Vadot uzņēmumu Krievijā, Tauriņa pārziņā būs visu veidu pārvadājumi un noliktavu saimniecība

Līdzšinējais Stena Line Freight vadītājs Baltijā, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš izlēmis pamest Stena Line, lai uzsāktu darbu vācu kompānijas Schenker birojā Maskavā, liecina zviedru kuģniecības informācija. Arī pats A. Tauriņš apstiprina, ka no pirmdienas uzsāks darbu Krievijas DB Schenker vadītāja amatā.

Krievijas a/s Schenker ietilpst DB Schenker, kas ir vācu kompānijas Deutsche Bahn transporta un loģistikas daļa. Viņa pārziņā cita starpā būs gan aviācijas, gan jūras, gan sauszemes pārvadājumi, kā arī noliktavu saimniecība, liecina Schenker.com dati.

Faktiski šī ir A. Tauriņa atgriešanās Schneker sistēmā, jo pirms Stena Line piedāvājuma pieņemšanas 2013. gada janvārī viņš Schenker jau bija nostrādājis 17 gadus, aiziešanas brīdī būdams SIA Schenker vadītājs un kā DB Scheker Rail dzelzceļa pārvadājumu vadītājs Baltijas valstīs.

Starptautiskais loģistikas uzņēmums “DB Schenker” ir izveidojis riska kapitāla nodaļu “Schenker Ventures”, kas ieguldīs naudu, resursus un zināšanas jaunos loģistikas biznesa modeļos un jaunuzņēmumos.

Kā informēja AS “Schenker” valdes loceklis Kristo Vragers, programmai aicināti pievienoties arī Latvijas uzņēmumi, kuri meklē lielu un spēcīgu partneri savu ar loģistiku saistīto produktu vai pakalpojumu turpmākai attīstībai. “Viens no “Schenker Ventures” galvenajiem principiem ir sniegt jaunizveidotam uzņēmumam pietiekamu rīcības brīvību un pilnīgu kontroli pār savu biznesu. Nodrošinot piekļuvi finansējumam, tīkliem, klientu kontaktiem un atbilstošām zināšanām, mēs veidojam vidi, kas ļauj jaunuzņēmumiem strauji augt,” stāsta K.Vragers.

“DB Schenker” riska kapitāla nodaļai ir divas filiāles. Pirmā apvieno esošos “DB Schenker” kopprojektus ar vairāk nekā 50 jaunuzņēmumiem, un kā ilgtermiņa investors piesaista arī jaunus, lai izstrādātu un attīstītu galvenokārt digitālos, tehnoloģiskos un ilgtspējīgos loģistikas biznesa modeļus.

SIA Schenker valdē ievēlēta jauna valdes priekšsēdētāja, līdzšinējā SIA Schenker finanšu direktore Evija Āboliņa, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējais Schenker valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš februārī sācis darbu Zviedrijas prāmju kompānijā Stena Line Freight kā reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

SIA Schenker 2012. gadu pabeidza ar rekordlabiem finanšu rezultātiem, peļņai EBIT līmenī sasniedzot 875 tūkst. eiro. Tāpat pagājušajā gadā Schenker ir izveidojusi pirmo specializēto dzelzceļa konteineru termināli Baltijā (Railport Riga). 2012. gadā Schenker Latvijas teritorijā pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 45%, liecina uzņēmuma dati. Arī starptautisko kravu apjoms 2012. gadā ievērojami pārsniedza 2011. gada rādītājus.

Par SIA Schenker vienīgo valdes locekli un vadītāju kļuvis bijušais Latvijas pasta vadītājs Māris Kleinbergs, liecina Lursoft dati.

M. Kleinbergs vadīja Latvijas pastu kopš 2012.gada janvāra, bet pirms tam strādāja vadošos amatos vairākos privātos uzņēmumos. Viņš bijis direktors transporta un loģistikas uzņēmumā Baltic Logistic Solutions, loģistikas direktors kompānijā Avers centrs u.c.

Uzņēmums Schenker specializējas starptautiskos un iekšzemes sauszemes pārvadājumos, avio, jūras un dzelzceļa kravu pārvadājumos, kā arī noliktavu un muitošanas pakalpojumos.

