir divās valodās – igauņu un latviešu. Selver Pluss ir produktu sērija, kas tiek piedāvāta par izdevīgu cenu.

«Selver preču zīmes produktu kvalitāte ir tāda pat kā attiecīgajām preču grupām, kas ir tirgus līderi, bet cena ir zemāka, » informē SIA Selver Latvia izpilddirektors Marguss Sārs (Margus Saar). Jaunās sērijas produkti jau pieejami visos 40 Selver veikalos Igaunijā un Latvijā. «Pircēji Latvijā pozitīvi vērtē Selver veikalos plašā izvēlē pieejamos Igaunijas produktus – tiem uzticas un tos izvēlas vairāk nekā citu ārzemju pārtiku. Tādēļ visos Selver veikalos Igaunijas produkti ir atzīmēti ar speciālu zīmi, lai pircējiem būtu vieglāk tos atrast,» teica Sārs.

Pērn Freko neto apgrozījums bija 2,955 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums pieauga par 2,86%. Neskatoties uz pozitīvajam izmaiņām Freko apgrozījumā, pērn tā peļņa saruka uz pusi, sasniedzot vien 122,741 tūkstoti eiro pēc nodokļu nomaksas. Lursoft rīcībā esošā informācija norāda, ka 2014. gadā Freko nodrošināja 82 darbavietas.

Pagājušajā gadā Freko uzsāka darbu ar jauniem ārzemju sadarbības partneriem, kas ļāva paplašināt piedāvāto kancelejas preču klāstu ar konkurētspējīgu produkciju. Tāpat pērn uzņēmums ieviesa jaunus produkcijas veidus, dažādoja sortimentu un paaugstināja to kvalitāti. Kā arī Freko turpināja sadarbību ar vietējiem ražotājiem un piegādātājiem, cenšoties palielināt Latvijā ražotās produkcijas daudzumu.

Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Pēc paziņojuma par Selver veikalu slēgšanu Latvijā šodien Tallinas biržā par 13.32 % samazinājās veikalu īpašnieka Tallina Kaubamaja akciju cena, liecina biržas dati.

Uzņēmuma akcija patlaban maksā 2.79 latus, kas ir zemākā cena kopš augusta.

Kopējais apgrozījums ar Tallina Kaubamaja akcijām šodien sasniedza 183 tūkstošus latu.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā. Selver ietilpst Tallina Kaubamaja koncernā.

Selver pievērsīsies Igaunijai, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka, norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, jo strauji pasliktinājusies ekonomiskā vide Latvijā un tas radījis uzņēmumam lielus zaudējumus, tādējādi arī neattaisnojušās cerības, kas liktas pirms diviem gadiem, kad Selver ienāca Latvijā.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Sešu Latvijā esošo, aizpērn slēgto Selver veikalu īpašnieki vēl nav izlēmuši, kad un vai tiks atjaunota veikalu darbība. To intervijā DB pastāstīja Selver veikalu tīkla īpašnieku, a/s Tallinna Kaubamaja pārdošanas un mārketinga direktors Enns Parels.

«Seši mums piederošie Selver veikali Latvijā ir iekonservēti un mēs vēl domājam, ko ar tiem darīt. Ir apspriesti vairāki scenāriji. Ja situācija Latvijā uzlabosies, mēs varētu atjaunot Selver darbību Latvijā, bet, iespējami ir arī citi risinājumi,» skaidro E. Parels.

DB jau vēstījis, ka Selver Latvijā piederēja seši lielveikali – Salaspilī, Daugavpilī, Kuldīgā, Ogrē, Rēzeknē un Aizkrauklē.

Konsolidētie neauditētie Tallina Kaubamaja Group (tai pieder Selver lielveikalu ķēde) ieņēmumi šā gada pirmajos 9 mēnešos sasnieguši 4.8 miljardus Igaunijas kronu (303.9 miljoni eiro), kas ir par 1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kompānijas ieņēmumi no lielveikalu ķēdes darbības pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 6 miljardus kronu (227.2 miljoni eiro), kas ir par 17 % vairāk nekā pērn. Tikmēr 9 mēnešu pārdošanas ieņēmumi uz vienu tirdzniecības telpas kvadrātmetru bijuši 5.3 tūkst. kronu, kas ir par 21 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pārdošanas efektivitāti ietekmējusi smagā ekonomikas situācija Latvijā un Igaunijā.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi pārējās darbības bijuši 76.4 milj. Ls.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā.

