«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams. Ir svarīgi vērst uzņēmuma darbību uz Igaunijas tirgu, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka un kur mēs esam darbojušies jau ilgu laiku,» norāda uzņēmuma vadība.

«Lēmums ir grūts, taču, izvērtējot pašreizējo situāciju, tas ir neizbēgams,» sacīja A-Selver AS valdes priekšsēdētājs Andress Jervings (Andres Järving). «Selver nolēma paplašināt savu veikalu tīklu Latvijā laikā, kad neviens nespēja paredzēt krīzes radīto seku nopietnību. Mēs esam ņēmuši vērā riska faktorus, taču, tēlaini izsakoties, nav iespējams pretoties nepārvaramai varai. Vēl par agru paredzēt mūsu turpmāko darbību Latvijā, taču ir skaidrs, ka mēs plānojam slēgt visus sešus Selver veikalus Latvijā nākamo pāris nedēļu laikā. Mēs centīsimies rast vislabāko risinājumu uzņēmumam un tā akcionāriem. Mēs vēršam mūsu darbību uz iekšējo tirgu, ko mēs labi pārzinām, tādēļ mēs atvērsim vēl vienu Selver veikalu Hāpsalu (Haapsalu) nākamajā pavasarī. Selver turpinās paplašināties Igaunijā».

Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Igaunijas veikalu ķēde atsakās oficiāli lauzt līgumus ar Latvijas uzņēmumiem

«Mēs esam tādā situācijā, kad nevaram īsti no bijušā Selver tirdzniecības centra Ogrē ne aiziet, ne arī tur palikt,» Db stāstīja kancelejas preču tirgotāja Latvijā SIA Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns.

Kancelejas preču un kases aprātu tirgotājs SIA Freko ir Spigēnu ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā un pašlaik tam ir 22 veikali visā Latvijas teritorijā. Ar Selver Ogrē Freko uz vienu gadu noslēdza līgumu šī gada aprīlī. Kad šī gada 8. oktobrī Selver pēkšņi paziņoja, ka visus savus veikalus Latvijā slēdz, ar tirdzniecības centru nomniekiem neviens atsevišķi neesot sazinājies, ne arī lauzis noslēgtos līgumus.

Pēc paziņojuma par Selver veikalu slēgšanu Latvijā šodien Tallinas biržā par 13.32 % samazinājās veikalu īpašnieka Tallina Kaubamaja akciju cena, liecina biržas dati.

Uzņēmuma akcija patlaban maksā 2.79 latus, kas ir zemākā cena kopš augusta.

Kopējais apgrozījums ar Tallina Kaubamaja akcijām šodien sasniedza 183 tūkstošus latu.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā. Selver ietilpst Tallina Kaubamaja koncernā.

Selver pievērsīsies Igaunijai, kur ekonomiskā situācija ir stabilāka, norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, jo strauji pasliktinājusies ekonomiskā vide Latvijā un tas radījis uzņēmumam lielus zaudējumus, tādējādi arī neattaisnojušās cerības, kas liktas pirms diviem gadiem, kad Selver ienāca Latvijā.

Freko tomēr varēs netiesāties ar igauņu lielveikalu kompāniju Selver

Par to Db informēja Freko vairumtirdzniecības menedžeris Ervīns Spigēns. Db 20. novembrī jau rakstīja, ka slēgtajā Ogres Selver lielveikalā darboties palicis tikai viens Latvijas kancelejas preču tirgotāja- SIA Freko veikaliņš, jo Selver oficiāli nebija lauzis ar viņiem līgumu un piekritis pat simboliskai, 100 eiro kompensācijas izmaksai. Šī iemesla dēļ Freko gatavojās celt prasību tiesā. Tomēr pēdējā brīdī pirms prasības celšanas tiesā igauņu tirgotājs apdomājies un samaksājis SIA Freko veikala slēgšanas un izvākšanās izdevumus 1000 eiro apmērā plus PVN. Freko pārstāvji ar saņemot kompensāciju jūtas apmierināti, līdz ar to jau tuvākajā laikā Ogres Selver tiks slēgts arī pēdējais bijušā tirdzniecības centra veikals. Par visu savu 6 Latvijas veikalu slēgšanu sakarā arī pārāk lieliem zaudējumiem Selver paziņoja šī gada 8. oktobrī.

Igauņu īpašumā esošā veikalu ķēde Selver līdz rudenim plāno atlaist vairāk nekā 100 cilvēkus, atsaucoties uz kāda Selver darbinieka, kurš vēlējies palikt anonīms, sniegto informāciju, ziņo bbn.

