Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Scandinavian Airlines (SAS) atgriežas Latvijā un 2015.gada 29. martā uzsāks tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu.

Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā: trīs ikdienas reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem dienā brīvdienās.

No 2015.gada 29.marta lidmašīna ik dienu pacelsies no Stokholmas Arlandas lidostas plkst. 8:25, 16:00 un 19:35 pēc vietējā laika, lai dotos ceļā uz Latvijas galvaspilsētu, savukārt pasažieri, kas izceļo no Rīgas uz Zviedrijas galvaspilsētu izlidos plkst. 06:55, 11:10 un 18:45.

Jaunā reisa atklāšana starp Rīgu un Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijā pēc gandrīz septiņu gadu pārtraukuma: iepriekšējā SAS lidmašīna no Latvijas pacēlās 2008.gada jūlijā.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair melo par savu lidaparātu svaru, lai tādējādi samazinātu lidostu izmantošanas maksas, kas sniedz negodīgas priekšrocības pār citām Eiropas kompānijām, pavēstījusi Skandināvijas lidsabiedrība SAS.

Aizvadītā gada novembrī SAS iesniedza sūdzību Skandināvijas aviācijas uzraugiem, norādot, ka Ryanair Eiropas aviācijas aģentūrai Eurocontrol sniegtās ziņas par lidaparātu svaru neatbilst patiesībai.

Lidsabiedrībām par nolaišanos lidostā jāmaksā noteikta nodeva, kura tiek aprēķināta ņemot vērā attiecīgās lidmašīnas svaru pacelšanās brīdī. Tādējādi aviokompānijām, kuras ievēro noteikumus, jāmaksā lielāki rēķini, Dānijas laikrakstam Berlingske Business norādīja SAS pārstāvis Lars Andersens.

Līdzīgas apsūdzības, saistībā ar šādām Ryanair darbībām, izteikusi arī Francijas lidsabiedrība Air France. Savukārt Vācijā pret Ryanair uzsākta izmeklēšana. Vācijas varasiestādēm ir aizdomas, ka Īrijas zemo cenu lidsabiedrība, falsificējot lidaparātu svaru, gadā spējusi izvairīties no 370 tūkstošu eiro maksāšanas.

Aktivizējot darbību Latvijā, lidsabiedrība Scandinavian Airlines (SAS) paziņojusi par tiešo reisu uzsākšanu maršrutā Rīga – Kopenhāgena no 2017. gada marta, informē uzņēmums.

Starp abām pilsētām SAS nodrošinās līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Sākot ar 2017.gada 26.martu, SAS izlidos no Kopenhāgenas Kastrup lidostas uz Latvijas galvaspilsētu plkst. 12.25 un 21.30 pēc vietējā laika, bet no Rīgas uz Dānijas galvaspilsētu pasažieri izlidos plkst. 06.40 un 15.35. Lidojumus veiks ar lidmašīnu CRJ900, kurā paredzētas 88 pasažieru sēdvietas. Aviobiļetes pārdošanā ir pieejamas jau no šīs nedēļas.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» atzīmē Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs.

Zviedrijas valdība vairs nieguldīs kapitālu grūtībās nonākušajā Skandināvijas valstu aviokompānijā SAS, otrdien paziņoja valsts rūpniecības ministrs Karls-Peters Torvaldsons.

Šāds paziņojums izplatīts nedēļu pēc tam, kad SAS pavēstīja, ka plāno jaunā kapitālā piesaistī 9,5 miljardus kronu (908,9 miljoni eiro).

"Ņemot vērā valdības plānu samazināt sev piederošos SAS akciju daļu, mēs neatbalstām jauna kapitāla iepludināšanu lidsabiedrībā," preses konferencē norādīja Torvaldsons.

Viņš piebilda, ka Zviedrijas valsts nebūs aviokompānijas ilgtermiņa akcionārs.

Torvaldsons sacīja, ka Zviedrijas valdība ierosinās parlamentam piešķirt SAS tiesības pārvērst tās parādu valstij lidsabiedrības kapitālā.