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Igauņu īpašumā esošā veikalu ķēde Selver līdz rudenim plāno atlaist vairāk nekā 100 cilvēkus, atsaucoties uz kāda Selver darbinieka, kurš vēlējies palikt anonīms, sniegto informāciju, ziņo bbn.

Papildus darbinieku atlaišanai Selver arī prasīšot paliekošajiem darbiniekiem apgūt papildus prasmes, lai viņi varētu aizvietot vai palīdzēt kolēģiem, ja nepieciešams. Piemēram, kases darbinieki arī kārtošot plauktus un strādāšot informācijas dienestā.

Anonīmais darbinieks stāstījis, ka plānotās atlaišanas un darba reorganizācijas mērķis ir samazināt darbaspēka izmaksas un palielināt efektivitāti. Turklāt, atsaucoties uz dažu veikala vadītāju sniegto informāciju, apgalvojis, ka uzņēmums plāno izveidot tādus apstākļus, lai darbinieki aizietu no darba brīvprātīgi, tādējādi ietaupot naudu, kas būtu jāmaksā par atlaišanu.

Gaļas tirgū jau kopš pagājušā gada beigām turpinās apjomu samazinājums. Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus.

Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gaļas iepirkums pārstrādes uzņēmumos turpina sarukt jau kopš gada sākuma. Šā gada jūlijā un augustā iepirkums tonnās sasniedzis vislielāko kritumu – attiecīgi par 26.6 % un 18.4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Cūkas kautmasā jūlijā iepirktas pat par 32 % mazāk nekā pērn jūlijā, bet augustā – par 25.2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Vairāki nozares spēlētāji uzskata, ka ne visi izturēs pieaugošo spriedzi un cīņā par patērētāju nāksies atkāpties no saviem mērķiem. Jau šobrīd vairākām kompānijām ir jūtams apgrozāmo naudas līdzekļu trūkums, ko īpaši sajūt eksportētāji, naudu par piegādāto preci saņemot 1.5 – 6 mēnešus pēc preču piegādes. Tiesa, ne visi ir gatavi atklāti runāt par nozares problēmām, sakot, ka joprojām tirgū ir jūtams pelēkā sektora pieaugums, kas sasniedzis jau 20 % un vairāk.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja Grupp AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp) saka: tuvākajā nākotnē Selver lielveikali Latvijas tirgū neatgriezīsies. Jāatgādina, ka uzņēmums bija sācis veidot Selver lielveikalu ķēdi, taču Latviju pameta krīzes laikā.

«Grupā ir 45 Selver veikali, un tie nodrošina aptuveni 70% no tās apgrozījuma. Veikali ir visā Igaunijā, un varētu teikt, ka tas ir mūsu pamatbizness,» teic Marita Voremē (Marit Vooremäe), Tallinna Kaubamaja Grupp AS finanšu direktore. Selver tirgus daļa 2015. gadā bija 16,3%, un tas bija trešais lielākais spēlētājs Igaunijas pārtikas veikalu tirgū aiz Coop ar 20,8% tirgus daļu un Maxima ar 18,7% tirgus daļu. Runājot par to, kā mainās pārtikas veikali, R. Pūseps teic, ka viena no tendencēm ir saistīta ar kvalitāti: cilvēki izvēlas augstvērtīgu gatavo pārtiku, un šis segments strauji aug. Tāpat īpaši iecienītas ir arī kvalitatīvas maltīšu pamatsastāvdaļas, lai pagatavotu ēdienu mājās. «Dažreiz cilvēkiem nav laika, un viņi izvēlas jau gatavu ēdienu veikalā, bet citā dienā iegādājas produktus, lai paši gatavotu maltīti mājās. Augoša tendence ir vietējie produkti – pircēji labprātāk izvēlas vietējo. Tas vairāk attiecas uz pārtiku, bet pamazām ienāk arī citās jomās – dizaina precēs, kosmētikā utt.,» viņš stāsta. Tāpat aktuāla ir bioloģiskā pārtika.