Papildus darbinieku atlaišanai Selver arī prasīšot paliekošajiem darbiniekiem apgūt papildus prasmes, lai viņi varētu aizvietot vai palīdzēt kolēģiem, ja nepieciešams. Piemēram, kases darbinieki arī kārtošot plauktus un strādāšot informācijas dienestā.

Anonīmais darbinieks stāstījis, ka plānotās atlaišanas un darba reorganizācijas mērķis ir samazināt darbaspēka izmaksas un palielināt efektivitāti. Turklāt, atsaucoties uz dažu veikala vadītāju sniegto informāciju, apgalvojis, ka uzņēmums plāno izveidot tādus apstākļus, lai darbinieki aizietu no darba brīvprātīgi, tādējādi ietaupot naudu, kas būtu jāmaksā par atlaišanu.

Līdz ar tālāku patērētāju pārliecības uzlabošanos Igaunijā un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, prognozējams, ka Tallinna Kaubamaja akciju cenai ir pamats turpināt kāpumu, portālam naudaslietas.lv norāda LHV analītiķe Zane Tiltānova.

Tallinna Kaubamaja trešā ceturkšņa rezultāti sakrita ar prognozēm, un patīkamu pārsteigumu sagādāja pozitīvais lielveikalu tīkla Selver sniegums. Tallinna Kaubamaja apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza 100,6 miljonus eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada.

Selver veikalu tīkla peļņa no pamatdarbības Igaunijā sasniedza 4,5 miljonus eiro. Pavisam nesen Selver vadība paziņoja, ka Ziemassvētku nedēļā apgrozījums Selver veikalos ir bijis lielāks nekā pērn. Ir arī novērots, ka patērētāji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to var prognozēt, ka Selver darbības rezultāti Igaunijā arī ceturtajā ceturksnī būs bijuši labi.

Sešu Latvijā esošo, aizpērn slēgto Selver veikalu īpašnieki vēl nav izlēmuši, kad un vai tiks atjaunota veikalu darbība. To intervijā DB pastāstīja Selver veikalu tīkla īpašnieku, a/s Tallinna Kaubamaja pārdošanas un mārketinga direktors Enns Parels.

«Seši mums piederošie Selver veikali Latvijā ir iekonservēti un mēs vēl domājam, ko ar tiem darīt. Ir apspriesti vairāki scenāriji. Ja situācija Latvijā uzlabosies, mēs varētu atjaunot Selver darbību Latvijā, bet, iespējami ir arī citi risinājumi,» skaidro E. Parels.

DB jau vēstījis, ka Selver Latvijā piederēja seši lielveikali – Salaspilī, Daugavpilī, Kuldīgā, Ogrē, Rēzeknē un Aizkrauklē.

Igaunijas mazumtirdzniecības uzņēmums Tallinna Kaubamaja Grupp nolēmis neatjaunot Selver tirdzniecības tīklu Latvijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Tallinn.

2009.gada 8.oktobrī Tallinna Kaubamaja Grupp paziņoja, ka iesaldē meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Latvijas ekonomikas situāciju tolaik, kad tā piedzīvoja ievērojamu kritumu un veikalu rezultāti nesasniedza noteikto mērķi, skaidro uzņēmums. Līdz 2010.gada sākumam visi seši Latvijā strādājošie veikali tika slēgti un SIA Selver Latvia neveica nekādas aktivitātes.

Tagad Tallinna Kaubamaja Grupp pieņēmusi lēmumu neatsākt tirdzniecības centru darbību Latvijā, un kompānija SIA Selver Latvia tiks likvidēta. Māteskompānija apstiprinājusi likvidācijas procesu un par tās likvidatoru tiks iecelta līdzšinējā uzņēmuma valdes locekle Kristi Lompa. Ņemot vērā, ka jau astoņus gadus Selver Latvia nestrādāja, nekādus zaudējumus tā likvidācija mātesuzņēmumam neradīs.

Konsolidētie neauditētie Tallina Kaubamaja Group (tai pieder Selver lielveikalu ķēde) ieņēmumi šā gada pirmajos 9 mēnešos sasnieguši 4.8 miljardus Igaunijas kronu (303.9 miljoni eiro), kas ir par 1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kompānijas ieņēmumi no lielveikalu ķēdes darbības pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 6 miljardus kronu (227.2 miljoni eiro), kas ir par 17 % vairāk nekā pērn. Tikmēr 9 mēnešu pārdošanas ieņēmumi uz vienu tirdzniecības telpas kvadrātmetru bijuši 5.3 tūkst. kronu, kas ir par 21 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pārdošanas efektivitāti ietekmējusi smagā ekonomikas situācija Latvijā un Igaunijā.

Tikmēr uzņēmuma ienākumi pārējās darbības bijuši 76.4 milj. Ls.

Db.lv jau ziņoja, ka Selver AS plāno apturēt sava meitasuzņēmuma SIA Selver Latvia darbību Latvijā, aizverot visus sešus uzņēmuma veikalus, liecina informācija Tallinas biržā.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja Grupp AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp) saka: tuvākajā nākotnē Selver lielveikali Latvijas tirgū neatgriezīsies. Jāatgādina, ka uzņēmums bija sācis veidot Selver lielveikalu ķēdi, taču Latviju pameta krīzes laikā.

«Grupā ir 45 Selver veikali, un tie nodrošina aptuveni 70% no tās apgrozījuma. Veikali ir visā Igaunijā, un varētu teikt, ka tas ir mūsu pamatbizness,» teic Marita Voremē (Marit Vooremäe), Tallinna Kaubamaja Grupp AS finanšu direktore. Selver tirgus daļa 2015. gadā bija 16,3%, un tas bija trešais lielākais spēlētājs Igaunijas pārtikas veikalu tirgū aiz Coop ar 20,8% tirgus daļu un Maxima ar 18,7% tirgus daļu. Runājot par to, kā mainās pārtikas veikali, R. Pūseps teic, ka viena no tendencēm ir saistīta ar kvalitāti: cilvēki izvēlas augstvērtīgu gatavo pārtiku, un šis segments strauji aug. Tāpat īpaši iecienītas ir arī kvalitatīvas maltīšu pamatsastāvdaļas, lai pagatavotu ēdienu mājās. «Dažreiz cilvēkiem nav laika, un viņi izvēlas jau gatavu ēdienu veikalā, bet citā dienā iegādājas produktus, lai paši gatavotu maltīti mājās. Augoša tendence ir vietējie produkti – pircēji labprātāk izvēlas vietējo. Tas vairāk attiecas uz pārtiku, bet pamazām ienāk arī citās jomās – dizaina precēs, kosmētikā utt.,» viņš stāsta. Tāpat aktuāla ir bioloģiskā pārtika.

Gaļas tirgū jau kopš pagājušā gada beigām turpinās apjomu samazinājums. Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus.

Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gaļas iepirkums pārstrādes uzņēmumos turpina sarukt jau kopš gada sākuma. Šā gada jūlijā un augustā iepirkums tonnās sasniedzis vislielāko kritumu – attiecīgi par 26.6 % un 18.4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Cūkas kautmasā jūlijā iepirktas pat par 32 % mazāk nekā pērn jūlijā, bet augustā – par 25.2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Vairāki nozares spēlētāji uzskata, ka ne visi izturēs pieaugošo spriedzi un cīņā par patērētāju nāksies atkāpties no saviem mērķiem. Jau šobrīd vairākām kompānijām ir jūtams apgrozāmo naudas līdzekļu trūkums, ko īpaši sajūt eksportētāji, naudu par piegādāto preci saņemot 1.5 – 6 mēnešus pēc preču piegādes. Tiesa, ne visi ir gatavi atklāti runāt par nozares problēmām, sakot, ka joprojām tirgū ir jūtams pelēkā sektora pieaugums, kas sasniedzis jau 20 % un vairāk.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Lielākais Igaunijas mazumtirgotājs pēc pārtikas veikalu Selver neveiksmes atkal sasparojies ienākšanai Latvijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašlaik Kaubamaja akciju cena biržā kāpj, uzņēmums atrodas Baltijas TOP 500 augšgalā un uzsver, ka strauji atgūstas no smagās krīzes. Jau nākamgad paredzēts Latvijā attīstīt apavu zīmolu Shu, arī Selver veikali gaidot labāku ekonomisko situāciju, lai atgrieztos, un tiekot plānota arī skaistumkopšanas preču veikalu ķēde.