Db.lv jau rakstīja, ka februārī SIA Schenker valdē tika ievēlēta jauna valdes priekšsēdētāja, SIA Schenker finanšu direktore Evija Āboliņa.

Līdzšinējais Schenker valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš februārī sācis darbu Zviedrijas prāmju kompānijā Stena Line Freight kā reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

No pirmdienas Aivars Tauriņš, kurš līdz šim strādāja uzņēmumā Schenker, sāks darbu Stena grupā ietilpstošajā zviedru prāmju kompānijā Stena Line Freight. A. Tauriņš ir arī Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs.

«Uzņemties jaunos pienākumus mani pamudināja iespēja veidot reģiona pārvaldes galveno biroju tieši Latvijā,» tā A. Tauriņš, kurš stāsies Hansa Hansona vietā. Stena Line Freight ir atbildīga par visu komerciālo kravu pārvadājumu pārdošanu un mārketingu Stena Line ietvaros, liecina kompānijas informācija.

DB jau rakstīja, ka Zviedrijas prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS. Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils-Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils-Traveminde, Liepāja-Traveminde uz Vāciju. Šis ir jauns tirgus, jo Stena Line līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Sākumā ir jāsaprot tirgus, jānodibina kontakti, strauju attīstību nesolīja Stena Line izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Dānijas loģistikas grupa DSV piektdien paziņoja, ka iegādājas Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Deutsche Bahn" loģistikas struktūrvienību "Schenker".

Darījuma summa veido 14,3 miljardus eiro.

"Šis DSV vēsturē ir nozīmīgs notikums, un esam sajūsmināti apvienot spēkus ar "Schenker"," norāda DSV izpilddirektors Jenss Lunds. "Ar šo iegādes darījumu mēs apvienojam divus spēcīgus uzņēmumus, radot pasaulē vadošu transporta un loģistikas kompāniju, kas dos labumu mūsu darbiniekiem, klientiem un akcionāriem."

DSV skaidro, ka šis ir uzņēmuma līdz šim lielākais darījums.

Apvienotajos uzņēmumos strādās 147 000 darbinieku vairāk nekā 90 valstīs, un to ieņēmumi sasniegs 39,3 miljardus eiro.

DSV pavēstīja, ka Vācija būs uzņēmuma "galvenais tirgus". Tas saglabās "Schenker" atrašanās vietu Esenē un nākamajos trīs līdz piecos gados valstī investēs vienu miljardu eiro.

Schenker izveido atbalsta bāzi Kuldīgā; veidos arī Vidzemē un Latgalē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim loģistikas kompānija SIA Schenker izmantojusi partneru atbalsta bāzes (pārkraušanas noliktavas preču glabāšanai, šķirošanai un tālākām piegādēm pa reģionu) Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē, uz kurieni katru vakaru veiktas salikto kravu piegādes no Rīgas. Nu īstenota kopš gada sākuma plānotā iecere atteikties no atbalsta bāzēm Ventspilī un Liepājā, DB norāda uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Armands Zagurilo.

Proti, lai krava būtu uzņēmuma kontrolē visu piegādes ķēdes laiku, Schenker iekšzemes pārvadājumu pakalpojuma attīstībai atvēris 376 m2 plašu bāzi Kuldīgā. Vietas izvēlē cita starpā ņemts vērā gan esošo klientu novietojums, gan autoceļu tīkls. Ilgtermiņa nomā ņemtās ēkas renovācijā ieguldīti 30 tūkst. eiro. Cenu izteiksmē klientiem gan nekādu izmaiņu neesot, bet pieaudzis iekšzemes piegāžu ātrums, kvalitāte un informācijas pieejamība par kravu. Nākošo atbalsta bāzi paredzēts veidot Vidzemē, vēlāk arī Latgalē.

Integrēto loģistikas pakalpojumu sniedzēja SIA Schenker neto apgrozījums pērn samazinājies par 1,019 miljoniem eiro jeb 5,05%, liecina Lursoft dati.

Kopumā pērn SIA Schenker apgrozījis 19,152 miljonus eiro, pārskata gadu noslēdzot ar 591,136 tūkstošu eiro peļņu.

SIA Schenker vadība norāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums turpinājis attīstīt multimodālos pārvadājumus tranzīta kravām uz un no Krievijas un Vidusāzijas valstīm un 2013.gada sākumā pabeidzis arī dzelzceļa termināla Railport pirmās kārtas izbūvi, papildinot jau esošo dzelzceļa infrastruktūru ar lieltonnāžas konteineru pārkraušanas krānu.

Kā norāda uzņēmuma vadība, veiktās investīcijas būtiski palielinājušas kravu apjomu plūsmu Vidusāzijas valstu virzienā, ļaujot piedāvāt klientiem inovatīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus.

Loģistikas uzņēmums DB Schenker sadarbībā ar aviokompāniju Lufthansa aprīlī uzsāk regulārus iknedēļas reisus starp Frankfurti un Šanhaju, izmantojot ilgtspējīgu, oglekļa neitrālu aviācijas degvielu.

Kā norāda SIA Schenker valdes locekle Evija Sedola, uzņēmums ir pirmā loģistikas grupa, kas piedāvā CO2 neitrāla gaisa transporta iespēju. "Oglekļa neitrālie reisi starp Frankfurti un Šanhaju nedēļā ietaupīs 174 tonnas fosilā kurināmā," atzīmē E.Sedola.

"Lai gan uzņēmumiem šis pakalpojums ir dārgāks, arvien vairāk klientu cenšas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, padarīt piegādes ķēdes ilgtspējīgas un panākt klimata neitralitāti. Tuvākajā nākotnē arī mūsu Baltijas klientiem būs pieejams oglekļa neitrāls gaisa transports," papildina E.Sedola.

Pēc viņas teiktā, aviācijas nozare ir piekritusi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt CO2 emisijas. "Tā kā gaisa kuģi tehnisku iemeslu dēļ tuvākajā nākotnē nevarēs izmantot alternatīvas degvielas, piemēram, ūdeņradi vai elektrību, ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir vienīgais pieejamais veids, kā virzīties uz mērķi. Šī degviela, kas ķīmiski ir līdzīga fosilajam kurināmajam, tiek ražota no izmantotās pārtikas eļļas, biomasas utt.," skaidro E.Sedola.

Schenker izveido tranzīta noliktavu Krievijas apgādei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tirdzniecības globalizāciju un kompāniju prasībām pēc jauniem risinājumiem arī loģistikas kompānijas veido jaunas piegāžu ķēdes, optimizējot kravu nosūtīšanas un apstrādes procesus, ietaupot laiku un naudu, kā arī paaugstinot piegāžu drošību, sarunā ar DB norāda SIA Schenker loģistikas direktors Uldis Zvirgzdiņš. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc kravu plūsma, kas nāk no Āzijas valstīm, Amerikas vai Eiropas, tiek konsolidēta Latvijā, izveidojot t.s. bufernoliktavas produkcijas tālākai nosūtīšanai Krievijas tirgum.

Nav pārāk tālu

Šo tendenci veicina esošā ģeopolitiskā situācija, kā arī rubļa svārstības, kuru dēļ pasaules vairumtirgotāji izvēlas veidot bufernoliktavas ārpus Krievijas robežām. Tai pašā laikā kompānijas vēlas, lai būtu iespēja piegādāt preces uz Krieviju pietiekami ātri. Pirms pusgada bijis ļoti daudz pieprasījumu noliktavu izveidošanai Baltijas valstīs vai citviet Eiropā, taču pirms trim mēnešiem tirgus atdzisis.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no 18. līdz 26. maijam vadīs Satiksmes ministrijas (SM) organizēto uzņēmēju vizīti Ķīnā, lai veicinātu sadarbības iespējas abu valstu uzņēmumu starpā, informē ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Vizītes ietvaros paredzēti vairāku industriālo, ekonomisko un tehnoloģisko zonu un loģistikas parku apmeklējumi Šanhajā, Čengdu un Čuncinas apgabalos un tikšanās ar tādiem uzņēmumiem, kā, piemēram, Hewlet Packard, Asus, Sony, Toshiba u.c.

Ministrijā norāda, ka starp Latviju un Ķīnu jau ilgstoši pastāv aktīvs politiskais dialogs un Ķīna šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts ārējās tirdzniecības partneriem. Vērtējot esošās sadarbības iespējas, Latvijas transporta nozares uzņēmumiem šobrīd ir aktīvi jādarbojas, lai uzsāktu praktisku dažādu projektu realizāciju. Tādēļ šobrīd sevišķi svarīgas ir Latvijas valsts pārstāvju, ekspertu un uzņēmēju vizītes Ķīnā, lai prezentētu Latvijas tranzīta un loģistikas sektora piedāvājumu.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

Dzelzceļa savienojumā Ziemeļeiropas apgādei sācies praktiskais darbs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas aktivitātēs, kas vērstas uz mūsu tranzīta koridora izmantošanu preču plūsmas apkalpošanai starp Ķīnu un Ziemeļeiropu, šobrīd iestājusies praktiskās darbības stadija, liecina iesaistīto pušu teiktais pēc Satiksmes ministrijas (SM) organizētās divu nedēļu vizītes Ķīnā. Latvijas komersanti lēš, ka pirmie izmēģinājuma konteineri varētu tikt nosūtīti jau šogad.

Šoreiz vizītes mērķis, tiekoties ar Šanhajas, Čendu un Čuncinas provinču un tajos darbojošos kompāniju pārstāvjiem, bijis praktiska un detalizēta Latvijas integrētā piedāvājuma prezentēšana, norāda SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Līdz ar to mūsu valsts delegācijā iekļauti visas loģistikas ķēdes, tostarp valsts, jūras pārvadājumu, ostas, termināļu un dzelzceļa pārvadājumu pārstāvji. Sarunu gaitā gan nav notikusi koncentrēšanās uz vienu vai otru Latvijas uzņēmumu, bet tranzīta koridoru kopumā. Ņemot vērā līdzšinējās savstarpējās vizītes, Ķīnas puses pārstāvji bijuši labi informēti par Latviju un tās sniegtajām iespējām. Sarunu dalībnieki pārzinājuši kravu pārvadājumu nianses, tostarp pa dzelzceļu, līdz ar ko apspriesti tīri praktiski jautājumi, kas ķīniešus interesē: pārvadājumu laiks, cena un kvalitāte.

Ar īpašiem tarifiem Apvienotā transporta–loģistikas kompānija (ATLK) paplašina klientu bāzi.

Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dzelzceļu kopīgi veidotais dzelzceļa operators ATLK sācis piedāvāt īpašus tarifus konteinerpārvadājumiem no Rīgas uz Krieviju un Centrālāziju, liecina tās mājaslapā publicētā informācija. Jau vēstīts, ka Krievija ATLK pamatkapitālā ieguldījusi AS RŽD Logistika (100% mīnus viena akcija) un lielākā Krievijas multimodālā konteineru operatora AS TransContainer (50% plus divas akcijas) akcijas. Savukārt ar RŽD Logistika saistītā Nīderlandes kompānija RZDL Multimodal B.V. iepriekš iegādājās 50% Latvijas dzelzceļa operatora SIA Liepājas naftas tranzīts (šobrīd Euro Rail Cargo) daļas.

«Pateicoties speciālajam piedāvājumam, mēs plānojam piesaistīt savam pakalpojumam papildu (kravu) apjomus,» Dienas Biznesam norāda AS TransContainer preses sekretāre Natālija Rostova. Pēc viņas teiktā, tarifu samazināšana ļaus kompānijai organizēt regulārus vilcienus Krievijas un Centrālāzijas virzienā. Tā kā sākotnēji kravu pārvadāšanai izmantos TransContainer konteinerus, visā maršruta garumā tiks garantēta kravu drošība. Pēc jauno tarifu publicēšanas (augusta vidū) jau ir izdevies paplašināt klientu bāzi un piesaistīt papildu pārvadājumu apjomus, atzīmē N. Rostova.

No Krievijas tirgus pārorientējas uz Centrālāziju; kompānijas turpina taustīties Ķīnas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par spīti globālajiem ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem loģistikas kompānijas turpina strādāt pie jaunu kravu plūsmu piesaistes austrumu–rietumu maršrutā, izmantojot Latvijas tranzīta koridoru. Ķīnas–Eiropas tranzīta apkalpošanā caur mūsu zemi pagaidām labākajā gadījumā vērojami vien eksperimenti vai arī notiek sarunas, bet maršrutā Kazahstāna–Krievija‒Baltkrievija‒Polija šķērsojošo konteinervilcienu skaits pieaug.

Nākas pielāgoties

Tirgus šobrīd ir piespiedis pārskatīt kompānijas stratēģiju, norāda loģistikas uzņēmuma Gefco Baltic ģenerāldirektors Martins Keršis. Iepriekš uzņēmums bijis atkarīgs no kravu plūsmas Krievijas virzienā, bet šobrīd fokuss ir uz Centrālāziju, piegādājot uz turieni globālo ražotāju produkciju. Uzņēmums pārorientējas no importa (rietumu kravas austrumu virzienā) uz eksporta (no NVS valstīm uz rietumiem) kravu plūsmām.

Valsts a/s Latvijas pasts valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais uzņēmuma valdes loceklis Arnis Salnājs, kurš pēc Māra Kleinberga aiziešanas no amata tika iecelts par viņa pienākumu izpildītāju, liecina Lursoft dati.

Kā liecina Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija, jaunieceltais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs saistīts arī ar nevalstisko organizāciju Par latviešu valodu un ir vairāku uzņēmumu īpašnieks, tostarp SIA Field Investments, SIA Priežu taka, SIA Alfenus u.c.

Jāatgādina, ka līdzšinējais Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs iesniedza atlūgumu šā gada maija beigās. M. Kleinbergs Latvijas pastā strādāja kopš 2006. gada, bet valdes priekšsēdētāja amatā bija kopš 2012. gada sākuma. Tieši viņa vadībā valsts a/s Latvijas pasts pēc daudzu gadu pārtraukuma gan 2011. gadu, gan 2012. gadu noslēdza ar peļņu. Kopš jūnija beigām M. Kleinbergs darbojas SIA Schenker valdē kā vienīgā amatpersona.

Diskusija par ostu maksām Latvijā no malas izskatās smieklīga un konkurenti kaimiņvalstīs nekautrējas klientiem norādīt uz lielo «bubuli», kas tagad draud Latvijas ostām, izceļot savas priekšrocības, norāda Zviedrijas prāmju kompānijas StenaLine reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

«Vislielāko kaitējumu šī diskusija nodara Latvijas ostām no mārketinga viedokļa, jo konkurenti nekautrējas jebkurā Baltijas ostu salīdzinājumā pieminēt iespējamās sekas Latvijas ostās. Paši esam konkurentiem - lietuviešiem un igauņiem - iedevuši argumentu - Latvijas ostās būs ostu nodevas. Neviens nezina, no kā un cik iekasēs, bet konkurenti biedē, ka tur būs kaut kāds «bubulis». Lietuvas ostā un Igaunijas ostā viss ir skaidrs, bet tajās Latvijas ostās, tur gan kaut kas nesaprotams draud!» uzsver Tauriņš.

Viņš uzskata, ka vai nu vajadzētu diskusiju ātri pabeigt un kaut ko darīt, vai arī nerunāt tālāk nemaz. «Jo ilgāk diskusija tiek uzturēta, jo smieklīgāk izskatās no malas,» uzsver uzņēmējs.

Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2017, kas 2017.gadā norisināsies Kazahstānā, izmaksās vismaz 1,4 miljonus eiro, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš stāstīja, ka LTRK bija svarīgi šodien saņemt valdības lēmumu, kas atbalsta LTRK kā izstādes Expo 2017 Latvijas uzņēmēju pārstāvi, jo tādējādi LTRK ar izstādes organizatoriem varēs risināt praktiskus jautājumus, kas pirms valdības lēmuma nebija iespējams.

Minimālā summa, kas nepieciešama, lai LTRK varētu piedalīties izstādē Expo 2017, ir 1,4 miljoni eiro, taču tiks meklēti risinājumi, lai šī summa būtu lielāka. «Jo vairāk naudas, jo jaudīgāka dalība,» uzsvēra Endziņš un piebilda, ka LTRK par finansējuma piesaistes jautājumiem vēl spriedīs.

Endziņš atklāja, ka Latvijas uzņēmēju paviljonam izstādē jau ir rezervēta 317 kvadrātmetru plaša vieta un paredzams, ka Latvijas paviljons būs sadalīts vairākās telpās, kurās uzņēmumiem eksponēties. Tāpat esot izstrādāta paviljona vizuālā koncepcija.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) ir stabils, tādēļ revolūciju tajā nevajadzētu veikt, aģentūrai LETA teica pretendents uz LDz vadītāja amatu Aldis Greitāns, kurš šonedēļ sniedza nominācijas komitejai savu redzējumu par LDz attīstību.

Viņš skaidro, ka būtiskākais ir piesaistīt jaunas kravas, jo pagaidām uzņēmums orientējies tikai uz naftas un ogļu kravām. Tāpat būtiskas izmaiņas uzņēmumu varētu skart, veicot grozījumus Dzelzceļa likumā, atdalot infrastruktūru no kravu pārvadājumiem. Patlaban likumprojekts atrodas Saeimā. Tāpat būtu jādomā par dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu, jo «vilcieni brauc, bet sliedes dilst», taču tas esot jādara efektīvi.

Būtiski esot izvērtē riskus, arī ģeopolitiskos, un censties tos novērst. Viena no iespējām ir diversificēt kravas, runājot ar uzņēmējiem. Tie, kas vada uzņēmumus, zina, ka risku izvērtēšana un to novēršana ir ikdiena, skaidro Greitāns. Iespēju esot daudz, taču runāt par uzņēmuma rekonstrukciju gan šajā situācijā nevarot, jo situācija jau neesot tik slikta.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Nominācijas komiteja par atbilstošāko kandidātu Latvijas dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja amatam ir izraudzījusies līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Edvīnu Bērziņu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma apstiprināja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Domāju, ka tas varētu būt atbilstoši, un ir novērtējums par ilggadīgo darbu uzņēmumā un nozarē,» sacīja ministrs, piebilstot, ka Bērziņam ir dots uzticības kredīts, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma attīstību un izdarītu visu, kas jāizdara. «Man kā ministram ir svarīgi, lai būtu rezultāts,» uzsvēra Augulis.

Vaicāts, vai lēmumu par Bērziņa virzīšanu valdes priekšsēdētāja amatam varētu būt ietekmējis tas, ka reiz pats Augulis viņu iecēlis uzņēmuma valdē, ministrs skaidroja, ka kandidātus rūpīgi izvērtēja nominācijas komisija, kurā bija gan arodbiedrību, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji un citi speciālisti. Vērtēti tika visi, uzvēra ministrs.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar J&S Trading group GbR jūlija vidū Ebay vietnē Vācijā atklājusi veikalu, kur gan jauniem, gan pieredzējušiem uzņēmumiem ir iespēja realizēt savu produkciju. Pirmie darījumi jau notikuši un esot vērojama regulāra Vācijas Ebay apmeklētāju interese.

Projekta sākuma posmā sadarbībai pieteikušies vairāki LTRK biedri, piemēram, SIA Meduspils, SIA IR GROUP, SIA MG Factory ar skrejriteņiem DipDap un SIA WENDI TOYS.

Projekta loģistikas partneris ir SIA DB Schenker. Iepirkšanās vietnes neilgajā darbības laikā plašu interesi guvuši medus produkti, kā arī augstu novērtējumu no pircējiem saņēmušas SIA WENDI TOYS koka spēļu mājas. WENDI TOYS valdes loceklis Dzintars Jurševskis stāsta: «Mēs esam vairāk nekā pārsteigti par to, ka nedēļas laikā Ebay vietnē tika realizētas 5 spēļu mājas. Patiesībā, mēs nebijām to gaidījuši. Esam jau nosūtījuši realizēšanai nākamo spēļu māju partiju.»