Televīzijas izvairīgi runā par pagājušā gada rezultātiem, tomēr šogad prognozē apjomu pieaugumu, lielu cerību liekot uz reklāmas tirgu un dažādu šovu pienesumu.

«Šoviem ir liela loma, tie piesaista lielu skatītāju uzmanību, ietekmē reitingus, raidorganizāciju ieņēmumus, piesaista sponsorus, bet negribētos tos saistīt tikai ieņēmumiem,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. TV kanāli nepārtraukti seko ārvalstu šovu piedāvājumiem, tos pielāgojot Latvijas skatītāju gaumei. Arī pašmāju producētais seriāls Ugunsgrēks turpina plūkt laurus, B. Zūzena atzīst, ka tam ir liela loma skatītāju piesaistē un TV3 reitingiem darba dienu vakaros. Lai arī pirms laika medijos izskanēja bažas, ka skatītāji var palikt bez Ugunsgrēka, viņa skatītājus iepriecina, jo TV3 ir pieņēmusi lēmumu vietējo seriālu turpināt.

Jautājumā par to, vai, piemēram, atteikties no ražotāja AS Balticovo vistu olu pārdošanas, Latvijas tirgotāji paļausies uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), atzina SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvia un SIA Elvi Latvija pārstāvji.

Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava teica, ka pēc medijos izskanējušās informācijas uzņēmums gan esot veicis pārrunas ar Balticovo pārstāvjiem, kā arī sagatavojis vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību, tomēr uzņēmums šajā gadījumā rīkosies saskaņā ar PVD ieteikumiem.

«Pēc izskanējušā gadījuma uzņēmumā Balticovo veicām pārrunas ar uzņēmumu, kā arī sagatavojām oficiālu vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību. Tāpat tuvākajā laikā veiksim iekšējo auditu, lai pārliecinātos par izskanējušo informāciju un situāciju uzņēmumā, kā arī veiktajiem uzlabojumiem. Mēs sazināsimies ar PVD, lai izrunātu radušos situāciju, un rīkosimies saskaņā ar PVD ieteikumiem,» skaidroja Grava.

Lielākais Igaunijas mazumtirgotājs pēc pārtikas veikalu Selver neveiksmes atkal sasparojies ienākšanai Latvijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašlaik Kaubamaja akciju cena biržā kāpj, uzņēmums atrodas Baltijas TOP 500 augšgalā un uzsver, ka strauji atgūstas no smagās krīzes. Jau nākamgad paredzēts Latvijā attīstīt apavu zīmolu Shu, arī Selver veikali gaidot labāku ekonomisko situāciju, lai atgrieztos, un tiekot plānota arī skaistumkopšanas preču veikalu ķēde.

Tallinna Kaubamaja pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad tika nodibināts Tallinas universālveikals. Tieši to arī nozīmē uzņēmuma nosaukums - kaubamaja. Otrs universālveikals Tartu atvērts sešus gadus vēlāk. Līdz ar neatkarības iegūšanu deviņdesmito gadu sākumā abi veikali tika privatizēti. Jau pēc gada nodibināta arī pārtikas veikalu ķēde Selver, kas Igaunijā ātri kļuva populāra, bet mēģinājums ienākt Latvijas tirgū tai bija neveiksmīgs. Pašlaik Igaunijā ir 35 šādi veikali un seši iesaldēti Latvijā.

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta izdotos personu apliecinošos dokumentus, un pakalpojumu izmantojuši jau apmēram 500 cilvēku.

Pašlaik "Selver" sadarbībā ar Policijas un robežsardzes departamentu, kā arī informācijas tehnoloģiju kompāniju "Hansab" un apsardzes firmu "Viking Security" piedāvā izgatavotos dokumentus izņemt četros veikalos Tallinā un vienā veikalā Pērnavā, bet līdz aprīļa vidum pakalpojums tiks sākts vēl vairākos desmitos "Selver" veikalu visā Igaunijā.