Tallinna Kaubamaja pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad tika nodibināts Tallinas universālveikals. Tieši to arī nozīmē uzņēmuma nosaukums - kaubamaja. Otrs universālveikals Tartu atvērts sešus gadus vēlāk. Līdz ar neatkarības iegūšanu deviņdesmito gadu sākumā abi veikali tika privatizēti. Jau pēc gada nodibināta arī pārtikas veikalu ķēde Selver, kas Igaunijā ātri kļuva populāra, bet mēģinājums ienākt Latvijas tirgū tai bija neveiksmīgs. Pašlaik Igaunijā ir 35 šādi veikali un seši iesaldēti Latvijā.

Televīzijas izvairīgi runā par pagājušā gada rezultātiem, tomēr šogad prognozē apjomu pieaugumu, lielu cerību liekot uz reklāmas tirgu un dažādu šovu pienesumu.

«Šoviem ir liela loma, tie piesaista lielu skatītāju uzmanību, ietekmē reitingus, raidorganizāciju ieņēmumus, piesaista sponsorus, bet negribētos tos saistīt tikai ieņēmumiem,» norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. TV kanāli nepārtraukti seko ārvalstu šovu piedāvājumiem, tos pielāgojot Latvijas skatītāju gaumei. Arī pašmāju producētais seriāls Ugunsgrēks turpina plūkt laurus, B. Zūzena atzīst, ka tam ir liela loma skatītāju piesaistē un TV3 reitingiem darba dienu vakaros. Lai arī pirms laika medijos izskanēja bažas, ka skatītāji var palikt bez Ugunsgrēka, viņa skatītājus iepriecina, jo TV3 ir pieņēmusi lēmumu vietējo seriālu turpināt.

Jautājumā par to, vai, piemēram, atteikties no ražotāja AS Balticovo vistu olu pārdošanas, Latvijas tirgotāji paļausies uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), atzina SIA Maxima Latvija, SIA Rimi Latvia un SIA Elvi Latvija pārstāvji.

Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava teica, ka pēc medijos izskanējušās informācijas uzņēmums gan esot veicis pārrunas ar Balticovo pārstāvjiem, kā arī sagatavojis vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību, tomēr uzņēmums šajā gadījumā rīkosies saskaņā ar PVD ieteikumiem.

«Pēc izskanējušā gadījuma uzņēmumā Balticovo veicām pārrunas ar uzņēmumu, kā arī sagatavojām oficiālu vēstuli ar jautājumiem par vistu labturību. Tāpat tuvākajā laikā veiksim iekšējo auditu, lai pārliecinātos par izskanējušo informāciju un situāciju uzņēmumā, kā arī veiktajiem uzlabojumiem. Mēs sazināsimies ar PVD, lai izrunātu radušos situāciju, un rīkosimies saskaņā ar PVD ieteikumiem,» skaidroja Grava.

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta izdotos personu apliecinošos dokumentus, un pakalpojumu izmantojuši jau apmēram 500 cilvēku.

Pašlaik "Selver" sadarbībā ar Policijas un robežsardzes departamentu, kā arī informācijas tehnoloģiju kompāniju "Hansab" un apsardzes firmu "Viking Security" piedāvā izgatavotos dokumentus izņemt četros veikalos Tallinā un vienā veikalā Pērnavā, bet līdz aprīļa vidum pakalpojums tiks sākts vēl vairākos desmitos "Selver" veikalu visā Igaunijā.

Pirmajās nedēļās, kopš pakalpojums kļuva pieejams janvāra vidū, to izmantojuši apmēram 500 cilvēku.

Veikalos var saņemt gan pases un identifikācijas kartes, gan arī uzturēšanās atļaujas kartes, jūrnieka dokumentus un digitālās identifikācijas kartes.

Iesniedzot pieteikumu dokumenta saņemšanai Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas centrā vai pašapkalpošanās vidē, ir iespēja izvēlēties veikalu kā izgatavotā dokumenta saņemšanas vietu.

Baltijas valstīs strādājošā mazumtirdzniecības veikalu tīkla Selver īpašnieces Tallinna Kaubamaja Group neauditētais konsolidētais apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedza 203.3 miljonus eiro, kas ir par 5.1 % vairāk nekā pērn šajā laikā.

Tallinna Kaubamaja Group paziņojums biržai liecina, ka tostarp konsolidētais apgrozījums supermārketu biznesā pirmajā pusgadā sasniedza 149.9 miljonus eiro, kas ir par 21 % lielāks nekā tajā pašā laikā pirms gada. Šogad 2. ceturksnī Selver konsolidētais neto apgrozījums bija 77.4 miljoni eiro, kas ir par 26 % lielāks nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Šogad pirmajā pusē atvērti divi jauni Selver veikali Igaunijā, bet četri veikali atvērti Latvijā (Kuldīga, Daugavpils, Salaspils, Aizkraukle).

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Arvien vairāk klienti no Latvijas nespēj savlaicīgi norēķināties ar Igaunijas uzņēmējiem par precēm vai pakalpojumiem, raksta Dv.ee.

Dv.ee norāda, ka naudas saņemšana igauņu uzņēmumiem kļūst par darbietilpīgu procesu. Turklāt igauņu uzņēmumi arvien vairāk tiek apkrāpti, jo brīdi, kad kāds Latvijas uzņēmums saņem preci no piegādātāja, tas pasludina bankrotu un Igaunijas uzņēmumam nekas cits neatliek kā norakstīt zaudēto naudas summu.

Igaunijas biznesa laikraksta Aripaev rīkotajā konferencē «Biznesa plāns 2010. gadam», pazīstams igauņu uzņēmējs Juri Kajo (Jüri Käo) paziņoja, ka šobrīd nevajadzētu investēt ne Latvijā, ne Lietuvā. Pēc viņa vērtējuma Igaunijas uzņēmēji šajās valstīs šā gada laikā jau ir zaudējuši vienu miljardu kronu (44.9 milj. LVL).

Daugavpilī vēl joprojām virza pretrunīgi vērtēto ideju par «debesskrāpju» būvniecību. 2013. gada pirmajā Daugavpils pilsētas domes sēdē desmit deputātu vienbalsīgi nolēma pagarināt pilsētas centrā ieplānotā, zemes nomas līgumā noteiktā dzīvojamo un administratīvo ēku kompleksa SkyLine celtniecības termiņu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kā informē laikraksts, projekts nav jauns, par ambiciozo celtniecības ieceri Sporta un Kandavas ielu rajonā runā jau gandrīz desmit gadu. Zemesgabala nomas līgums uz 50 gadiem tika noslēgts 2004. gadā, 2007. un 2009. gadā to jau koriģēja.

Projekta iniciatores firmas Ditton BC mājaslapā varot lasīt, ka projekta SkyLine realizācijas gaitā paredzēts Daugavpilī izveidot jaunu, mūsdienīgu daudzfunkcionālu dzīvojamo un biznesa centru. Tur paredzēts izbūvēt dzīvojamo kompleksu – 20 un 18 stāvu ēkas, kurās izvietosies 156 dzīvokļi ar platību no 66 līdz 120 kvadrātmetriem.

Firmas pārstāvis Aleksandrs Misjukovecs videoprezentācijā tagad apgalvojis, ka projektā jau ir ieguldīti 720 tūkstoši latu, notikusi projekta iekļaušana Daugavpils detaļplānojumā, inženierkomunikāciju ierīkošana, tenisa kortu pārcelšana, dažādu dokumentu sagatavošana. Taču viņš pats atzinis, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, virzība apstājusies, kaut arī visu laiku ir meklēti investori.

Skandināvijas mazumtirgotāja "Rimi" meitasuzņēmums Igaunijā atsauc visus svaigos salātus pēc tam, kad pagājušajā nedēļā termāli neapstrādātu produktu gatavošanas ceha salātu nodaļā uz nenotīrītas darba galda virsmas tika atklāta bīstamā baktērija listērija, kas izraisa listeriozi.

Atkārtota paraugu no virsmas pārbaude gaidāma pirmdien. Lai gan ir iespējams, ka atkārtotas pārbaudes rezultāts būs negatīvs, "Rimi Eesti Food" piesardzības nolūkos atsauc visus salātus.

"Runa ir par darba virsmu, kas nonāca saskarē ar izejvielām, kas tiek izmantotas salātu pagatavošanā," sacīja "Rimi" kvalitātes vadītājs Algiss Murumā.

"Uz pārbaudēm esam nosūtījuši arī aizdomīgās izejvielas - šie rezultāti tiks saņemti nākamās nedēļas laikā. Par atklājumu ir informēti piegādātāji, kā arī Veterinārais un pārtikas dienests. Viņi no savas puses ir sākuši izmeklēšanu par konkrētajiem produktiem un izejvielām," klāstīja kompānijas pārstāvis.

Murumā pauda, ka pagaidām nav zināms, vai baktērijas klātbūtne konkrētos pārtikas produktos pārsniedz pieļaujamo līmeni un vai tā vispār ir nonākusi produktos.