Kopš pandēmijas sākuma SAS saņēmusi atbalstu vairākos palīdzības un rekapitalizācijas plānos, kurus finansējusi galvenokārt Zviedrija un Dānijai. Katrai valstij pieder 21,8% SAS akciju.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Latvijas apdrošināšanas kompāniju un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 34%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

2019.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās kopumā parakstījušas 393,32 miljonus eiro pretstatā 385,789 miljoniem eiro 2018.gada pirmajā pusgadā. Savukārt bruto atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 267,382 miljonus eiro pretstatā 199,593 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tostarp Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 1,3% un bija 251,395 miljoni eiro, bet ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās parakstījušas 141,926 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

No nākamā gada banku darbiniekiem maksātās prēmijas nevarēs pārsniegt gadā saņemtā atalgojuma apmēru. Ja tam piekrīt bankas akcionāri, tad divas gada algas, bet ar noteikumu, ka ceturtdaļa prēmijas tiks izmaksāta pēc pieciem gadiem.

Tā nolēmuši Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji. Laikraksts Latvijas Avīze Latvijas banku pārstāvjiem jautājis, vai šis lēmums ietekmēs līdzšinējo prēmiju maksāšanas kārtību.

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska sacījusi, ka bankā izmanto Eiropā jau sen pazīstamo prēmēšanu ar bankas akcijām. Tās var saņemt trīs gadus, skaitot no tā gada, kad tās bijušas piešķirtas.

«Šis ES lēmums mūs būtībā nekā neietekmē, jo bankā ieviestā prēmēšanas sistēma jau ietver riska ierobežošanu – prēmēšana notiek ar paša uzņēmuma akcijām, turklāt tās tiek uz trim gadiem iesaldētas, tādējādi veicinot tiekšanos uz ilgtermiņa darba rezultātiem,» skaidrojusi K. Jakubovska.

Skandināvijas aviokompānija Scandinavian Airlines System (SAS) nostiprinās Somijā, par savas meitas kompānijas Blue1 galveno uzdevumu nosakot lidojumu nodrošināšanu SAS tīkla vajadzībām Ziemeļvalstu reģionā.

«Somija ir mūsu ceturtais Ziemeļvalstu mājas tirgus, un mēs veicam lidojumu tīkla restrukturizāciju kopš šā gada sākuma. Šobrīd veicam tiešos lidojumus starp dažādiem reģioniem Skandināvijā,» norāda Joakims Landholms (Joakim Landholm), SAS tirdzniecības viceprezidents.

Saskaņā ar jauno SAS stratēģiju Blue1 palielinājis lidojumu biežumu no Somijas uz Stokholmu un Kopenhāgenu, iepriekš vēstīja lidsabiedrības pārstāvji.

Blue1 2010. gadā pārvadāja 1,6 milj. pasažieru, un tās rīcībā ir deviņas lidmašīnas. 2010. gadā Blue1 veica vidēji 68 lidojumus, kopumā lidojot uz 29 galamērķiem. 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 187 milj. eiro, liecina informācija Blue1 mājas lapā. Blue1 ir otra lielākā lidsabiedrība Somijā.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE grupa šā gada deviņos mēnešos parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 122,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,2 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos.

Kā informē apdrošināšanas kompānijas pārstāvji, bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksājusi 57,3 miljonus eiro, kas ir par 6 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. BTA grupas peļņa šī gada deviņos mēnešos sasniegusi 5,1 miljonu eiro.

Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu sasniegts īpašumu apdrošināšanā, nelaimes gadījumu apdrošināšanā un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

Šogad deviņu mēnešu laikā BTA īpašumu apdrošināšanā parakstīja prēmijas 17,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. Nelaimes gadījumu apdrošināšanā BTA šī gada deviņos mēnešos parakstīja prēmijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir par 19,5% vairāk, savukārt vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā kopumā parakstītas prēmijas 4,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.