Pirmajās nedēļās, kopš pakalpojums kļuva pieejams janvāra vidū, to izmantojuši apmēram 500 cilvēku.

Veikalos var saņemt gan pases un identifikācijas kartes, gan arī uzturēšanās atļaujas kartes, jūrnieka dokumentus un digitālās identifikācijas kartes.

Iesniedzot pieteikumu dokumenta saņemšanai Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas centrā vai pašapkalpošanās vidē, ir iespēja izvēlēties veikalu kā izgatavotā dokumenta saņemšanas vietu.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Lielo degvielas tirgotāju vara Latvijā arvien vairāk nostiprinās, jaunu spēlētāju ienākšana maz ticama.

Konkurences padomes uzliktā informācijas noslepenojuma dēļ Latvijas degvielas tirgotāji par savām tirgus daļām skaļi nerunā, tomēr nozares eksperti secina, ka mazo degvielas tirgotāju izzušana no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības kartes turpinās. Jau pērn noslēgto franšīzes un nomas līgumu dēļ ar Statoil un Lukoil Baltija R no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības praktiski izzuda Kuršu DUS, savus DUS pakāpeniski notirgo arī Viada, bet, pēc neoficiālām ziņām, pārņemšanā ir vēl vairākas mazo degvielas tirgotāju DUS. Līdz ar to trīs lielo Latvijas degvielas tirgotāju tirgus daļa lēšama vismaz uz 70%, no kuriem lielākajam - Statoil - varētu piederēt pat 40%.

Pieņemot negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, mazie tirgotāji iznīks, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas vadība.

«Patlaban notiek cīņa galvenokārt par vietējā mazā tirgotāja izdzīvošanu. Ja tiks pieņemts šāds likumprojekts, tad mazo tirgotāju izmaksas pieaugs trīs reizes vairāk, nekā ieviešot eiro un daļa nelielo uzņēmēju būs spiesti slēgt savus veikalus.»

To atzīst Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš atzīst, ka pēc vietējo tirgotāju stāstītā ir notikusi vienošanās, kuras rezultātā lielie ražotāji panāks vietējo pārtikas tirgotāju skaita samazināšanos un tirdzniecības koncentrēšanos divu lielāko ķēžu rokās. Tāpēc esot svarīgi novērst papildus administratīvās barjeras tirgotājiem vai noteikt pienākumus abām darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - atkarībā no to daļas tirgū, bet ne zemākas par 15-20%.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Līdz šī gada 15. decembrim lēmumu par elektroenerģijas tirgotāja maiņu ir pieņēmušas 4069 jeb 0,5 % mājsaimniecību, liecina AS Sadales tīkls apkopotie dati.

Kompānijā norāda, ka dati par Latvijas iedzīvotāju rīcību apliecina - tie atbilst Igaunijas, Somijas un citu attīstītu Eiropas valstu pieredzei, atverot elektrības tirgu. Pie šādas iedzīvotāju aktivitātes tendences un tirgotāju mārketinga aktivitātēm var prognozēt, ka 2015. gadā elektrības tirgotāju varētu nomainīt vismaz 6% mājsaimniecību, kas atbilst Igaunijas un Somijas iedzīvotāju aktivitātei.

«Turpmāk tikai un vienīgi tirgotāju mārketinga aktivitātes un cīņa par klientiem un tirgus daļu noteiks to, cik klientu būs vienam vai otram tirgotājam, savukārt iedzīvotājiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar jauno tirgus situāciju elektroenerģijas jomā, izprastu atvērtā tirgus principus un tirgotāju piedāvājumus. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, elektroenerģijas tirgus atvēršana ir īstenota daudz mierīgāk – bez liekas ažiotāžas un rindām klientu apkalpošanas centros. Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka ar 1. janvāri piedāvājumu izvēle nebeidzas – arī turpmāk iedzīvotāji var analizēt savu elektrības patēriņu, vērtēt tirgotāju piedāvājumus un izdarīt savu izvēli par labu kādam no tirgū konkurējošu tirgotāju piedāvājumiem!» norāda AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons.